—

atzīt par pieņemamu iebildi par prettiesiskumu un atzīt par nelikumīgu DNĪN 33. panta 1. un 2. punktu;

—

līdz ar to konstatēt, ka Ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumam trūkst juridiska pamata un to atcelt;

primāri,

—

konstatēt, ka Marie-Christine Arnautu ir iesniegusi pierādījumus par viņas asistenta darbu saskaņā ar DNĪN 33. panta pirmo un otro daļu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

līdz ar to:

—

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumu, par ko tika paziņots elektroniski 2020. gada 23. oktobrī, kas tika pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem”, redakcijā ar grozījumiem, 68. pantu, kurā tika konstatēts prasītājas parāds 87 203,46 EUR apmērā saistībā ar summām, kas nepamatoti samaksātas kā parlamentārā palīdzība, un norādīts pamatojums šī parāda atgūšanai;

—

atcelt 2020. gada 22. oktobra parādzīmi Nr. 7000001577, kurā konstatēts prasījums pret Marie-Christine Arnautu saskaņā ar ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumu par nepamatota maksājuma atgūšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (DNĪN) 68. pantu, saistībā ar parlamentārās palīdzības izmaksām;

—

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu, jo ar deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (turpmāk tekstā – “īstenošanas noteikumi)”, kas pieņemti ar Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumiem, 33. pantu tiekot pārkāpti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi tostarp šo noteikumu neskaidrā un neprecīzā rakstura dēļ. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto noteikumu neprecizitātes dēļ tiesiskumu, kas ietverts īstenošanas noteikumos, nosaka tiesa. Detalizēta informācija par parlamentārā asistenta darba pierādījumiem tika izklāstīta judikatūrā tikai 2017. gada novembrī ar lietām Bilde un Montel, jo 2005. gada lieta Gorostiaga attiecas tikai uz pierādījumiem par trešās personas veiktām algas izmaksām. Tādējādi kopš 2008. gada apstrīdētajiem noteikumiem ir raksturīgi nenoteiktības elementi un skaidrības trūkums. Prasītāja piebilst, ka, neraugoties uz tiesiskās nenoteiktības risku, Eiropas Parlaments nav nedz izstrādājis precīzus un skaidrus noteikumus par deputātu asistentu uzraudzības kārtību, nedz arī oficiāli paredzējis deputāta pienākumu vākt un saglabāt pierādījumus un pieņemamu, identificējamu un datētu pierādījumu sistēmu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtiska procedūras noteikuma un tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka ģenerālsekretārs esot atteicies no jebkādas personiskas uzklausīšanas, pārkāpjot īstenošanas pasākumu 68. pantu. Viņa piebilst, ka tādā veidā ģenerālsekretārs viņai ir liedzis pamattiesības, proti, tiešu diskusiju ar iestādi, kas plāno pieņemt lēmumu, un sacīkstes debates par pierādījumiem.