ĢENERĀLADVOKĀTA ATANASIJA RANTA [ATHANASIOS RANTOS] SECINĀJUMI,

sniegti 2024. gada 25. aprīlī (1)

Lieta C‑446/21

Maximilian Schrems

pret

Meta Platforms Ireland Limited, iepriekš – Facebook Ireland Limited

(Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula (ES) 2016/679 – Sociālie tīkli – 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts – “Nolūka ierobežojumu” princips – 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts – “Datu minimizēšanas” princips – 9. panta 1. punkts un 2. punkta e) apakšpunkts – Īpašu kategoriju personas datu apstrāde – Personas dati, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis – Personalizēta reklāma – Dati par seksuālo orientāciju

 Ievads

1.        Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegusi Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) strīdā starp sociālā tīkla “Facebook” lietotāju Maximilian Schrems (turpmāk tekstā – “prasītājs”) un Meta Platforms Ireland Limited, iepriekš – Facebook Ireland Limited (turpmāk tekstā – “Meta Platforms Ireland” vai “atbildētāja”), saistībā ar viņa personas datu nelikumīgu apstrādi, ko esot veikusi šī sabiedrība.

2.        Šajā lietā uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas, pirmkārt, uz Regulas (ES) 2016/679 (2) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā “datu minimizēšanas” principa piemērošanu un, otrkārt, uz šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā jēdziena “personas dati, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis”, skatot to kopsakarā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar kuru ir ieviests “nolūka ierobežojumu” princips, interpretāciju. Būtībā iesniedzējtiesa vaicā, pirmkārt, vai datu minimizēšanas princips pieļauj personas datu apstrādi bez laika vai datu veida ierobežojumiem, un, otrkārt, vai paneļdiskusijas ietvaros sniegtie personas izteikumi par savu seksuālo orientāciju ļauj apstrādāt citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju personalizētas reklāmas nolūkos.

 Atbilstošās tiesību normas

3.        VDAR 4. panta “Definīcijas” 11. punktā ir teikts:

“Šajā regulā:

[..]

11)      datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei.”

4.        Šīs regulas 5. panta “Personas datu apstrādes principi” 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.      Personas dati:

a)      tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”);

b)      tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; [..]

c)      ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);

[..]

2.      Pārzinis ir atbildīgs par atbilstību 1. punktam un var to uzskatāmi parādīt (“pārskatatbildība”).”

5.        Minētās regulas 6. panta “Apstrādes likumīgums” 1. un 3. punktā ir noteikts:

“1.      Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

a)      datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;

b)      apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;

[..]

f)      apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Pirmās daļas f) apakšpunktu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.

[..]

3.      Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

a)      Savienības tiesību aktiem; vai

b)      dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

[..]

[..] Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.”

6.        Šīs pašas regulas 7. pants “Nosacījumi piekrišanai” ir formulēts šādi:

“1.      Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis savu personas datu apstrādei.

[..]

3.      Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma. Datu subjektam jābūt par to informētam, pirms viņš dod savu piekrišanu. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli, kā to dot.

4.      Novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas tādai personas datu apstrādei, kura nav nepieciešama minētā līguma izpildei.”

7.        VDAR 9. panta “Īpašu kategoriju personas datu apstrāde” 1. un 2. punktā ir teikts:

“1.      Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

2.      Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:

a)      datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu šo personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu datu subjekts nevar atcelt;

b)      apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;

[..]

e)      apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis;

[..].”

8.        Šīs regulas 13. panta, kurā ir runa par “informāciju, kas jāsniedz, ja personas dati ir iegūti no datu subjekta”, 1. punktā ir paredzēts:

“Ja datu subjekta personas datus vāc no datu subjekta, pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz visu šādu informāciju:

[..]

c)      apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)      pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

[..]”

 Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā

9.        Meta Platforms Ireland, saskaņā ar Īrijas tiesībām reģistrēta sabiedrība, pārvalda slēgto saziņas tīklu “Facebook”, kas būtībā ir tiešsaistes sociālais tīkls satura kopīgošanai (3). Tās uzņēmējdarbības modelis galvenokārt ir piedāvāt bezmaksas sociālā tīkla pakalpojumus privātiem lietotājiem un pārdot tiešsaistes reklāmu, tostarp reklāmu, kas mērķēta uz tīkla lietotājiem (4). Šīs reklāmas pamatā galvenokārt ir automatizēta salīdzinoši detalizētu šā sociālā tīkla lietotāju profilu izveidošana (5).

10.      Pēc VDAR stāšanās spēkā Meta Platforms Ireland 2018. gadā piedāvāja jaunus Facebook lietošanas noteikumus tā lietotājiem Eiropas Savienībā, lai iegūtu viņu piekrišanu, kas turklāt ir nepieciešama, lai varētu reģistrēties Facebook vai piekļūt tajā esošajiem kontiem un pakalpojumiem (6). Šie jaunie lietošanas noteikumi arī ļauj lietotājiem pārskatīt un kontrolēt uzkrātos datus (7).

11.      Prasītājs ir Facebook lietotājs, kurš ir piekritis jaunajiem Facebook piedāvātajiem lietošanas noteikumiem. Kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, viņš ir publiski paudis, ka ir homoseksuāls, taču viņš nekad neesot minējis savu seksuālo orientāciju un neesot publicējis nekādus sensitīvus datus savā Facebook profilā (8). Tāpat prasītājs arī neesot atļāvis atbildētājai mērķtiecīgas reklāmas nolūkos izmantot viņa profilā esošos laukus par viņa attiecību statusu, viņa darbavietu, viņa amatu vai viņa izglītību.

12.      Tomēr prasītājs esot saņēmis kādas politiķes reklāmu, kas tika adresēta viņam, balstoties uz analīzi, ka viņš līdzinās citiem “klientiem”, kuri šai politiķei bija devuši “patīk” novērtējumu; viņš regulāri esot saņēmis homoseksuālām personām domātas reklāmas un ielūgumus uz attiecīgiem pasākumiem, lai gan viņš nekad iepriekš nebija interesējies par šādiem pasākumiem un pat nezināja vietas, kurās tie notiek. Šīs reklāmas vai šie ielūgumi esot balstījušies nevis tieši uz prasītāja un viņa “draugu” sociālajā tīklā seksuālo orientāciju, bet gan uz viņu pamata interešu analīzi (9). Turklāt Meta Platforms Ireland esot reģistrējusi visus datus par prasītāju, tostarp tos, kas iegūti ar trešo personu vai spraudņu starpniecību, lai tos glabātu nenoteiktu laiku.

13.      Šajos apstākļos prasītājs iesniedza prasību Landesgericht für Zivilsachen Wien (Vīnes civillietu apgabaltiesa, Austrija) par izpildi, fakta konstatēšanu un rīcības pārtraukšanu attiecībā uz Meta Platforms Ireland veikto viņa personas datu iespējami nelikumīgo apstrādi (10).

14.      Pēc tam 2019. gada 12. februārī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Vīnē (Austrija) (11) rīkotajā paneļdiskusijā prasītājs pieminēja savu seksuālo orientāciju, uzstājoties ar runu, kuras mērķis bija nosodīt Meta Platforms Ireland veikto ar šo seksuālo orientāciju saistīto datu iespējami nelikumīgo apstrādi (12).

15.      Tā kā viņa prasība pirmajā instancē tika noraidīta ar 2020. gada 30. jūnija spriedumu un apelācijas instancē ar Oberlandesgericht Wien (Apelācijas tiesa Vīnē, Austrija) 2020. gada 7. decembra spriedumu (13), prasītājs iesniedza revīzijas sūdzību Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa), proti, iesniedzējtiesā.

16.      Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) lēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai četrus prejudiciālos jautājumus (14). Tā kā pirmais un trešais jautājums tika atsaukti pēc 2023. gada 4. jūlija sprieduma Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (15) pasludināšanas, šī lieta attiecas uz otro un ceturto jautājumu, kuri ir formulēti šādi:

“2)      Vai VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts (datu minimizēšana) ir jāinterpretē tādējādi, ka visus personas datus, kas ir tādas platformas kā pamatlietā aplūkotā rīcībā (it īpaši, kurus platformā un ārpus tās snieguši datu subjekts vai trešās personas), nepastāvot laika vai datu veida ierobežojumiem, var apkopot, analizēt un apstrādāt mērķtiecīgas reklāmas nolūkā?

4)      Vai VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, skatot to kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka savas seksuālās orientācijas izpaušana paneļdiskusijas vajadzībām ļauj apstrādāt citus datus attiecībā uz seksuālo orientāciju datu apkopošanas un analīzes nolūkā, lai personalizētu reklāmu?”

17.      Rakstveida apsvērumus iesniedza prasītāja, Meta Platforms Ireland, Austrijas, Francijas, Itālijas un Portugāles valdības, kā arī Komisija. Prasītāja, Meta Platforms Ireland, Austrijas valdība, kā arī Komisija 2024. gada 8. februārī notikušajā tiesas sēdē sniedza mutvārdu paskaidrojumus.

 Juridiskā analīze

 Par otro prejudiciālo jautājumu

18.      Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā ir nostiprināts datu minimizēšanas princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka visus personas datus, kas ir nonākuši tāda tīkla kā Facebook rīcībā, it īpaši ar datu subjekta vai trešo personu starpniecību šajā platformā un ārpus tās, var apkopot, analizēt un apstrādāt mērķtiecīgas reklāmas nolūkos bez laika vai datu veida ierobežojumiem.

19.      Iesākumā svarīgi atgādināt, ka jebkurai personas datu apstrādei, pirmkārt, ir jāatbilst VDAR 5. pantā izklāstītajiem principiem attiecībā uz datu apstrādi un, otrkārt, jāatbilst vienam no šīs regulas 6. pantā uzskaitītajiem principiem attiecībā uz apstrādes likumīgumu (16).

20.      Runājot konkrētāk par principiem, kas attiecas uz personas datu apstrādi, Tiesa it īpaši ir precizējusi, ka saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto datu minimizēšanas principu personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un jāietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos, un tas būtībā atspoguļo samērīguma principu (17). Tādējādi datu minimizēšanas principa mērķis ir minimizēt tiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojumus, ko rada attiecīgā datu apstrāde.

21.      Šajā lietā man šķiet esam acīmredzami skaidrs, ka iespējamā jebkādu ierobežojumu neesamība, kā to pieņem iesniedzējtiesa, pēc definīcijas būtu pretrunā datu minimizēšanas principa piemērošanai. Tomēr Tiesai iesniegtajos lietas materiālos nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu vai izslēgtu šādu pieņēmumu, kas katrā gadījumā ir iesniedzējtiesas novērtējuma ziņā. Tomēr es centīšos sniegt šai tiesai dažas noderīgas norādes par aplūkojamās tiesību normas interpretāciju, kas varētu ļaut tai pieņemt nolēmumu izskatāmajā lietā.

22.      Attiecībā, pirmkārt, uz personas datu apstrādes ierobežošanu laikā es uzskatu – tā kā VDAR nav konkrētu normu šajā ziņā, Savienības tiesa nevar imperatīvi noteikt šādu datu glabāšanas termiņu. Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka pat sākotnēji likumīga datu apstrāde ar laiku var kļūt nesaderīga tostarp ar VDAR 5. panta 1. punkta c)–e) apakšpunktu, ja šie dati vairs nav nepieciešami saistībā ar mērķiem, kuriem tie tikuši savākti vai apstrādāti (18). Tādējādi iesniedzējtiesai, ņemot vērā lietas apstākļus un piemērojot samērīguma principu (19), ir jānovērtē, cik lielā mērā Meta Platforms Ireland veiktās personas datu glabāšanas laikposms ir attaisnojams ar leģitīmo mērķi apstrādāt šos datus personalizētas reklāmas nolūkos.

23.      Otrkārt, runājot par personas datu apstrādes ierobežošanu atkarībā no datu veida, iesniedzējtiesai, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, arī ir jānosaka personas dati, kuru apstrādi var uzskatīt par likumīgu, ievērojot samērīguma principu.

24.      Turklāt VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumā ietvertās norādes uz tādiem ļoti vispārīgiem nosacījumiem kā “adekvātums”, “atbilstība” un “nepieciešamība” manā ieskatā liecina par to, ka Savienības likumdevējs ir paredzējis atstāt kompetentajām iestādēm plašu novērtējuma brīvību šīs tiesību normas piemērošanā, jo šos nosacījumus var interpretēt tikai katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā lietas apstākļus.

25.      Tajā pašā laikā es uzskatu – tāpat kā Komisija to atzīmē savos rakstveida apsvērumos –, ka zināmu nošķīrumu var veidot atkarībā no tā, kādā mērā dažādi apstrādes veidi iejaucas datu subjekta tiesībās. Tādējādi iesniedzējtiesa, ja tā atzīst to par lietderīgu, pirmkārt, varētu nošķirt datu subjekta “statisku” datu (piemēram, par vecumu (20) vai dzimumu) izmantošanu no “uzvedības” datu (piemēram, lietotāju pārlūkošanas paradumu izsekošana) izmantošanas, jo pēdējā minētā izmantošana parasti vairāk aizskar datu subjekta tiesības. Runājot konkrētāk par “uzvedības” datiem, tālāk varētu nošķirt datu vākšanu par “aktīvu” uzvedību (piemēram, klikšķi uz pogas “patīk”) no datu vākšanas par “pasīvu” uzvedību (piemēram, vienkārša tīmekļvietnes apmeklēšana), jo pēdējais no minētajiem veidiem parasti vairāk aizskar lietotāju. Otrkārt, varētu veidot arī nošķīrumu starp tādu personas datu apstrādi, kas tiek vākti Facebook platformā un ārpus tās, t.i., tīmekļvietnēs, lietotnēs, kas nav Facebook, vai lietotāju ierīcēs, jo pēdējais no minētajiem apstrādes veidiem ir vairāk aizskarošs nekā pirmais (21).

26.      Šīs analīzes ietvaros manā ieskatā ir svarīgi ņemt vērā arī datu subjektu pamatoti sagaidāmo (22).

27.      Turklāt tādā situācijā, kāda pastāvēja pirms VDAR spēkā stāšanās, kad ārpus Facebook platformas savākto datu apstrādes pamatojums bija nevis piekrišana, bet drīzāk apstrādes nepieciešamība līguma izpildei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu (23), būtu jāņem vērā Tiesas šaurā interpretācija, kādu tā ir sniegusi šai tiesību normai (24). Tādējādi ir svarīgi, kā to rakstveida apsvērumos uzsver Itālijas valdība, izvairīties no situācijas, kurā datu minimizēšanas principa plaša interpretācija saskaņā ar minētās regulas 5. pantu varētu ļaut datu pārziņiem paplašināt to personas datu kategorijas, kuras uzskata par vajadzīgām līguma izpildei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

28.      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt, ka VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj personas datu apstrādi mērķtiecīgas reklāmas nolūkos bez ierobežojumiem laikā vai atkarībā no datu veida, un iesniedzējtiesai, ņemot vērā lietas apstākļus un piemērojot samērīguma principu, ir jāizvērtē, kādā mērā datu glabāšanas laikposms un apstrādāto datu apjoms ir attaisnojami attiecībā pret šo datu apstrādes personalizētas reklāmas nolūkos leģitīmo mērķi.

 Par ceturto prejudiciālo jautājumu

29.      Ar ceturto prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta normas kopā ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka persona ir izteikusies par savu seksuālo orientāciju paneļdiskusijas ietvaros, ļauj Meta Platforms Ireland apstrādāt citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju nolūkā piedāvāt tai personalizētu reklāmu. Vispārīgāk runājot, šī tiesa interesējas par šīs pēdējās minētās tiesību normas tvērumu un, konkrētāk, izvirza jautājumu, kādā veidā šīs personas sensitīvie dati sabiedrībai ir jāiegūst, lai būtu piemērojams VDAR 9. panta 2. punkts.

 Par prejudiciālā jautājuma nozīmīgumu

30.      Rakstveida un mutvārdu apsvērumos Meta Platforms Ireland ir precizējusi – un pārējie lietas dalībnieki to tiesas sēdē neapstrīdēja –, ka nevienā brīdī tiesvedībā valsts tiesās tā nav atsaukusies uz VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto izņēmumu kā uz attiecīgo datu apstrādes juridisko pamatu (25).

31.      Taču šādā gadījumā izrādītos, kas ceturtajam prejudiciālajam jautājumam acīmredzami nav nozīmes, jo šis izņēmums aplūkojamajā lietā nebūtu piemērojams (26).

32.      Tomēr būtu jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā paredzētajā procedūrā, kas balstās uz skaidru funkciju nošķiršanu starp valsts tiesām un Tiesu, uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa uzdod pašas noteiktajā tiesiskajā un faktiskajā ietvarā (27), kura pareizība Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija (28).

33.      Tāpēc nākamajos punktos es ieteikšu atbildi uz iesniedzējtiesas uzdoto ceturto prejudiciālo jautājumu, neskarot Tiesas lēmumu par šā jautājuma nozīmīgumu.

 Par prejudiciālo jautājumu pēc būtības

34.      Iesākumā atgādināšu, ka saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā ir nostiprināts nolūka ierobežojumu princips, personas dati ir jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi nedrīkst veikt ar šiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas attiecas tostarp uz fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju, ja vien uz šādu apstrādi neattiecas kāds no minētās regulas 9. panta 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem (29).

35.      Konkrētāk, saskaņā ar VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizliegumu apstrādāt sensitīvus personas datus nepiemēro, ja apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus attiecīgais datu subjekts apzināti ir publiskojis. Kā to jau esmu atzīmējis manos secinājumos lietā Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (30), apstākļa vārdu “apzināti” lietošana šīs tiesību normas formulējumā un tas, ka šī tiesību norma ir izņēmums no vispārīgā aizlieguma veikt sensitīvo personas datu apstrādi, prasa īpaši šauri piemērot šo izņēmumu, ņemot vērā būtiskus riskus, kas rodas attiecīgo personu pamattiesībām un pamatbrīvībām (31). Lai minēto izņēmumu varētu piemērot, manā ieskatā lietotājam ir pilnībā jāapzinās, ka ar tiešu rīcību viņš padara savus personas datus pieejamus ikvienam (32).

36.      Pamatlietā sensitīvie dati par prasītāja seksuālo orientāciju ir tikuši izpausti ārpus Facebook platformas (“ārpus vietnes”) un jebkuras citas platformas vai datorprogrammas – Komisijas organizētās paneļdiskusijas ietvaros (33) un ar mērķi nosodīt Meta Platforms Ireland veikto ar šo seksuālo orientāciju saistīto datu iespējami nelikumīgo apstrādi (34).

37.      Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja izteikties par datu izmantošanu “ārpus vietnes” citās platformās spriedumā Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (35). Tad Tiesa pamatoti nosprieda, ka VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja tiešsaistes sociālā tīkla lietotājs aplūko tīmekļvietnes vai lietotnes, kas ir saistītas ar kādu vienu vai vairākām VDAR 9. panta 1. punktā minētajām datu kategorijām, viņš ar šo aplūkojumu saistītos datus, ko šā tiešsaistes sociālā tīkla operators ir savācis, izmantojot sīkdatnes vai līdzīgas datu vākšanas tehnoloģijas, apzināti nedara publiski pieejamus pirmās no šīm tiesību normām izpratnē, bet gadījumā, kad viņš ievada datus šādās tīmekļvietnēs vai lietotnēs vai kad viņš izmanto šajās tīmekļvietnēs un lietotnēs integrētās atlases pogas, piemēram, pogas “patīk” vai “dalīties”, vai pogas, kas ļauj lietotājam identificēties šajās vietnēs vai lietotnēs, izmantojot piekļuves datus, kas sasaistīti ar viņa sociālā tīkla lietotāja kontu, tālruņa numuru vai e‑pasta adresi, šāds lietotājs šādi ievadītos vai šo pogu izmantošanas rezultātā iegūtos datus apzināti publisko VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē tikai tad, ja viņš iepriekš ir skaidri paudis savu izvēli – vajadzības gadījumā ar individuāliem iestatījumiem, kas veikti, pilnībā apzinoties situāciju, – savus datus padarīt pieejamus neierobežotam personu lokam (36).

38.      Tomēr iesniedzējtiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu uzturēt savu ceturto prejudiciālo jautājumu, pamatojoties uz to, ka pēdējā minētajā lietā Tiesas izvērtētās darbības bija saistītas ar tīmekļvietņu vai lietotņu aplūkošanu un tajās iestrādāto pogu aktivēšanu, savukārt šajā lietā runa ir par datu subjekta veiktu paziņojumu par savu seksuālo orientāciju paneļdiskusijas ietvaros. Šajā ziņā šī tiesa uzskata, ka no šāda paziņojuma nedrīkstētu izsecināt piekrišanu VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē.

39.      Šajā ziņā man šķiet lietderīgi nošķirt iepriekšēju jautājumu par to, vai prasītāja paziņojums par savu seksuālo orientāciju ir uzskatāms par darbību, ar kuru viņš apzināti publisko šo orientāciju VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, no vienas puses, un, ja atbilde ir apstiprinoša, jautājumu par to, vai fakts, ka viņš ir apzināti publiskojis savu seksuālo orientāciju, ļauj apstrādāt ar šo seksuālo orientāciju saistītos datus personalizētas reklāmas nolūkos, it īpaši šīs regulas 5. un 6. panta izpratnē, no otras puses.

40.      Pirmām kārtām, runājot par prasītāja paziņojuma kvalifikāciju VDAR 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tā kā nav nekādu noderīgu norāžu par šīs tiesību normas ģenēzi un tās piemērošanu judikatūrā (37), norādāms, ka šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunktā ietvertais izņēmums būtībā prasa divu kumulatīvu nosacījumu izpildi, proti, pirmkārt, “objektīvu” nosacījumu, ka attiecīgajiem personas datiem ir jābūt “apzināti publiskotiem”, un, otrkārt, “subjektīvu” nosacījumu, ka tieši “datu subjekts” ir tas, kurš šos datus apzināti publisko.

41.      Pamatlietā, neskarot pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, man šķiet, ka šie divi nosacījumi ir izpildīti. Proti, lai gan šis paziņojums tika pausts pakārtoti plašāka un Meta Platforms Ireland veikto sensitīvu datu apstrādi kritizējoša diskursa ietvaros, es uzskatu, ka prasītāja veiktais paziņojums ir uzskatāms par darbību, ar kuru viņš, pilnībā apzinoties situāciju, apzināti publisko savu seksuālo orientāciju.

42.      Attiecībā uz pirmo nosacījumu man šķiet ļoti iespējams, ka, ņemot vērā paneļdiskusijas, kas tika pārraidīta tiešraidē un pēc tam retranslēta straumēšanā (38), atklāto raksturu, kā arī sabiedrības interesi par tajā apspriesto tematu, prasītāja paziņojums varēja sasniegt nenoteiktu un daudz plašāku auditoriju, nekā tā, kas atradās zālē (39).

43.      Attiecībā uz otro nosacījumu man šķiet pilnīgi iespējams pieņemt, ka, atklāti minot savu seksuālo orientāciju konkrētajos apstākļos (it īpaši presei atvērtā un pieejamā pasākumā), prasītājam būtu bijis jābūt ja ne nodomam, tad vismaz pilnīgai apziņai par šīs orientācijas “apzinātu publiskošanu” šo secinājumu 35. punktā minētās judikatūras izpratnē (40).

44.      Turklāt manā ieskatā VDAR 9. panta 1. punktā nostiprinātās aizsardzības mērķis ir nepieļaut, ka datu subjekts tiek pakļauts kaitīgām sekām (tādām kā, piemēram, sabiedrības nosodījums vai diskriminējošas darbības), kas tostarp izriet no minētajā normā uzskaitīto situāciju negatīvas uztveres, raugoties no sociālā vai ekonomiskā skatpunkta (41). Tādēļ šī tiesību norma paredz šādu personas datu īpašu aizsardzību, principā nosakot neabsolūtu aizliegumu, kura piemērošana konkrētā gadījumā ir atkarīga no datu subjekta vērtējuma, jo viņš vislabāk spēj novērtēt kaitīgās sekas, kādas varētu rasties no attiecīgo datu izpaušanas, un attiecīgā gadījumā, pilnībā apzinoties situāciju, var atteikties no šīs aizsardzības vai neizmantot to, apzināti publiskojot savu situāciju, tostarp savu seksuālo orientāciju, šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē.

45.      Otrām kārtām, attiecībā uz seku, kas izriet no fakta, ka persona ir apzināti publiskojusi savu seksuālo orientāciju, izvērtējumu saistībā ar Meta Platforms Ireland veikto šo sensitīvo datu apstrādi VDAR 5. un 6. panta izpratnē es uzskatu, ka apstāklis, ka dati ir apzināti publiskoti šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, pats par sevi neļauj veikt šo datu apstrādi šīs regulas izpratnē.

46.      Proti, šīs pēdējās tiesību normas piemērošanas rezultātā vienkārši tiek atcelta “īpašā aizsardzība”, kas ir piešķirta dažiem īpaši sensitīviem personas datiem. Tiklīdz datu subjekts pats apzināti atsakās no šīs aizsardzības (un apzināti ir publiskojis datus), šie sākotnēji “aizsargātie” personas dati kļūst par “parastiem” (t.i., nesensitīviem) datiem, kurus, tāpat kā jebkurus citus personas datus, var likumīgi apstrādāt tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas tostarp izklāstīti VDAR 6. un 7. pantā, un ievērojot principus, kas it īpaši nostiprināti šīs regulas 5. pantā (42), tostarp minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojumu principu, ciktāl tas prasa, lai personas dati tiktu vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un tas ir jāpierāda pārzinim atbilstoši šīs tiesību normas 2. punktam (43).

47.      Tātad tas, ka prasītājs savu seksuālo orientāciju ir izpaudis paneļdiskusijas ietvaros – lai arī tas var ļaut secināt, ka konkrētās lietas apstākļos šī persona ir “apzināti publiskojusi” šos datus VDAR 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē –, pats par sevi nevar attaisnot personas datu apstrādi, kuri atklāj šīs personas seksuālo orientāciju (44).

48.      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt, ka VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka izteikšanās par savu seksuālo orientāciju atklātā paneļdiskusijā, lai arī to var uzskatīt par darbību, ar kuru attiecīgā persona ir “apzināti publiskojusi” šos datus šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, pati par sevi neatļauj apstrādāt minētos datus vai citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju ar mērķi apkopot un analizēt datus personalizētas reklāmas nolūkos.

 Secinājumi

49.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) otro un ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

1)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

–        tas nepieļauj personas datu apstrādi mērķtiecīgas reklāmas nolūkos bez ierobežojumiem laikā vai atkarībā no datu veida, un

–        iesniedzējtiesai, ņemot vērā lietas apstākļus un piemērojot samērīguma principu, ir jāizvērtē, kādā mērā datu glabāšanas laikposms un apstrādāto datu apjoms ir attaisnojami attiecībā pret šo datu apstrādes, kas veikta personalizētas reklāmas nolūkos, leģitīmo mērķi.

2)      Regulas 2016/679 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts kopsakarā ar 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

–        izteikšanās par savu seksuālo orientāciju atklātā paneļdiskusijā, lai arī to var uzskatīt par darbību, ar kuru attiecīgā persona ir “apzināti publiskojusi” šos datus šīs regulas 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta izpratnē, pati par sevi neatļauj apstrādāt minētos datus vai citus datus par šīs personas seksuālo orientāciju ar mērķi apkopot un analizēt datus personalizētas reklāmas nolūkos.

1      Oriģinālvaloda – franču.

2      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp., un labojums – OV 2018, L 127, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”).

3      Šis sociālais tīkls sniedz iespēju augšupielādēt un kopīgot saturu personalizētā veidā atbilstoši lietotāja iepriekš izvēlētiem iestatījumiem, kā arī tieši sazināties ar citiem lietotājiem vai apmainīties ar viņiem ar datiem.

4      Konkrētāk, šādas reklāmas mērķis ir iepazīstināt lietotāju ar precēm un pakalpojumiem, kas varētu viņu interesēt, it īpaši ņemot vērā viņa patēriņa ieradumus, viņa intereses, viņa pirktspēju un viņa personīgo situāciju (atrašanās vietu, vecumu, dzimumu utt.). Tajā pašā laikā “Facebook business tools” (Facebook rīki uzņēmumiem) ļauj reklāmdevējiem veidot mērķtiecīgas reklāmas sludinājumus un pārbaudīt to efektivitāti, izmantojot analīzes sistēmas, kas balstītas uz algoritmiem, kuri meklē korelācijas un modeļus, lai izdarītu atbilstošus secinājumus.

5      Šiem nolūkiem atbildētāja izmanto tādas tehnoloģijas kā “cookies” (sīkdatnes), kas ļauj izmantot “social plug‑ins” (sociālie spraudņi kā, piemēram, poga “patīk”), vai “pixels”, kas ir Facebook vietnē, tīmekļvietnēs un trešo personu lietotnēs uzstādīti informātikas rīki. Šie rīki būtībā ļauj vākt noteiktus datus no lietotāja, kurš apmeklē šādas tīmekļvietnes vai izmanto šādas lietotnes, kas ietver šādus rīkus, un apkopot tos, tādējādi izveidojot lietotāja profilu, uz kura pamata ir iespējams viņam piedāvāt personalizētu reklāmu.

6      Savos rakstveida un mutvārdu apsvērumos Meta Platforms Ireland ir precizējusi, ka laikposmā pirms VDAR spēkā stāšanās, pirmkārt, tās platformā ievākto personas datu apstrāde personalizētas reklāmas nolūkos balstījās nevis uz prasītāja piekrišanu, bet galvenokārt uz pamatojumu, ka šādu datu apstrāde ir nepieciešama līguma izpildei, un, otrkārt, personas datu, kas savākti tīmekļvietnēs vai lietotnēs ārpus tās tīkla, apstrāde balstījās uz lietotāja piekrišanu tādējādi, ka lietotājs varēja izslēgt šo pēdējo minēto datu apstrādi, tomēr neatsakoties no Facebook pakalpojumiem. Šajā gadījumā šī sabiedrība neesot apstrādājusi ārpus tās platformas savāktus prasītāja personas datus, jo, reģistrējoties sociālajā tīklā Facebook 2008. gadā, prasītājs neesot devis savu piekrišanu šajā ziņā. Savukārt līdz ar VDAR spēkā stāšanos Facebook saņēma piekrišanu personas datu, kas savākti vai nu tā tīklā, vai arī ārējās tīmekļvietnēs vai lietotnēs, apstrādei personalizētas reklāmas nolūkos un, ja šādas piekrišanas nebija, ļāva lietotājam par maksu atteikt atļauju visu savu datu apstrādei personalizētas reklāmas nolūkos. Šķiet, ka dažu dalībvalstu datu aizsardzības iestādes patlaban pārbauda jauno lietošanas noteikumu likumību VDAR izpratnē.

7      Kā tas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, Meta Platforms Ireland dod piekļuvi nevis visiem apstrādātajiem datiem, bet tikai tiem, kas tās ieskatā ir interesanti un nozīmīgi lietotājiem. Turklāt šī sabiedrība ļauj no Facebook konta dzēst noteiktu saturu (piemēram, ziņojumus, fotogrāfijas vai publikācijas).

8      Turklāt tikai viņa “draugi”, kuru saraksts nav publiskots, varēja redzēt viņa laika joslā esošos vai topošos ierakstus.

9      Prasītājs esot licis veikt analīzi par secinājumiem, kādus var izdarīt no viņa draugu saraksta, no kuras izriet, ka viņš ir veicis civilo dienestu Sarkanajā Krustā Zalcburgā (Austrija) un ka viņš ir homoseksuāls. To tīmekļvietņu sarakstā, kurās viņš ieinteresēts, ārpus Facebook cita starpā figurējot homoseksuālu personu iepazīšanās lietotnes un tīmekļvietnes, kā arī kādas Austrijas politiskās partijas tīmekļvietne. Par prasītāju uzkrātajos datos esot atrodama arī neeksistējoša e‑pasta adrese un vēl viena e‑pasta adrese, kas nebija norādīta viņa Facebook profilā, bet ko viņš bija izmantojis, lai nosūtītu pieprasījumus atbildētājai.

10      Būtībā prasītājs ir lūdzis pirmās instances tiesai, pirmkārt, likt atbildētājai noslēgt rakstveida līgumu par viņa personas datu izmantošanu Facebook tīklā un, pakārtoti, konstatēt šāda līguma un viņa piekrišanas lietošanas noteikumiem neesamību; otrkārt, likt atbildētājai atturēties no viņa personas datu apstrādes personalizētas reklāmas nolūkos vai datu apkopošanas un analīzes, kas veikta reklāmas nolūkos; treškārt, konstatēt, ka nav spēkā esošas piekrišanas apstrādāt viņa personas datus, kurus atbildētāja ir ieguvusi no trešām personām, nolūkos, kas aprakstīti datu aizsardzību regulējošo norādījumu agrākajā redakcijā, un, ceturtkārt, likt atbildētājai atturēties izmantot vai apstrādāt viņa personas datus attiecībā uz trešo personu lapu apmeklēšanu un izmantošanu bez spēkā esošas piekrišanas datu apstrādei. Būtībā prasītājs ir norādījis, ka lietošanas noteikumu un ar datu izmantošanu saistīto norādījumu akceptēšana nav uzskatāma par derīgu piekrišanu personas datu apstrādei, kas sniegta datu pārzinim. Viņš arī ir norādījis uz to, ka Meta Platforms Ireland apstrādā sensitīvus datus par viņu, piemēram, datus par viņa politisko pārliecību un seksuālo orientāciju, lai gan šie dati nav minēti viņa Facebook profilā.

11      Kā tas izriet no lietas dalībnieku rakstveida un mutvārdu apsvērumiem, šī paneļdiskusija bija atklāta, un pieejamo vietu skaita ietvaros ikviens varēja saņemt bezmaksas biļeti Eventbrite platformā (kopā reģistrējās 189 personas), un tā tika pārraidīta tiešraidē. Turklāt tās ieraksts vēlāk esot ticis publicēts kā raidieraksts, kā arī Komisijas YouTube kanālā.

12      Kā tas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma un prasītāja procesuālajiem rakstiem, prasītājs esot sniedzis šādu paziņojumu: “Tagad es jums sniegšu ļoti banālu piemēru: no mana draugu saraksta jūs varat izsecināt manu seksuālo orientāciju. Es nekad neesmu minējis Facebook, ka esmu homoseksuāls. Kopš 14 gadu vecuma, tas man ir kaut kas, ko es esmu “izlaidis” un kas mani neuztrauc vai kā tamlīdzīgi. Bet tas nav kaut kas tāds, ko es stāstu visur un visu laiku publiski, jo es sev saku: nu, tā vietā runā par datu aizsardzību, citādi tu atkal nonāksi šajā kastītē. Un tas, tas novērš uzmanību no datu aizsardzības.”

13      Šīs abas valsts tiesas būtībā secināja, ka Meta Platforms Ireland veiktā personas datu apstrāde ir bijusi nepieciešama līguma izpildei VDAR 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

14      Atgādināšu, ka pamatlietā iesniedzējtiesa jau bija iesniegusi Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, par kuru tika taisīts 2018. gada 25. janvāra spriedums Schrems (C‑498/16, EU:C:2018:37).

15      C‑252/21, turpmāk tekstā – “spriedums Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi)”, EU:C:2023:537. Šī prejudiciālā nolēmuma tiesvedība tika apturēta līdz minētā sprieduma pasludināšanai. Uz Tiesas jautājumu iesniedzējtiesa atbildēja, ka minētajā spriedumā ir sniegta atbilde uz tās pirmo un trešo prejudiciālo jautājumu un ka tā uztur savu lūgumu attiecībā uz otro un ceturto prejudiciālo jautājumu.

16      Skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti) (C‑439/19, EU:C:2021:504, 96. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti) (C‑439/19, EU:C:2021:504, 98. punkts un tajā minētā judikatūra).

18      Tā ir tostarp gadījumā, ja tie izrādās neadekvāti, neatbilstoši vai vairs neatbilstoši, vai pārmērīgi saistībā ar šiem mērķiem un pagājušo laiku (skat. spriedumu, 2019. gada 24. septembris GC u.c. (Atsauču uz sensitīviem datiem atsaistīšana) (C‑136/17, EU:C:2019:773, 74. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra)).

19      Skat. šo secinājumu 17. zemsvītras piezīmē minēto judikatūru.

20      Neskarot to, ka saskaņā ar VDAR 8. pantu bērni, kas ir jaunāki par 16 gadiem, paši nevar dot savu piekrišanu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas piedāvājumu.

21      Šajā ziņā atgādināms, ka saistībā ar jēdzienu “piekrišana” VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta un 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē Tiesa cita starpā ir norādījusi, ka lietotājam nav pamata rēķināties ar to, ka sociālā tīkla operators apstrādās arī citus no viņu darbībām šajā tīklā (šajā gadījumā Facebook) neizrietošus datus, un ir nospriedusi, ka piekrišana šo pēdējo datu apstrādei var tikt dota atsevišķi no piekrišanas citu datu apstrādei (spriedums Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), 151. punkts). Tāpat manos secinājumos tajā pašā lietā es esmu paudis šaubas par to, vai personas datu vākšana un izmantošana ārpus sociālā tīkla Facebook varētu būt nepieciešama šajā tīklā piedāvāto pakalpojumu sniegšanai tādējādi, ka piekrišana, kas sākotnēji tikusi sniegta, lai pieklustu minētajam tīklam (proti, izveidotu Facebook profilu), varētu pamatoti attiekties uz lietotāja personas datu apstrādi ārpus šā paša tīkla (secinājumi lietā Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (C‑252/21, EU:C:2022:704, 56. punkts, 81. zemsvītras piezīme)).

22      Piemēram, attiecībā uz pārziņa leģitīmajām interesēm kā apstrādes juridisko pamatu VDAR 47. apsvērumā ir precizēts, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, vai pastāv leģitīmas intereses, tostarp, vai datu subjekts personas datu vākšanas laikā un saistībā ar to var pamatoti sagaidīt, ka var notikt minētajā nolūkā paredzēta apstrāde.

23      Skat. šo secinājumu 6. zemsvītras piezīmi.

24      Tiesa būtībā ir nospriedusi, ka neatkarīgi no tā, vai šādā tiesību normā paredzētā personas datu apstrāde ir minēta līgumā, minētajā tiesību normā ietvertā pamatojuma piemērošanas noteicošais faktors ir, ka veiktā personas datu apstrāde ir būtiski nepieciešama, lai varētu izpildīt starp pārzini un datu subjektu noslēgto līgumu, un ka tādējādi nav citu praktiski īstenojamu risinājumu, kas rada mazāku aizskārumu (šajā nozīmē skat. spriedumu Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), 99. punkts).

25      Skat. šo secinājumu 6. zemsvītras piezīmi. Kā secināms no tiesas sēdes, pamatlietā Meta Platforms Ireland, šķiet, ir minējusi paneļdiskusiju, lai atspēkotu prasītāja argumentu par kaitējumu, kas izrietot no apgalvotā psiholoģiskā stresa, kurš viņam esot radies personalizētās reklāmas dēļ, un lai tādējādi pierādītu, ka viņam nebija nekādu problēmu publiski paziņot par savu homoseksualitāti. Jautājums par VDAR 9. panta 2. punkta interpretāciju iesniedzējtiesai tātad radies nevis saistībā ar šajā tiesību normā paredzētā izņēmuma piemērošanu, bet gan pavisam atšķirīgā kontekstā, proti, saistībā ar prasītāja apgalvotā kaitējuma novērtējumu, ņemot vērā Meta Platforms Ireland aizstāvību.

26      Proti, saskaņā ar VDAR 5. panta 2. punktu pienākums pierādīt, ka personas dati tiek apstrādāti saskaņā ar šo regulu, gulstas uz pārzini.

27      Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2023. gada 4. maijs, Glavna direktsia “Pozharna bezopasnost i zashtita na naselenieto” (Nakts darbs) (no C‑529/21 līdz C‑536/21 un no C‑732/21 līdz C‑738/21, EU:C:2023:374, 57. punkts).

28      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 13. jūlijs, Ferrovienord (C‑363/21 un C‑364/21, EU:C:2023:563, 52.–55. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

29      Kā tas precizēts šīs pašas regulas 51. apsvērumā, personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku šīm pamattiesībām un brīvībām.

30      C‑252/21, EU:C:2022:704, 42. punkts.

31      Šajā nozīmē skat. arī spriedumu Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi), 76. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra.

32      Šajā ziņā norādāms, ka darbības vārda “ir [publiskojis]” lietojums jēdzienā “apzināti ir publiskojis” nozīmē aktīvu un apzinātu rīcību no datu subjekta puses. Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) ieskatā “vārds “apzināti” norāda, ka jābūt augstam pārliecības līmenim, lai izmantotu šo izņēmumu. EDAK norāda, ka viena elementa klātbūtne ne vienmēr var būt pietiekama, lai noteiktu, vai datu subjekts ir “apzināti” publiskojis datus. Praksē, lai pārziņi apliecinātu, ka datu subjekts ir skaidri izrādījis nodomu publiskot datus, var būt nepieciešams novērtēt tālāk [..] elementu kombināciju, un ir jāizvērtē katrs gadījums atsevišķi” (EDAK, pamatnostādnes 8/2020, 127. punkts). Kā piemērus tā min tādus elementus kā sociālo mediju platformas noklusējuma iestatījumi, sociālo mediju platformas veids, tādas lapas pieejamība, kurā ir publicēti sensitīvie dati, tādas informācijas redzamība, kas brīdina datu subjektu par publicējamās informācijas publisko raksturu, tas, vai datu subjekts ir patstāvīgi publicējis sensitīvos datus vai datus ir publicējusi trešā persona, vai arī tie tikuši izsecināti. Skat. arī Georgieva, L., un Kuner, C., “Article 9. Processing of special categories of personal data”, The EU General Data Protection Regulation (GDPR), Oksforda, 2020, 378. lpp., kuri norāda: “In this context, “making public” should be construed to include publishing the data in the mass media, putting them on online social network platforms or similar actions. However, the data must have been “manifestly” made public, which requires an affirmative act by the data subject, and that he or she realised that this would be the result” (“Šajā kontekstā vārdkopa “ir publiskojis” būtu jāinterpretē tādējādi, ka tā aptver datu publicēšanu plašsaziņas līdzekļos, datu ievietošanu tiešsaistes sociālo tiklu platformās vai līdzīgas darbības. Tomēr datiem būtu jābūt publiskotiem “apzināti”, kas prasa no datu subjekta pozitīvu rīcību un izpratni par šīs rīcības rezultātu”).

33      Skat. šo secinājumu 11. zemsvītras piezīmi.

34      Skat. šo secinājumu 13. zemsvītras piezīmi.

35      Minētā sprieduma 84. un 85. punkts.

36      Skat. arī manus secinājumus lietā Meta Platforms u.c. (Vispārīgie sociālā tīkla lietošanas noteikumi) (C‑252/21, EU:C:2022:704, 46. punkts).

37      Atgādināšu, ka konkrētā tiesību norma identiski ir pārņemta no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.) 8. panta 2. punkta e) apakšpunkta un ka turklāt, ieviešot šo tiesību normu ar Padomes 1995. gada 20. februārī pieņemto Kopējo nostāju (EK) Nr. 1/95, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/../EK (..) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datiem un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, C 93, 1. lpp.), netika sniegti nekādi paskaidrojumi.

38      Skat. šo secinājumu 11. zemsvītras piezīmi.

39      Piemēram, kā to pats prasītājs atzīst rakstveida apsvērumos, viņa paziņojums pilnīgi likumīgi varēja tikt izplatīts kādā konkrēto pasākumu atspoguļojošā preses rakstā.

40      Šajā ziņā atgādināms, ka prasītājs ir bijis galvenais tēls ilgā un nozīmīgā tiesvedībā pret Meta Platforms Ireland (iepriekš Facebook) saistībā ar VDAR piemērošanu, un ka tādēļ ir saprātīgi pieņemt, ka viņš pilnībā apzinājās savu paziņojumu sekas saistībā ar šo regulu. Tomēr ir atzīmējama atšķirība starp, no vienas puses, vēlmi atļaut “sensitīvu” datu apstrādi, kas ir uzskatāma par piekrišanu šādu datu apstrādei VDAR 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un, no otras puses, nodomu vai pilnīgu apziņu par minēto datu apzinātu publiskošanu, kas nozīmē, ka aizliegums apstrādāt šos datus šīs regulas 9. panta 1. punkta izpratnē nav piemērojams, bet ar ko pašu par sevi nepietiek, lai atļautu apstrādāt šos datus, kā tas tiks paskaidrots šo secinājumu 45.–47. punktā.

41      Piemēram, persona varētu tikt diskriminēta savas politiskās vai seksuālās orientācijas dēļ vai saskarties ar netaisnīgām ekonomiskām sekām sava veselības stāvokļa dēļ (it īpaši saistībā ar veselības apdrošināšanu vai citām līdzīgām situācijām).

42      Proti, kā tas atgādināts VDAR 51. apsvērumā, papildus konkrētajām prasībām, kas piemērojamas attiecībā uz īpaši sensitīvu datu apstrādi, būtu jāpiemēro vispārējie principi un pārējie šīs regulas noteikumi, it īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem. Turklāt saskaņā ar regulas 22. panta 4. punktu lēmumus, kas pamatojas tikai uz automatizētu apstrādi, nepamato ar īpašām personas datu kategorijām, kuras minētas šīs pašas regulas 9. panta 1. punktā, izņemot, ja tiek piemērots tās 9. panta 2. punkta a) vai g) apakšpunkts un ja tiek nodrošināti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības, brīvības un leģitīmās intereses.

43      Tiesa nesen šajā pašā nozīmē ir lēmusi par VDAR 9. panta 2. punkta h) apakšpunkta, skatot to kopsakarā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 6. panta 1. punktu, interpretāciju, norādot, ka veselības datu apstrāde, kas balstīta uz pirmo minēto tiesību normu, ir likumīga tikai tad, ja tajā ir gan ievērotas prasības, kuras izriet no šīs tiesību normas, gan izpildīti pienākumi, kas izriet no šīm pēdējām divām tiesību normām, un it īpaši ir izpildīts vismaz viens no minētās regulas 6. panta 1. punktā norādītajiem likumīguma nosacījumiem (spriedums, 2023. gada 21. decembris, Krankenversicherung Nordrhein (C‑667/21, EU:C:2023:1022, 78. punkts)).

44      Vēl jo vairāk tāpēc, ka pamatlietā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai konkrētajā paneļdiskusijā veiktais paziņojums ļauj apstrādāt citus personas datus, tostarp no trešo personu lietotnēm savāktos datus.