1.

Šis Tribunalul Bucureşti (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir balstīts uz Quadrant Amroq Beverages SRL (turpmāk tekstā – “prasītājs”) prasību atcelt Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală de Administrare a Marilor Contribuabili (Valsts nodokļu dienests – Lielo nodokļu maksātāju pārvaldības ģenerāldirekcija, Rumānija) lēmumus, ar kuriem noraidīti tās pieprasījumi atmaksāt akcīzes nodokļus, kas samaksāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu ( 2 ).

2.

Prasītājs no Īrijas ražotāja iegādājās garšvielas izmantošanai bezalkoholisko dzērienu gatavošanā Rumānijā. Tas bija sapratis, ka etilspirts, kas paredzēts tirdzniecībai Īrijā, saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ir jau atbrīvots no akcīzes nodokļa. Šī Savienības tiesību norma no akcīzes nodokļa atbrīvo etilspirtu, “ja [to] izmanto, lai ražotu garšvielas [..] bezalkoholisko dzērienu izgatavošanai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma”. Īrija atbrīvo no nodokļa etilspirtu, kas paredzēts vai jau ir izmantots šādu garšvielu ražošanā. Rumānija no nodokļa atbrīvo tikai etilspirtu, kas paredzēts garšvielu ražošanai.

3.

Šajos secinājumos aplūkota Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā piešķirtā atbrīvojuma darbības joma – apstākļi, kādos galamērķa dalībvalstij ir jāatzīst atbrīvojums, ko cita dalībvalsts ir piešķīrusi saskaņā ar šo noteikumu, un cik lielā mērā dalībvalsts, uz kuru preces nosūta, var noteikt procedūras saistības tirgotājiem, uz kuriem attiecas šis atbrīvojums.

4.

Direktīvā 92/83 ir ietverti noteikumi, lai saskaņotu akcīzes nodokli alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem.

5.

Saskaņā ar tās 19. panta 1. punktu dalībvalstis uzliek akcīzes nodokli etilspirtam saskaņā ar Direktīvu 92/83.

6.

Direktīvas 92/83 20. panta pirmajā ievilkumā ar terminu “etilspirts” apzīmē:

“visus produktus, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilpuma, kuri atbilst AN kodiem 2207 un 2208, pat ja šie produkti ir tāda produkta sastāvdaļas, kas atbilst citai AN pozīcijai;

[..].”

7.

Saskaņā ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu:

“Dalībvalstis atbrīvo no saskaņotā akcīzes nodokļa šajā direktīvā minētos produktus saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai panāktu pareizu un tūlītēju šādu atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu:

[..]

8.

Direktīvas 2008/118/EK 7. panta 1. punktā ( 3 ) noteikts:

“Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.”

9.

Direktīvas 2008/118 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “nodošana patēriņam” ir:

10.

Komisijas rakstiskajos apsvērumos ir izklāstīti šādi Rumānijas tiesību aktu noteikumi.

11.

Legea nr. 571 din 22 decembrie 2003 privind Codul fiscal (2003. gada 22. decembra Likums Nr. 571/2003, ar ko izveido Nodokļu kodeksu), ( 4 )kas bija spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim un kura formulējums ir pārņemts Legea nr. 227 din 8 septembrie 2015 privind codul fiscal (2015. gada 8. septembra Likums Nr. 227, ar ko izveido Nodokļu kodeksu; turpmāk tekstā – “Nodokļu kodekss”), kas piemērojams no 2016. gada ( 5 ), 397. panta 1. punktā ( 6 ), 20658. pantā ir noteikts:

“(1)   etilspirts un citi 2062. panta a) apakšpunktā minētie alkohola produkti ir atbrīvoti no akcīzes nodokļa, ja:

12.

[Nodokļu kodeksa] noteikumi 20658. panta īstenošanai paredz:

“[..]

(13)   Visos Nodokļu kodeksa 20658. panta 1. punktā minētajos gadījumos atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piešķir tikai lietotājam ar nosacījumu, ka piegādi veic tieši no akcīzes preču noliktavas.

(14)   Ja lietotājs Kopienas iekšienē pērk etilspirtu, lai to izmantotu Nodokļu kodeksa 20658. panta 1. punkta b) –i) apakšpunktā minētajiem mērķiem, šim lietotājam ir jābūt arī reģistrētam saņēmējam.

[..]

(16)   Atbrīvojumu piešķir tieši:

(17)   Visos gadījumos, kas saistīti ar tiešu atbrīvojumu, to piešķir, pamatojoties uz galalietotāja atļauju. Šo atļauju izsniedz visiem lietotājiem, kuri iegādājas produktus, kas ir atbrīvoti no akcīzes nodokļa.

[..]

(34)   Visos gadījumos, kas saistīti ar tiešu atbrīvojumu, preču piegādes cenās neiekļauj akcīzes nodokli, un, pārvadājot šos produktus, jāpievieno 91. punktā minētā elektroniskā administratīvā dokumenta izdrukāta kopija.

[..]

(37)   Nodokļu kodeksa 20658. panta 1. punkta a), b), c), e) un i) apakšpunktā minētajos gadījumos atbrīvojumu piešķir netieši. Produktu piegādes cenās ir iekļauts akcīzes nodoklis, pēc kā uzņēmēji, kuri ir lietotāji, var pieprasīt kompensāciju vai akcīzes nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar [Codul de procedură fiscală (Fiskālās procedūras kodekss)].

(38)   Par akcīzes nodokļa atmaksāšanu lietotāji katru mēnesi vai līdz tā mēneša divdesmit piektajam datumam, kas seko mēnesim, par kuru tiek prasīta atmaksāšana, iesniedz teritoriālajai nodokļu iestādei akcīzes nodokļa atmaksāšanas pieprasījumu, kam pievieno:

13.

Noteikumi Nodokļu kodeksa 397. panta īstenošanai paredz:

“81.   (1) Gadījumos, kas saistīti ar tiešu atbrīvojumu Nodokļu kodeksa 397. panta 1. punktā minētajām precēm, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piešķir tikai lietotājam ar nosacījumu, ka piegādi veic tieši no akcīzes preču noliktavas, no lietotāja paša pirkumiem Kopienas iekšienē vai no lietotāja paša importa darījumiem.

(2) Gadījumos, kas saistīti ar netiešu atbrīvojumu Nodokļu kodeksa 397. panta 1. punktā minētajām precēm, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piešķir tikai lietotājam ar nosacījumu, ka piegādi veic tieši no akcīzes preču noliktavas, no reģistrēta saņēmēja vai no paša lietotāja importa darījumiem. Reģistrēts saņēmējs, kurš piegādā produktus, kas izmantojami no akcīzes nodokļa atbrīvotam mērķim, pavadzīmē izceļ summu, kas atbilst valsts budžetā iemaksātā akcīzes nodokļa vērtībai.

(3) Ja lietotājs Kopienas iekšienē pērk etilspirtu, lai to izmantotu Nodokļu kodeksa 397. panta 1. punkta b)–i) apakšpunktā minētajiem mērķiem, šim lietotājam ir jābūt arī reģistrētam saņēmējam.

(4) Ja etilspirtu importē no trešās valsts, lai to izmantotu Nodokļu kodeksa 397. panta 1. punkta b)–i) apakšpunktā minētajiem mērķiem, importētājam jābūt arī izejvielu lietotājam.

82.   (1) Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piešķir tieši:

(2) 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais tiešais atbrīvojums attiecas tikai uz pilnvarotiem noliktavas turētājiem, kas darbojas integrētā sistēmā. “Integrēta sistēma” ir etilspirta un citu alkohola produktu izmantošana akcīzes preču noliktavā, kurā šie produkti ir ražoti, lai ražotu gatavus produktus patēriņam bez to papildu izmainīšanas.

(3) Visās ar tiešu atbrīvojumu saistītās situācijās atbrīvojumu piešķir, pamatojoties uz galalietotāja pilnvarošanu.”

14.

Ar 2003. gada Budžeta likuma 77. panta a) punkta iii) apakšpunktu Īrijas tiesību aktos transponēts Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts. Tas paredz, ka:

“Neskarot citus atbrīvojumus no akcīzes nodokļa, ko var piemērot, un ievērojot nosacījumus, ko komisāri var noteikt vai citādi uzlikt, atbrīvojumu no alkohola produktu nodokļa piešķir alkohola produktiem, kas atbilst komisāru izvirzītajiem nosacījumiem:

[..]”

15.

Saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atzinums par Īrijas tiesībām, kuru prasītājai bija atļauts iesniegt iesniedzējtiesai, un prasītājas rakstveida apsvērumi, iesniedzējtiesā izskatāmās lietas fakti un priekšvēsture ir šādi.

16.

Concentrate Manufacturing Company Ireland (turpmāk tekstā – CMCI) ir PepsiCo, daudznacionāla uzņēmuma, kas ražo pārtiku un dzērienus, meitasuzņēmums Īrijā. Tas izmanto 100 % nedenaturētu etilspirtu ( 7 ) garšvielu ražošanai. Tajās ir spirta saturs no 15 % līdz 62 % tilpuma, un tās ir paredzētas bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai. CMCI ražo garšvielas Īrijā un pārdod tās citam PepsiCo Īrijas meitasuzņēmumam Pepsi Ireland. Pēdējais uzņēmums pārdeva garšvielas prasītājam, kas tās izmanto, lai Rumānijā ražotu bezalkoholiskos dzērienus. CMCI piegādā garšvielas prasītājam Rumānijā tieši no Īrijas.

17.

Saskaņā ar atzinumu par Īrijas tiesībām CMCI ir pilnvarots noliktavas turētājs. Tas ir arī reģistrēts saņēmējs, kuram ir tiesības katru gadu bez nodevas saņemt ne vairāk kā 1500000 beztaras litru nedenaturēta etilspirta izmantošanai bezalkoholisko dzērienu koncentrāta ražošanā. Tas saņem šo etilspirtu savā akcīzes preču noliktavā nodokļu atlikšanas režīmā. Šā produkta izņemšana no akcīzes preču noliktavas, lai ražotu garšvielas, ir [šā produkta] nodošana patēriņam ( 8 ). Par šādu nodošanu patēriņam būtu jāmaksā akcīzes nodoklis, ja nebūtu 2003. gada Budžeta likuma 77. panta a) punkta iii) apakšpunktā, ar kuru ir transponēts Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts, noteiktā atbrīvojuma.

18.

Prasītājs paskaidro, ka, iegādājoties garšvielas no Pepsi Ireland, tas bija sapratis, ka tajās esošais etilspirts jau ir nodots patēriņam Īrijā, ir atbrīvots no akcīzes nodokļa saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu, un uz to vairs neattiecas nodokļu atlikšanas režīms vai citas ar akcīzes nodokli saistītas administratīvās formalitātes. Tomēr prasītājam, garšvielas ievedot Rumānijā, par tām bija jāmaksā akcīzes nodoklis. Tas lūdza akcīzes nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem ievieš Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu. Atmaksāšana atteikta materiālu un procesuālu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, prasītājs neesot iegādājies etilspirtu garšvielu ražošanai, bet gan etilspirtu saturošas garšvielas bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai. Otrkārt, garšvielas neesot bijušas pārvestas no akcīzes preču noliktavas un prasītājam neesot reģistrēta saņēmēja statusa (turpmāk tekstā – “procedūras prasības”).

19.

Prasītājs lūdza atcelt Rumānijas Valsts nodokļu dienesta lēmumus, ar kuriem noraidīta tā sūdzība un atteikta akcīzes nodokļa atmaksāšana.

20.

Lai atrisinātu šo strīdu, iesniedzējtiesa uzskatīja par nepieciešamu uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21.

Prasītājs, Īrija, Polijas Republika, Rumānija un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus.

22.

Rumānija apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, jo uzskata, ka iesniedzējtiesa Tiesai nav sniegusi informāciju, kas prasīta Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktā ( 9 ).

23.

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir instruments Tiesas sadarbībai ar valstu tiesām, ar kura palīdzību Tiesa valstu tiesām sniedz Savienības tiesību interpretāciju, kas tām ir vajadzīga, lai izspriestu tajās izskatāmās lietas ( 10 ).

24.

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nepieciešamība sniegt Savienības tiesību interpretāciju, kas būtu noderīga valsts tiesai, liek šai tiesai noteikt uzdoto jautājumu faktisko un juridisko kontekstu vai vismaz izskaidrot faktus, uz kuriem šie jautājumi ir balstīti. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir arī jānorāda precīzi iemesli, kādēļ valsts tiesa šaubās par Savienības tiesību interpretāciju un uzskata par nepieciešamu uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu ( 11 ).

25.

Ir taisnība, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nebūt nav ideāls un faktu izklāstā ir vairākas nepilnības un neatbilstības. Piemēram, tajā nav atsauces ne uz vienu no attiecīgajiem Rumānijas tiesību aktu noteikumiem, lai gan tie ir ietverti Komisijas rakstveida apsvērumos.

26.

Tomēr, manuprāt, iesniedzējtiesa ir pietiekami skaidri norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzdeva Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju. Turklāt lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir ietverta pietiekama informācija, lai Tiesai un ieinteresētajām personām, kurām ir tiesības iesniegt apsvērumus, sniegtu pietiekami skaidru izpratni par pamatlietas faktisko un juridisko kontekstu, par ko liecina rakstveida procesa dalībnieku skaits. Tāpat šķiet, ka skaidrības trūkums attiecībā uz Rumānijas iestāžu noteikto procedūras prasību būtību neliedz Tiesai sniegt noderīgu atbildi uz trešo prejudiciālo jautājumu. Tāpēc iesaku Tiesai pieņemt šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un atbildēt uz to.

27.

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums attiecas tikai uz etilspirtu, ko paredzēts izmantot, lai ražotu garšvielas bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nepārsniedz 1,2 % tilpuma, vai tas attiecas arī uz etilspirtu, kas jau ir izmantots šo garšvielu ražošanā ( 12 ).

28.

Rumānijas Valsts nodokļu dienests uzskata, ka iepriekš minētais atbrīvojums attiecas tikai uz etilspirtu, ko paredzēts izmantot tādu bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma. Pamatojoties uz to, tas atteicās atmaksāt akcīzes nodokli, ko prasītājs bija samaksājis par garšvielu ievešanu Rumānijā. Rumānija atbalsta šo nostāju. Prasītājs, Īrija, Polijas Republika un Komisija uzskata, ka ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu noteiktais atbrīvojums attiecas arī uz etilspirtu, kas izmantots garšvielu ražošanā.

29.

Direktīvas 92/83 20. pantā ir noteikts, ka ar terminu “etilspirts” apzīmē “visus produktus, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilpuma, kuri atbilst AN kodiem 2207 un 2208, pat ja šie produkti ir tāda produkta sastāvdaļas, kas atbilst citai AN pozīcijai”. Atzinumā par Īrijas tiesību aktiem ir norādīts, ka attiecīgajās garšvielās esošais etilspirts laikā, kad pieņemta Direktīva 92/83, bija klasificējams ar KN kodu 2207; pašas garšvielas atbilda KN kodam 2208 ( 13 ). Garšvielas atbilst etilspirta definīcijai Direktīvas 92/83 20. panta pirmajā ievilkumā un ir apliekamas ar akcīzes nodokli ( 14 ).

30.

Saskaņā ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu produkti, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir atbrīvoti no saskaņotā akcīzes nodokļa, “ja tos izmanto, lai ražotu garšvielas [..]” ( 15 ). Tādējādi tas, vai tiek piemērots atbrīvojums, ir atkarīgs no attiecīgo produktu izmantošanas mērķa ( 16 ). Tomēr šā noteikuma teksts nav nepārprotams – to var interpretēt tādējādi, ka tas nozīmē, “ja to paredzēts izmantot garšvielu ražošanai” vai “ja tas ir izmantots garšvielu ražošanā” ( 17 ).

31.

Tāpēc ir jāizmanto citi interpretācijas kritēriji, ko Tiesa parasti piemēro, proti, analizējamās tiesību normas mērķis un konteksts ( 18 ).

32.

Polijas Republika un Komisija norāda, ka Direktīvas 92/83 27. pantā paredzēto atbrīvojumu mērķis ir novērst spirtam kā starpproduktam, ko satur citi komerciāli vai rūpnieciski produkti, uzliktā akcīzes nodokļa ietekmi ( 19 ). Šis produkts ir “garšviela bezalkoholisko dzērienu izgatavošanai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma”.

33.

Ja atbalstītu Rumānijas izvirzītā interpretāciju, tas nozīmētu, ka etilspirtu, kas paredzēts šādu garšvielu ražošanai, atbrīvotu no akcīzes nodokļa, savukārt etilspirtu, kas jau ir iekļauts šajās garšvielās, neatbrīvotu. Šāda interpretācija radītu absurdu iznākumu, proti, etilspirtu, kas atbrīvots no nodokļa tajā posmā, kad to paredzēts izmantot garšvielu ražošanā, pēc tam, kad tas ir izmantots šo garšvielu ražošanā, atkal apliktu ar akcīzes nodokli. Šāds iznākums noteikti nesasniegtu mērķi neitralizēt akcīzes nodokļa ietekmi uz spirtu, ko izmanto garšvielu ražošanai bezalkoholisko dzērienu izgatavošanai, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma.

34.

Tādējādi Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkta mērķtiecīga un kontekstuāla interpretācija atbalsta prasītāja, Īrijas, Polijas Republikas un Komisijas nostāju. Šo nostāju atbalsta arī nesaistošās pamatnostādnes, ko izdevusi Komisijas Akcīzes nodokļa komiteja ( 20 ), kas vairākkārt izskatījusi 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanu.

35.

Akcīzes nodokļa komiteja vispirms ierosināja, lai dalībvalstis piešķirtu atbrīvojumu, ja garšvielas ir izmantotas bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai, uz kuriem attiecas dalībvalstu izveidotie uzraudzības mehānismi ( 21 ). Uz garšvielu apriti Kopienā attiektos Direktīvas 92/12/EEK noteikumi ( 22 ).

36.

Tomēr, pārdomājot sīkāk, Akcīzes nodokļa komiteja ņēma vērā to, ka garšvielas galvenokārt izmanto kā koncentrātu bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai. Tā kā tās nevar lietot neatšķaidītas, spirtu var uzskatīt par denaturētu. Garšvielas ir salīdzinoši dārgas un maksā vairāk nekā lētākais alkohols, ko tirgo lielākajā daļā dalībvalstu. Visbeidzot, garšvielu attīrīšana, lai no tām iegūtu etilspirtu, ir dārga. Ņemot vērā šīs īpašības, komiteja varēja pamatoti secināt, ka atbrīvojuma piešķiršana garšvielu ražošanas laikā neradītu nodokļu nemaksāšanas risku. Tāpēc tā ierosināja Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto izņēmumu piemērot no [saražošanas] brīža ( 23 ).

37.

Pamatnostādnēs, kas pieņemtas 2003. gada 12.–14. novembra sanāksmē, Akcīzes nodokļa komiteja norādīja, ka gandrīz vienprātīgi panākta vienošanās, ka, lai Kopienā laistu apritē garšvielas ar KN kodiem 1302 1930, 2106 9020 un 3302 ( 24 ), Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums piemērojams no brīža, kad šie produkti ir saražoti vai importēti ( 25 ).

38.

Akcīzes nodokļa komitejas apspriedes atbalsta arī secinājumu, ka pretēji Rumānijas nostājai atbrīvojums attiecas uz etilspirtu, kas izmantots garšvielu ražošanai.

39.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt šādi:

Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbrīvojums no akcīzes nodokļa attiecas gan uz etilspirtu, kas paredzēts lietošanai, gan uz etilspirtu, kas jau ir izmantots, lai ražotu garšvielas, kas paredzētas bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai, kuru spirta faktiskā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma.

40.

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja etilspirts paredzēts tirdzniecībai dalībvalstī un tā kā tas ir izmantots garšvielu ražošanai tādu bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai, kuru spirta faktiskā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma, ir jau atbrīvots no akcīzes nodokļa, citām dalībvalstīm etilspirtam, ko satur šīs garšvielas, ir jāpiemēro tāds pats režīms. Prasītājs, Īrija un Komisija uzskata, ka atbrīvojums, ko piešķīrusi dalībvalsts, kurā produkts ir ražots, ir jāatzīst ikvienai dalībvalstij, uz kuru šo produktu nosūta. Rumānija norāda, ka tā nevar būt visos gadījumos. Polijas Republika nav iesniegusi apsvērumus par šo jautājumu.

41.

Ņemot vērā manu ierosināto atbildi uz pirmo jautājumu, dalībvalstīm ir jāatbrīvo no akcīzes nodokļa etilspirts, kas jau ir izmantots garšvielu ražošanā, kas paredzētas tādu bezalkoholisko dzērienu pagatavošanai, kuru spirta faktiskā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma.

42.

Turklāt judikatūrā par Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta f) apakšpunkta interpretāciju, ko pēc analoģijas piemēro 27. panta 1. punkta e) apakšpunktam, Tiesa uzsver, ka apstāklis, ka kādu produktu konkrētā dalībvalstī apliek vai atbrīvo no akcīzes nodokļa, principā ir jāatzīst citām dalībvalstīm. Pretēja interpretācija apdraudētu ar Direktīvu 92/83 sasniedzamā mērķa īstenošanu un varētu apgrūtināt preču brīvu apriti ( 26 ). Manuprāt, tas būtu arī pretrunā LES 4. panta 3. punktā ietvertajam lojālas sadarbības principam starp dalībvalstīm ( 27 ).

43.

Ja tādēļ garšvielas ir nodotas tirdzniecībai ražotājā dalībvalstī saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2008/118 7. pantu, un šī dalībvalsts ir piemērojusi atbrīvojumu šīm garšvielām saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem transponē 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu ( 28 ), šo produktu galamērķa dalībvalstij savā teritorijā tiem ir jāpiemēro tāds pats režīms pēc to ievešanas tās teritorijā, ja vien nav pamatota iemesla uzskatīt, ka atbrīvojums ir piešķirts nelikumīgi ( 29 ). Ņemot vērā atbildi, ko Tiesai iesaku sniegt uz pirmo jautājumu, šajā tiesvedībā nav pierādīts, ka dalībvalsts, kurā garšvielas ir ražotas un nodotas tirdzniecībai, būtu kļūdaini piemērojusi Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu.

44.

Tāpēc ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt šādi:

Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja reiz etilspirts ir nodots tirdzniecībai kādā dalībvalstī un šī dalībvalsts ir pareizi piemērojusi atbrīvojumu no akcīzes nodokļa saskaņā ar šo noteikumu, galamērķa dalībvalstij savā teritorijā tam ir jāpiemēro tāds pats režīms.

45.

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 27. panta 2. punkta d) apakšpunkts, kā arī efektivitātes un samērīguma principi ļauj noteikt procedūras prasības dalībvalstij akcīzes preču tirgotājam, uz kuru attiecas atbrīvojums no akcīzes nodokļa tajā dalībvalstī, kurā šīs preces ir ražotas un nodotas patēriņam.

46.

Prasītājs paskaidro, ka saistībā ar iegādēm Savienības iekšienē Rumānijas tiesību aktos ir noteikts, ka, lai uz to attiektos atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu, garšvielas ir jāpārved no reģistrētas noliktavas reģistrētam operatoram vai reģistrētam saņēmējam. Tā kā tas iegādājās garšvielas no Īrijas uzņēmuma, kas tās pārdeva pēc tam, kad tās bija nodotas patēriņam saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, prasītājs apgalvo, ka nevar izpildīt šos nosacījumus. Attiecīgajos rēķinos neesot norādīts, ka par produktiem būtu samaksāts akcīzes nodoklis, kā arī neesot norādīts, ka tiem būtu piemērojams nodokļa atlikšanas režīms. Atzinumā par Īrijas tiesībām ir norādīts, ka Īrijas uzņēmumam, no kura prasītājs iegādājās garšvielas, saskaņā ar Īrijas vai Savienības tiesību aktiem nebija jābūt pilnvarotam noliktavas turētājam, jo tas neglabāja, nepārstrādāja, neražoja vai nesūtīja ar akcīzes nodokli apliekamas preces.

47.

Īrija uzskata, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītajos apstākļos tirgotājiem nevar noteikt nekādas procedūras prasības. Pēc Komisijas domām, procedūras prasības var noteikt tikai apstākļos, ko pieļauj Tiesas judikatūra. Polijas Republika un Rumānija uzskata, ka attiecīgās procedūras prasības ir atļautas un pamatotas, jo to mērķis ir nodrošināt pareizu un tūlītēju atbrīvojuma piemērošanu un novērst jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Proti, Rumānija uzskata, ka gadījumā, ja garšvielas atļautu pārvietot, nepiemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu ( 30 ), pastāv risks, ka tās pārstrādātu patēriņam paredzētos alkoholiskajos dzērienos, par kuriem nemaksātu akcīzes nodokli.

48.

Pirmie divi jautājumi ir vērsti tikai uz Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretāciju. Tā kā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav turpmākas atsauces uz 27. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai valsts tiesību aktiem, ar kuriem šo noteikumu īsteno, vai uz apstākļiem, kādos šo normu varētu piemērot pamatlietai, uzskatu, ka uz trešo jautājumu var atbildēt, atsaucoties tikai uz Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

49.

Direktīvas 92/83 27. panta 1. punktā, lasot to kopā ar tās divdesmit otro apsvērumu, ir noteikts, ka dalībvalstis nosaka nosacījumus, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Dalībvalstu noteiktie nosacījumi, pamatojoties uz šīm pilnvarām, nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams šajā noteikumā noteiktā mērķa sasniegšanai ( 31 ). Ņemot vērā apstākļus, kādos radās strīds iesniedzējtiesā, šķiet, ka šo pilnvaru īstenošana aprobežojas ar pārbaudi, vai garšvielas patiešām izmanto, lai pagatavotu bezalkoholiskos dzērienus, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 % tilpuma.

50.

Turklāt, īstenojot savas pilnvaras noteikt nosacījumus Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajam atbrīvojumam, dalībvalstīm ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kas ir daļa no Savienības tiesību sistēmas. Tie tostarp ietver samērīguma un efektivitātes principus ( 32 ).

51.

Samērīguma princips paredz, ka ir jāpārbauda, vai procedūras prasības pārsniedz to, kas ir atbilstošs un nepieciešams Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā leģitīmi izvirzīto mērķu īstenošanai. Gadījumā, ja iespējams izvēlēties starp vairākiem atbilstošiem pasākumiem, ir jāizvēlas mazāk ierobežojošais un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas salīdzinājumā ar sasniedzamajiem mērķiem ( 33 ).

52.

Efektivitātes princips paredz, ka procesuālie noteikumi nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai ārkārtīgi sarežģītu Savienības tiesiskās kārtības piešķirto tiesību izmantošanu ( 34 ).

53.

Valsts tiesai ir jāizskata strīds pamatlietā un jāuzņemas atbildība par savu galīgo nolēmumu par to, vai noteikumi, ko Rumānijas nodokļu iestādes cenšas piemērot, atbilst šo secinājumu 50.–52. punktā izklāstītajām prasībām. Tālāk minētie apsvērumi var palīdzēt iesniedzējtiesai veikt šo uzdevumu.

54.

Attiecībā uz mērķi nodrošināt pareizu un tūlītēju atbrīvojuma piemērošanu un novērst jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, jāņem vērā šādi fakti: i) garšvielas bija nodotas patēriņam dalībvalstī, kurā tās bija ražotas; ii) tā pati dalībvalsts garšvielām bija pareizi piemērojusi atbrīvojumu; iii) Akcīzes nodokļa komiteja uzskatīja, ka atbrīvojuma piešķiršana garšvielu ražošanas laikā nerada nodokļu nemaksāšanas risku ( 35 ); un iv) nav nekādu norāžu, ka prasītājs krāpnieciski būtu mēģinājis gūt labumu no atbrīvojuma.

55.

Attiecībā uz samērīguma un efektivitātes principa piemērošanu iesniedzējtiesai ir jāņem vērā prasītāja apgalvojums, ka tas nevar ievērot procedūras prasības, jo garšvielas ir gan ražotas, gan laistas brīvā apgrozībā dalībvalstī, kas piešķīrusi atbrīvojumu.

56.

Ņemot vērā iesniedzējtiesā izskatāmās lietas apstākļus, šķiet, ka, piemērojot tās procedūras prasības, uz kurām uzstāj Rumānijas iestādes, visticamāk prasītājam nelikumīgi atņemtu tiesības uz atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, ko pareizi piešķīrusi cita dalībvalsts. Šajā kontekstā iesniedzējtiesai ir jāievēro Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru tīri formālu nosacījumu neievērošana, kuru izpilde nav nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas pamatprasības attiecībā uz konkrēto produktu faktisko izmantošanu, nevar būt par iemeslu apšaubīt prasītāja tiesības saņemt Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto obligāto atbrīvojumu ( 36 ).

57.

Tāpēc ierosinu Tiesai uz trešo jautājumu atbildēt šādi:

Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunkts, kā arī efektivitātes un samērīguma principi ļauj dalībvalstij noteikt procedūras prasības akcīzes preču tirgotājam, kas dalībvalstī ir saņēmis atbrīvojumu no akcīzes nodokļa tajā dalībvalstī, kurā šīs preces ir ražotas un nodotas patēriņam, tikai tad, ja šīs procedūras prasības ir patiešām nepieciešamas, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju attiecīgā atbrīvojuma piemērošanu un novērstu jebkādu nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Nosakot šādas procedūras prasības, dalībvalstīm ir jāievēro Savienības vispārējie tiesību principi, tostarp samērīguma un efektivitātes principi.

58.

Ceturtais jautājums, šķiet, ir balstīts uz pieņēmumu, ka dalībvalsts, kurā garšvielas ražotas, ir nepareizi piemērojusi Direktīvas 92/83 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu. Ja Tiesa uz pirmo iesniedzējtiesas jautājumu atbildētu, kā ierosināts šajos secinājumos, ceturtais jautājums būtu balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, tāpēc uz to nav jāatbild.

59.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz Tribunalul Bucureşti (Bukarestes apgabaltiesa, Rumānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: