1.

Šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedza Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) saistībā ar lietu starp Bursa Română de Mărfuri SA (turpmāk tekstā – “BRM”) un Autoritatea Naţională de Reglementare în domeniul Energiei (ANRE) [Valsts Enerģētikas regulatīvā iestāde, Rumānija (ANRE)] par tās atteikumu piešķirt BRM licenci centralizētu elektroenerģijas tirgu organizēšanai un pārvaldībai.

2.

Prejudiciālie jautājumi, kas ir šo uz konkrētiem jautājumiem vērsto secinājumu priekšmets, ir, pirmkārt, jautājums, vai ar Regulu (ES) 2019/943 ( 2 ), interpretējot to saistībā ar Direktīvu (ES) 2019/944 ( 3 ), dalībvalstīm ir aizliegts izdot tikai vienu licenci elektroenerģijas tirgu organizēšanai un pārvaldībai un tām ir uzlikts pienākums izbeigt šajā jomā pastāvošo likumisko monopolu, kā arī, otrkārt, jautājums, vai elektroenerģijas tirgus operatoram ir piemērojami minētajā regulā noteiktie brīvas konkurences principi, ņemot vērā arī jēdzienu “elektroenerģijas tirgi”, kas minētajā regulā definēts, pateicoties atsaucei uz norādīto direktīvu.

3.

Regulas (ES) 2019/943 1. pantā “Priekšmets un darbības joma” ir noteikts:

“Šīs regulas mērķis ir:

[..]

[..].”

4.

Šīs regulas 2. pantā ir ietvertas šādas definīcijas:

“Piemēro arī šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

[..].”

5.

Minētās regulas 3. pantā “Principi, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgu darbību” ir noteikts:

“Dalībvalstis, regulatīvās iestādes, pārvades sistēmu operatori, sadales sistēmu operatori, tirgus operatori un deleģētie operatori nodrošina, ka elektroenerģijas tirgi darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

[..]

[..]

[..].”

6.

Tās pašas regulas 10. panta “Tehniski solīšanas limiti” 4. un 5. punktā ir paredzēts:

“4.   Regulatīvās iestādes vai [..] [izraudzītās] kompetentās iestādes apzina rīcībpolitikas un pasākumus, kurus piemēro to teritorijā un kuri varētu netieši sekmēt vairumcenu veidošanas ierobežošanu, tostarp ar balansēšanas enerģijas aktivizāciju saistīto solījumu ierobežošanu, jaudas mehānismus, pārvades sistēmu operatoru pasākumus, tirgus rezultātu apstrīdēšanas pasākumus vai tādus pasākumus, kuri paredzēti, lai novērstu dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neefektīvi definētas tirdzniecības zonas.

5.   Ja regulatīvā iestāde vai izraudzītā kompetentā iestāde ir apzinājusi rīcībpolitiku vai pasākumu, kas varētu ierobežot vairumcenu veidošanu, tā veic visas vajadzīgās darbības, lai pārtrauktu vai, ja tas nav iespējams, mīkstinātu minētās politikas vai pasākuma ietekmi uz solītāju rīcību. [..]”

7.

Direktīvas 2019/944 2. pantā ir ietverta šāda definīcija:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..].”

8.

Saskaņā ar tās 72. pantu ar Direktīvu 2019/944 no 2021. gada 1. janvāra ir atcelta un aizstāta Direktīva 2009/72/EK ( 5 ), un saskaņā ar pirmās [minētās] direktīvas 73. pantu lielāko daļu šīs jaunās direktīvas normu piemēro no minētās dienas.

9.

Regulas (ES) 2015/1222 ( 6 ) 4. panta “NETO iecelšana [izraudzīšanās] un atsaukšana” 1. punktā ir paredzēts:

“Katra dalībvalsts, kuras elektroenerģijas tīkls ir pievienots tirdzniecības zonai citā dalībvalstī, nodrošina, ka [..] vienotai nākamās dienas un/vai tekošās dienas tirgus sasaistīšanai ir iecelts [izraudzīts] viens vai vairāki NETO. [..]”

10.

Šīs regulas 5. pantā “NETO iecelšana [izraudzīšanās], ja pastāv likumīgs nacionālais monopols attiecībā uz tirdzniecības pakalpojumiem” ir noteikts:

“1.   Ja dalībvalstī vai tās tirdzniecības zonā šīs regulas spēkā stāšanās brīdī attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecības pakalpojumiem jau pastāv likumīgs nacionālais monopols, kurš liedz iecelt [izraudzīties] vairāk nekā vienu NETO, attiecīgajai dalībvalstij par to jāpaziņo Komisijai divus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un tā var atteikties iecelt [izraudzīties] vairāk nekā vienu NETO katrā tirdzniecības zonā.

[..]

2.   Šīs regulas izpratnē uzskata, ka likumīgs nacionālais monopols pastāv tad, ja valsts tiesību aktos ir skaidri paredzēts, ka dalībvalstī vai tās tirdzniecības zonā nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecības pakalpojumus var sniegt ne vairāk kā viena struktūra.

3.   Divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija [..] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu [..]. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un ja Komisija uzskatīs, ka nav pamata likumīga [likumiska] valsts monopola saglabāšanai [..], Komisija var apsvērt attiecīgus leģislatīvus vai citus piemērotus pasākumus, lai vēl vairāk palielinātu konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm un to iekšienē. [..]”

11.

Legea energiei electrice şi a gazelor naturale nr. 123/2012 ( 7 ) 10. panta 2. punkta f) apakšpunktā ir paredzēts:

“Kompetentā iestāde izsniedz licences:

[..]

12.

BRM ir sabiedrība, kurai saskaņā ar Rumānijas tiesībām ir vispārēja kompetence ar sabiedriskajām interesēm saistīto tirgu pārvaldībā.

13.

2020. gada 20. augustā šī sabiedrība iesniedza ANRE pieteikumu, lai tā izsniegtu licenci centralizētu elektroenerģijas tirgu organizēšanai un pārvaldībai ( 8 ).

14.

Tā kā ANRE šo pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka vienīgā pieejamā licence saskaņā ar Likuma Nr. 123/2012 10. panta 2. punkta f) apakšpunktu ir piešķirta sabiedrībai OPCOM, tad BRM iesniedza prasību iesniedzējtiesā Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa), lai tā uzdotu ANRE izsniegt tai prasīto licenci. Šajā lietā iestājās Federaţia Europeană a Comercianţilor de Energie (Eiropas Enerģijas tirgotāju federācija, Rumānija).

15.

Būtībā BRM apgalvoja, ka Regulā 2019/943, lasot to kopsakarā ar Direktīvu 2019/944, ANRE ir noteikts pienākums novērst monopolu centralizētajos elektroenerģijas tirgos, savukārt [ANRE] iebilda, ka Likuma Nr. 123/2012 spēkā stāšanās dienā licence šo tirgu pārvaldībai jau bija likumīgi piešķirta sabiedrībai OPCOM, pamatojoties uz Regulu 2015/1222, un ka ne ar vienu Regulas 2019/943 tiesību normu dalībvalstīm nav noteikts pienākums izraudzīties vairākus operatorus minēto tirgu organizēšanai un pārvaldībai.

16.

Šādos apstākļos Curtea de Apel București (Bukarestes apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17.

Rakstveida apsvērumus iesniedza BRM, Rumānijas, Grieķijas, Itālijas un Kipras valdības, kā arī Eiropas Komisija. BRM, Eiropas Enerģijas tirgotāju federācija, Rumānijas un Grieķijas valdības un Komisija arī sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kura notika 2022. gada 22. jūnijā.

18.

Saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta pirmā un otrā prejudiciālā jautājuma analīzei.

19.

Ar pirmo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula 2019/943, it īpaši tās 1. panta b) punkts un 3. pants, ņemot vērā Direktīvas 2019/944 tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm kopš tās stāšanās spēkā ir aizliegts izdot tikai vienu licenci elektroenerģijas tirgu organizēšanai un pārvaldībai un ka ar to dalībvalstīm ir noteikts pienākums izbeigt pastāvošo likumisko monopolu šajā jomā.

20.

Šajā ziņā jānorāda, ka Rumānijā Likuma Nr. 123/2012 10. panta 2. punkta f) apakšpunktā ir paredzēts, ka elektroenerģijas tirgus operatoram var piešķirt tikai vienu licenci un ka ANRE šo licenci bija piešķīrusi sabiedrībai OPCOM. Darbība, kas ir šīs licences priekšmets, konkrēti ir centralizētā elektroenerģijas tirgus pārvaldība, kura galvenokārt attiecas uz divu veidu tirdzniecības starp elektroenerģijas pārdevējiem un pircējiem pārvaldību: pirmkārt, īstermiņa darījumiem, proti, līgumiem, kuros ir paredzēta elektroenerģijas piegāde tajā pašā vai nākamajā dienā, un, otrkārt, ilgtermiņa darījumiem, proti, līgumiem, kuros ir paredzēta elektroenerģijas piegāde ilgākā termiņā.

21.

Pirmām kārtām, vēlos norādīt, ka Regulā 2019/943 un Direktīvā 2019/944 ( 9 ), kurās ir noteikti elektroenerģijas tirgu darbības vispārējie principi, nav paredzēti konkrēti noteikumi par tirdzniecības pakalpojumiem starp pārdevējiem un pircējiem šajos tirgos.

22.

Proti, pirmkārt, šīs regulas 1. panta b) un c) punkts un 3. pants, uz kuriem BRM atsaucas, pamatodamās uz to, ka tajos valsts regulatīvajām iestādēm ir noteikts pienākums veicināt konkurenci starp elektroenerģijas tirgu operatoriem, paši par sevi pieļauj monopola pastāvēšanu centralizēto elektroenerģijas tirgu organizēšanas un pārvaldības jomā. Otrkārt, šādu iedarbību nerada arī minētās regulas 10. panta 4. un 5. punkts, uz kuriem arī atsaucas BRM, pamatodamās uz to, ka saskaņā ar šīm normām kompetentās iestādes tiek aicinātas apzināt politiku un pasākumus, kas var netieši ierobežot vairumtirdzniecības cenu veidošanos, un – ja tās ir konstatējušas šādu politiku vai pasākumu – veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šīs politikas un šo pasākumu ietekmi.

23.

Otrām kārtām, atgādinu, ka Regulā 2015/1222 ir paredzēti noteikumi par elektroenerģijas tirgus operatoru (NETO) izraudzīšanos, lai nodrošinātu vienotu nākamās dienas vai vienotu tekošās dienas tirgus sasaistīšanu.

24.

Saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par NETO var tikt izraudzīts jebkurš kandidāts, kas atbilst tajā noteiktajiem kritērijiem, un šādu izraudzīšanos var noraidīt tikai tad, ja nav izpildīti izraudzīšanās kritēriji, vai minētās regulas 5. panta 1. punktā norādītajā gadījumā.

25.

Tās pašas regulas 5. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēta atkāpe, kas ļauj dalībvalstīm saglabāt likumisku valsts monopolu attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumiem. Šī atkāpe attiecas tikai uz tekošās dienas un nākamās dienas pakalpojumiem, un tā – kā jebkura atkāpe – ir jāinterpretē šauri ( 10 ). Tādējādi to nevar attiecināt uz citiem elektroenerģijas tirgiem, piemēram, ilgtermiņa tirdzniecības pakalpojumu tirgu.

26.

Visbeidzot, ja likumiskā monopola saglabāšana attiecībā uz nākamās dienas un tekošās dienas elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumiem var būt pamatota Regulas 2015/1222 5. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē, tad Savienības tiesiskajā regulējumā par iekšējo elektroenerģijas tirgu un it īpaši Regulā 2019/943 un Direktīvā 2019/944 saistībā ar likumiskā monopola saglabāšanu attiecībā uz ilgtermiņa elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumiem šajā ziņā nav paredzēti nekādi noteikumi ( 11 ).

27.

Ņemot to vērā, tā kā Savienības tiesiskā regulējuma par elektroenerģijas tirgiem interpretācija nav izšķiroša attiecībā uz likumiskā monopola tiesiskumu ilgtermiņa elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu jomā, rodas jautājums, vai šāds monopols nav LESD 49. pantā paredzētās brīvības veikt uzņēmējdarbību vai, attiecīgā gadījumā, LESD 56. pantā paredzētās pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums ( 12 ) un, ja tā, vai tas ir pamatots ar vispārējām interesēm un samērīgs.

28.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru par brīvības veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumiem ir uzskatāmi visi pasākumi, kas aizliedz, kavē vai padara mazāk pievilcīgu šo brīvību īstenošanu ( 13 ).

29.

Tā kā saskaņā ar valsts tiesībām citu dalībvalstu uzņēmumiem nav iespējams ilgtermiņa tirgū Rumānijā sniegt starpniecības pakalpojumus attiecībā uz darījumiem ar enerģiju nedz ar uzņēmuma starpniecību šajā dalībvalstī, nedz arī pārrobežu darījumos, jo [citu dalībvalstu uzņēmumi] nevar saņemt licenci šim nolūkam, šāds tiesiskais regulējums, kurā saimnieciskās darbības veikšanai tiek piemērota ekskluzīvu tiesību sistēma, var tikt uzskatīts par brīvības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu.

30.

Tādēļ Likuma Nr. 123/2012 10. panta 2. punkta f) apakšpunktu var uzskatīt par saderīgu ar LESD 49. pantu vai LESD 56. pantu tikai tad, ja izrādās, ka tas ir attaisnots ar primāru vispārējo interešu apsvērumu un ka tas ir samērīgs ar paredzēto mērķi.

31.

Tomēr, tā kā iesniedzējtiesa šo jautājumu nav izvirzījusi, tad tā šajā ziņā nav sniegusi informāciju par leģitīmu iemeslu, kas, iespējams, varētu attaisnot iepriekš minēto brīvību ierobežojumu ( 14 ). Šajos apstākļos uzskatu, ka Tiesa nespēj lemt par šādu jautājumu, un vēl jo mazāk – par no tā izrietošo jautājumu par šī brīvības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu.

32.

Tādēļ es ierosinu uz pirmo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka Regula 2019/943, it īpaši tās 1. panta b) punkts un 3. pants, ņemot vērā Direktīvas 2019/944 tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj valsts tiesisko regulējumu, ar kuru saskaņā ar Regulas 2015/1222 5. panta 1. punkta pirmo daļu ir atļauta tikai viena licence elektroenerģijas nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecības pakalpojumiem. Turklāt šis regulējums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz saglabāt likumisku monopolu ilgtermiņa elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu jomā, kura tiesiskums būs jāvērtē, it īpaši ņemot vērā brīvības veikt uzņēmējdarbību principu un pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, kuri paredzēti LESD 49. un 56. pantā.

33.

Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula 2019/943, it īpaši tās 1. panta b) un c) punkts un 3. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroenerģijas tirgus operatoram ir piemērojami brīvas konkurences principi. Šajā ziņā minētā tiesa arī vēlas noskaidrot, vai ir nozīme tam, ka jēdziens “elektroenerģijas tirgi”, kas minēts šīs regulas 2. panta 40. punktā, ir definēts, atsaucoties uz šī paša jēdziena definīciju, kas ietverta Direktīvas 2019/944 2. panta 9. punktā.

34.

Ņemot vērā vairākas definīcijas un savstarpējās atsauces, it īpaši Regulā 2019/943 un Direktīvā 2019/944, man šķiet, ka uz elektroenerģijas tirgus operatoriem, piemēram, sabiedrību OPCOM, attiecas minētās regulas normas.

35.

Proti, izraudzītais elektroenerģijas tirgus operators jeb NETO ietilpst vai nu “tirgus operatora” definīcijā Regulas 2019/943 2. panta 7. punkta nozīmē, kas ir “struktūra, kas sniedz pakalpojumu, kurā elektroenerģijas pārdošanas piedāvājumus savieto ar elektroenerģijas pirkšanas solījumiem” ( 15 ), vai plašākajā “tirgus dalībnieka” definīcijā šīs regulas 2. panta 25. punkta nozīmē, kas ir “fiziska vai juridiska persona, kas pērk, pārdod vai ražo elektroenerģiju, kas ir iesaistīta agregēšanā vai kas ir [pieprasījumreakcijas vai] elektroenerģijas uzkrāšanas pakalpojumu operators, tostarp dodot tirdzniecības rīkojumus vienā vai vairākos elektroenerģijas tirgos, tostarp enerģijas balansēšanas tirgos” ( 16 ).

36.

Tādēļ ierosinu uz otro prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka Regula 2019/943, it īpaši tās 1. panta b) un c) punkts un 3. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroenerģijas tirgus operatoram ir piemērojami tajos noteiktie brīvas konkurences principi.

37.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: