–

Instrubel NV un Heerema Zwijndrecht BV vārdā – S. Bonifassi un F. Boucard, advokāti,

–

Montana Management Inc. vārdā – D. Célice un B. Périer, advokāti,

–

BNP Paribas Securities Services vārdā – J. Martinet, advokāts,

–

Francijas valdības vārdā – R. Bénard un J.‑L. Carré, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J.‑F. Brakeland un M. Carpus Carcea, pārstāvji,

1

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 1210/2003 (2003. gada 7. jūlijs) par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (OV 2003, L 169, 6. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 31. janvāra Regulu (ES) Nr. 85/2013 (OV 2013, L 32, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1210/2003”), 4. panta 2.–4. punktu un 6. pantu.

2

Šie lūgumi tika iesniegti divās tiesvedībās – attiecīgi Instrubel NV pret Montana Management Inc. un BNP Paribas Securities Services (turpmāk tekstā – “BNP Paribas”) (C‑753/21), kā arī Montana Management pret Heerema Zwijndrecht BV (turpmāk tekstā – “Heerema”) un BNP Paribas (C‑754/21) par Instrubel un Heerema aizsardzības pasākumu un apķīlājumu spēkā esamību attiecībā uz iesaldētajiem aktīviem saistībā ar prasījumiem, kas šiem uzņēmumiem ir pret Irākas valsti.

3

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2003. gada 22. maijā pieņemtās Rezolūcijas 1483 (2003) 12. punktu pēdējā minētā “pieņem rakstisku apliecinājumu Irākas Attīstības fonda, kas atradīsies Irākas Centrālās bankas pārziņā, izveidei”.

4

Šīs rezolūcijas 14. punktā ir noteikts:

“[..] Irākas Attīstības fondu pārredzamā veidā izmantos Irākas iedzīvotāju humāno vajadzību apmierināšanai, Irākas ekonomikas atjaunošanai un infrastruktūras labiekārtošanai, Irākas turpmākai atbruņošanai, Irākas civilās pārvaldes izdevumiem un citiem mērķiem, kas kalpo Irākas iedzīvotāju interesēm.”

5

Minētās rezolūcijas 23. punktā ir noteikts:

“Visām dalībvalstīm, kurās atrodas:

ir nekavējoties jāiesaldē šie naudas līdzekļi, citi finanšu aktīvi vai saimnieciskie resursi, un, ja vien uz šiem naudas līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem vai saimnieciskajiem resursiem neattiecas tiesas, administratīvs vai arbitrāžas apgrūtinājums vai nolēmums, nekavējoties jānodod Irākas Attīstības fondam, ar nosacījumu – ja vien nav iesniegts citādi, privātpersonu vai nevalstisko organizāciju prasības par šiem nodotajiem naudas līdzekļiem vai citiem finanšu aktīviem var iesniegt pārstāvnieciskajai Irākas valdībai, ko ir atzinusi starptautiskā kopiena [..].”

6

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2010. gada 15. decembrī pieņēma Rezolūciju 1956 (2010), kuras 5. punktā ir paredzēts:

“[Drošības padome nolemj] likt pārskaitīt visus Irākas Attīstības fonda ieņēmumus uz Irākas valdības funkciju pārņemošo struktūru rēķina vai rēķiniem un slēgt Irākas attīstības fondu vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam un lūdz tai nosūtīt rakstisku apstiprinājumu, kad pārskaitījums un slēgšana ir veikti.”

7

Regulas Nr. 1210/2003 5. apsvērums ir formulēts šādi:

“Lai ļautu dalībvalstīm veikt iesaldēto līdzekļu, saimniecisko resursu un no saimnieciskajiem resursiem gūto ieņēmumu nodošanu Irākas Attīstības fondam, jāpieņem noteikumi, lai darītu pieejamus šādus līdzekļus un saimnieciskos resursus.”

8

Saskaņā ar šīs regulas 1. panta 4. un 5. punktu:

“Šajā regulā izmanto turpmāk minētās definīcijas.

[..]

9

Minētās regulas 4. panta 2.–4. punktā ir noteikts:

“2.   Iesaldē visus līdzekļus un ekonomiskos resursus, kas pieder šādām turpmāk minētām personām, ko norādījusi Sankciju komiteja un kuras uzskaitītas IV pielikumā:

3.   Līdzekļi ne tieši, ne netieši nav pieejami fiziskai vai juridiskai personai, iestādei vai organizācijai, kas iekļauta [III un] IV pielikumā, nedz arī tos dara pieejamus to labā.

4.   Saimnieciskie resursi ne tieši, ne netieši nav pieejami fiziskai vai juridiskai personai, iestādei vai organizācijai, kas iekļauta [III un] IV pielikumā, nedz arī tos dara pieejamus to labā tā, ka tiktu radīta iespēja šai personai, grupai vai organizācijai iegūt līdzekļus, preces vai pakalpojumus.”

10

Regulas Nr. 1210/2003 6. pantā ir noteikts:

“1.   Atkāpjoties no 4. panta, V pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs norādītās kompetentās iestādes var atļaut iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

2.   Visos pārējos gadījumos līdzekļus, saimnieciskos resursus un ieņēmumus no saimnieciskajiem resursiem, kas iesaldēti saskaņā ar 4. pantu, dara pieejamus vienīgi, lai pārvestu tos uz Irākas Attīstības fonda funkcijas pārņemošajām struktūrām, kuras Irākas valdība izveido saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti ANO DP Rezolūcijās 1483 (2003) un 1956 (2010).”

11

Sabiedrība Montana Management ar Komisijas 2006. gada 23. maija Regulu (EK) Nr. 785/2006, ar ko groza Regulu Nr. 1210/2003 (OV 2006, L 138, 7. lpp.), tika norādīta Regulas Nr. 1210/2003 IV pielikumā ietvertajā to fizisko un juridisko personu, iestāžu un organizāciju sarakstā, kuras ir saistītas ar bijušā prezidenta Sadama Huseina režīmu un noteiktas šīs regulas 4. panta 2.–4. punktā.

12

Padomes Regulas (EK) Nr. 1799/2003 (2003. gada 13. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1210/2003 (OV 2003, L 264, 12. lpp.), 4. apsvērums ir formulēts šādi:

“1483. rezolūcijā (2003) līdzekļu un ekonomisko resursu iesaldēšana ir minēta kā pirmais solis ceļā uz to nodošanu Irākas Attīstības fonda rīcībā. Rezolūcija arī neattiecina šo procesu uz līdzekļiem un ekonomiskajiem resursiem, par ko līdz 2003. gada 22. maijam ir piemērots vai pasludināts apgrūtinājums vai tiesas spriedums. Tāpēc nevar turpināt iesaldēšanas pasākumus, ja uz attiecīgajiem līdzekļiem un ekonomiskajiem resursiem nepārprotami neattiecas prasība nodrošināt to nodošanu minētajam fondam.”

13

Code des procédures civile d’exécution [Civilprocesa izpildes kodekss] R. 523‑3. pantā ir paredzēts:

“Astoņu dienu laikā parādniekam ar tiesu izpildītāja aktu paziņo par mantas apķīlāšanu, pretējā gadījumā apķīlāšana zaudē spēku.

Lai šis akts būtu spēkā, tajā ietver:

[..]

[..].”

14

Pēc diviem šķīrējtiesas nolēmumiem – kas pieņemti attiecīgi 1996. gada 6. februārī un 2003. gada 22. martā un jau ir kļuvuši galīgi –, ar kuriem Irākas valstij tika uzdots veikt maksājumu Instrubel, kas ir saskaņā ar Nīderlandes tiesībām dibināta sabiedrība, tribunal de grande instance de Paris (Parīzes Vispārējā pirmās instances tiesa) (Francija) 2013. gada 20. martā izdeva divus eksekvatūras rīkojumus.

15

2014. gada 20. janvārī, lai izpildītu šos divus šķīrējtiesas nolēmumus, Instrubel veica BNP Paribas mantas apķīlāšanu “attiecībā uz Irākas Republiku un tās organizācijām, kuru līdzekļi saskaņā ar ANO rezolūcijām pieder Irākai, proti, attiecībā uz sabiedrību Montana [Management]”. Irākas valstij par minētajiem apķīlājumiem tika paziņots 2014. gada 28. jūlijā, un tā tos neapstrīdēja.

16

2017. gada 26. decembrīMontana Management pret Instrubel cēla prasību tribunal de grande instance de Bobigny (Bobiņī Vispārējā pirmās instances tiesa) (Francija) izpildes tiesnesim un lūdza atcelt apķīlājumus, norādot, ka šie apķīlājumi ir gan zaudējuši spēku, gan spēkā neesoši, jo tai par tiem netika paziņots, lai gan tā bija to līdzekļu īpašniece, uz kuriem attiecās šie apķīlājumi.

17

Ar 2018. gada 24. jūlija spriedumu šis izpildes tiesnesis konstatēja, ka apķīlājumi bija zaudējuši spēku un uzdeva tos atcelt. Viņš uzskatīja – tā kā apķīlāšanas protokolos kā parādnieki bija norādīta Irākas valsts un tās organizācijas, tostarp Montana Management, pēdējā minētā bija jāuzskata par parādnieci code des procédures civiles d’exécution R. 523‑3. panta izpratnē. Tālab minētā izpildes tiesneša ieskatā protokoli bija jāpaziņo Montana Management un, ja tas netika izdarīts, apķīlājumi bija zaudējuši spēku un bija jāuzdod tos atcelt. Ar 2019. gada 24. oktobra spriedumu cour d’appel de Paris (Parīzes Apelācijas tiesa, Francija) atstāja spēkā šo spriedumu.

18

Instrubel iesniedza kasācijas sūdzību Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Francija), proti, iesniedzējtiesā, un norādīja, ka par mantas apķīlāšanu ir jāziņo tikai tam parādniekam, kurš ir minēts izpildrakstā, ar kuru tiek pamatots šis apķīlājums, kā tas ir šajā gadījumā, kad izpildrakstā kā parādnieks ir norādīta Irākas valsts un tas ir izsniegts šai valstij.

19

Šajā ziņā iesniedzējtiesa šaubās par īpašumtiesībām uz aktīviem, attiecībā uz kuriem tiek veikti aizsardzības pasākumi. Proti, lai šie aizsardzības pasākumi būtu likumīgi un radītu sekas, saskaņā ar Francijas tiesībām ir nepieciešams, lai aktīvi, kurus skar šie pasākumi, piederētu parādniekam, kam ir izdots izpildraksts, šajā gadījumā – Irākas valstij.

20

Tomēr šajā lietā šie aktīvi tika iesaldēti, jo Montana Management tika norādīta Regulā Nr. 1210/2003. Turklāt aktīvu iesaldēšanas mērķis saskaņā ar šo regulu ir tos nodot Irākas Attīstības fonda (turpmāk tekstā – “Attīstības fonds”) funkciju pārņemošajām struktūrām, kā rezultātā īpašumtiesības uz šiem aktīviem tiek nodotas Irākas valstij.

21

Tādējādi minētā tiesa jautā, vai iesaldētie aktīvi paliek šajā regulā norādīto personu – šajā gadījumā Montana Management, īpašumā līdz brīdim, kad kompetentā valsts iestāde pieņem lēmumu par to nodošanu, vai arī iesaldētie līdzekļi pieder šim Attīstības fondam, proti, Irākas valstij, kopš minētās regulas stāšanās spēkā, jo, ņemot vērā minētajā regulā noteikto nodošanu, iesaldētos līdzekļus nav paredzēts iekļaut šajā pašā regulā norādīto personu mantā.

22

Šādos apstākļos Cour de cassation (Kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23

Ar Gerechtshof’s‑Gravenhage (Hāgas apelācijas tiesa, Nīderlande) 2000. gada 31. oktobra spriedumu, kas ar tribunal de grande instance de Paris priekšsēdētāja 2011. gada 31. augusta rīkojumu tika pasludināts par izpildāmu Francijā, Irākas valstij un Irākas centrālajai bankai tika piespriests solidāri samaksāt noteiktu summu saskaņā ar Nīderlandes tiesībām dibinātajai sabiedrībai Heerema.

24

2011. gada 28. jūlijāHeerema veica BNP Paribas mantas apķīlāšanu attiecībā uz Montana Management īpašumā esošajiem vērtspapīriem. 2014. gada jūnijā un septembrī šie mantas apķīlājumi tika pārvērsti par parādu cesiju un piespiedu atsavināšanu.

25

2014. gada 12. decembrīMontana Management cēla pret Heerema prasību tribunal de grande instance de Bobigny izpildes tiesnesim, lūdzot atzīt, ka apķīlājumi ir zaudējuši spēku un nav spēkā un uzdot tos atcelt.

26

Ar 2015. gada 12. maija spriedumu šis tiesnesis procesuālu iemeslu dēļ noraidīja Montana Management prasību. Ar 2019. gada 28. februāra spriedumu cour d’appel de Paris atcēla šo spriedumu un apstiprināja piespiedu atsavināšanu un parādu cesiju, pamatojoties uz pieņēmumu, ka iesaldētie līdzekļi piederot Irākas valstij.

27

Iesniedzot kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā, Montana Management, pirmkārt, apstrīd pieņēmumu, saskaņā ar kuru iesaldētie līdzekļi piederot Irākas valstij. Tā apgalvo, ka šie līdzekļi paliek tās īpašumā līdz lēmumam par to nodošanu Attīstības fondam, jo līdzekļu iesaldēšana nozīmē pagaidu pasākumu, kas neaizskar tiesības uz īpašumu.

28

Otrkārt, Montana Management norāda, ka Heerema bija jāsaņem iepriekšēja atļauja no kompetentās valsts iestādes saskaņā ar Regulas Nr. 1210/2003 6. pantu, jo nodošanas akta izsniegšana nozīmē tūlītēju prasījuma piešķiršanu kreditoram.

29

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai iesaldētie līdzekļi paliek to juridisko personu īpašumā, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšana, līdz brīdim, kad kompetentā valsts iestāde pieņem lēmumu par līdzekļu nodošanu Attīstības fondam, vai arī tie pieder šim fondam kopš regulas, ar kuru minētās personas ir norādītas, spēkā stāšanās brīža.

30

Gadījumā, ja iesaldētie līdzekļi piederētu minētajam fondam, kopš tās regulas stāšanās spēkā, ar kuru šajā gadījumā Montana Management tika norādīta to sabiedrību sarakstā, uz kurām attiecas aplūkotā iesaldēšana, rastos jautājums par apķīlājumu likumību, ņemot vērā, ka valsts iestāde nav iepriekš devusi atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus.

31

Šādos apstākļos Cour de cassation nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

32

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 20. janvāra lēmumu lietas C‑753/21 un C‑754/21 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.

33

Ar lūgumiem, kas iesniegti 2022. gada 25. jūlijā un 7. novembrī, Instrubel un Heerema lūdza sākt tiesvedības mutvārdu daļu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu, apgalvojot, ka pastāv noteikti jauni fakti, kuriem varētu būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu.

34

Šie jaunie fakti esot, pirmkārt, Montana Management nosaukuma izslēgšana no to personu un vienību saraksta, kurām piemērojama aktīvu iesaldēšana, kas notika pēc Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minēto lietas dalībnieku un ieinteresēto personu rakstveida apsvērumu iesniegšanas.

35

Ja Tiesai uz pirmo jautājumu lietā C‑753/21 un C‑754/21 būtu jāatbild, ka iesaldētie aktīvi līdz lēmumam par līdzekļu nodošanu Attīstības fondam paliek to organizāciju īpašumā, uz kurām attiecas iesaldēšanas pasākums, tas nozīmētu, ka šīs izslēgšanas no saraksta dēļ aktīvi, kas vēl joprojām nav nodoti šim Attīstības fondam, tiks atmaksāti minētajai sabiedrībai. Taču šādas sekas būtu pretrunā Regulā Nr. 1210/2003 izvirzītajiem mērķiem.

36

Otrkārt, tiesvedības mutvārdu daļas sākšanu pamatojot apstāklis, ka Montana Management vairs neesot locus standi pēc tās priekšsēdētāja un juridiskā pārstāvja nāves 2020. gadā.

37

Treškārt, esot jāaplūko 2015. gada 11. septembra Dekrēta Nr. 2015‑1134 par līdzekļu un saimniecisko resursu nodošanas kārtību Irākas Attīstības fonda funkciju pārņemošajām struktūrām un tribunal judiciaire de Grasse (Grasas Vispārējās jurisdikcijas tiesa, Francija) 2021. gada 12. janvāra sprieduma ietekme uz Tiesas prejudiciālo nolēmumu.

38

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas sākšanu vai atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kurš nav ticis apspriests.

39

Šajā lietā Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, pamatojoties uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu un rakstveida apsvērumiem, uzskata, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, lai izskatītu šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un ka fakti, uz kuriem Instrubel un Heerema atsaucas savos 2022. gada 25. jūlija un 7. novembra lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu un kuru nozīme pamatlietā ir jāvērtē iesniedzējtiesai, nav jauni fakti, kas varētu izšķiroši ietekmēt Tiesas prejudiciālo nolēmumu.

40

Tālab nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas sākšanu.

41

Ar pirmo jautājumu šajās lietās, kas ir jāizskata kopsakarā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1210/2003 4. panta 2.–4. punkts un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iesaldētie līdzekļi un saimnieciskie resursi līdz lēmumam par to nodošanu Attīstības fondam paliek ar bijušā prezidenta Sadama Huseina režīmu saistīto fizisko un juridisko personu, iestāžu un organizāciju īpašumā, uz kurām attiecas iesaldēšana, vai arī šie līdzekļi un saimnieciskie resursi pieder šim Attīstības fondam, kopš stājusies spēkā regula, kurā ir norādītas fiziskās un juridiskās personas, iestādes un organizācijas, uz kurām attiecas iesaldēšana.

42

Šajā ziņā Regulas Nr. 1210/2003 4. panta 2. punktā ir paredzēts iesaldēt līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder personām, ko norādījusi Sankciju komiteja un kuras uzskaitītas šīs regulas IV pielikumā, vai ir to turējumā vai valdījumā.

43

Minētās regulas 6. panta 1. punktā ir paredzētas atkāpes, kas saskaņā ar šajā punktā uzskaitītajiem nosacījumiem pieļauj, ka noteiktu iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu izmantošanu atļauj kompetentās iestādes. Šī panta 2. punktā ir noteikts, ka visos gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts, iesaldētos līdzekļus un saimnieciskos resursus dara pieejamus vienīgi, lai nodotu tos Irākas Attīstības fondam. Šīs nodošanas rezultātā Irākas valsts kļūst par nodoto aktīvu īpašnieci.

44

Tādējādi, lasot kopsakarā šīs pašas regulas 4. panta 2. punktu un 6. pantu, atklājas divi atsevišķi posmi, kas ir, pirmkārt, aktīvu iesaldēšana un, otrkārt, šo aktīvu nodošana Attīstības fondam.

45

Konkrētāk, Regulas Nr. 1210/2003 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā saskaņā ar Rezolūcijas Nr. 1483 (2003) 23. punktu ir paredzēts, ka kompetentās valsts iestādes var atļaut izmantot konkrētus iesaldētos līdzekļus un saimnieciskos resursus, ja vien uz tiem neattiecas tiesas, administratīvs vai arbitrāžas apgrūtinājums vai nolēmums, kas pieņemts līdz 2003. gada 22. maijam. Citiem vārdiem, kā izriet arī no Regulas Nr. 1799/2003 4. apsvēruma, ja uz iesaldētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiektos šāds apgrūtinājums vai nolēmums, šis apstāklis varētu būt pietiekams, lai atceltu to iesaldēšanu, lai tos varētu izmantot un tādējādi atbrīvotu no pienākuma tos nodot Attīstības fondam.

46

Savukārt, ja būtu jāuzskata, ka nodošana Attīstības fondam notiek automātiski iesaldēšanas brīdī, Regulas Nr. 1210/2003 6. panta 1. punktam nebūtu nekādas lietderīgās iedarbības.

47

Šo secinājumu neatspēko Rezolūcijas 1483 (2003) 23. punkta noteikumi. Lai gan šajā punktā ir paredzēta aktīvu tūlītēja nodošana Attīstības fondam, tā formulējums tomēr ir nosacījums šādai nodošanai, ja nav tiesas, administratīva vai arbitrāžas apgrūtinājuma vai nolēmuma, kas varētu izraisīt minētās nodošanas atlikšanu vai atcelšanu.

48

Turklāt Regulas Nr. 1210/2003 5. apsvērums atspoguļo arī šī sprieduma 44. punktā minētos divus posmus, jo tajā ir noteikts, ka, pirmkārt, dalībvalstis ir tās, kas nodod līdzekļus un saimnieciskos resursus Attīstības fondam pēc šo aktīvu iesaldēšanas, un, otrkārt, lai tās varētu tos nodod, jāpieņem noteikumi iesaldēšanas atcelšanai. Tādējādi nodošana ir aktīvs pasākums, ko veic dalībvalsts pēc iesaldēšanas, un tas notiek tikai pēc tam, kad iesaldēšana ir atcelta saskaņā ar noteikumiem, kas šim nolūkam paredzēti regulā.

49

Tālab tas, ka pastāv noteikumi, kas nosaka nodošanas procedūru Attīstības fondam, pierāda, ka šāda nodošana nenotiek automātiski, vienkārši iesaldējot attiecīgos aktīvus. Lai gan nodošana ir obligāta saskaņā ar Regulu Nr. 1210/2003, tā tomēr notiek pēc iesaldēšanas atcelšanas un ir atsevišķs posms salīdzinājumā ar pēdējo minēto.

50

Konkrētāk, attiecībā uz jēdzienu “iesaldēšana”, kā tas ir definēts šīs regulas 1. panta 4. un 5. punktā, un par to, vai ar iesaldēšanu pašu par sevi var tikt grozītas iesaldēto līdzekļu īpašumtiesības, Tiesa jau ir nospriedusi, ka iesaldēšana ir aizsardzības pasākums, kura mērķis nav atņemt minētajām personām, uz kurām attiecas šis pasākums, īpašumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 3. septembris, Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, C‑402/05 P un C‑415/05 P, EU:C:2008:461, 358. punkts), kas pēc tā iezīmēm ir pagaidu un atgriezenisks pasākums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 5. marts, Ezz u.c./Padome, C‑220/14 P, EU:C:2015:147, 113. punkts).

51

No tā izriet, ka iesaldēšanas pasākums pats par sevi neietekmē to aktīvu īpašumtiesības, uz kuriem attiecas šis pasākums.

52

Šajā ziņā ir jāatgādina – fakts, ka ar Regulu Nr. 1210/2003 ir paredzēts iesaldētos aktīvus nodot Attīstības fondam, nevar pamatot to, ka attiecībā uz posmu pirms šīs nodošanas jēdziena “iesaldēšana” interpretācija atšķiras no interpretācijas, kas ir pieņemta citu regulu par ierobežojošiem pasākumiem kontekstā, kuras neparedz šādu nodošanu, jo īpaši tādēļ, ka šis jēdziens lielākajā daļā šo regulu ir definēts vienādi.

53

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu lietā C‑753/21 un C‑754/21 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1210/2003 4. panta 2.–4. punkts un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iesaldētie līdzekļi un saimnieciskie resursi līdz lēmumam par līdzekļu nodošanu Attīstības fondam paliek to fizisko un juridisko personu, iestāžu un organizāciju īpašumā, kuras saistītas ar bijušā prezidenta Sadama Huseina režīmu un uz kurām attiecas iesaldēšana.

54

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu šajās lietās, uz otro jautājumu nav jāatbild.

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Padomes Regulas (EK) Nr. 1210/2003 (2003. gada 7. jūlijs) par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2013. gada 31. janvāra Regulu (ES) Nr. 85/2013, 4. panta 2.–4. punkts un 6. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

iesaldētie līdzekļi un saimnieciskie resursi līdz lēmumam par to nodošanu Irākas Attīstības fonda funkciju pārņemošajām struktūrām paliek to fizisko un juridisko personu, iestāžu un organizāciju īpašumā, kuras saistītas ar bijušā prezidenta Sadama Huseina režīmu un uz kurām attiecas iesaldēšana.