–

GV vārdā – P. R. Mbonyumutwa, advokāts,

–

Caisse nationale d’assurance pension vārdā – A. Charton un M. Thewes, advokāti,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann un D. Martin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 18., 45. un 48. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV 2011, L 141, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589 (OV 2016, L 107, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 492/2011”), 7. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp GV, kas ir Francijas pilsone, un Caisse nationale d’assurance pension (Valsts pensiju apdrošināšanas kase, Luksemburga; turpmāk tekstā – “CNAP”) par pēdējās minētās atteikumu piešķirt GV apgādnieka zaudējuma pensiju pēc viņas partnera nāves.

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2013. gada 19. decembra Regulu (ES) Nr. 1372/2013 (OV 2013, L 346, 27. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 883/2004”), 3. panta “Jomas, uz kurām attiecas šī regula” 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts, ka Regula Nr. 883/2004 attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar tādu sociālā nodrošinājuma jomu kā apgādnieka zaudējuma pabalsti.

4

Atbilstoši šīs regulas 4. pantam “Vienlīdzīga attieksme”:

“Ja šajā regulā nav noteikts citādi, personām, uz ko attiecas šī regula, pienākas tādi paši pabalsti un ir tādi paši pienākumi kā tie, ko kādas dalībvalsts tiesību akti paredz tās piederīgajiem.”

5

Minētās regulas 5. panta “Vienlīdzīga attieksme pret pabalstiem, ienākumiem, faktiem vai notikumiem” b) punktā ir paredzēts:

“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, ņemot vērā izklāstītos īpašos īstenošanas noteikumus, piemēro šādus noteikumus:

[..]

6

Regulas Nr. 492/2011 7. panta 1. un 2. punkts nosaka:

“1.   Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts valstspiederīgais, citā dalībvalstī valstspiederības dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus kā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.

2.   Šādam darba ņēmējam ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā attiecīgās valsts darba ņēmējiem.”

7

Padomes Regula (ES) 2016/1104 (2016. gada 24. jūnijs), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā (OV 2016, L 183, 30. lpp.), ļauj partneriem izvēlēties vai mainīt tiesību aktus, kas piemērojami to reģistrēto partnerattiecību mantiskajām sekām.

8

Šīs regulas 1. pantā “Darbības joma” ir paredzēts:

“1.   Šo regulu piemēro lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.

To nepiemēro nodokļu, muitas vai administratīviem jautājumiem.

2.   No šīs regulas darbības jomas ir izslēgti šādi jautājumi:

[..]

[..]

[..].”

9

Sociālā nodrošinājuma kodeksa 195. pantā ir noteikts:

“Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, neskarot citus tiesību aktos paredzētos nosacījumus, loi du 9 juillet 2004 relative aux effets légaux de certains partenariats (2004. gada 9. jūlija Likums par tiesiskajām sekām, ko rada konkrētas partnerattiecības (Mémorial A 2004, 2020. lpp.)) 2. panta izpratnē, ir tāda vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmēja pārdzīvojušam laulātajam vai partnerim, kam tā piešķirta saskaņā ar šo likumu, vai kurš ir bijis apdrošinātā persona, ja var pierādīt, ka nāves brīdī šī persona trīs gadu laikā pirms riska iestāšanās vismaz 12 mēnešu laikposmu ir bijusi apdrošināta saskaņā ar 171., 173. un 173.bis pantu. [..] Tomēr šāds laikposms netiek prasīts apdrošinātās personas nāves gadījumā, kas noticis jebkāda veida negadījuma vai tādas arodslimības dēļ, kura ir atzīta saskaņā ar šī kodeksa tiesību normām, ja šis negadījums vai arodslimība ir iestājušies apdrošināšanas laikā.”

10

Atbilstoši šī kodeksa 196. pantam:

“1.   Laulātā vai partnera apgādnieka zaudējuma pensija loi du 9 juillet 2004 relative aux effets légaux de certains partenariats 2. panta izpratnē nav jāmaksā:

2.   Tomēr 1. [punktu] nepiemēro, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

11

Loi du 9 juillet 2004 relative aux effets légaux de certains partenariats, kas grozīts ar 2010. gada 3. augusta likumu (Mémorial A 2010, 2190. lpp.; turpmāk tekstā – “2004. gada 9. jūlija likums”), 2. pantā ir noteikts:

“Partnerattiecības šī likuma izpratnē ir divu dažāda dzimuma vai viena dzimuma personu (turpmāk tekstā – “partneri”) dzīves kopība, kuri dzīvo kā pāris un ir iesnieguši deklarāciju saskaņā ar 3. pantu.”

12

Šī likuma 3. pantā ir noteikts:

“Partneri, kas vēlas iesniegt partnerattiecību deklarāciju [..] viņu kopīgās dzīvesvietas vai domicila pašvaldības darbiniekam, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, personīgi un kopīgi rakstveidā paziņo par savām partnerattiecībām un par līguma par šo partnerattiecību mantiskajām sekām esamību, ja viņi šādu līgumu ir noslēguši.

Persona, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, pārbauda, vai abas puses izpilda šajā likumā paredzētos nosacījumus, un, ja nosacījumi ir izpildīti, izsniedz abiem partneriem apliecību, kurā norādīts, ka viņu partnerattiecības ir deklarētas.

Personām, kuru dzimšanas apliecības oriģināls vai izraksts ir izdots Luksemburgā, uz katra partnera dzimšanas apliecības malas pievieno norādi par partnerattiecību deklarāciju.

Persona, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, trīs darbdienu laikā nosūta ģenerālprokuratūrai deklarāciju, kura attiecīgā gadījumā ietver norādi par līgumu, lai tā tiktu saglabāta civilstāvokļa aktu reģistrā un ieraksta datnē, kas minēta Nouveau code de procédure civile (Jaunais Civilprocesa kodekss) 1126. un nākamajos pantos.

Pušu reģistrētas partnerattiecības stājas spēkā brīdī, kad deklarāciju saņem persona, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kura tai piešķir konkrētu datumu. Tās ir spēkā pret trešām personām tikai no dienas, kad deklarācija ir ierakstīta civilstāvokļa aktu reģistrā.

Ar Lielhercogistes noteikumiem var noteikt deklarācijas un pievienojamo dokumentu saturu un formalitātes.”

13

Minētā likuma 4. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“Deklarāciju, kas paredzēta 3. pantā, puses var iesniegt, ja tās abas:

4. punktu piemēro tikai personām, kas nav [Savienības] pilsoņi.”

14

Šī paša likuma 4‑1. pantā ir paredzēts:

“Partneri, kas ir reģistrējuši partnerattiecības ārvalstī, var iesniegt ģenerālprokuratūrai pieteikumu, lai tās ierakstītu civilstāvokļa aktu reģistrā un datnē, kas minēta Nouveau Code de procédure civile 1126. un nākamajos pantos, ja vien abas puses partnerattiecību noslēgšanas dienā izpildīja 4. pantā paredzētos nosacījumus.

Ar Lielhercogistes noteikumiem var noteikt pieteikuma un pievienojamo dokumentu formalitātes.”

15

Nouveau Code de procédure civile 1126. pantā ir noteikts:

“Izraksti no aktiem un spriedumiem, kas ir jāsaglabā civilstāvokļa aktu reģistrā, tiek klasificēti ģenerālprokuratūrā.

[..]”

16

Šī kodeksa 1127. pantā ir noteikts:

“Civilstāvokļa aktu reģistrā glabājamo dokumentu un spriedumu publiskošanu nodrošina ieraksts mehāniskā vai datorizētā datnē uz aizsargājamās personas vārda. Šajā ierakstā norāda numuru, ar kādu akts vai spriedums ir ierakstīts iepriekšējā panta 2. punktā paredzētajā reģistrā.

[..]”

17

Atbilstoši minētā kodeksa 1129. pantam:

“Civilstāvokļa aktu reģistrā glabāto izrakstu kopijas var izsniegt jebkuram pieteikuma iesniedzējam. Ja datnē ir ierakstīta norāde par dzēšanu, civilstāvokļa reģistrā glabāto izrakstu kopijas var izsniegt tikai ar valsts ģenerālprokurora atļauju.”

18

Prasītāja pamatlietā un viņas partneris, kas abi ir Francijas pilsoņi un dzīvo Francijā, 2015. gada 22. decembrīTribunal d’instance de Metz (Mecas Pirmās instances tiesa, Francija), pareizi un pienācīgi reģistrēja kopīgu deklarāciju par civiltiesiskās solidaritātes paktu (turpmāk tekstā – “PACS”). Abi bija nodarbināti Luksemburgā.

19

Prasītājas pamatlietā partneris gāja bojā 2016. gada 24. oktobrī nelaimes gadījumā darbā. 2016. gada 8. decembrī prasītāja pamatlietā lūdza CNAP piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju.

20

2017. gada 27. novembrī šis lūgums tika noraidīts, jo – tā kā Francijā reģistrētais PACS nebija ierakstīts Luksemburgas civilstāvokļa aktu reģistrā abu līgumslēdzēju pušu dzīves laikā – tas nebija spēkā pret trešām personām.

21

Ar 2020. gada 18. marta spriedumu Conseil arbitral de la sécurité sociale (Sociālās apdrošināšanas arbitrāžas padome, Luksemburga) noraidīja prasītājas pamatlietā prasību par CNAP2017. gada 27. novembra lēmumu, ar kuru viņai tika atteikts piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju.

22

Ar 2020. gada 25. jūnija spriedumu Conseil supérieur de la sécurité sociale (Sociālās apdrošināšanas Augstākā padome, Luksemburga) apstiprināja šo spriedumu.

23

Prasītāja pamatlietā par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Luksemburga). Šīs apelācijas sūdzības pamatojumam tā tostarp izvirza pamatu par tādu LESD 18. un 45. panta pārkāpumu, kas attiecas uz diskriminācijas aizliegumu pilsonības dēļ un darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punkta pārkāpumu.

24

Ar 2021. gada 25. novembra spriedumu Cour de cassation nosprieda, ka Luksemburgas tiesību akti nerada tiešu diskrimināciju starp Luksemburgas partneriem un partneriem, kas ir citas dalībvalsts valstspiederīgie, neatkarīgi no tā, vai partnerattiecības ir noslēgtas Luksemburgā vai ārvalstīs.

25

Tomēr iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai pastāv iespējama netieša diskriminācija, jo 2004. gada 9. jūlija likuma 4‑1. pantā noteiktais pienākums partneriem, kuri jau ir reģistrējuši savas partnerattiecības citā dalībvalstī, likt tiem tās ierakstīt arī Luksemburgas civilstāvokļa aktu reģistrā, lai tostarp saņemtu apgādnieka zaudējuma pensiju, kas it īpaši ietekmē pārrobežu darba ņēmējus, proti, darba ņēmējus, kas veic savu profesionālo darbību Luksemburgā un dzīvo kādā no tās kaimiņvalstīm.

26

Šādos apstākļos Cour de cassation nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Eiropas Savienības tiesībām, it īpaši LESD 18., 45. un 48. pantam, [kā arī] regulas [Nr. 492/2011] 7. panta 2. punktam, ir pretrunā tādas dalībvalsts tiesību normas kā Luksemburgas Sociālā nodrošinājuma kodeksa 195. pants un [2004. gada 9. jūlija likuma] 3., 4. un 4‑1. pants, ar ko izcelsmes dalībvalstī tiesiski noslēgtu un ierakstītu partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim apgādnieka zaudējuma pensija, kas pienākas tā iemesla dēļ, ka viņa partneris pirms savas nāves veica profesionālu darbību uzņemošajā dalībvalstī, tiek piešķirta ar nosacījumu, ka partnerattiecības ir tikušas ierakstītas minētās dalībvalsts reģistrā, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti šīs dalībvalsts tiesību aktos noteiktie pamatnosacījumi partnerattiecību atzīšanai un spēkā esamības pret trešām personām nodrošināšanai, savukārt, lai apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirtu uzņemošajā dalībvalstī noslēgto partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim, ir jāizpilda tikai viens nosacījums, proti, partnerattiecībām ir jābūt tiesiski noslēgtām un ierakstītām?”

27

Vispirms ir jānorāda – lai gan iesniedzējtiesa prejudiciālajā jautājumā atsaucas uz LESD 18. un 48. pantu – tiem nav nozīmes pamatlietā.

28

Proti, attiecībā uz LESD 18. pantu, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šo Līguma normu ir paredzēts piemērot autonomi tikai situācijās, kuras reglamentē Savienības tiesības un attiecībā uz kurām Līgumā nav paredzēti īpaši noteikumi par diskrimināciju aizliegumu. Taču diskriminācijas aizlieguma princips tika ieviests darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā ar LESD 45. pantu un Regulu Nr. 492/2011 (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1989. gada 30. maijs, Komisija/Grieķija, 305/87, EU:C:1989:218, 12. un 13. punkts, kā arī 2012. gada 25. oktobris, Prete, C‑367/11, EU:C:2012:668, 18. un 19. punkts).

29

Attiecībā uz LESD 48. pantu no Tiesas judikatūras izriet, ka šīs tiesību normas mērķis nav radīt saistošu noteikumu, kas būtu iedarbīgs pats par sevi, bet tā ir juridisks pamats, lai sociālā nodrošinājuma jomā pieņemtu pasākumus, kuri vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 10. marts, Casteels, C‑379/09, EU:C:2011:131, 14. punkts). Šobrīd šādi pasākumi ir ietverti Regulā Nr. 883/2004.

30

Tālab jāuzskata, ka ar savu vienīgo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 45. pants un Regulas Nr. 492/2011 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds uzņemošās dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka apgādnieka zaudējuma pensiju tādu partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim, kas ir likumīgi noslēgtas un ierakstītas citā dalībvalstī, un kura pienākas, jo mirušais partneris pirmajā dalībvalstī ir veicis profesionālo darbību, piešķir ar nosacījumu, ka partnerattiecības ir iepriekš ierakstītas šīs valsts reģistrā.

31

Attiecībā uz LESD 45. panta un Regulas Nr. 492/2011 7. panta interpretāciju saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips, kurš nostiprināts šajās tiesību normās, aizliedz ne vien atklātu diskrimināciju pilsonības dēļ, bet arī jebkādas formas slēptu diskrimināciju, kas, piemērojot citus nošķiršanas kritērijus, faktiski rada tādu pašu rezultātu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1974. gada 12. februāris, Sotgiu, 152/73, EU:C:1974:13, 11. punkts, un 2019. gada 13. marts, Gemeinsamer Betriebsrat EurothermenResort Bad Schallerbach, C‑437/17, EU:C:2019:193, 18. punkts).

32

Šajā kontekstā Tiesa ir precizējusi, ka valsts tiesību norma – izņemot, ja tā ir objektīvi pamatota un samērīga ar sasniedzamo mērķi –, pat ja tā tiek piemērota neatkarīgi no pilsonības, ir atzīstama par netieši diskriminējošu, ja tā pēc savas būtības var vairāk ietekmēt darba ņēmējus no citām dalībvalstīm nekā pašmāju darba ņēmējus un tādējādi draud radīt nelabvēlīgāku stāvokli īpaši pirmajiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1996. gada 23. maijs, O’Flynn, C‑237/94, EU:C:1996:206, 20. punkts, un 2019. gada 13. marts, Gemeinsamer Betriebsrat EurothermenResort Bad Schallerbach, C‑437/17, EU:C:2019:193, 19. punkts).

33

Luksemburgas tiesību aktos – kā tie tiek piemēroti šajā gadījumā attiecībā uz partnerattiecībām, kuras ir noslēgtas un reģistrētas citā dalībvalstī saskaņā ar atbilstošajiem šīs valsts noteikumiem, – ir paredzēts nosacījums, kas nav noteikts Luksemburgā noslēgtām partnerattiecībām.

34

Proti, CNAP piemēroja 2004. gada 9. jūlija likuma 4.–1. pantu, nosakot, ka partnerattiecības, kas jau ir reģistrētas citā dalībvalstī, ir jāieraksta arī Luksemburgas Civilstāvokļa aktu reģistrā, un tas nozīmē, ka partneri iesniedz Luksemburgas Ģenerālprokuratūrā attiecīgu pieteikumu. Protams, arī Luksemburgā noslēgtas un reģistrētas partnerattiecības tiek ierakstītas Luksemburgas Civilstāvokļa aktu reģistrā, bet saskaņā ar šī likuma 3. pantu šo ierakstu izdara “persona, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju”. Tādējādi šis ieraksts tiek izdarīts automātiski un pēc tās personas iniciatīvas, kas veic civilstāvokļa aktu reģistrāciju un kura ir reģistrējusi šīs partnerattiecības. Tā kā tas var radīt nelabvēlīgāku situāciju citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, ar šo tiesisko regulējumu līdz ar to tiek radīta netieša nevienlīdzīga attieksme pilsonības dēļ.

35

Tādējādi ir jāpārbauda, vai šī nevienlīdzīgā attieksme ir objektīvi pamatota un samērīga.

36

Šajā ziņā – vispirms šķiet, ka pamatlietā aplūkotie Luksemburgas tiesību akti šīs dalībvalsts iestādēm ļauj pārbaudīt, vai ir ievēroti Sociālā nodrošinājuma kodeksā paredzētie pamatnosacījumi apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanai partnerim un garantē partnerattiecību spēkā esamību pret trešām personām. Dalībvalsts ir tiesīga nodrošināt, ka apgādnieka zaudējuma pensija, kas tiek finansēta no valsts līdzekļiem un ko pārdzīvojušajam partnerim izmaksā tāda negadījuma darbā dēļ, kurš izraisījis otra partnera nāvi, tiek izmaksāta tikai personai, kas var pierādīt, ka viņa ir bijusi mirušā darba ņēmēja partneris.

37

Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru valsts tiesiskais regulējums ir piemērots izvirzītā mērķa sasniegšanai vienīgi tad, ja tas patiešām atbilst rūpēm to sasniegt saskanīgi un sistemātiski (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 10. marts, Hartlauer, C‑169/07, EU:C:2009:141, 55. punkts, un 2019. gada 11. jūlijs, A, C‑716/17, EU:C:2019:598, 24. punkts).

38

Tomēr no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatnosacījumi, kas paredzēti Luksemburgas Sociālā nodrošinājuma kodeksā, lai pārdzīvojušais partneris varētu saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju partnera nāves dēļ, pamatlietā netiek apstrīdēts. CNAP atteikumu piešķirt prasītājai pamatlietā šādu pensiju pamatoja tikai ar to, ka partnerattiecības, kas viņu saistīja ar partneri, nebija ierakstītas Luksemburgas Civilstāvokļa aktu reģistrā.

39

Šajā ziņā jākonstatē, ka citā dalībvalstī noslēgtu partnerattiecību ierakstīšana Luksemburgas Civilstāvokļa aktu reģistrā ir nevis pienākums, bet gan tikai iespēja. 2004. gada 9. jūlija likuma 4‑1. pantā ir noteikts, ka partneri var iesniegt ģenerālprokuratūrai ieraksta pieteikumu. Kā apsvērumos ir norādījusi Eiropas Komisija – tā kā šāda ierakstīšana nav obligāta, to loģiski nevar uzskatīt par formalitāti, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai citā dalībvalstī reģistrētas partnerattiecības atbilst 2004. gada 9. jūlija likumā paredzētajiem pamatnosacījumiem un nodrošinātu šādu partnerattiecību spēkā esamību pret trešām personām.

40

Katrā ziņā atteikums piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju, pamatojoties uz to, ka partnerattiecības, uz kurām balstīts pensijas pieteikums, nav bijušas ierakstītas Luksemburgā, pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un tādējādi pārkāpj šī sprieduma 32. punktā atgādināto samērīguma principu.

41

Pirmkārt, kā izriet no Tiesas judikatūras, tās dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta oficiāla dokumenta uzrādīšana, kurā partnerattiecības tika noslēgtas, šķiet pietiekama, lai nodrošinātu, ka šīs partnerattiecības ir spēkā pret citas dalībvalsts iestādēm, kas ir atbildīgas par apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksu, ja vien nepastāv norādes, ka šī dokumenta pareizību varētu apšaubīt (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1997. gada 2. decembris, Dafeki, C‑336/94, EU:C:1997:579, 19. punkts). Šādā gadījumā jebkuras šaubas no pēdējās minētās dalībvalsts iestāžu puses var novērst, nosūtot informācijas pieprasījumu iestādēm, kas reģistrējušas minētās partnerattiecības, lai pārliecinātos par to autentiskumu.

42

Otrkārt, tā kā piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēts nekāds nosacījums par attiecīgo partnerattiecību ierakstīšanas termiņu, nekas neliedz šo ierakstīšanu, kura ir jānošķir no partnerattiecību reģistrēšanas, ko veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā šīs partnerattiecības ir nodibinātas, veikt dienā, kad ir iesniegts pieteikums par apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanu, kas arī ļautu sasniegt ar šo tiesisko regulējumu izvirzīto mērķi. Tomēr no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu neizriet, ka pamatlietā šī iespēja būtu izmantota.

43

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 45. pants un Regulas Nr. 492/2011 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds uzņemošās dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka apgādnieka zaudējuma pensiju tādu partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim, kas ir likumīgi noslēgtas un ierakstītas citā dalībvalstī, un kura pienākas, jo mirušais partneris pirmajā dalībvalstī ir veicis profesionālo darbību, piešķir ar nosacījumu, ka partnerattiecības ir iepriekš ierakstītas šīs valsts reģistrā.

44

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

LESD 45. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa Regulu (ES) 2016/589, 7. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tiem ir pretrunā tāds uzņemošās dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka apgādnieka zaudējuma pensiju tādu partnerattiecību pārdzīvojušajam partnerim, kas ir likumīgi noslēgtas un ierakstītas citā dalībvalstī, un kura pienākas, jo mirušais partneris pirmajā dalībvalstī ir veicis profesionālo darbību, piešķir ar nosacījumu, ka partnerattiecības ir iepriekš ierakstītas šīs valsts reģistrā.