–

“Konservinvest” OOD vārdā – Y. Ivanova un P. Angelov, advokati,

–

“Bulkons Parvomay” OOD vārdā – M. Georgieva‑Tabakova, advokat,

–

Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji M. Konstantinidis un I. Naglis, kā arī G. Koleva, vēlāk M. Konstantinidis un G. Koleva, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) 9. pantu.

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp “Konservinvest” OOD un “Bulkons Parvomay” OOD (turpmāk tekstā – “Bulkons”) par Konservinvest veikto preču zīmju izmantošanu, kas aizskarot Bulkons tiesības uz ģeogrāfiskas izcelsmes norādi “Lyutenitsa Parvomay”.

3

Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 2006, L 93, 12. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembris) (OV 2006, L 363, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 510/2006”), 5. panta 8. punkta otrajā daļā bija paredzēts, ka Bulgārijas Republikai un Rumānijai jāievieš normatīvie un administratīvie akti, kas ir nepieciešami, lai ievērotu šā 5. panta 4.–7. punktu, vēlākais viena gada laikā pēc pievienošanās dienas.

4

Regulas Nr. 510/2006 5. panta 11. punktā turklāt bija paredzēts:

“Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu valsts aizsardzību var turpināt divpadsmit mēnešus pēc pievienošanās dienas.

Ja līdz minētā laikposma beigām Komisijai nosūta reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar šo regulu, šāda aizsardzība paliek spēkā līdz brīdim, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu.

Par šādas valsts aizsardzības sekām, nereģistrējot nosaukumu saskaņā ar šo regulu, atbild vienīgi attiecīgā dalībvalsts.”

5

Šī regula, sākot ar 2013. gada 3. janvāri, tika atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 1151/2012.

6

Regulas Nr. 1151/2012 13.–15., 17., 18., 20. un 24. apsvērumā ir teikts:

[..]

[..]

[..]

7

Regulas Nr. 1151/2012 1. panta “Mērķi” 1. punktā ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir palīdzēt lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ražotājiem paziņot pircējiem un patērētājiem informāciju par produkta īpašībām un minēto produktu un pārtikas produktu lauksaimniecības pazīmēm, tādējādi nodrošinot:

[..].

Šajā regulā izklāstīto pasākumu mērķis ir atbalstīt lauksaimnieciskos un pārstrādes pasākumus, kā arī lauksaimniecības sistēmas, kas saistītas ar augstas kvalitātes produktiem, tādējādi sekmējot lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu.”

8

Šīs regulas 2. pantā, kurā ir precizēta tās darbības joma, 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Šī regula attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētajiem lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma [LESD] I pielikumā, un citiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.”

9

Minētās regulas II sadaļā “Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” ir ietverts tās 4. līdz 16. pants. Šīs pašas regulas 4. pantā “Mērķis” ir precizēts:

“Tiek izveidota aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredzēta shēma, lai palīdzētu ar ģeogrāfisku apgabalu saistītu produktu ražotājiem:

10

Regulas Nr. 1151/2012 5. panta “Prasības attiecībā uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

2.   Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

11

Šīs regulas 9. pantā “Valsts pagaidu aizsardzība” ir noteikts:

“Dalībvalsts – vienīgi pārejas laikā – var nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot ar dienu, kad pieteikums iesniegts Komisijai.

Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai atsauc pieteikumu.

Ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildība.

Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar šā panta pirmo daļu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.”

12

Minētās regulas 12. pants “Nosaukumi, simboli un norādes” ir izteikts šādā redakcijā:

“1.   Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu.

[..]

3.   [..] Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” [..].

4.   Turklāt marķējumā var būt arī ģeogrāfiskās izcelsmes apgabala attēlojumi, kā minēts 5. pantā, un teksts, grafisks attēlojums vai simboli, kas norāda uz dalībvalsti un/vai reģionu, kurā atrodas minētais ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals.

[..]”

13

Šīs pašas regulas V sadaļas “Kopēji noteikumi” IV nodaļā ir noteikts reģistrācijas process, kas ir piemērojams tostarp cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

14

Zakon za markite i geografskite oznachenia (Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumiem) (DV Nr. 81, 1999. gada 14. septembris), pamatlietā piemērojamās redakcijas (turpmāk tekstā – “ZMGO”) 51. panta 1.–3. punktā bija noteikts:

“(1)   Ar ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu saprot cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(2)   Cilmes vietas nosaukums ir valsts vai šīs valsts konkrēta reģiona vai vietas nosaukums, ar ko identificē šīs valsts vai šīs valsts konkrēta reģiona vai vietas izcelsmes produktu, un kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru.

(3)   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir valsts vai šīs valsts konkrēta reģiona vai vietas nosaukums, ar ko identificē šīs valsts vai šīs valsts konkrēta reģiona vai vietas izcelsmes produktu, un kura kvalitāte, reputācija vai kāda cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.”

15

ZMGO 53. panta 1. un 2. punktā bija precizēts:

“(1)   Ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējuma tiesiskā aizsardzība tiek piešķirta ar tā reģistrāciju Patentu birojā.

(2)   Tiesiskā aizsardzība ietver šādus aizliegumus:

1. jebkādu ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējuma komerciālu izmantošanu produktiem, kuri ir salīdzināmi ar reģistrētajiem produktiem, ciktāl šī izmantošana ļauj gūt labumu no aizsargātā apzīmējuma reputācijas;

2. jebkādu ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējuma neatļautu izmantošanu vai atdarināšanu, pat ja ir norādīta produktu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais apzīmējums ir tulkots vai ir kopā ar tādu papildinājumu kā “veids”, “tips”, “metode”, “imitācija” vai līdzīgu papildinājumu;

3. jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kas rada nepatiesu iespaidu par izcelsmi;

4. jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.”

16

Saskaņā ar ZMGO 76. pantu:

“(1)   Prasības saistībā ar to tiesību pārkāpumiem, kuras ir piešķirtas ar šo likumu, var būt šādas:

1. konstatēt pārkāpuma faktus;

2. pārtraukt pārkāpumu;

3. atlīdzināt kaitējumu;

4. konfiscēt vai izņemt no tirdzniecības preces, ar kurām tiek izdarīts pārkāpums, vai līdzekļus tā izdarīšanai.

(2)   Papildus 1. punktā minētajai prasībai prasītājs ar tiesību aizsardzības līdzekļiem var prasīt:

[..]

3. par atbildētājas līdzekļiem publicēt sprieduma rezolutīvo daļu vismaz divos dienas laikrakstos un televīzijas apraides organizācijas raidlaikā ar pārraidi visā valsts teritorijā, kurus nosaka tiesa.”

17

ZMGO zaudēja spēku 2019. gada 22. decembrī (DV Nr. 98, 2019. gada 13. decembris).

18

Likuma, ar ko groza un papildina ZMGO, pārejas un nobeiguma noteikumu (DV Nr. 61, 2018. gada 24. jūlijs) 8. pantā ir noteikts:

“(1)   Personas, kurām ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumiem, kuri reģistrēti attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst Regulas [Nr. 1151/2012] piemērošanas jomā, nevar uzsākt tiesvedības par pārkāpumiem, kuri izdarīti pirms šā likuma spēkā stāšanās.

(2)   Administratīvo pārkāpumu procesus nevar uzsākt par pārkāpumiem, kas pirms šā likuma spēkā stāšanās ir izdarīti attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu reģistrētajiem ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumiem, kuri ietilpst Regulas [Nr. 1151/2012] piemērošanas jomā.”

19

Konservinvest, proti, komercsabiedrība, kuras administratīvais centrs un juridiskā adrese atrodas Bulgārijā, 1999. gada 12. februārī Bulgārijas Republikas Patentu birojā (turpmāk tekstā – “Birojs”) reģistrēja komplekso preču zīmi “K Konservinvest Parvomayska lyutenitsa”, lai apzīmētu produktu “lyutenitsa”. Turklāt 2005. gada 3. maijā tai par labu šā paša produkta apzīmēšanai tika reģistrēta kompleksā preču zīme “Parvomayska lyutenitsa Rachenitsa”, par kuru pieteikums tika iesniegts 2003. gada 15. maijā. Attiecībā uz abām šīm preču zīmēm elementi “parvomayska lyutenitsa” nav aizsargāti.

20

Ar Biroja priekšsēdētāja 2013. gada 3. jūlija lēmumu Bulkons – komercsabiedrība, kuras administratīvais centrs un juridiskā adrese arī atrodas Bulgārijā, – saskaņā ar ZMGO, kas tad jau bija stājies spēkā, tika reģistrēta kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Lyutenitsa Parvomay”, kas apzīmēja produktu “lyutenitsa”, izmantotāja (turpmāk tekstā – “strīdīgā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”); Parvomay ir pašvaldība Bulgārijā. Bulkons iesniedza šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu 2013. gada 14. martā.

21

Konservinvest vērsās administratīvajās tiesās un prasīja atcelt šo lēmumu, šo prasību pamatojot ar to, ka Biroja priekšsēdētājam nebija kompetences veikt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju attiecībā uz lauksaimniecības produktu, jo šādas reģistrācijas kārtība ir noteikta Regulā Nr. 1151/2012 un tā ir iespējama vienīgi Savienības līmenī atbilstoši šajā regulā paredzētajai procedūrai. Ar 2017. gada 12. jūlija spriedumu Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa, Bulgārija) noraidīja šo prasību ar pamatojumu, ka šī regula nebija piemērojama šim strīdam, jo apstrīdētās reģistrācijas nolūks nebija saņemt šajā regulā paredzēto aizsardzību.

22

Turklāt Bulkons vērsās Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) ar vairākām apvienotām prasībām pret Konservinvest, pamatojoties uz ZMGO 76. panta 1. punkta 1.–3. apakšpunktu, kopsakarā it īpaši ar tā 76. panta 1. punkta 4. apakšpunktu un 2. punkta 3. apakšpunktu. Ar šīm prasībām tā tostarp lūdza konstatēt, ka Konservinvest, izmantojot vairākas preču zīmes, tostarp šā rīkojuma 19. punktā identificētās prežu zīmes produkta “lyutenitsa” apzīmēšanai, ir aizskārusi tās tiesības uz strīdīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; tā lūdz arī piespriest Konservinvest pārtraukt pārkāpumu un atlīdzināt nodarītos zaudējumus 636284,16 Bulgārijas levu (BGN) apmērā (apmēram 325000 EUR), kā arī noteikt pārkāpuma produktu konfiscēšanu un iznīcināšanu (“izņemšanu no apgrozības”).

23

Ar 2017. gada 30. novembra spriedumu Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) noraidīja šīs prasības ar pamatojumu, ka tās attiecās uz produktu, kam ir tieši piemērojama Regula Nr. 1151/2012, un ka šajā regulā ir noteikts, ka lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumu reģistrācija ir veicama Komisijā.

24

Bulkons iesniegto apelācijas sūdzību par šo spriedumu Sofiyski Apelativen sad (Sofijas apelācijas tiesa, Bulgārija) apmierināja ar 2019. gada 28. februāra spriedumu, ar kuru šīs sabiedrības prasības tika atzītas par pilnīgi pamatotām. Šī tiesa uzskatīja minētās prasības par pieņemamām, jo Likuma, ar ko groza un papildina ZMGO, pārejas un nobeiguma noteikumu 8. panta 1. punkts nebija piemērojams tajā izskatāmajam strīdam, un tā arī atzina šīs prasības par pamatotām, jo ZMGO un Regula Nr. 1151/2012 reglamentē atšķirīga veida tiesiskās attiecības un garantē atšķirīga veida tiesību paralēlu aizsardzību.

25

Konservinvest par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija), proti, iesniedzējtiesā. Iesniedzējtiesa norāda, ka tai ir jāveic novērtējums par Bulkons iesniegto prasību pieņemamību un šajā nolūkā tai ir jānosaka, vai strīdīgā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargājama saskaņā ar Bulgārijas tiesisko regulējumu.

26

Šajā ziņā tā precizē, ka saskaņā ar šo regulējumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija Birojā, tajā skaitā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, piešķir tai valsts līmeņa aizsardzību, kas tiesai ļauj noteikt sodus, ja šo norādi prettiesiski izmanto tiesību subjekts, kuram nav atļaujas to izmantot. Šāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde sniedzot garantijas patērētājiem par produkta, ko apzīmē ar šo norādi, augstu kvalitāti un aprakstot tā specifiskās iezīmes. Turklāt ar to tiekot izveidots šķērslis šīs kvalitātes pasliktināšanai, kas notiktu, ja šo produktu ražotu nereģistrēti ražotāji.

27

Ņemot vērā to, kā ir attīstījies starptautiskais un Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumiem, kuru kvalitāte un unikālais raksturs tiek saistīti ar noteiktiem Savienības reģioniem, un, ņemot vērā Regulas Nr. 1151/2012 9. pantu, kā arī 15. un 24. apsvērumu, iesniedzējtiesas ieskatā ir iespējams, ka šo produktu reģistrācija un tiesiskā aizsardzība valsts līmenī ir izslēgta. Tā tomēr uzskata, ka situācijās, kad strīds ir starp diviem vietējiem tā paša lauksaimniecības produkta ražotājiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir reģistrēta tikai valsts līmenī, un kad attiecīgā lieta ir par pārkāpumiem, kuri notikuši tās pašas dalībvalsts teritorijā, ar Savienības tiesībām nav tiešā veidā izslēgta iespēja vienīgi valsts līmenī veikt reģistrāciju attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1151/2012 piemērošanas jomā, un saņemt konkrētu aizsardzību tikai šīs dalībvalsts teritorijā.

28

Šādos apstākļos Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai atbilstoši [Regulas Nr. 1151/2012] 9. pantam līdzās šajā tiesību normā reglamentētajiem pagaidu aizsardzības gadījumiem var pastāvēt valsts shēma saistībā ar tādu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju un aizsardzību, kuras ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un vai šī tiesību norma dod dalībvalstīm tiesības piemērot citas paralēli spēkā esošas tiesību normas valsts līmenī (līdzīgi paralēlajai preču zīmju sistēmai), izšķirot juridiskus strīdus par tiesību uz šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpumiem starp tādiem vietējiem tirgotājiem, kas ražo un izplata [Regulas Nr. 1151/2012] piemērošanās jomā ietilpstošus lauksaimniecības un pārtikas produktus dalībvalstī, kurā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir tikusi reģistrēta?”

29

Saskaņā ar Tiesas reglamenta 99. pantu, ja atbilde uz prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

30

Šajā lietā ir jāpiemēro šī tiesību norma.

31

Iesākumā ir jākonstatē, ka, lai gan uzdotā jautājuma formulējums attiecas vienīgi uz Regulas Nr. 1151/2012 9. pantu, no lēmuma uzdot prejudiciālu jautājumu izriet, ka iesniedzējtiesai ir jautājums saistībā ar šajā regulā paredzētās cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas piemērošanas jomu kopumā.

32

Tātad ir jāuzskata, ka iesniedzējtiesa ar savu jautājumu būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula Nr. 1151/2012 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēta ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu valsts reģistrācijas un aizsardzības sistēma tiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, kuru ir paredzēts piemērot vienīgi strīdos par tiesību, kas izriet no šiem apzīmējumiem, pārkāpumiem šīs dalībvalsts uzņēmēju starpā, kuri šīs dalībvalsts teritorijā ražo produktus, attiecībā uz kuriem minētie apzīmējumi ir reģistrēti saskaņā ar šo regulējumu.

33

Šajā ziņā iesākumā ir svarīgi norādīt – kā tas izriet no Regulas Nr. 1151/2012 13. un 14. apsvēruma –, ka tajā vienotā tiesiskā regulējumā tiek apvienoti tie noteikumi, kas aptver jaunos vai atjauninātos Regulas Nr. 510/2006 noteikumus, kā arī tos šīs pēdējās regulas noteikumus, kas tiek saglabāti, un tos aizstāj. Tātad Tiesas judikatūra par tām Regulas Nr. 510/2006 tiesību normām, kas būtībā ir pārņemtas Regulā Nr. 1151/2012, joprojām ir nozīmīga, lai interpretētu attiecīgās tiesību normas, kas ir iekļautas šajā pēdējā minētajā regulā. Tāpat – tā kā ar Regulu Nr. 510/2006 tika atcelta un aizstāta Padomes Regula (EEK) Nr. 2081/92 (1992. gada 14. jūlijs) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 1992, L 208, 1. lpp.), Tiesas judikatūra attiecībā uz tām šīs regulas normām, kas ir pārņemtas Regulā Nr. 510/2006 un vēlāk Regulā Nr. 1151/2012, joprojām ir nozīmīga šai interpretācijai.

34

Attiecībā uz uzdoto jautājumu ir jānorāda, ka, pirmkārt – kā tas izriet no Regulas Nr. 1151/2012 20. apsvēruma pirmā teikuma, 24. apsvēruma un 4. panta – tās mērķis tostarp ir nodrošināt tajā minēto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vienotu aizsardzību Savienībā un šajā nolūkā ir ieviests pienākums veikt šo apzīmējumu reģistrāciju Savienības līmenī, lai tie varētu saņemt aizsardzību katrā dalībvalstī (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 107. un 108. punkts).

35

Tādējādi Regula Nr. 1151/2012, kura ir pieņemta tostarp uz LESD 43. panta 2. punkta pamata, ir kopējās lauksaimniecības politikas instruments, kas būtībā paredzēts, lai nodrošinātu patērētājiem, ka lauksaimniecības produkti ar cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas reģistrēta saskaņā ar šo regulu, to izcelsmes no noteiktas ģeogrāfiskas vietas dēļ ir apveltīti ar noteiktām īpašām iezīmēm un līdz ar to sniedz kvalitātes garantiju ar mērķi ļaut lauksaimniekiem, kas ir uzņēmušies patiesas pūles, lai uzlabotu kvalitāti, saņemt lielākus ienākumus un liegt trešām personām ļaunprātīgi gūt labumu no reputācijas, kas izriet no šo produktu kvalitātes (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 109.–111. punkts un tajos minētā judikatūra), kas it īpaši atspoguļojas šīs regulas 18. apsvērumā, kā arī tās 1. un 4. pantā.

36

Ja dalībvalstis – balstoties uz valsts līmeņa juridisku pamatu, kas varētu atbilst mazāk stingrām prasībām nekā prasības, kuras attiecībā uz konkrētajiem produktiem paredzētas šajā regulā, – varētu saviem ražotājiem atļaut šo dalībvalstu teritorijā izmantot kādu no norādēm vai simboliem, kuri Regulas Nr. 1151/2012 12. pantā ir rezervēti saskaņā ar šo regulu reģistrētiem cilmes vietu nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, rastos risks, ka netiek nodrošināta minētā kvalitātes garantija, kura ir saskaņā ar šo pašu regulu piešķirto cilmes vietas apzīmējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu būtiska funkcija; tas varētu arī iekšējā tirgū apdraudēt vienlīdzīgu konkurenci starp ražotājiem, kuri ražo produktus, kas apzīmēti ar šīm norādēm vai simboliem, un it īpaši varētu aizskart tiesības, kas ir jārezervē ražotājiem, kuri uzņēmušies patiesas pūles kvalitātes uzlabošanai, lai varētu izmantot saskaņā ar Regulu Nr. 1151/2012 reģistrēto cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 112. punkts).

37

Šis risks, ka tiks apdraudēts galvenais mērķis, proti, nodrošināt attiecīgo lauksaimniecības produktu kvalitāti, ir vēl jo būtiskāks, jo – pretēji preču zīmēm – paralēli nav tikuši pieņemti nekādi Savienības harmonizācijas pasākumi attiecībā uz valstu sistēmām, kuras varētu pastāvēt cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 113. punkts).

38

No tā ir jāizdara secinājums, ka Regulas Nr. 1151/2012 mērķis nav paralēli valsts tiesību normām, kas varētu turpināt pastāvēt, iedibināt papildu aizsardzības sistēmu kvalificētiem cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, proti, cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas atbilst šīs regulas 5. pantā minētajiem kritērijiem, bet gan izveidot vienotu un izsmeļošu aizsardzības sistēmu šādām norādēm (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 114. punkts).

39

Regulā Nr. 1151/2012 paredzētās cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas izsmeļošo raksturu apliecina fakts, ka Regulas Nr. 1151/2012 reģistrācijas procedūra ir balstīta uz pilnvaru sadalījumu starp attiecīgo dalībvalsti un Komisiju. Proti, saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 V sadaļas IV nodaļā paredzēto pieteikuma un reģistrācijas procedūru lēmumu reģistrēt apzīmējumu Komisija var pieņemt vienīgi tad, ja attiecīgā dalībvalsts tai ir iesniegusi šādu pieteikumu, un šādu pieteikumu var iesniegt vienīgi tad, ja dalībvalsts pārbauda, ka tas ir pamatots. Tādējādi valsts reģistrācijas procedūras ir integrētas Savienības lēmumu pieņemšanas procedūrā un veido tās neatņemamu sastāvdaļu. Tās nevar pastāvēt ārpus Savienības aizsardzības sistēmas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 116. un 117. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

40

Šādā kontekstā, pirmām kārtām, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1151/2012 9. pantā būtībā ir paredzēts, ka dalībvalstis, par to uzņemoties atbildību, var piešķirt valsts mēroga pagaidu aizsardzību, līdz tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai līdz šā pieteikuma atsaukšanai. Tomēr šāda veida tiesību norma būtu bezjēdzīga, ja dalībvalstis varētu saglabāt pašas savas cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas Regulas Nr. 1151/2012 izpratnē un ļaut tām pastāvēt līdzās šai regulai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 118. un 120. punkts).

41

Otrām kārtām, pretēji tam, ko Tiesā būtībā apgalvo Bulkons, apstāklis, ka Regulā Nr. 1151/2012 nav pārņemti pārejas noteikumi, kas bija paredzēti Regulas Nr. 510/2006 5. panta 11. punktā par labu Bulgārijas Republikai un Rumānijai pēc to pievienošanās Savienībai, attiecībā uz valsts cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras pastāvēja šīs pievienošanās brīdī, nekādi nenozīmē, ka ar Regulu Nr. 1151/2012 būtu mīkstināts cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības režīma izsmeļošais raksturs, kas iepriekš bija paredzēts Regulā Nr. 510/2006.

42

Šajā tiesību normā paredzētajos pārejas noteikumos būtībā bija pārņemti tie pārejas noteikumi, kuri iepriekš bija piemērojami valsts cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas pastāvēja desmit valstīs, kuras pievienojās Savienībai 2004. gada 1. maijā. Savukārt šie pārejas noteikumi tika uzskatīti nevis par apstākli ar izšķirīgu ietekmi uz aizsardzības sistēmu, kura ir paredzēta ar Regulu Nr. 510/2006, bet gan vienīgi par apstākli, kas apstiprina šo izsmeļošo raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 124.–128. punkts).

43

Proti, tieši pati ar Regulu Nr. 510/2006 un jau iepriekš ar Regulu Nr. 2081/92 iedibinātās aizsardzības sistēmas būtība – kura izriet no tās mērķa nodrošināt vienveidīgu aizsardzību Kopienā tām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, uz kurām tā attiecas, un tādējādi garantēt godīgu konkurenci to ražotāju starpā, kuru ražotajiem produktiem ir šādas norādes, no kā gūst labumu gan ražotāji, gan patērētāji – lika Tiesai izdarīt secinājumu, ka Regulā Nr. 510/2006 bija paredzēta vienota un izsmeļoša aizsardzības sistēma šādām norādēm, izslēdzot paralēlu valsts sistēmu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai šīs pēdējās regulas izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 8. septembris, Budějovický Budvar, C‑478/07, EU:C:2009:521, 107.–114. punkts). Savukārt, kā tas jau tika konstatēts šā rīkojuma 34.–38. punktā, Regulā Nr. 1151/2012 ir izvirzīts tas pats mērķis attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas ir paredzēta šajā regulā.

44

Turklāt ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 510/2006 5. panta 11. punktā paredzētais pagaidu noteikums Regulā Nr. 1151/2012 netika pārņemts tā vienkāršā fakta dēļ, ka tajā paredzētais termiņš bija beidzies, un ka pēc tam šī tiesību norma bija zaudējusi jebkādu lietderību, jo tajā minētajām dalībvalstīm šā termiņa beigās bija pilnībā jāievēro Regulas Nr. 510/2006 tiesību normas, kuras pašlaik ir pārņemtas Regulā Nr. 1151/2012.

45

Šajā nozīmē un ievērojot iesniedzējtiesas izteiktās šaubas, kā arī Bulkons iesniegtos apsvērumus Tiesā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 288. panta otro daļu tāda regula kā Regula Nr. 1151/2012 uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Turklāt Savienības tiesību pārākuma princips, kas nozīmē, ka šīs tiesības prevalē pār dalībvalstu tiesībām, visām dalībvalstu iestādēm paredz pienākumu nodrošināt dažādo Savienības normu pilnīgu iedarbību, jo dalībvalstu tiesības nevar ietekmēt iedarbību, kura šīm dažādajām normām ir atzīta minēto valstu teritorijā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 2. aprīlis, CRPNPAC un Vueling Airlines, C‑370/17 un C‑37/18, EU:C:2020:260, 74. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

46

Lai nodrošinātu visu Savienības tiesību normu efektivitāti, Savienības tiesību pārākuma princips liek valstu tiesām savas iekšējās tiesības interpretēt cik vien iespējams atbilstīgi Savienības tiesībām (spriedumi, 2019. gada 24. jūnijs, Popławski, C‑573/17, EU:C:2019:530, 57. punkts, un 2021. gada 21. oktobris, ZX (Apsūdzības raksta koriģēšana), C‑282/20, EU:C:2021:874, 39. punkts).

47

Tikai tad, ja nav iespējams veikt tādu valsts tiesiskā regulējuma interpretāciju, kas būtu atbilstoša no Savienības tiesībām izrietošajām prasībām, valsts tiesai, kurai ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums nodrošināt šo tiesību normu pilnīgu iedarbību, vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes nepiemērojot jebkuru tām pretrunā esošu, pat vēlāk pieņemtu valsts tiesību normu – un lūgt vai gaidīt, lai tā vispirms tiktu atcelta likumdošanas kārtībā vai ar kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi, nav vajadzības (spriedumi, 2019. gada 24. jūnijs, Popławski, C‑573/17, EU:C:2019:530, 58. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2021. gada 21. oktobris, ZX (Apsūdzības raksta koriģēšana), C‑282/20, EU:C:2021:874, 40. punkts).

48

Tādējādi atbilstīgas interpretācijas neiespējamības gadījumā visām valsts tiesām, kuras izskata lietu atbilstoši savai kompetencei, kā dalībvalsts institūcijām ir pienākums nepiemērot nevienu valsts tiesību normu, kas ir pretrunā Savienības tiesību normai, kurai ir tieša iedarbība tajā izskatāmajā lietā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 24. jūnijs, Popławski, C‑573/17, EU:C:2019:530, 61. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2021. gada 21. oktobris, ZX (Apsūdzības raksta koriģēšana), C‑282/20, EU:C:2021:874, 41. punkts).

49

Otrkārt, attiecībā uz vienas dalībvalsts tirgū piemērojamo režīmu ir jānorāda, ka, lai gan Regulas Nr. 1151/2012 mērķis ir paredzēt vienotu un izsmeļošu aizsardzības sistēmu to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, šī ekskluzivitāte nav pretrunā tam, ka tiek piemērots tādu ģeogrāfisko nosaukumu aizsardzības režīms, kas atrodas ārpus tās piemērošanas jomas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 8. maijs, Assica un Kraft Foods Italia, C‑35/13, EU:C:2014:306, 28. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

50

Šajā ziņā no Regulas Nr. 1151/2012 17. apsvēruma, kā arī no 5. panta 1. un 2. punkta izriet, ka šajā regulā paredzētais aizsardzības režīms cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm attiecas tikai uz attiecīgi izcelsmes norādēm, kas ir saistītas ar produktiem, kuru gadījumā pastāv tieša saikne starp, pirmkārt, to kvalitāti, reputāciju vai citām to īpašībām un, otrkārt, to ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm produktiem, kuru gadījumā pastāv tieša saikne starp, pirmkārt, noteiktu kvalitāti, reputāciju vai citu to īpašību un, otrkārt, to ģeogrāfisko izcelsmi (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2000. gada 7. novembris, Warsteiner Brauerei, C‑312/98, EU:C:2000:599, 43. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2014. gada 8. maijs, Assica un Kraft Foods Italia, C‑35/13, EU:C:2014:306, 29. punkts).

51

Līdz ar to ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumi, kas ir paredzēti, lai norādītu tikai uz produkta ģeogrāfisko izcelsmi neatkarīgi no tā īpašajām iezīmēm, neietilpst Regulas Nr. 1151/2012 piemērošanas jomā, jo tā attiecas uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 8. maijs, Assica un Kraft Foods Italia, C‑35/13, EU:C:2014:306, 30. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

52

Līdz ar to aizsardzības sistēma, ko dalībvalsts tirgū attiecīgajā gadījumā var piemērot Savienībā nereģistrētam ģeogrāfiskas izcelsmes nosaukumam, ir tā, kas ir paredzēta ģeogrāfiskas izcelsmes nosaukumiem saistībā ar produktiem, kuriem nepastāv īpaša saikne starp to īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi (spriedums, 2014. gada 8. maijs, Assica un Kraft Foods Italia, C‑35/13, EU:C:2014:306, 31. punkts).

53

Tomēr, lai šādu sistēmu varētu piemērot, tai jāatbilst Savienības tiesībās noteiktajām prasībām. Šajā ziņā ir nepieciešams, pirmkārt, lai tās piemērošana neapdraudētu Regulas Nr. 1151/2012 mērķus. Ņemot vērā šīs regulas piemērošanas jomu, tas nozīmē, ka valsts tiesībās noteiktās sistēmas aizsardzībai ir nevis jāgarantē patērētājiem, ka ar to aizsargātajiem produktiem piemīt noteikta īpašība vai raksturiezīme, bet ekskluzīvi jāgarantē tikai tas, ka šo produktu izcelsme ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Otrkārt, ir nepieciešams, lai šī piemērošana nebūtu pretrunā LESD normām par brīvu preču apriti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 8. maijs, Assica un Kraft Foods Italia, C‑35/13, EU:C:2014:306, 33.–35. punkts).

54

Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar ZMGO 51. panta 1. punktu jēdziens “ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējums” attiecas gan uz “cilmes vietu nosaukumiem”, gan “ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” šā likuma izpratnē un ka saskaņā ar attiecīgi šī 51. panta 2. un 3. punktu katru no šiem norāžu veidiem ir paredzēts izmantot, lai apzīmētu produktus, kuriem pastāv tieša saikne starp, pirmkārt, to kvalitāti, reputāciju vai citām to īpašībām un, otrkārt, to ģeogrāfisko izcelsmi. Turklāt abu šo pēdējo tiesību normu redakcija pēc būtības atbilst attiecīgi Regulas Nr. 1151/2012 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam un 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam.

55

Turklāt iesniedzējtiesa precizē, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde minētā likuma izpratnē sniedz garantijas patērētājiem par augstu apzīmētā produkta kvalitāti, apraksta tā specifiskās iezīmes un ar to tiek izveidots šķērslis šīs kvalitātes pasliktināšanai, kas rastos, ja šo produktu ražotu nereģistrēti ražotāji.

56

Tātad šķiet, ka pamatlietā aplūkotie ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumi ir nevis vienkārši ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumi šā rīkojuma 52. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē, bet gan kvalificēti ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumi šā rīkojuma 38. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē tāpat kā cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru aizsardzība ir paredzēta Regulā Nr. 1151/2012 – tomēr tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

57

Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un it īpaši no prejudiciālā jautājuma redakcijas izriet, ka attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma piemērošanas joma ietver “lauksaimniecības produktus un pārtikas produktus”, kuri ietilpst Regulas Nr. 1151/2012 piemērošanas jomā, kā tā ir precizēta tās 15. apsvērumā un definēta 2. pantā, to turklāt parāda arī pamatlieta, kurā netiek apstrīdēts, ka attiecīgais produkts ietilpst šajā piemērošanas jomā.

58

Šādos apstākļos un ņemot vērā pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, šāda valsts sistēma ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu reģistrācijai un aizsardzībai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1151/2012 piemērošanas jomā, nevar pastāvēt paralēli šajā regulā paredzētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmai.

59

Šajā nozīmē fakts, ka šāda valsts sistēma kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu reģistrācijai un aizsardzībai ir paredzēta vienīgi, lai to piemērotu attiecību regulēšanai starp vienas noteiktas dalībvalsts uzņēmējiem, kas tās teritorijā ražo produktus, attiecībā uz kuriem šie apzīmējumi ir reģistrēti saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, un kas līdz ar to ir piemērojami vienīgi šīs dalībvalsts tirgū, neļauj uzskatīt, ka šāda līdzāspastāvēšana ir atļauta. Proti, šāda sistēma, ja tās sekas ir tādas, ka ar to patērētājiem netiek garantēts vienīgi tas, ka attiecīgo produktu izcelsme ir norādītais ģeogrāfiskais areāls, bet viņiem tiek garantēts, ka šiem produktiem piemīt noteikta kvalitāte vai īpašības, apdraud Regulas Nr. 1151/2012 mērķus. Līdz ar to atbilstoši šī rīkojuma 53. punktā atgādinātajai judikatūrai šāda sistēma nevar tikt uzskatīta par tādu, kas atbilst Savienības tiesībās noteiktajām prasībām.

60

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 1151/2012 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēta kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu valsts reģistrācijas un aizsardzības sistēma tiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, kuru ir paredzēts piemērot vienīgi strīdos par tiesību, kas izriet no šiem apzīmējumiem, pārkāpumiem šīs dalībvalsts uzņēmēju starpā, kas šīs dalībvalsts teritorijā ražo produktus, attiecībā uz kuriem minētie apzīmējumi ir reģistrēti saskaņā ar šo regulējumu.

61

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēta kvalificētu ģeogrāfiskās izcelsmes apzīmējumu valsts reģistrācijas un aizsardzības sistēma tiem lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, kuru ir paredzēts piemērot vienīgi strīdos par tiesību, kas izriet no šiem apzīmējumiem, pārkāpumiem šīs dalībvalsts uzņēmēju starpā, kas šīs dalībvalsts teritorijā ražo produktus, attiecībā uz kuriem minētie apzīmējumi ir reģistrēti saskaņā ar šo regulējumu.