–

Défense Active des Amateurs d’Armes ASBL, NG un WL vārdā – F. Judo, advocaat,

–

Beļģijas valdības vārdā – C. Pochet un L. Van den Broeck, pārstāves, kurām palīdz S. Ronse un G. Vyncke, advocaten,

–

Eiropas Parlamenta vārdā – J. Étienne, M. Menegatti un R. van de Westelaken, pārstāvji,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – J. Lotarski, K. Pleśniak un L. Vétillard, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – R. Tricot un C. Valero, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 24. novembra tiesas sēdē,

ņemot vērā 2023. gada 28. februāra rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu un 2023. gada 8. maija tiesas sēdi,

–

Beļģijas valdības vārdā – C. Pochet, pārstāve, kurai palīdz S. Ronse un G. Vyncke, advocaten,

–

Eiropas Parlamenta vārdā – M. Menegatti un R. van de Westelaken, pārstāvji,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – K. Pleśniak un L. Vétillard, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – R. Tricot un C. Valero, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes Direktīvas 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV 1991, L 256, 51. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/853 (OV 2017, L 137, 22. lpp.), 7. panta 4.a punkta spēkā esamību.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Défense Active des Amateurs d’Armes ASBL, NG un WL (turpmāk tekstā kopā – “DAAA u.c.”), no vienas puses, un Conseil des ministres (Ministru padome, Beļģija), no otras puses, par tostarp tādas Beļģijas likuma normas spēkā esamību, kurā kā pārejas pasākums nav paredzēta iespēja turpināt glabāt pusautomātiskos šaujamieročus, kas pārveidoti vai nu tukšu patronu izšaušanai, vai arī par salūta un akustiskajiem ieročiem un kas ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, bet šāda iespēja ir paredzēta, ja šādi pusautomātiskie šaujamieroči nav šādi pārveidoti.

3

Direktīvas 91/477 piektajā apsvērumā ir teikts:

“tā kā savstarpēja uzticēšanās personu drošības aizsardzības jomā, ko starp dalībvalstīm radīs šie noteikumi, būs lielāka, ja tiem pamatā būs daļēji saskaņoti tiesību akti; tā kā tādēļ būtu derīgi noteikt to šaujamieroču kategoriju, kuru iegāde un glabāšana privātpersonām būtu jāaizliedz, jāpakļauj atļaujas saņemšanai vai arī jāpakļauj deklarēšanai”.

4

Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/51/EK (OV 2008, L 179, 5. lpp.), 1. panta 1. punkts bija izteikts šādi:

“Šajā direktīvā [..] “šaujamierocis” ir jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kurš šaujampulvera iedarbības rezultātā raida, ir paredzēts vai var tikt pārveidots, lai raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, izņemot gadījumus, kad tas ir izslēgts no minētās definīcijas kāda I pielikuma III daļā uzskaitītā iemesla dēļ. Šaujamieroči ir klasificēti I pielikuma II daļā.

Priekšmetu uzskata par tādu, ko iespējams pārveidot, lai tas šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, ja:

5

Saskaņā ar Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/51, I pielikuma II daļas A sadaļu “B kategorij[ā] – Šaujamieroči, par kuriem jāsaņem atļauja” tostarp ietilpst:

[..]

6

Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/51, I pielikuma III daļā bija paredzēts:

“Piemērojot šo pielikumu, priekšmetus, kas atbilst “šaujamieroča” definīcijai, neiekļauj minētajā definīcijā, ja tie:

[..].”

7

Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 1. panta 1. punkta 1. un 3.–5. apakšpunktā bija ietvertas šādas definīcijas:

[..]

8

Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktā bija paredzēts:

“Dalībvalstis var izlemt apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kuri klasificēti A kategorijas 6., 7. vai 8. punktā, attiecībā uz šaujamieroci, kas bija klasificēts B kategorijā un likumīgi iegādāts un reģistrēts pirms 2017. gada 13. jūnija, ievērojot pārējos šīs direktīvas nosacījumus. Dalībvalstis turklāt var atļaut šādus šaujamieročus iegādāties citām personām, kurām dalībvalstis ir piešķīrušas atļauju saskaņā ar šo direktīvu [..].”

9

Saskaņā ar Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, I pielikuma II daļas A daļu “A kategorijā – Aizliegtie šaujamieroči” ietilpst:

10

Direktīvas 2017/853 20. un 31. apsvērumā bija noteikts:

[..]

11

Direktīva 91/477 ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV 2021, L 115, 1. lpp.).

12

Ar 151.–163. pantu 2019. gada 5. maijaloi portant des dispositions diverses en matière pénale et en matière de cultes, et modifiant la loi du 28 mai 2002 relative à l’euthanasie et le Code pénal social (Likums par dažādiem noteikumiem krimināltiesību jomā un reliģiskajos jautājumos un ar ko groza 2002. gada 28. maija Likumu par eitanāziju un Sociālo kriminālkodeksu; 2019. gada 24. maijaMoniteur belge, 50023. lpp., turpmāk tekstā – “2019. gada 5. maija likums”) ir grozīti vairāki 2006. gada 8. jūnijaloi réglant des activités économiques et individuelles avec des armes (Likums par saimniecisko un individuālo darbību ar ieročiem; 2006. gada 9. jūnijaMoniteur belge, 29840. lpp., turpmāk tekstā – “2006. gada 8. jūnija likums”) noteikumi, lai Beļģijas tiesību sistēmā daļēji transponētu Direktīvu 2017/853.

13

Tādējādi 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 3. punkts ir pieņemts, lai šajā tiesību sistēmā transponētu Direktīvas 91/477 I pielikuma II daļas A sadaļā iekļautās A kategorijas 6. un 8. punktu, grozot 2006. gada 8. jūnija likuma 3. panta 1. punktu šādā veidā:

“Par aizliegtiem ieročiem tiek uzskatīti:

[..]

14

Ar 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 5. punktu 3. pants tika grozīts, pievienojot tam 4. punktu, kurā noteikts:

“Šaujamieroči, kuri pārveidoti par ieročiem tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehnisku patronu izšaušanai vai pārveidoti par salūta vai akustisko ieroci, un šaujamieroči, kas nav pārveidoti šajā nolūkā un kas tiek lietoti vienīgi iepriekš minēto patronu vai vielu izšaušanai, paliek kategorijā, kurā tie klasificēti, pamatojoties uz 1. un 3. punktu.”

15

Ar šo likumu grozīts arī 2006. gada 8. jūnija likums, tā 2. pantā ieviešot 26°/1. punktu, kurā jēdziens “salūta un akustiskie ieroči” ir definēts kā “šaujamieroči, kas īpaši izgatavoti vai pārveidoti tikai tukšu patronu izšaušanai, piemēram, teātra izrādēs, fotosesijās, filmu un televīzijas ierakstiem, vēsturisku notikumu uzvedumos, parādēs, sporta pasākumos vai apmācībā”.

16

Ar 2019. gada 5. maija likuma 163. pantu Beļģijas likumdevējs ir izmantojis Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktā paredzēto iespēju, 2006. gada 8. jūnija likumā iekļaujot 45/2. pantu, kurā paredzēts:

“Personas, kuras pirms 2017. gada 13. jūnija ir likumīgi ieguvušas un reģistrējušas 3. panta 1. punkta 19. un 20. apakšpunktā minētu ieroci – vai nu ar atļauju, vai pamatojoties uz medību atļauju, apsardzes darbinieka sertifikātu vai šaušanas sportista licenci, vai reģistrējoties licencētas personas reģistrā –, var turpināt glabāt šo ieroci ar nosacījumu, ka ir izpildīti pārējie tiesiskie nosacījumi par ieroču glabāšanu. Šo ieroci var nodot tikai sportistiem, kas nodarbojas ar šaušanu, [..] un šim nolūkam licencētiem ieroču tirgotājiem, kolekcionāriem vai muzejiem. Šaujamieroci var arī dezaktivēt [..] vai arī to var nodot.”

17

Ar 2019. gada 22. novembra prasības pieteikumu DAAA u.c. cēla prasību Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa, Beļģija) atcelt 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 5. punktu. Tie uzskata, ka ar šo tiesību normu tostarp ir pārkāptas vairākas Beļģijas Konstitūcijas normas, Hartas 49. pants un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo tajā būtībā ir paredzēts, ka šaujamieroči, kas Beļģijā bija brīvā tirdzniecībā līdz 2019. gada 3. jūnijam, proti, ieroči, kuri ir pārveidoti tukšu patronu, kairinošu līdzekļu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas izstrādājumu izšaušanai vai kuri ir pārveidoti par salūta un akustiskajiem ieročiem, un šaujamieroči, kas nav pārveidoti šim nolūkam un kas tiek izmantoti vienīgi iepriekš minēto patronu vai vielu izšaušanai, no šī datuma ir pakļauti atļaujas saņemšanai vai aizliegti, neparedzot pārejas noteikumu attiecībā uz personām, kuras šādus šaujamieročus ir likumīgi iegādājušās un reģistrējušas pirms minētā datuma. Sākot no šī paša datuma, pastāvot risks, ka pret šīm personām varētu tikt veikta kriminālvajāšana, pamatojoties uz to, ka tām pieder šādi šaujamieroči, lai gan tām neesot bijusi iespēja sagatavoties, lai izpildītu šī 153. panta 5. punkta prasības.

18

Turklāt DAAA u.c. uzskata, ka minētajā 153. panta 5. punktā ir paredzēta atšķirīga attieksme pret šādu pārveidoto šaujamieroču glabātājiem un citu šaujamieroču, kuri arī kļūst par aizliegtiem ieročiem pēc 2019. gada 5. maija likuma stāšanās spēkā, bet ietilpst šī likuma 163. pantā paredzēto pārejas noteikumu piemērošanas jomā, glabātājiem. Šai atšķirīgajai attieksmei neesot nozīmes, ņemot vērā mērķi veicināt tiesisko drošību, un tā neesot arī saprātīgi pamatota, jo pārveidoto šaujamieroču glabātājiem nav iespējas ievērot jaunos noteikumus un izvairīties no iespējamas kriminālvajāšanas.

19

DAAA u.c. arī uzskata, ka šī tiesību norma rada faktisku ekspropriāciju, jo tās sekas ir tādas, ka likumīgi iegādāta šaujamieroča glabātāji pēkšņi to vairs nedrīkst glabāt. Tā kā šāds tiesību uz īpašumu aizskārums nav saistīts ar pilnīgu un iepriekšēju kompensāciju, ar minēto tiesību normu esot pārkāptas šīs tiesības.

20

Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) norāda, ka 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 5. punktā, lasot to kopsakarā ar šī likuma 163. pantu, neesot paredzēti pārejas noteikumi attiecībā uz personām, kuras pirms 2017. gada 13. jūnija ir likumīgi iegādājušās un reģistrējušas šaujamieroci, kas pārveidots tikai tukšu patronu izšaušanai. Minētajā likumā neesot arī reglamentēts veids, kādā personas, kuras pirms šī datuma ir likumīgi ieguvušas šādu ieroci, var panākt atbilsmi tā jaunajam statusam, kas izriet no šī paša likuma, proti, vai nu aizliegts ierocis, vai ierocis, par kuru jāsaņem atļauja. Ja likumdevējs pastāvošo sistēmu padara stingrāku, tam būtu jānodrošina, lai personām, kas šādu ieroci likumīgi ieguvušas saskaņā ar agrāko sistēmu, būtu iespēja izpildīt jauno tiesisko regulējumu.

21

Šajā ziņā iesniedzējtiesa precizē, ka pirms 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 5. punkta stāšanās spēkā šaujamieroči, kas pārveidoti, lai tos izmantotu vienīgi tukšo patronu izšaušanai, Beļģijā bija brīvā apgrozībā neatkarīgi no kategorijas, kurai tie būtu piederējuši bez šādas pārveidošanas. Pēc šīs tiesību normas stāšanās spēkā personām, kuras pirms 2017. gada 13. jūnija bija iegādājušās un reģistrējušas šādu šaujamieroci, kas bez šīs pārveidošanas ietilpst aizliegto ieroču kategorijā, pēkšņi pieder aizliegts ierocis, kuru tās tostarp nevar nedz paturēt, nedz atsavināt.

22

Tāpat arī pēc minētās tiesību normas stāšanās spēkā personām, kurām nav nepieciešamās atļaujas šaujamierocim, kas pārveidots vienīgi tukšu patronu izšaušanai, un kuras pirms 2017. gada 13. jūnija ir iegādājušās un reģistrējušas šādu šaujamieroci, kas bez šādas pārveidošanas ietilpa to ieroču kategorijā, par kuriem jāsaņem atļauja, pēkšņi piederēja šaujamierocis, ko tās nedrīkstēja uzglabāt saskaņā ar 2006. gada 8. jūnija likuma 11. panta 1. punktu. Ņemot vērā, ka pēdējā minētajā tiesību normā ir prasīts, lai šāda atļauja tiktu saņemta “pirms” attiecīgā ieroča iegādes, attiecīgajām personām turklāt neesot iespējas savu situāciju padarīt likumīgu.

23

Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) uzskata, ka ar 2019. gada 5. maija likuma 153. panta 5. punktu, lasot to kopsakarā ar šī likuma 163. pantu, ir ieviesta atšķirīga attieksme, pirmkārt, pret personām, kuras pirms 2017. gada 13. jūnija bija likumīgi iegādājušās un reģistrējušas pusautomātisko ieroci 2006. gada 8. jūnija likuma 3. panta 1. punkta 19. un 20. apakšpunkta izpratnē, un, otrkārt, pret personām, kas pirms šī datuma bija likumīgi iegādājušās un reģistrējušas pārveidotu šaujamieroci, lai to izmantotu vienīgi tukšu patronu izšaušanai pēdējā minētā likuma 3. panta 4. punkta izpratnē. Lai gan šīs divas personu kategorijas esot likumīgi ieguvušas un reģistrējušas savu šaujamieroci, kad tām vēl nebija zināms, ka to statuss tiks grozīts, tikai pirmajā kategorijā ietilpstošām personām – ja vien ir izpildīti pārējie tiesiskie nosacījumi ieroču glabāšanas jomā – ir piemērojami pārejas noteikumi, kuri tām ļauj turpināt uzglabāt savu pusautomātisko šaujamieroci, kas pašlaik ir aizliegts.

24

Iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs atšķirīgās attieksmes pamatā ir Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkts, kas ļauj dalībvalstīm paredzēt pārejas noteikumus par labu personām, kuras pirms 2017. gada 13. jūnija ir likumīgi iegādājušās un reģistrējušas pusautomātisko ieroci Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, I pielikuma II daļas A sadaļas “A kategorija – Aizliegtie šaujamieroči” 6.–8. punkta izpratnē (turpmāk tekstā – “A.6–A.8 kategorija”), lai gan neviena no Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, normām neļauj paredzēt pārejas noteikumus par labu personām, kas pirms šī datuma ir likumīgi iegādājušās un reģistrējušas šaujamieroci, kurš pārveidots, lai to izmantotu vienīgi tukšu patronu izšaušanai.

25

Tāpēc rodas jautājums, vai 7. panta 4.a punkts ir saderīgs ar Hartas 17. panta 1. punktu un 20. un 21. pantu, kā arī ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo ar to dalībvalstīm netiek ļauts paredzēt pārejas noteikumus tiem šaujamieročiem, kas minēti Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, I pielikuma II daļas A sadaļas “A kategorija – Aizliegtie šaujamieroči” 9. punktā (turpmāk tekstā – “A.9 kategorija”), un kas ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, lai gan tām ir atļauts paredzēt pārejas noteikumus A.6–A.8 kategorijā minētajiem šaujamieročiem, kuri ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms šī datuma.

26

Šajos apstākļos Cour constitutionnelle (Konstitucionālā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai ar Direktīvas [91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853] 7. panta 4.a punktu, lasot to kopā ar [šīs] direktīvas [I pielikuma II daļas A sadaļas “A kategorija – Aizliegtie šaujamieroči” 6.–9. punktu], ir pārkāpts [Hartas] 17. panta 1. punkts un 20. un 21. pants un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo tajā dalībvalstīm nav atļauts paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz [A.9 kategorijas] šaujamieročiem, kuri likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, lai gan tajā ir atļauts paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz [A.6–A.8] kategorijas šaujamieročiem, kas likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija?”

27

Komisija norāda, pirmkārt, ka ar Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktu dalībvalstīm ir atļauts tikai apstiprināt, atjaunot vai pagarināt spēkā esošās atļaujas un, otrkārt, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Beļģijā pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas pārveidoti par ieročiem, ar kuriem tiek izšautas tukšas patronas, pirms Direktīvas 2017/853 transponēšanas Beļģijas tiesību sistēmā nebija vajadzīga atļauja, bet tie bija brīvā tirdzniecībā.

28

Šādos apstākļos, pat pieņemot, ka 7. panta 4.a punkts attiecas arī uz šaujamieročiem, kas ietilpst A.9 kategorijā, Beļģijas Karaliste attiecībā uz tiem neesot varējusi īstenot šajā tiesību normā paredzēto iespēju. Līdz ar to atbilde uz prejudiciālo jautājumu neietekmējot prasītāju pamatlietā situāciju, kāda aprakstīta lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, un tas šo jautājumu padarot hipotētisku.

29

Šajā ziņā, ņemot vērā nozīmīguma prezumpciju, kas piemīt jautājumiem par Savienības tiesībām, ir jāuzskata, ka tad, ja, kā tas ir šajā lietā, nav acīmredzami skaidrs, ka Savienības tiesību normas interpretācijai vai spēkā esamības pārbaudei nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, iebildums par šīs tiesību normas nepiemērojamību pamatlietā attiecas nevis uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, bet gan uz uzdotā jautājuma būtību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 21. decembris, BMW Bank u.c., C‑38/21, C‑47/21 un C‑232/21, EU:C:2023:1014, 114. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

30

No tā izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

31

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkts, to lasot kopā ar Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, I pielikuma II daļas A sadaļas “A kategorija – Aizliegtie šaujamieroči” 6.–9. punktu, ir spēkā, ņemot vērā Hartas 17. panta 1. punktu un 20. un 21. pantu, kā arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

32

Kā izriet gan no šīs tiesas sniegtajiem paskaidrojumiem, gan no šī jautājuma formulējuma, pēdējais minētais ir balstīts uz pieņēmumu, ka ar 7. panta 4.a punktu dalībvalstīm ir atļauts paredzēt pārejas noteikumus šaujamieročiem, kas ietilpst A.6 –A.8 kategorijā un kas ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, bet tām nav atļauts to darīt attiecībā uz šaujamieročiem, kuri ietilpst A.9 kategorijā.

33

Šādos apstākļos vispirms jāpārbauda, vai minētais 7. panta 4.a punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm nav atļauts paredzēt pārejas noteikumus A.9 kategorijas šaujamieročiem, kas ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija.

34

Lai noteiktu, vai tas tā varētu būt, atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai šī tiesību norma ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai tās tekstu, bet arī tās kontekstu un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ietverta, mērķus (spriedums, 2022. gada 1. augusts, Sea Watch, C‑14/21 un C‑15/21, EU:C:2022:604, 115. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

35

Turklāt saskaņā ar vispārējo interpretācijas principu Savienības tiesību akts – cik vien iespējams – ir jāinterpretē tādā veidā, lai netiktu apdraudēta tā spēkā esamība un atbilstība Savienības primārajām tiesībām kopumā un jo īpaši Hartas noteikumiem. Tādējādi, ja Savienības atvasināto tiesību normu var interpretēt dažādi, priekšroka dodama tādai interpretācijai, kas to padara atbilstošu Savienības primārajām tiesībām, nevis tādai, kas noved pie secinājuma, ka tiesību norma ar tām nav saderīga (spriedums, 2022. gada 21. jūnijs, Ligue des droits humains, C‑817/19, EU:C:2022:491, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Pirmām kārtām, runājot par Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktu, ir jāatgādina, ka šis noteikums ļauj dalībvalstīm tostarp “izlemt apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kuri klasificēti A kategorijas 6., 7. vai 8. punktā, attiecībā uz šaujamieroci, kas bija klasificēts B kategorijā un likumīgi iegādāts un reģistrēts pirms 2017. gada 13. jūnija, ievērojot pārējos [šīs] direktīvas nosacījumus”.

37

No tā izriet, ka dalībvalstīm šajā noteikumā piedāvātā iespēja, proti, apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļaujas, ir piemērojama tikai pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas iekļaujami A.6–A.8 kategorijā un kas pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā bija klasificēti Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/51, I pielikuma II daļas A sadaļā “B kategorija – Šaujamieroči, par kuriem jāsaņem atļauja” (turpmāk tekstā – “B kategorija), un kas bija likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija. Turklāt no minētā formulējuma izriet, ka šī iespēja tiek piešķirta tikai tad, ja tiek ievēroti pārējie Direktīvā 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, paredzētie nosacījumi.

38

Šajā gadījumā vispirms no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietas aspekts, kuru skar uzdotais jautājums, attiecas uz pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas ietilpst A.9 kategorijā un kas ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija.

39

Turpinājumā jānorāda, ka lietas dalībnieku viedokļi tiesvedībā Tiesā atšķiras jautājumā par to, vai pusautomātiskie šaujamieroči, kas pārveidoti tukšo patronu, kairinošu līdzekļu, citu aktīvu vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai vai par salūta un akustiskajiem ieročiem pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā, bija klasificēti B kategorijā. It īpaši, atsaucoties uz Direktīvas 91/477 dalībvalstu atšķirīgām interpretācijām, Eiropas Savienības Padome apgalvo, ka pirms A.9 kategorijas pievienošanas ar Direktīvu 2017/853 nebija skaidrs, vai šie šaujamieroči ietilpst vai neietilpst B kategorijā.

40

Visbeidzot – visi 2023. gada 8. maija tiesas sēdes dalībnieki savukārt apgalvoja, ka šaujamieroči, kas ietilpst A.9 kategorijā un kas atbilst gan šīs kategorijas, gan kādas no A.6–A.8 kategorijas kritērijiem, arī var ietilpt pēdējās minētajās kategorijās.

41

Šādos apstākļos, lai, otrām kārtām, ņemtu vērā kontekstu, kādā iekļaujas Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkts, ir jāpārbauda, vai attiecīgie šaujamieroči, no vienas puses, pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā bija klasificēti B kategorijā un, no otras puses, var ietilpt gan A.9 kategorijā, gan vienā no A.6–A.8 kategorijām.

42

Pirmkārt, attiecībā uz to, vai attiecīgie šaujamieroči pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā bija klasificēti B kategorijā, ir jākonstatē, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis 2022. gada 24. novembra secinājumu 52.–55. punktā, ka pusautomātiskie šaujamieroči, kas ietilpst A.9 kategorijā, proti, ieroči, kas pārveidoti tukšo patronu, kairinošu līdzekļu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai, vai par salūta un akustiskajiem ieročiem, neraugoties uz to pārveidošanu, atbilst Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, kā arī šī 1. panta 1. punktā, redakcijā pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā, paredzētajiem kritērijiem, kas definē jēdzienu “šaujamierocis”.

43

Proti, no abiem šīs tiesību normas formulējumiem izriet, ka, neskarot dažus izņēmumus, šaujamierocis tostarp ir ne tikai jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kas domāts, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, bet arī jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kuru var pārveidot šim nolūkam, ņemot vērā, ka priekšmetu uzskata par tādu, ko šādi var pārveidot, ja tam ir šaujamieroča izskats un to var pārveidot tā konstrukcijas vai materiāla, no kura tas izgatavots, dēļ.

44

Šajā ziņā Direktīvas 2017/853 20. apsvērumā ir precizēts – pastāv liels risks, ka salūta un akustiskie ieroči un citu veidu tukšo patronu ieroči var tikt pārveidoti par reāliem šaujamieročiem. Turklāt attiecībā uz pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas ietilpst vienā no A.6–A.8 kategorijām, ciktāl tie paredzēti, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu, un kas vēlāk ir pārveidoti tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai, vai par salūta un akustiskiem ieročiem, un kas tādējādi ietilpst A.9 kategorijā, ir skaidrs, ka ir iespējams atgūt to iepriekšējo bīstamības līmeni, no jauna tos pārveidojot, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, lodi vai lādiņu.

45

Šo vērtējumu apstiprina Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/51, I pielikuma III daļa, jo tajā Savienības likumdevējs no šaujamieroču definīcijas skaidri ir izslēdzis tostarp priekšmetus, kas ir galīgi padarīti par nederīgiem lietošanai ar to neitralizēšanu, nodrošinot, ka visas to būtiskās daļas ir padarītas galīgi neizmantojamas un tās nav iespējams noņemt, aizstāt vai pārveidot jebkādas reaktivēšanas nolūkā. I pielikuma III daļā savukārt šāda veida izņēmums attiecībā uz ieročiem, kas pārveidoti tukšu patronu, kairinošu vielu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai vai par salūta un akustiskajiem ieročiem, nebija paredzēts.

46

Protams, Direktīvas 2017/853 20. apsvērumā ir arī precizēts, ka ir būtiski risināt problēmu, ko rada šādi pārveidoti šaujamieroči, tos iekļaujot Direktīvas 91/477 piemērošanas jomā. Tomēr no tā nevar secināt, ka šie pārveidotie šaujamieroči ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā tikai kopš Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā. Proti, ņemot vērā, ka minētie ieroči atbilst Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/51, 1. panta 1. punktā ietvertajai šaujamieroču definīcijai, šajā Direktīvas 2017/853 apsvērumā ietvertais precizējums ir jāsaprot tādējādi, ka, ievērojot šā sprieduma 39. punktā minētās atšķirīgās interpretācijas, tā mērķis ir apstiprināt, ka pārveidoti šaujamieroči ietilpst Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar minēto Direktīvu 2017/853, piemērošanas jomā.

47

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka attiecīgie šaujamieroči ir jāuzskata par tādiem, kas pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā bija klasificēti B kategorijā, kuras 1. un 4.–7. punkts attiecās uz pusautomātiskajiem šaujamieročiem.

48

Otrkārt, attiecībā uz to, vai pusautomātiskie šaujamieroči, kas pārveidoti tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas izstrādājumu izšaušanai vai pārveidoti par salūta un akustiskajiem ieročiem, var ietilpt gan A.9 kategorijā, gan kādā no A.6–A.8 kategorijām, ir jānorāda, ka atbilstoši A.9 kategorijas formulējumam tajā ietilpst “jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis”, kas pārveidots par ieroci tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas izstrādājumu izšaušanai vai par salūta un akustisko ieroci.

49

Tāpēc no A.9 kategorijas formulējuma izriet, ka, lai šaujamieroci varētu ietvert šajā kategorijā, šādam ierocim, no vienas puses, jāatbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, I pielikuma II daļas A sadaļas “A kategorija – Aizliegtie šaujamieroči” 2., 3., 6., 7. vai 8. punktā (turpmāk tekstā – “A.2, A.3, A.6, A.7 vai A.8 kategorija”), un, no otras puses, tam jābūt pārveidotam tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas izstrādājumu izšaušanai vai par salūta un akustisko ieroci.

50

Tādējādi šī formulējuma mērķis ir norādīt – tas, ka ierocis ir šādi pārveidots, un tas nozīmē tā iekļaušanu A.9 kategorijā, neizslēdz to no klasifikācijas A.2, A.3, A.6, A.7 vai A.8 kategorijā. Proti, no vienas puses, A.9 kategorijā iekļautie ieroči, kā norādīts šī sprieduma 42. punktā, atbilst jēdzienu “šaujamierocis” definējošiem kritērijiem, kas norādīti Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, un, no otras puses, A.2, A.3, A.6, A.7 vai A.8 kategorija nekādā veidā netiek nošķirta atkarībā no tā, vai šaujamierocis, uz kuru tās attiecas, ir ticis pārveidots vai nē.

51

Trešām kārtām, attiecībā uz Direktīvās 91/477 un 2017/853 izvirzītajiem mērķiem, pirmkārt, no pēdējās minētās direktīvas 20. apsvēruma un no Tiesas rīcībā esošās likumdošanas procedūras, kurā pieņemta Direktīva 2017/853, elementiem izriet, ka šajā likumdošanas procesā A.9 kategorija ir pievienota, lai, ņemot vērā nesamērīgo situāciju dalībvalstīs, paskaidrotu, ka šaujamieroči, kas pārveidoti tukšu patronu, kairinošu līdzekļu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai vai kas pārveidoti par salūta un akustiskajiem ieročiem, ietilpst Direktīvas 91/477 piemērošanas jomā.

52

Savukārt, kā tostarp norādījusi Komisija, neviens no šiem elementiem nenorāda, ka Savienības likumdevējs ar šo pievienošanu būtu vēlējies šaujamieročus, kas ir šādi pārveidoti, izslēgt no A.2, A.3, A.6, A.7, A.8 kategorijas vai no Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkta piemērošanas jomas. It īpaši – ne no viena no Direktīvas 2017/853 apsvērumiem neizriet, ka A.9 kategorijas ieroči būtu izslēgti no šīm kategorijām vai šīs piemērošanas jomas.

53

Otrkārt, tā kā Savienības likumdevējs Direktīvas 2017/853 31. apsvērumā ir norādījis, ka tajā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti it īpaši Hartā, ir jāuzskata, ka 7. panta 4.a punkta mērķis ir nodrošināt iegūto tiesību, it īpaši Hartas 17. panta 1. punktā garantēto tiesību uz īpašumu, ievērošanu, ciktāl tas būtībā ļauj dalībvalstīm saglabāt atļaujas, kas jau piešķirtas A.6–A.8 kategorijas šaujamieročiem, kuri pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā bija klasificēti B kategorijā un kuri bija likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija, līdz ar to Direktīvā 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, nav noteikts, ka šādi ieroči to glabātājiem ir jāekspropriē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 3. decembris, Čehijas Republika/Parlaments un Padome, C‑482/17, EU:C:2019:1035, 135. punkts).

54

Taču, ievērojot mērķi garantēt iegūto tiesību uz īpašumu ievērošanu, minētais 7. panta 4.a punkts, kaut gan tajā ir paredzēts izņēmums no A.6–A.8 kategorijai piederošo šaujamieroču glabāšanas aizlieguma principa, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka no tā piemērošanas jomas tiek izslēgti šādi ieroči, ja tie atbilst arī attiecībā uz A.9 kategoriju noteiktajiem papildu kritērijiem. Proti, kā redzams no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, šāda interpretācija radītu jautājumus par 7. panta 4.a punkta atbilstību Hartas 17. pantam, lai gan 7. panta 4.a punkts tieši cenšas nodrošināt tiesību uz īpašumu ievērošanu.

55

Treškārt, pieņemot Direktīvu 2017/853, Savienības likumdevējs drošības risku attīstības kontekstā ir turpinājis tiekties uz Direktīvas 91/477 piektā apsvēruma mērķi stiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos personu drošības aizsardzības jomā, šajā nolūkā paredzot šaujamieroču kategorijas, kuru iegāde un uzglabāšana privātpersonām būtu jāaizliedz, jāpakļauj atļaujas saņemšanai vai deklarēšanai, un tas ir mērķis, kas pats par sevi ir domāts, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību (spriedums, 2019. gada 3. decembris, Čehijas Republika/Parlaments un Padome, C‑482/17, EU:C:2019:1035, 54. punkts).

56

Turklāt Direktīvas 91/477 mērķis ir nodrošināt Savienības pilsoņu sabiedrisko drošību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 3. decembris, Čehijas Republika/Parlaments un Padome, C‑482/17, EU:C:2019:1035, 49. un 126. punkts).

57

Neviens no šiem mērķiem neliedz tādu šaujamieroču glabātājiem, kas ietilpst gan vienā no A.6–A.8 kategorijām, gan A.9 kategorijā, izmantot Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktā paredzētos pārejas noteikumus.

58

Proti, no vienas puses, ar šādu interpretāciju var sasniegt mērķi veicināt iekšējā tirgus darbību.

59

No otras puses, attiecībā uz mērķi nodrošināt Savienības pilsoņu sabiedrisko drošību vispirms, kā ģenerāladvokāts norādījis 2022. gada 24. novembra secinājumu 72. punktā, šaujamieroči, kas atbilst A.9 kategorijas kritērijiem, šķiet, ir mazāk tieši bīstami nekā tie, kuri ietilpst vienīgi A.6–A.8 kategorijā, jo pēdējie minētie ļauj tieši izšaut lodes vai lādiņus, savukārt pirmie minētie tikai detonē un izdala gāzi, tāpēc pirmie no tiem rada faktisku apdraudējumu, savukārt otrie rada tikai potenciālu apdraudējumu jaunas pārveidošanas gadījumā.

60

Turpinājumā – no Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkta formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā paredzētā iespēja attiecas tikai uz šaujamieročiem, kas ir likumīgi iegādāti un reģistrēti pirms 2017. gada 13. jūnija. Tas it īpaši nozīmē, ka prasības ir tikušas ievērotas, it īpaši tās, kuras attiecas uz drošību un ir šajā ziņā paredzētas Direktīvā 91/477, redakcijā, kas bija piemērojama pirms Direktīvas 2017/853 stāšanās spēkā.

61

Visbeidzot – šis formulējums nozīmē, ka brīdī, kad dalībvalsts, piemērojot minēto tiesību normu, plāno apstiprināt, atjaunot vai pagarināt atļauju pusautomātiskajam šaujamierocim, kas ietilpst A.6–A.8 kategorijā, ir izpildīti pārējie Direktīvā 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, paredzētie nosacījumi, it īpaši attiecībā uz drošību.

62

Līdz ar to, kā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija apgalvoja 2023. gada 8. maija tiesas sēdē, nešķiet, ka mērķis nodrošināt Savienības pilsoņu sabiedrisko drošību varētu tikt apdraudēts tādēļ, ka tādu šaujamieroču glabātāji, kas ietilpst gan vienā no A.6–A.8. kategorijām, gan A.9 kategorijā, saskaņā ar Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktu var saglabāt atļaujas, kas jau piešķirtas attiecībā uz A.6–A.8 kategorijas ieročiem.

63

Ceturtām kārtām, šāda 7. panta 4.a punkta interpretācija, kas, kā izriet no iepriekš minētajiem apsvērumiem, atbilst šīs tiesību normas formulējumam un kontekstam, kādā tā iekļaujas, kā arī tiesiskā regulējuma, kurā tā ietilpst, sistēmai un mērķiem, neatņem minētajai tiesību normai nedz lietderīgo iedarbību, nedz arī ar Direktīvu 2017/853 pievieno A.9 kategoriju.

64

Proti, no vienas puses, kā norādīts it īpaši šī sprieduma 53. un 54. punktā, šī interpretācija, gluži pretēji, nodrošina minētā 7. panta 4.a punkta lietderīgo iedarbību, jo tā mērķis ir nodrošināt iegūto tiesību un it īpaši Hartas 17. panta 1. punktā garantēto tiesību uz īpašumu ievērošanu.

65

No otras puses, minētā interpretācija nekādā veidā neietekmē paskaidrošanas mērķi, kurš norādīts šī sprieduma 51. punktā un kuru Savienības likumdevējs cenšas sasniegt ar A.9 kategorijas pievienošanu. Turklāt, kā izriet no šīs kategorijas formulējuma, tajā tiek sagrupēti ne tikai tie šaujamieroči, kuri ietilpst A.6–A.8 kategorijā un kuri pārveidoti tukšu patronu, kairinošu līdzekļu, citu aktīvo vielu vai pirotehnikas priekšmetu izšaušanai, vai par salūta un akustiskiem ieročiem, bet arī tie, kas pieder pie A.2 un A.3 kategorijas un kas ir pārveidoti tādējādi, ka uz tiem pašiem neattiecas dalībvalstīm ar Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punktu piešķirtā iespēja.

66

Līdz ar to, ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm ir atļauts īstenot tajā paredzēto iespēju attiecībā uz visiem pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas ietilpst A.6–A.8 kategorijā, tostarp tiem, kas vienlaikus ietilpst gan šajās kategorijās, gan A.9 kategorijā.

67

No tā izriet, ka premisa, uz kuru balstīts šī sprieduma 32. punktā izklāstītais jautājums, ir kļūdaina.

68

Šādos apstākļos jākonstatē, ka prejudiciālā jautājuma izskatīšana nav atklājusi nevienu elementu, kas varētu ietekmēt Direktīvas 91/477, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2017/853, 7. panta 4.a punkta, to lasot kopsakarā ar Hartas 17. panta 1. punktu un 20. un 21. pantu, kā arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, spēkā esamību.

69

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

Prejudiciālā jautājuma izskatīšana nav atklājusi nevienu elementu, kas varētu ietekmēt Padomes Direktīvas 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/853, 7. panta 4.a punkta, to lasot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktu un 20. un 21. pantu, kā arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, spēkā esamību.