1)

Vai, ceļot prasību, kura ir vērsta uz to, lai izvirzītu noteikuma, ar kuru aizņēmējam tiek noteikts pienākums segt līguma noslēgšanas izdevumus, atzīšanas par spēkā neesošu ar atlīdzināšanu saistītās sekas, ar Direktīvas 93/2013 (1) 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu ir saderīga 10 gadu noilguma termiņa attiecināšana uz tiesībām celt prasību, skaitot to no brīža, kad noteikums zaudē spēku ar pēdējā maksājuma veikšanu – kas ir brīdis, kad patērētājs uzzina faktus, kas pamato noteikuma negodīgumu – , vai arī patērētāja rīcībā ir jābūt papildu informācijai faktu juridisko novērtējumu?

Ja ir nepieciešams zināt faktu juridisku novērtējumu, vai uz termiņa tecējuma sākumu ir attiecināma pastāvīgā judikatūra par noteikuma spēkā neesamību vai valsts tiesa var ņemt vērā citus atšķirīgus apstākļus?

2)

Tā kā uz atlīdzināšanas prasību attiecas ilgs 10 gadu noilguma termiņš, kurā brīdī patērētājam ir jābūt tādā situācijā, ka viņam var būt zināms par noteikuma negodīgumu un tiesībām, kādas viņam piešķir direktīva – pirms noilguma termiņa sākšanās vai pirms tā beigām?