1)

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa saistībā ar Pamattiesību hartas 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā 2001. gada 27. jūlijaustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych [Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju] 47.b panta 5. un 6. punkts saistībā ar 30. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu, kuros ir noteikts, ka tāda valsts tiesas struktūra kā tiesas kolēģija ir kompetenta atbrīvot šīs tiesas tiesnesi no pienākuma izskatīt visas vai daļu no viņam iedalītajām lietām, ņemot vērā, ka:

2)

Vai pirmajā jautājumā minētās tiesību normas, kā arī pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem valsts tiesai, kas izskata lietu kriminālprocesā, kurš ietilpst Direktīvas 2016/343 (1) piemērošanas jomā, kuras tiesnesis ir atbrīvots no pienākuma izskatīt lietas pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā, un visām valsts iestādēm ir piešķirtas tiesības (vai, pakārtoti, ir noteikts pienākums) neņemt vērā tiesas kolēģijas aktu un citus tā rezultātā pieņemtus aktus, piemēram, rīkojumu par lietu, tostarp pamatlietas pārdalīšanu, izslēdzot atbrīvoto tiesnesi, tā, lai viņš varētu turpmāk tikt iekļauts tiesas sastāvā, kas izskata šo lietu?

3)

Vai pirmajā jautājumā minētās tiesību normas, kā arī pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek prasīts, lai valsts tiesību sistēmā kriminālprocesā, kas ietilpst Direktīvas 2016/34 piemērošanas jomā, tiktu paredzēti tādi līdzekļi, kas ļauj tādiem tiesvedības dalībniekiem kā apsūdzētie pamatlietā pārbaudīt un pārsūdzēt [pirmajā jautājumā] minētos lēmumus, kuru mērķis ir mainīt tiesas, kas izskata lietu, sastāvu un tā rezultātā atbrīvot tiesnesi, kuram līdz šim bija iedalīta lieta izskatīšanai, no pienākuma to izskatīt pirmajā jautājumā aprakstītajā veidā?