—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2019/2092 (2019. gada 28. novembris), ar ko nosaka galīgu kompensācijas maksājumu Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (1), ciktāl tā attiecas uz prasītājām;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājām radušies saistībā ar šo tiesvedību.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, Eiropas Komisija, atzīdama, ka no Eļļas palmu audzēšanas fonda saņemtie maksājumi ir uzskatāmi par kompensējamu subsīdiju, un neveikdama korekcijas apgalvotā prasītāju ieguvuma apmērā attiecībā uz atlaidēm, kā arī ar apgalvoto subsīdiju iegūšanu saistītajām transporta un kreditēšanas izmaksām, esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk tekstā – “pamatregula”) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 3. panta 2. punktu un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, secinādama, ka neapstrādātas palmu eļļas piegāde par nesamērīgi zemu cenu liecina par valdības atbalstu, esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu, 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 3. panta 2. punktu un 6. panta d) punktu un 28. panta 5. punktu un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, secinādama, ka Savienības rūpniecība ir pakļauta būtiska kaitējuma riskam, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 8. panta 8. punktu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, secinādama, ka imports no Indonēzijas rada risku, ka Savienības rūpniecībai tiks nodarīts kaitējums, un ignorēdama Argentīnas importa ietekmi, esot pārkāpusi pamatregulas 8. panta 5. un 6. punktu un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.