14

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:

15

EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

38

Šajā ziņā no judikatūras izriet, ka, lai gan EUIPO pamatnostādnēm [par preču zīmju] pārbaudi nav saistoša spēka, tās ir atsauces dokuments par EUIPO praksi preču zīmju jomā (spriedums, 2015. gada 18. septembris, Federación Nacional de Cafeteros de Colombia/ITSB – Hautrive (COLOMBIANO HOUSE), T‑387/13, nav publicēts, EU:T:2015:647, 45. punkts).

39

Šīs pamatnostādnes ir kodificēts rīcības modelis, ko pats EUIPO ierosina izmantot savā darbībā, tādējādi, ja vien šīs pamatnostādnes atbilst augstāka spēka tiesību normām, EUIPO pats ierobežo savu rīcību, jo tam ir jāievēro normas, ko tas sev ir noteicis (skat. spriedumu, 2015. gada 18. septembris, Federación Nacional de Cafeteros de Colombia/ITSB – Hautrive (COLOMBIANO HOUSE), T‑387/13, nav publicēts, EU:T:2015:647, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Pēc šī precizējuma ir jānorāda, ka EUIPO pamatnostādņu 4.3. punktā ir paredzēts, ka, ja pieteikums par pagarināma termiņa pagarināšanu tiek iesniegts pirms minētā termiņa beigām un ja tas netiek akceptēts, attiecīgajam lietas dalībniekam tiek piešķirta vismaz viena diena, lai tas varētu ievērot termiņu, pat ja pieteikums par termiņa pagarināšanu iesniegts pēdējā dienā pirms termiņa beigām. Lai nodrošinātu EUIPO pamatnostādņu 4.3. punkta lietderīgo iedarbību, ir jāuzskata, ka jaunais termiņš ir piešķirts no dienas, kad EUIPO instance, kurai iesniegts pieteikums par termiņa pagarināšanu, paziņo savu atbildi.

41

Šajā gadījumā, pirmkārt, termiņš, kura pagarināšanu otro reizi lūdza ārstu prakse HUMJC, ir pagarināms termiņš. Proti, saskaņā ar EUIPO pamatnostādņu 4.3. punktu otrais pieteikums par viena un tā paša termiņa pagarināšanu ir noraidāms, ja vien šo pieteikumu iesniegušais lietas dalībnieks nav paskaidrojis un pienācīgi pamatojis “ārkārtas apstākļus”, kuri tam abos iepriekšējos termiņos (proti, sākotnējā termiņā, kā arī pirmajā pagarinātajā termiņā) ir traucējuši īstenot vajadzīgo darbību un kuri pieteikuma iesniedzējam joprojām traucē to īstenot, tādējādi pamatojot papildu termiņa nepieciešamību.

42

Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka otro pieteikumu par termiņa apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pierādījumu iesniegšanai pagarināšanu ārstu prakse HUMJC iesniedza pēdējā dienā pirms minētā termiņa beigām.

43

Treškārt, prasītāja, kas savos procesuālajos rakstos pati atsaucas uz EUIPO pamatnostādņu 4.3. punktu, nekādi neapgalvo, ka tas būtu pretrunā augstāka juridiska spēka tiesību normai. Turklāt nešķiet, ka, būtībā taisnīguma apsvērumu labad piešķirot vismaz vienu papildu dienu, ņemot vērā pieteikumu par termiņa pagarināšanu, kas iesniegts šī termiņa pēdējā dienā, tāda tiesību norma netiktu ievērota.

44

Tātad, nelemjot par Anulēšanas nodaļas 2018. gada 15. janvāra atbildes motīvu pamatotību, pietiek konstatēt, ka Anulēšanas nodaļa, atbildot uz otro pieteikumu par termiņa apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pierādījumu iesniegšanai pagarināšanu, nevarēja vienkārši noraidīt šo pieteikumu, bet tai, atbilstoši EUIPO pamatnostādnēm un kā tā to ir darījusi, bija jāpiešķir papildu termiņš, kas sākas tās atbildes paziņošanas dienā. Līdz ar to, tā kā apstrīdētie pierādījuma elementi ir iesniegti laikposmā starp, pirmkārt, dienu, kad iesniegts otrais pieteikums par termiņa pagarināšanu apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pierādījumu iesniegšanai un, otrkārt, Anulēšanas nodaļas 2018. gada 15. janvāra atbildi, šos [pierādījumu] elementus katrā ziņā nevarēja uzskatīt par novēloti iesniegtiem. Tātad ne Anulēšanas nodaļa, ne Apelācijas padome nav pieļāvušas kļūdu, ņemot vērā minētos pierādījuma elementus apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pārbaudes mērķiem.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež: