93

Pirmām kārtām, runājot par pierādījumiem saistībā ar Apvienotās Karalistes teritoriju, apstrīdētā lēmuma 71.–74. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka 2020. gada 1. februārī Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Savienības saskaņā ar LES 50. pantu un kļuvusi par trešo valsti. Lai gan pārejas periodā Apvienotajā Karalistē un tās teritorijā joprojām bija piemērojamas Savienības tiesības, saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “izstāšanās līgums”) 126. un 127. pantu pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. No 2021. gada 1. janvāra Savienības tiesību akti preču zīmju jomā Apvienotajā Karalistē un tās teritorijā vairs nebija piemērojami, izņemot gadījumus, kad un ciktāl to piemērošanas turpināšana bija tieši paredzēta izstāšanās līgumā. Apelācijas padome ir atsaukusies arī uz EUIPO izpilddirektora 2020. gada 10. septembra Paziņojuma Nr. 2/20 par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekmi uz noteiktiem EUIPO prakses aspektiem 2. punktu.

94

Apelācijas padome no tā secināja, ka pierādījumi saistībā ar reputāciju vai paaugstināto atšķirtspēju, kuri attiecas uz Apvienoto Karalisti, vairs nevar ne pamatot, ne atbalstīt Eiropas Savienības preču zīmes aizsardzību no 2021. gada 1. janvāra, pat ja šie pierādījumi ir agrāki par 2021. gada 1. janvāri. Proti, tādai preču zīmei ir jābūt reputācijai vai tai ir jābūt paaugstinātai atšķirtspējai “Savienībā” lēmuma pieņemšanas brīdī (skat. arī Paziņojuma Nr. 2/20 15. punktu attiecībā uz reputāciju). Līdz ar to, ciktāl prasītāja uzstāja uz agrākās preču zīmes paaugstināto atšķirtspēju Apvienotajā Karalistē, Apelācijas padome uzskatīja, ka šim apstāklim nav nozīmes saistībā ar Apelācijas padomē uzsākto procesu.

95

Prasītāja apgalvo, ka, ja brīdis, kurā ir jāizvērtē izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja, ir apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdis, proti, 2017. gada 8. maijs, Apvienotā Karaliste šajā brīdī vēl bija Savienības dalībvalsts un tātad bija jāņem vērā pierādījumi saistībā ar šo teritoriju. Tiesas sēdes laikā tā arī atsaucās uz 2022. gada 16. marta spriedumu Nowhere/EUIPO – Ye (APE TEES) (T‑281/21, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2022:139).

96

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka izstāšanās līgumā, kas pieņemts 2019. gada 17. oktobrī un stājies spēkā 2020. gada 1. februārī, ir paredzēts pārejas periods no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim (turpmāk tekstā – “pārejas periods”). Kopš šī pārejas perioda beigām pilnībā ir spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, parasti sauktas par “Brexit”, sekas.

97

Izstāšanās līguma 127. pantā ir paredzēts: ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības (spriedums, 2020. gada 23. septembris, Bauer Radio/EUIPO – Weinstein (MUSIKISS), T‑421/18, EU:T:2020:433, 32. punkts). A contrario, kā to norādīja Apelācijas padome, no 2021. gada 1. janvāra Savienības tiesību akti preču zīmju jomā Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā vairs nav piemērojami, izņemot gadījumu un ciktāl to piemērošanas turpināšana ir tieši paredzēta izstāšanās līgumā.

98

Šajā lietā nav strīda par to, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir 2017. gada 8. maijs – proti, pirms pārejas perioda beigām – un ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datums ir 2021. gada 18. februāris – proti, pēc pārejas perioda beigām. Tāds faktisko apstākļu konteksts skaidri atšķiras no gadījuma, kur apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datums būtu pirms minētā [pārejas perioda] beigām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, Indo European Foods/EUIPO – Chakari (Abresham Super Basmati Selaa Grade One World’s Best Rice), T‑342/20, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2021:651, 22. punkts).

99

No Vispārējās tiesas judikatūras izriet, ka spēkā neesamības atzīšanas procesā agrāko rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekam, tostarp agrākās preču zīmes īpašniekam, ir jāpierāda, ka tas var aizliegt apstrīdētas Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanu ne tikai šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datumā, bet arī datumā, kurā EUIPO lemj par pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 2. jūnijs, Style & Taste/EUIPO – The Polo/Lauren Company (Polo spēlētāja attēls), T‑169/19, EU:T:2021:318, 29. un 30. punkts). Tas pats a fortiori ir arī iebildumu procesa ietvaros (spriedums, 2019. gada 14. februāris, Beko/EUIPO – Acer (ALTUS), T‑162/18, nav publicēts, EU:T:2019:87, 41.–43. punkts).

100

No tā būtībā izriet, ka, lai pierādījumiem par agrākās preču zīmes izmantošanas rezultātā Apvienotajā Karalistē iegūto paaugstināto atšķirtspēju būtu nozīme saistībā ar pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, ir jāpastāv iespējai atsaukties uz minēto izmantošanu arī datumā, kad EUIPO lemj par pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

101

Šajā lietā apstrīdētā lēmuma datums – 2021. gada 18. februāris – ir vēlāks par pārejas perioda beigām.

102

Līdz ar to Apelācijas padomei nebija jāņem vērā agrākās preču zīmes izmantošana Apvienotajā Karalistē, uz ko apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā vairs nebija iespējams atsaukties attiecībā pret personām, kas iestājušās lietā, un tai bija jānoraida ar to saistītie pierādījumi.

103

Turklāt ir jānorāda, tāpat kā to darījis EUIPO, ka, ņemot vērā Regulas 2017/1001 1. panta 2. punktā noteikto intelektuālā īpašuma tiesību teritorialitātes pamatprincipu, pēc pārejas perioda beigām Apvienotajā Karalistē starp apstrīdēto preču zīmi un agrāko preču zīmi, kuras šajā teritorijā vairs netiek aizsargātas, konflikts nevar rasties. Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā Apvienotās Karalistes sabiedrība vairs neietilpa attiecīgajā Savienības sabiedrības daļā.

104

Visbeidzot, lai gan tik tiešām datums, kas jāņem vērā, lai izvērtētu agrākās preču zīmes paaugstināto atšķirtspēju, ir apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums (skat. spriedumu, 2020. gada 15. oktobris, athlon custom sportswear, T‑349/19, nav publicēts, EU:T:2020:488, 74. punkts un tajā minētā judikatūra), tomēr prasība par agrāko tiesību pastāvību vai turpināšanos datumā, kad EUIPO lemj par pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, ir jautājums par iespēju atsaukties uz tiesībām, kas tiek aplūkotas pirms šādas izvērtēšanas pēc būtības.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež: