EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021CJ0267

Tiesas spriedums (desmitā palāta), 2022. gada 1. augusts.
Uniqa Asigurări SA pret Agenţia Naţională de Administrare Fiscală - Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor un Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili.
Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 56. pants – Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana – Nodokļu piesaistes vieta – Atlīdzības prasību administrēšanas pakalpojumi, ko apdrošinātāja vārdā un labā sniedz trešās sabiedrības.
Lieta C-267/21.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2022:614

 TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)

2022. gada 1. augustā ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 56. pants – Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana – Nodokļu piesaistes vieta – Atlīdzības prasību administrēšanas pakalpojumi, ko apdrošinātāja vārdā un labā sniedz trešās sabiedrības

Lietā C‑267/21

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) iesniegusi ar lēmumu, kas pieņemts 2021. gada 25. martā un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 23. aprīlī, tiesvedībā

Uniqa Asigurări SA

pret

Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor,

Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili,

TIESA (desmitā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič] un Z. Čehi [Z. Csehi] (referents),

ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [ACalot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

Uniqa Asigurări SA vārdā – R. Bufan, avocat,

Rumānijas valdības vārdā – E. Gane un A. Rotăreanu, pārstāves,

Eiropas Komisijas vārdā – A. Armenia un E. A. Stamate, pārstāves,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2008/8/EK (2008. gada 12. februāris) (OV 2008, L 44, 11. lpp.), 59. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Uniqa Asigurări SA (turpmāk tekstā – “Uniqa”), ar juridisko adresi Rumānijā, un Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor (Valsts nodokļu dienests – Sūdzību izskatīšanas ģenerāldirekcija, Rumānija) un Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili (Lielo nodokļu maksātāju pārvaldības ģenerāldirekcija, Rumānija) (turpmāk tekstā kopā – “Nodokļu administrācija”) par tās vietas noteikšanu, kurā tiek pieņemts, ka ir noticis darījums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas vajadzībām.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Sestā direktīva

3

Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Sestā direktīva”) 9. pants “Pakalpojumu sniegšana” bija noteikts:

“1.   Par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata vietu, kur piegādātājs ir dibinājis savu uzņēmumu vai kur tam ir pastāvīga iestāde, no kuras sniedz pakalpojumu, vai, ja nav šāda uzņēmuma vai pastāvīgas iestādes, tā pastāvīgās adreses vietu vai vietu, kur tas parasti rezidē.

2.   Tomēr:

[..]

c)

tādu pakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar:

[..]

kustama materiālā īpašuma novērtēšanu,

[..]

ir vieta, kur fiziski veic šos pakalpojumus;

e)

vieta, kur sniedz turpmāk norādītos pakalpojumus, ja to dara klientiem, kas reģistrēti ārpus Kopienas, vai nodokļa maksātājiem, kas reģistrēti Kopienā, bet citā valstī nekā pakalpojumu sniedzējs, ir vieta, kur klients ir reģistrējis savu uzņēmumu vai kur tam ir pastāvīga iestāde, kurai sniedz šo pakalpojumu, vai, ja nav šādas vietas, tā pastāvīgā adrese vai vieta, kur tas parasti rezidē:

[..]

konsultantu, inženieru, izpētes biroju, juristu, grāmatvežu un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas piegāde,

[..].”

4

Sestā direktīva tika atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2006/112, ka stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Direktīva 2006/112

5

Direktīvas 2006/112 V sadaļa “To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli” ietvēra tostarp 3. nodaļu “Pakalpojumu sniegšanas vieta”, kurā bija ietverts šīs direktīvas 43.–59. pants.

6

Minētās direktīvas 56. panta 1. punkta c) apakšpunktā bija noteikts:

“Attiecībā uz turpmāk norādītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus [Eiropas Savienības], vai nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību [Savienībā], bet ne pakalpojumu sniedzēja valstī, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kur tam ir pastāvīga iestāde, kurai sniedz pakalpojumu, vai – ja tādu nav – pakalpojumu saņēmēja pastāvīgās adreses vieta vai parastā dzīvesvieta:

[..]

c)

konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, grāmatvežu pakalpojumi un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

[..].”

7

Direktīvas 2006/112, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/8, 59. panta c) punktā, sākot no 2010. gada 1. janvāra, ir noteikts šādi:

“Attiecībā uz turpmāk norādītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību vai kam ir pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta ārpus [Savienības], pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir šīs personas saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta:

[..]

c)

konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, grāmatvežu pakalpojumi un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

[..].”

Rumānijas tiesības

8

Legea nr. 571/2003 privind Codul fiscal (Likums Nr. 571/2003 par Nodokļu kodeksu, turpmāk tekstā – “Nodokļu kodekss”) 133. pantā, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, ir noteikts:

“(1)   Par pakalpojuma sniegšanas vietu tiek uzskatīta vieta, kur piegādātājs ir dibinājis savu uzņēmumu vai kur tam ir pastāvīga iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus.

(2)   Atkāpjoties no 1. punkta normām, attiecībā uz šādiem pakalpojumiem par pakalpojumu sniegšanas vietu var tikt uzskatīta:

[..]

g)

vieta, kur klients pakalpojuma saņēmējs ir dibinājis savu uzņēmumu vai kur tam ir pastāvīga iestāde, ar nosacījumu, ka attiecīgais klients ir dibinājis savu uzņēmumu vai tam ir pastāvīga iestāde ārpus [Savienības], vai arī tas ir nodokļa maksātājs, kas rīkojas kā tāds, un ir dibinājis savu uzņēmumu vai tam ir pastāvīga iestāde [Savienībā], bet ne pakalpojumu sniedzēja valstī, ja tiek sniegti šādi pakalpojumi:

[...]

5.

konsultantu, inženieru, juristu un advokātu, grāmatvežu un grāmatvedības ekspertu, konsultantu biroju un citi līdzīgi pakalpojumi;

[..].”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

9

Uniqa piedāvā Rumānijā apdrošināšanas polises, kas nosedz automobiļu negadījumu un medicīnisko izdevumu riskus, kas ir iestājušies ārpus šīs dalībvalsts teritorijas.

10

Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas izriet no mehānisko transportlīdzekļu satiksmes, Uniqa ir noslēgusi partnerības līgumus ar 26 sabiedrībām ar juridisko adresi ārpus Rumānijas teritorijas (turpmāk tekstā – “partneru sabiedrības”). Šīs partneru sabiedrības izmaksā atlīdzības prasības Uniqa klientiem valstī, kur ir noticis nelaimes gadījums. Tās apstrādā atlīdzības pieprasījumus, tostarp izskatot sūdzības, pārbaudot apdrošināšanas polises derīgumu, pārbaudot nelaimes gadījuma iemeslus un apstākļus, veicot zaudējumu konstatēšanu, radīto zaudējumu novērtēšanu, aizstāšanas vai remonta risinājumu piedāvāšanu, atlīdzības novērtēšanu, tāmes pārbaudi, kā arī atlīdzību par remontu un prasījumu pārbaudi. Attiecībā uz zaudējumiem, kas ir zemāki vai vienādi ar 15000 EUR, kas ir nodarīti ar nelaimes gadījumu, šīs partneru sabiedrības pēc saviem ieskatiem var apstiprināt vai noraidīt atlīdzības pieteikumus, un vienlaikus tās uzņemas atbildību gan pret apdrošinātajiem, gan pret Uniqa par pamatojumu un atlīdzības summu, ko izmaksā, sedzot atlīdzības prasības.

11

Attiecībā uz medicīnisko apdrošināšanu Coris International pārvalda atlīdzinājuma pieteikumus Uniqa vārdā un labā, kurus iesniedz apdrošināšanas ņēmēji. It īpaši Coris International ir apņēmusies garantēt apdrošinātājiem diennakts palīdzību, kā arī sniegt viņiem tehnisko, organizatorisko un juridisko palīdzību. Turklāt šī sabiedrība nosaka atlīdzinājuma summu apmēru un nodrošina to izmaksu, un informē Uniqa par notikušajiem nelaimes gadījumiem.

12

Uniqa nav iesniegusi PVN deklarāciju par maksājamo nodokli saistībā ar apgriezto iekasēšanu par pakalpojumiem, par kuriem partneru sabiedrības un Coris International tai izrakstīja rēķinus laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim, kas bija honorāri par sūdzību pārvaldību un izmaksāšanu, jo saskaņā ar Nodokļu kodeksa 133. panta 1. punktu šo pakalpojumu sniegšanas vieta bija pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma reģistrācijas vieta.

13

Pēc pārbaudes par laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim nodokļu administrācija noteica Uniqa samaksāt papildu PVN par kopējo summu 3439412 Rumānijas leju (RON) (aptuveni 698596 EUR), kā arī norēķināties par papildu saistībām par kopējo summu 3706077 RON (aptuveni 752760 EUR) par iepriekšējā punktā minētajiem darījumiem.

14

Nodokļu administrācija uzskatīja, ka bija jāpiemēro nevis vispārējā tiesību norma, kas ir paredzēta Nodokļu kodeksa 133. panta 1. punktā, bet gan šī kodeksa 133. panta 2. punkta g) apakšpunkta 5. punktā paredzētais izņēmums. Līdz ar to tā uzskatīja, ka partneru sabiedrību un Coris International sniegto pakalpojumu vieta atradās dalībvalstī, kur atrodas šo pakalpojumu saņēmēja uzņēmuma reģistrācijas vieta, proti, Rumānijā.

15

Ar 2016. gada 15. septembra lēmumu tika noraidīta Uniqa iesniegtā nodokļu sūdzība par nodokļu aprēķinu un nodokļu pārbaudes ziņojumu un noteikts tai pienākums samaksāt šī sprieduma 13. punktā minētās summas. Attiecīgi 2016. gada 23. decembrīUniqa iesniedza prasību Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) atcelt šo lēmumu, kā arī prasību atcelt nodokļu aprēķinu un ziņojumu.

16

Ar 2018. gada 19. jūnija spriedumu šī tiesa apstiprināja, ka atlīdzības prasību izmaksu pakalpojumu sniegšanas vieta ir tur, kur atrodas pakalpojumu ņēmēja uzņēmuma reģistrācijas vieta, kas attiecīgajā gadījumā ir Rumānija, un uzskatīja, ka šie pakalpojumi bija analogi ar inženieru sniegtajiem pakalpojumiem, kas minēti Sestās direktīvas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā, kā tas ir interpretēts 2010. gada 7. oktobra spriedumā Kronospan Mielec (C‑222/09, EU:C:2010:593). Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa) daļēji atcēla šī sprieduma 15. punktā minētos nodokļu administrācijas tiesību aktus nodokļu pārbaudes nepamatotā ilguma dēļ un noraidīja prasību pārējā daļā.

17

Uniqa un nodokļu administrācija katra atsevišķi iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu iesniedzējtiesā.

18

Pēdējā minētā norāda, ka Tiesa jau ir interpretējusi izņēmumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu. It īpaši savā 1997. gada 16. septembra spriedumā von Hoffmann (C‑145/96, EU:C:1997:406) tā esot nospriedusi, ka izteikums “citi līdzīgi pakalpojumi” attiecoties nevis uz profesijām, piemēram, advokātiem, konsultantiem, grāmatvedības ekspertiem vai inženieriem, bet tikai uz pakalpojumiem. Turklāt šis jēdziens attiecoties nevis uz kādu Sestajā darbībā minēto dažādo darbību kopīgu iezīmi, bet gan uz līdzīgiem pakalpojumiem attiecībā pret katru no šīm darbībām, kas ir aplūkotas atsevišķi.

19

Tomēr šī judikatūra pamatlietas strīdā neļaujot atrisināt kvalifikācijas problēmu attiecībā uz kompleksu pakalpojumu sniegšanu, ko veido daudzas darbības, kas ir uzskatāmas par vienu veselumu, piemēram, darbības saistībā ar atlīdzības prasību pārvaldību un izmaksu, kuras veic partneru sabiedrības, kā arī Coris International.

20

Šādos apstākļos Înalta Curte de Casaţie şi Justiţie (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, interpretējot Direktīvas [2006/112, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2008/8] 59. panta noteikumus, prasību sakarā ar negadījumiem pārvaldības un administrēšanas pakalpojumi, ko [partneru] sabiedrības sniedz apdrošināšanas sabiedrībai tās vārdā un uzdevumā, var tikt iekļauti konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, advokātu, grāmatvežu un citu līdzīgu pakalpojumu, kā arī datu apstrādes un informācijas sniegšanas pakalpojumu kategorijā?”

Par prejudiciālo jautājumu

21

Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Turklāt Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (spriedums, 2021. gada 15. jūlijs, Ministrstvo za obrambo, C‑742/19, EU:C:2021:597, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Šajā nozīmē ir jānorāda, ka Direktīvas 2006/112, kā tā ir grozīta ar Direktīvu 2008/8, 59. pants ir piemērojams no 2010. gada 1. janvāra. Taču no iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm izriet, ka pamatlietas strīds attiecas uz Uniqa nedeklarētajiem PVN pakalpojumiem, ko sniegušas partneru sabiedrības un Coris International laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim. Šādos apstākļos šī tiesību norma nav piemērojama ratione temporis pamatlietā.

23

Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktus un uzdotā jautājuma formulējumu, ir jākonstatē, ka šī strīdus risinājumam atbilstošs ir Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

24

Šādos apstākļos, lai sniegtu lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, kas tai ļautu izskatīt tajā iesniegto lietu, uzdotais jautājums ir jāpārformulē un jāuzskata, ka ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešo sabiedrību sniegtie pakalpojumi, veicot atlīdzības prasību izmaksas apdrošināšanās sabiedrības vārdā un tās labā, ietilpst šajā tiesību normā minētajos “konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, [eksperta] grāmatvežu pakalpojum[os] un cit[os] līdzīg[os] pakalpojum[os], kā arī datu apstrādē un informācijas sniegšanā”.

25

Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzreiz ir jāatgādina, ka Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunktā attiecas nevis uz tādām profesijām kā, piemēram, advokāta, padomnieka, eksperta grāmatveža vai inženiera profesija, bet gan uz pakalpojumu sniegšanu. Šajā normā minētās profesijas Savienības likumdevējs izmanto kā līdzekli, lai definētu tajā paredzētās pakalpojumu sniegšanas kategorijas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 7. oktobris, Kronospan Mielec, C‑222/09, EU:C:2010:593, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Tātad ir jānosaka, vai atlīdzības prasību izmaksas apdrošināšanās sabiedrības vārdā un labā ir tāda pakalpojumu sniegšana, ko galvenokārt un parasti veic to profesiju īstenošanas ietvaros, kas ir uzskaitītas Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunktā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 1997. gada 16. septembris, von Hoffmann, C‑145/96, EU:C:1997:406, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Šajā nozīmē iesākumā ir jāprecizē, ka, ņemot vērā dubulto apstākli, ka, pirmkārt, katra pakalpojumu sniegšana parasti ir jāuzskata par nošķirtu un neatkarīgu un ka, otrkārt, darījums, kas veido vienu pakalpojumu sniegšanu no ekonomiskā viedokļa, nevar tikt mākslīgi sadalīts, lai nemainītu PVN sistēmas funkcionalitāti, ir svarīgi meklēt attiecīgajam darījumam raksturīgus elementus, lai noteiktu, vai sniegtie pakalpojumi ir vairāki nošķirti galvenie pakalpojumi vai vienots pakalpojums. It īpaši saistībā ar LESD 267. pantā izveidoto sadarbību valsts tiesām pašām ir jānosaka, vai nodokļu maksātājs konkrētajā lietā sniedz vienotu pakalpojumu un tai šajā nozīmē ir jāveic galīgais vērtējums par faktiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. septembris, Field Fisher Waterhouse, C‑392/11, EU:C:2012:597, 18. un 20. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

28

Taču, pēc iesniedzējtiesas domām, atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi pamatlietā ir kompleksi pakalpojumi, kas sastāv no daudzām darbībām, kuras analizējamas kā vienots veselums. It īpaši, kā tas minēts šī sprieduma 10. un 11. punktā, partneru sabiedrību sniegtie pakalpojumi aptver visas darbības, kas attiecas uz atlīdzības prasību izmaksām attiecībā uz Uniqa klientiem valstīs, kurās iestājas atlīdzības prasības izmaksas gadījums. Šajos pakalpojumos ietilpst arī lēmumu pieņemšanas pilnvaru īstenošana, jo par materiāliem zaudējumiem, kas ir zemāki vai vienādi ar 15000 EUR un nodarīti nelaimes gadījuma rezultātā, ir jāapstiprina vai jānoraida atlīdzības izmaksas pieteikums. Tāpat medicīniskās apdrošināšanas gadījumā Coris International – Uniqa vārdā un labā – pārvalda apdrošināšanas ņēmēju iesniegtos pieteikumus par atlīdzību un sniedz visus nepieciešamos organizatoriskos, tehniskos un juridiskos pakalpojumus.

29

Pēc šī ievada precizējuma, pirmkārt, ir jāatgādina, ka darbošanās inženiera profesijā ietver pakalpojumus, kuriem raksturīgs tas, ka jautājums ir ne vien par esošo zināšanu un metožu izmantošanu, risinot konkrētas problēmas, bet arī par jaunu zināšanu iegūšanu un jaunu metožu izstrādi šo pašu vai jaunu problēmu risināšanai (spriedums, 2010. gada 7. oktobris, Kronospan Mielec, C‑222/09, EU:C:2010:593, 21. punkts).

30

Taču tādi atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi apdrošināšanas sabiedrības vārdā un labā kā tie, kas precizēti šī sprieduma 10. un 11. punktā, nav tādi pakalpojumi, kas atbilst šīm raksturiezīmēm. It īpaši, lai gan, šķiet, nevar izslēgt, ka tādu zaudējumu novērtējumu, kuri radušies ceļu satiksmes negadījuma dēļ, varētu veikt inženieris, šāda darbība tomēr acīmredzami nav tāds pakalpojums, ko galvenokārt un parasti sniedz, strādājot šajā profesijā, kā tie ir identificēti šī sprieduma iepriekšējā punktā. Turklāt šādu iespēju vēl jo vairāk nevar iecerēt attiecībā uz pacientu novērtējumu saistībā ar medicīnisko apdrošināšanu ceļojumiem uz ārvalstīm.

31

Tātad ir jākonstatē, ka atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi, kas sniegti apdrošināšanas sabiedrības vārdā un labā, neietilpst inženieru pakalpojumu jēdzienā Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

32

Otrkārt, attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti advokāta profesijas ietvaros, Tiesa jau ir norādījusi, ka to mērķis galvenokārt un parasti ir personas pārstāvēšana un interešu aizstāvēšana, kas parasti notiek tad, ja pastāv pretruna un pretējas intereses (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1997. gada 16. septembris, von Hoffmann, C‑145/96, EU:C:1997:406, 17. punkts, kā arī 2007. gada 6. decembris, Komisija/Vācija, C‑401/06, EU:C:2007:759, 36. un 37. punkts).

33

Turklāt tiesa precizēja, ka visu advokāta sniegto pakalpojumu mērķis ir nodrošināt, lai virsroku gūtu juridiska rakstura prasība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 6. decembris, Komisija/Vācija, C‑401/06, EU:C:2007:759, 39. punkts).

34

Taču tādu pakalpojumu sniegšana kā tie, kurus sniedz partneru sabiedrības un Coris International saistībā ar atlīdzības prasību izmaksām, nepieder pie tādiem pakalpojumiem, ko galvenokārt un parasti veic advokāta profesijas izpildē. Proti, pēdējo minēto pakalpojumu raksturiezīme ir to ieguldījums tiesas spriešanā, turpretī atlīdzības prasību izmaksu pakalpojumi apdrošināšanas sabiedrības vārdā un labā izriet plašākā veidā no saimnieciskas darbības.

35

It īpaši šādu atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumu priekšmets ir radušos zaudējumu vai medicīnisko izdevumu konstatēšana un novērtēšana, kā arī apdrošinātajam pienākošās atlīdzības novērtēšana un attiecīgā gadījumā faktiska šīs atlīdzības izmaksāšana, un šajā ziņā tas ne obligāti ietilpst tiesvedības jomā. Tādējādi šo pakalpojumu sniegšanai a priori nav nepieciešama apdrošināšanas sabiedrības interešu pārstāvība pretrunas gadījumā, ja ir pretējas intereses, pat ja attiecīgā gadījumā advokāta pakalpojumu izmantošana var izrādīties nepieciešama vēlākā stadijā.

36

No tā izriet, ka atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi, kas sniegti apdrošināšanas sabiedrības vārdā un tās labā, neietilpst advokāta pakalpojumu jēdzienā Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

37

Treškārt, ir jākonstatē, ka tādu atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi, kurus sniedz partneru sabiedrības un Coris International, nav pakalpojumi, ko galvenokārt un parasti sniedz konsultants, konsultantu birojs vai grāmatvedības eksperts. It īpaši – atšķirībā no konsultantu pakalpojumiem – atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi apdrošināšanas sabiedrības vārdā un tās labā, kas ietver lēmumu pieņemšanas pilnvaru īstenošanu attiecībā uz atlīdzības izmaksas piešķiršanu vai tās atteikumu, nav reducējami līdz konsultēšanas pakalpojumiem.

38

Ceturtkārt, ir jānosaka, vai atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi, kas sniegti apdrošināšanas sabiedrības vārdā un tās labā, ir “citi līdzīgi pakalpojumi”, kas ir minēti Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

39

Izteikums “citi līdzīgi pakalpojumi” attiecas nevis uz kādu šajā normā minētu atšķirīgu darbību kopīgu elementu, bet gan uz pakalpojumiem, kas ir līdzīgi katrai šai atsevišķajai darbībai. Līdz ar to pakalpojums ir jāuzskata par līdzīgu kādai no šajā pantā minētajām darbībām, ja pakalpojumam un attiecīgajai darbībai ir viens un tas pats mērķis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 6. decembris, Komisija/Vācija, C‑401/06, EU:C:2007:759, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Šajā nozīmē pietiek norādīt, ka šādu pakalpojumu mērķis ir apdrošināto iesniegto atlīdzības prasību izmaksas pieteikumu pārvaldība un apstrādāšana apdrošināšanas sabiedrības vārdā, kuras labā šie pakalpojumi tiek sniegti.

41

Tādējādi no iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm izriet, ka atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi, ko sniedz partneru sabiedrības, ir kompleksi pārvaldības un atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumi, kas sastāv no daudzām darbībām, kuri ir analizējami kā vienots veselums, ar mērķi atlīdzināt cietušās personas kaitējumu ārpus tās pastāvīgās uzturēšanās dalībvalsts atbilstoši tai zināmām procedūrām. Turklāt attiecībā uz Coris International sniegtajiem pakalpojumiem iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka tās ir darbības, kas tiek veiktas, lai atlīdzinātu tādu apdrošināšanas polišu turētāju iesniegtos atlīdzības pieteikumus saistībā ar ceļojumiem uz ārvalstīm – kuras savu klientu labā ir noslēgusi Uniqa –, kuras tostarp nosedz garantētu palīdzību apdrošinātajiem 24 stundas dienā, kā arī tehniskās, organizatoriskās un juridiskās palīdzības sniegšanu.

42

Tomēr nevienam no inženieru, advokātu, grāmatvedības ekspertu, izpētes biroju vai konsultantu sniegtajiem pakalpojumiem, kas ir uzskaitīti Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunktā, nav noteikts šī sprieduma 40. punktā identificētais mērķis.

43

No tā izriet, ka atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumus apdrošināšanas sabiedrības vārdā un tās labā nevar uzskatīt par “citiem līdzīgiem pakalpojumiem” Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

44

Piektkārt un visbeidzot, ir jākonstatē arī tas, ka šādus atlīdzības prasību izmaksas pakalpojumus nevar pielīdzināt datu apstrādei un informācijas sniegšanai.

45

Ņemot vērā visus iepriekš sniegtos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešo sabiedrību veiktās atlīdzības prasību izmaksas apdrošināšanas sabiedrības vārdā un tās labā neietilpst šajā tiesību normā minētajos “konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, grāmatvežu pakalpojumi un cit[os] līdzīg[os] pakalpojumos, kā arī [tās neattiecas uz] datu apstrād[i] un informācijas sniegšan[u]”.

Par tiesāšanās izdevumiem

46

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

 

Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešo sabiedrību veiktās atlīdzības prasību izmaksas apdrošināšanas sabiedrības vārdā un tās labā neietilpst šajā tiesību normā minētajos “konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, grāmatvežu pakalpojumi un cit[os] līdzīg[os] pakalpojumos, kā arī [tās neattiecas uz] datu apstrād[i] un informācijas sniegšan[u]”.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – rumāņu.

Top