–

Beverage City & Lifestyle GmbH un MJ vārdā – M. C. Greisner, Rechtsanwalt,

–

Beverage City Polska sp. z o.o. un FE vārdā – M. Gil un M. Irmiński, adwokaci, un M. Oleksyn, radca prawny,

–

Advance Magazine Publishers Inc. vārdā – V. Ahmann, T. Raab un C. Tenkhoff, Rechtsanwälte,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un S. Żyrek, pārstāvji,

–

Portugāles valdības vārdā – P. Barros da Costa un S. Duarte Afonso, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Němečková, S. Noë, un C. Vollrath, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.) 8. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts strīdā starp Beverage City & Lifestyle GmbH, MJ, Beverage City Polska sp. z o.o. un FE, no vienas puses, un Advance Magazine Publishers Inc., no otras puses, saistībā ar prasību par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu, ko cēlusi pēdējā minētā sabiedrība.

3

Regulas Nr. 1215/2012 15., 16. un 21. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs regulas 4. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt minētās dalībvalsts tiesā neatkarīgi no viņu pilsonības.”

5

Minētās regulas 8. pantā ir paredzēts:

“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var arī iesūdzēt:

[..].”

6

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.) 1. panta “Eiropas Savienības preču zīme” 2. punktā ir noteikts:

“Eiropas Savienības preču zīme ir vienota. Tai ir vienāds spēks visā [Eiropas] Savienībā; to nereģistrē, nenodod un neatdod, tā nevar būt tāda lēmuma priekšmets, kas atceļ īpašnieka tiesības vai paziņo tās par spēkā neesošām, un tās izmantošanu nevar aizliegt, ja tas neattiecas uz visu Savienību. Šo principu piemēro, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”

7

Šīs regulas 9. pantā “Tiesības, ko piešķir ES preču zīme” ir paredzēts:

“1.   ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības.

2.   Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:

[..]

4.   Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes.

ES preču zīmes īpašnieka tiesības, kas tam dotas, ievērojot šā punkta pirmo daļu, netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (ES) Nr. 608/2013 [(2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV 2013, L 181, 15. lpp.)], preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī.”

8

Regulas 2017/1001 X nodaļā “Prasību piekritība un procesa noteikumi attiecībā uz ES preču zīmēm” ir ietverts tās 122.–135. pants.

9

Šīs regulas 122. panta “Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana” 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz ES preču zīmēm un pieteikumiem par ES preču zīmēm, kā arī lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz vienlaicīgām un secīgām darbībām attiecībā uz ES preču zīmēm un valstu preču zīmēm piemēro Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

2.   Attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām:

10

Regulas 2017/1001 124. pantā “Piekritība attiecībā uz pārkāpumiem un derīgumu” ir paredzēts:

“ES preču zīmju tiesām ir izņēmuma piekritība attiecībā uz:

[..].”

11

Šīs regulas 125. pantā “Starptautiska piekritība” ir noteikts:

“1.   Atbilstīgi šīs regulas, kā arī Regulas [Nr. 1215/2012] noteikumiem, kas piemērojami, ievērojot 122. pantu, lietas izskatīšanas procesus attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām ceļ tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja atbildētājam nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā dalībvalstī, tajā dalībvalstī, kur atrodas tā uzņēmums.

[..]

5.   Lietas izskatīšanas procesus attiecībā uz 124. pantā minētajām prasībām, izņemot prasības par paziņošanu, ka ES preču zīmes pārkāpuma nav, var uzsākt arī tās dalībvalsts tiesās, kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt vai kurā notikusi 11. panta 2. punktā minētā darbība.”

12

Advance Magazine Publishers, kas reģistrēta Ņujorkā (Amerikas Savienotās Valstis), ir vairāku tādu Eiropas Savienības preču zīmju īpašniece, kuras ietver vārdisku elementu “Vogue” un par kurām tā apgalvo, ka tās ir ar reputāciju apveltītas preču zīmes.

13

Beverage City Polska ir saskaņā ar Polijas tiesībām dibināta sabiedrība ar juridisko adresi Krakovā (Polija). Tā ražo enerģijas dzērienu ar nosaukumu “Diamant Vogue” un nodrošina tā reklamēšanu, kā arī izplatīšanu. Tās vadītāja FE dzīvesvieta arī ir Krakovā.

14

Beverage City & Lifestyle ir saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība, kas reģistrēta Šorfheidē [Schorfheide] Brandenburgas federālajā zemē (Vācija). Tās vadītāja MJ dzīvesvieta ir Nīderkasele [Niederkassel] Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālajā zemē (Vācija). Šo sabiedrību ar Beverage City Polska saistīja ekskluzīvs izplatīšanas līgums attiecībā uz Vāciju; saskaņā ar šo līgumu minētā sabiedrība no tās iegādājās iepriekšējā punktā minēto enerģijas dzērienu. Neraugoties uz to nosaukumu līdzību, abas sabiedrības nepieder vienai un tai pašai grupai.

15

Advance Magazine Publishers, uzskatot, ka ir cietusi no tās preču zīmju pārkāpumiem, vērsās pret šīm sabiedrībām un to attiecīgajiem vadītājiem Eiropas Savienības preču zīmju tiesā, kurai ir jurisdikcija Ziemeļreinas‑Vestfālenes federālajā zemē, proti, Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa, Vācija), ar prasību izbeigt nosaukuma izmantošanu visā Savienības teritorijā, kā arī sniegt informāciju, finanšu pārskatus un noteikt par pienākumu atlīdzināt kaitējumu. Pēc tam šie papildu prasījumi tika attiecināti vienīgi uz darbībām Vācijā.

16

Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) apmierināja Advance Magazine Publishers celto prasību, pamatojoties uz savu starptautisko jurisdikciju atbilstoši Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punktam attiecībā uz Beverage City Polska un FE. Tā uzskatīja, ka principi, kurus Tiesa noteikusi 2017. gada 27. septembra spriedumā Nintendo (C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724), ir piemērojami pamatlietā.

17

Beverage City Polska un FE par Landgericht Düsseldorf (Diseldorfas apgabaltiesa) nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā, Vācija).

18

Tie apgalvo, ka Vācijas tiesām nav starptautiskas jurisdikcijas izskatīt pret tiem celto prasību, uzsverot, ka tie ir darbojušies un piegādājuši preces saviem klientiem tikai Polijā. Turklāt 2017. gada 27. septembra spriedums Nintendo (C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724) neesot attiecināms uz to situāciju, jo neesot atbilstošas saiknes starp tiem, no vienas puses, un Beverage City & Lifestyle un MJ, no otras puses.

19

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Vācijas tiesu starptautiskā jurisdikcija izskatīt prasību pret Beverage City Polska un FE ir pakļauta nosacījumam, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punktu šī prasība ar prasību, kas celta pret MJ, kurš kvalificēts kā “primārais atbildētājs”, ir tik cieši saistīta, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi.

20

Šajā gadījumā pretēji lietai, kurā tika pasludināts 2017. gada 27. septembra spriedums Nintendo (C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724), piegādes attiecības, kas pastāv starp Beverage City Polska un Beverage City & Lifestyle, neattiecoties uz primāro atbildētāju, jo pret viņu vēršas tikai kā pret pēdējās minētās sabiedrības pārstāvi. Turklāt abas šīs sabiedrības nepieder vienai un tai pašai sabiedrību grupai un rīkojas ar savu atbildību un neatkarīgi viena no otras.

21

Tomēr iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai ekskluzīva izplatīšanas līguma esamība starp Beverage City Polska un Beverage City & Lifestyle ir pietiekama, lai izpildītu Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu, precizējot, ka pamatlieta attiecas uz tām pašām preču zīmēm un precēm.

22

Šādos apstākļos Oberlandesgericht Düsseldorf (Federālās zemes Augstākā tiesa Diseldorfā) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai var konstatēt, ka prasības ir “tik cieši saistītas”, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punkta izpratnē, ja prasībā par pārkāpumu, kas celta par Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu, saistība ir tāda, ka atbildētāji, kuri ir vienas dalībvalsts (šeit – Polija[s] [Republikas]) rezidenti, ir piegādājuši preces, ar kurām tiek pārkāptas Eiropas Savienības preču zīmes tiesības, atbildētājai, kura ir citas dalībvalsts (šeit – Vācija[s] [Federatīvās Republikas]) rezidente un kuras likumīgais pārstāvis, pret ko arī ir celta prasība, ir primārais atbildētājs, ja lietas dalībniekus saista tikai piegādes attiecības un nedz juridiski, nedz faktiski nepastāv plašāka saistība?”

23

Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vairākus atbildētājus, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs, var iesūdzēt tās vietas tiesā, kurā kādam no atbildētājiem ir domicils un kurā saistībā ar prasību par pārkāpumu Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks izvirza prasījumus pret visiem šiem atbildētājiem, ja katram no tiem tiek pārmests materiāltiesiski identisks šīs preču zīmes pārkāpums un atbildētājus saista ekskluzīvs izplatīšanas līgums.

24

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 125. panta 1. punktu tādas prasības par pārkāpumiem kā pamatlietā var celt tās dalībvalsts tiesās, kurā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja atbildētājam nav pastāvīgās dzīvesvietas nevienā dalībvalstī, tajā dalībvalstī, kur atrodas tā uzņēmums, “atbilstīgi šīs regulas, kā arī Regulas [Nr. 1215/2012] noteikumiem, kas piemērojami, ievērojot [pirmās minētās regulas] 122. pantu”.

25

Direktīvas 2017/1001 122. panta 1. punktā ir precizēts, ka tad, “ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz ES preču zīmēm un pieteikumiem par ES preču zīmēm, kā arī lietu izskatīšanas procesiem attiecībā uz vienlaicīgām un secīgām darbībām attiecībā uz ES preču zīmēm un valstu preču zīmēm piemēro Savienības noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”. Turklāt 122. panta 2. punktā ir paredzēts to Regulas Nr. 1215/2012 noteikumu saraksts, kuri nav piemērojami vai kuri ar konkrētiem nosacījumiem ir piemērojami tiesvedībām, kas tostarp izriet no prasības par pārkāpumu.

26

Tādējādi, tā kā Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punkts nav viens no šiem noteikumiem, tas ir piemērojams prasībām par Eiropas Savienības preču zīmju pārkāpumiem.

27

It īpaši šajā noteikumā ir paredzēts, ka personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt, ja šī persona ir viens no vairākiem atbildētājiem, – tās vietas tiesās, kurā kādam no atbildētājiem ir domicils, ja prasības ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi.

28

Šajā ziņā, lai nolēmumi būtu uzskatāmi par nesavienojamiem, nepietiek ar to, ka pastāv atšķirības tiesvedības iznākumā, bet šīm atšķirībām ir jāpastāv vienā un tajā pašā faktiskajā un tiesiskajā situācijā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 27. septembris, Nintendo, C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

29

Pirmkārt, attiecībā uz nosacījumu par vienas un tās pašas tiesiskās situācijas esamību Tiesa lietā, kurā tika aplūkots apgalvotais ar Kopienas dizainparaugiem piešķirto tiesību pārkāpums, nosprieda, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja prasītājs vēlas aizsargāt ekskluzīvas tiesības izmantot šādus Kopienas dizainparaugus, kuras ir nostiprinātas Savienības tiesībās un rada tādas pašas sekas visā Savienības teritorijā, un ka atšķirīgais pieteikumu par šo aizsardzību juridiskais pamats valsts tiesībās neietekmē savstarpēji pretrunīgu nolēmumu riska vērtējumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 27. septembris, Nintendo, C‑24/16 un C‑25/16, EU:C:2017:724, 46.–49. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

30

Eiropas Savienības preču zīmju jomā, pirmām kārtām, jāatgādina, ka šādas preču zīmes īpašniekam ar tās reģistrāciju tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības atbilstoši Regulas 2017/1001 9. pantam un, otrām kārtām, ka saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu Eiropas Savienības preču zīmei ir vienāds spēks visā Savienībā. Tādējādi no Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām izriet, ka tas var aizliegt visām trešām personām izmantot šo preču zīmi bez savas piekrišanas un to aizsargāt ar prasību par preču zīmes pārkāpumu.

31

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Advance Magazine Publishers celtās prasības par preču zīmes pārkāpumu mērķis ir aizsargāt ekskluzīvās tiesības, kas šai sabiedrībai ir attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmēm, un līdz ar to nosacījums par tās pašas tiesiskās situācijas esamību šķiet izpildīts – tas jāpārbauda iesniedzējtiesai.

32

Otrkārt, attiecībā uz nosacījumu par tās pašas faktiskās situācijas esamību no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Beverage City & Lifestyle un Beverage City Polska nepieder vienai grupai, lai arī to nosaukumi ir līdzīgi un tās saista parakstīts ekskluzīvs izplatīšanas līgums. Turklāt iesniedzējtiesa uzsver, ka nav attiecību starp Beverage City Polska un FE, no vienas puses, un “primāro atbildētāju”, proti, Beverage City & Lifestyle vadītāju, kura domicils ir Vācijā, no otras puses, pat ja vēršanās pret šo vadītāju ir kā pret preču zīmes pārkāpēju.

33

Tādējādi iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai šajos apstākļos ekskluzīva izplatīšanas līguma esamība ir pietiekams kritērijs, lai konstatētu vienas un tās pašas faktiskās situācijas esamību Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

34

Šajā ziņā Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punktā paredzētā jurisdikcijas noteikuma mērķis saskaņā ar šīs regulas 16. un 21. apsvērumu ir vērsts uz to, lai veicinātu pareizu tiesvedību, maksimāli samazinātu paralēlas tiesvedības iespēju un tādējādi izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Solvay, C‑616/10, EU:C:2012:445, 19. punkts).

35

Šī īpašās jurisdikcijas norma, ciktāl tā ir atkāpe no Regulas Nr. 1215/2012 4. pantā paredzētās vispārīgās atbildētāja domicila tiesas jurisdikcijas, ir jāinterpretē šauri, nepārsniedzot šajā regulā skaidri paredzētos gadījumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Solvay, C‑616/10, EU:C:2012:445, 21. punkts).

36

Šajā ziņā Tiesa ir nospriedusi: lai novērtētu, vai tajā celtās dažādās prasības ir savstarpēji saistītas, valsts tiesai tostarp ir jāņem vērā apstāklis, ka vairākām sabiedrībām, kas reģistrētas dažādās dalībvalstīs, tiek katrai atsevišķi pārmestas vienas un tās pašas pārkāpuma darbības attiecībā uz vienām un tām pašām precēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Solvay, C‑616/10, EU:C:2012:445, 29. punkts).

37

Kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 48. un 60.–65. punktā, saiknes starp attiecīgajām prasībām esamība galvenokārt ir saistīta ar attiecībām, kas pastāv starp visiem pārkāpumiem, nevis organizatoriskām vai kapitāla saiknēm starp attiecīgajām sabiedrībām. Tāpat, lai noteiktu vienas un tās pašas faktiskās situācijas esamību, īpaša uzmanība jāpievērš arī starp klientu un piegādātāju pastāvošo līgumisko attiecību raksturam.

38

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka Beverage City & Lifestyle bija saistīta ar Beverage City Polska ar līgumu par enerģijas dzēriena “Diamant Vogue” ekskluzīvu izplatīšanu Vācijā. Šādas ekskluzīvas līgumattiecības starp šīm abām sabiedrībām var padarīt paredzamāku iespēju, ka pārkāpuma darbības, kas tām tiek pārmestas, tiek uzskatītas par ietilpstošām vienā un tajā pašā faktiskajā situācijā, kura var pamatot vienas tiesas kompetenci lemt par prasībām, kas vērstas pret visiem šo darbību veicējiem.

39

Turklāt gan no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, gan no pamatlietas dalībnieku atbildēm uz jautājumiem tiesas sēdē izriet, ka ciešā sadarbība starp šīm sabiedrībām ir izpaudusies arī divu tādu interneta vietņu darbībā, kuru domēni pieder tikai vienai no līdzatbildētājām un ar kuru starpniecību, izmantojot savstarpējas saites starp šīm vietnēm, tika tirgotas pamatlietā aplūkotās preces.

40

Šāds apstāklis var ne tikai stiprināt pieņēmumu par savstarpējas saiknes esamību starp Advance Magazine Publishers prasībām par pārkāpumu, bet arī atklāt atbildības par vienu un to pašu apgalvoto pārkāpumu paredzamību.

41

Tādējādi valsts tiesas konstatējums, ka tajā celtās prasības ir vērstas pret dažādiem dalībniekiem, no kuriem katrs ir veicinājis vienu un to pašu Eiropas Savienības preču zīmes pārkāpumu hipotētisko pārkāpuma darbību ķēdē, var pamatot to, ka nosacījums par vienas un tās pašas faktiskās situācijas esamību, šķiet, ir izpildīts attiecībā uz tās jurisdikciju lemt par prasībām, kas celtas pret dažādiem līdzatbildētājiem attiecībā uz tām pašām pārkāpuma darbībām attiecībā uz to pašu Eiropas Savienības preču zīmi, pamatojoties uz Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punktu.

42

Tālab iesniedzējtiesai būs jāizvērtē, vai pastāv viena un tā pati tiesiskā un faktiskā situācija, ņemot vērā visus atbilstošos tajā izskatāmās lietas apstākļus attiecībā uz prasībām, kas vērstas pret dažādiem atbildētājiem.

43

Tomēr Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punktā paredzēto noteikumu nevar interpretēt tādējādi, ka tas varētu ļaut prasītājam celt prasību pret vairākiem atbildētājiem tikai tādēļ, lai kādu no šiem atbildētājiem nepakļautu tās valsts tiesu jurisdikcijai, kurā atrodas tā domicils, un tādējādi apietu šajā tiesību normā ietverto jurisdikcijas normu, mākslīgi radot vai saglabājot minētās tiesību normas piemērojamības nosacījumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 21. maijs, CDC HydrogenPeroxide, C‑352/13, EU:C:2015:335, 27.–29. punkts un tajos minētā judikatūra).

44

Taču iespēja, ka prasītājs ir cēlis prasību pret vairākiem atbildētājiem tikai tādēļ, lai kādu no atbildētājiem nepakļautu tās valsts tiesu jurisdikcijai, kurā ir tā domicils, kā Tiesa jau ir nospriedusi, ir izslēgta, ja pastāv cieša saikne starp prasībām, kas celtas pret katru no atbildētājiem, to celšanas brīdī, proti, ja ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai izvairītos no riska, ka atsevišķā tiesvedībā tiek pieņemti nesavienojami spriedumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 11. oktobris, Freeport, C‑98/06, EU:C:2007:595, 52.–54. punkts).

45

Tādējādi tiesai, kurā celta prasība, ir jāpārliecinās, ka to prasību mērķis, kas vērstas pret vienu no līdzatbildētājiem, kura domicils pamato tiesas, kurā celta prasība, jurisdikciju, nav mākslīgi izpildīt Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumus.

46

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1215/2012 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vairākus atbildētājus, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs, var iesūdzēt tās vietas tiesā, kurā kādam no atbildētājiem ir domicils un kurā saistībā ar prasību par pārkāpumu Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks izvirza prasījumus pret visiem šiem atbildētājiem, ja katram no tiem tiek pārmests materiāltiesiski identisks šīs preču zīmes pārkāpums un atbildētājus saista ekskluzīvs izplatīšanas līgums.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 8. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

vairākus atbildētājus, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs, var iesūdzēt tās vietas tiesā, kurā kādam no atbildētājiem ir domicils un kurā saistībā ar prasību par pārkāpumu Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks izvirza prasījumus pret visiem šiem atbildētājiem, ja katram no tiem tiek pārmests materiāltiesiski identisks šīs preču zīmes pārkāpums un atbildētājus saista ekskluzīvs izplatīšanas līgums.