1

2020. gada 13. maijā Somijas Republika saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu paziņoja Eiropas Komisijai par atbalsta pasākumu valsts garantijas veidā par labu Finnair, Plc.

2

Attiecīgā pasākuma mērķis ir palīdzēt Finnair no pensiju fonda saņemt aizdevumu 600 miljonu EUR apmērā tās apgrozāmā kapitāla vajadzību apmierināšanai. Valsts garantija attiecas uz 90 % no aizdevuma, un tā nepārsniedz trīs gadus. Atlikušos 10 % aizdevuma sedz komercbanka tirgus apstākļos. Minētā garantija stājas spēkā tikai tad, ja Finnair nespēj atmaksāt aizdevumu pensiju fondam.

3

Pasākums ir balstīts uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā tas ir interpretēts Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid‑19 uzliesmojuma situācijā” (OV 2020, C 91 I, 1. lpp.), kas grozīts 2020. gada 3. aprīlī (OV 2020, C 112 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “pagaidu regulējums”), 2. un 3.2. iedaļā.

4

2020. gada 18. maijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2020) 3387 final par valsts atbalstu SA.56809 (2020/N) – Somija Covid‑19: valsts garantija Finnair, ar kuru tā nolēma necelt iebildumus pret attiecīgo pasākumu, pamatojoties uz to, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā tas ir interpretēts pagaidu regulējumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

5

Šajā lēmumā Komisija ir norādījusi, ka, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, attiecīgais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu (apstrīdētā lēmuma 30.–35. punkts). Attiecībā uz šī atbalsta saderību ar iekšējo tirgu Komisija vispirms uzskatīja, ka Somijas iestāžu izklāstītais scenārijs attiecībā uz nepietiekamo likviditāti, ar kādu Finnair sastapsies, ir reālistisks. Pēc tam tā norādīja, ka Finnair esot mēģinājusi iegūt finansējumu kredītu tirgos, bet ar to nevarēja apmierināt visas savas likviditātes vajadzības. Konkrēti, 2020. gada 29. aprīlīFinnair esot paziņojusi, ka tās valde ir nolēmusi sagatavot rekapitalizāciju (akciju emisiju), ņemot vērā zaudējumus, kuri radušies sakarā ar Covid‑19 izcelšanos un kuri ietekmēja tās pašu kapitālu. Komisija tostarp norādīja, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī piedāvājuma summa ir sasniegusi aptuveni 500 miljonus EUR un ka nebija skaidrs, vai tas vainagosies panākumiem (apstrīdētā lēmuma 40.–44. punkts). Visbeidzot, ņemot vērā Finnair nozīmi Somijas tautsaimniecībā, tā secināja, ka attiecīgais pasākums ir nepieciešams, atbilstošs un samērīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus šīs dalībvalsts tautsaimniecībā (apstrīdētā lēmuma 45.–52. punkts). Tā arī pārbaudīja, vai attiecīgais pasākums ir saskaņā ar visiem atbilstošajiem pagaidu regulējuma nosacījumiem, un konstatēja, ka tas tā ir (apstrīdētā lēmuma 53. punkts).

6

2020. gada 29. jūlijā – pēc prasības celšanas – Komisija apstrīdēto lēmumu laboja ar Lēmumu C(2020) 5339 final“Labojumi 2020. gada 18. maija Lēmumā C(2020) 3387 final par valsts atbalstu SA.56809 (2020/N) – Somija Covid‑19: valsts garantija Finnair”. Apstrīdētais lēmums tā labotajā redakcijā tika publicēts Komisijas interneta vietnē 2020. gada 31. jūlijā.

7

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 26. jūnijā, prasītāja, Ryanair DAC, cēla šo prasību.

8

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā tiesvedībā saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 151. un 152. pantu.

9

2020. gada 6. jūlijā Komisija lūdza apturēt tiesvedību līdz brīdim, kad tiks pieņemti nolēmumi lietās T‑238/20 un T‑259/20, pret ko prasītāja 2020. gada 9. jūlijā iebilda. Ar 2020. gada 10. jūlija lēmumu Vispārējās tiesas desmitās palātas priekšsēdētājs noraidīja Komisijas pieteikumu par tiesvedības apturēšanu.

10

Ar 2020. gada 15. jūlija lēmumu Vispārējā tiesa (desmitā palāta) apmierināja pieteikumu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā.

11

Pēc desmitās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa atbilstoši Reglamenta 28. pantam nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.

12

Komisija iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2020. gada 31. jūlijā.

13

Atbilstoši Reglamenta 106. panta 2. punktam prasītāja 2020. gada 13. augustā iesniedza pieteikumu rīkot tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

14

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 16. septembrī, Spānijas Karaliste lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 25. septembrī, prasītāja atbilstoši Reglamenta 144. panta 7. punktam lūdza, lai daži dati, kas ietverti prasības pieteikumā un tā saīsinātajā versijā, netiktu darīti zināmi Spānijas Karalistei. Tā tiem pievienoja prasības pieteikuma, tā saīsinātās versijas un to pielikumu nekonfidenciālu versiju.

15

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 29. septembrī, Somijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 6. oktobrī, prasītāja saskaņā ar Reglamenta 144. panta 7. punktu lūdza, lai šā sprieduma 14. punktā minētie dati netiktu darīti zināmi Somijas Republikai.

16

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 29. septembrī, Francijas Republika lūdza atļauju iestāties šajā tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 6. oktobrī, prasītāja saskaņā ar Reglamenta 144. panta 7. punktu lūdza, lai šā sprieduma 14. punktā minētie dati netiktu darīti zināmi Francijas Republikai.

17

Ar 2020. gada 14. oktobra rīkojumu Vispārējās tiesas desmitās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētājs atļāva Spānijas Karalistei, Francijas Republikai un Somijas Republikai iestāties lietā un pagaidām prasības pieteikuma, prasības pieteikuma saīsinātās versijas un to pielikumu vietā nosūtīja prasītājas iesniegtās to nekonfidenciālās versijas, gaidot pirmo trīs minēto iespējamos apsvērumus par pieteikumiem par konfidencialitātes ievērošanu.

18

Ar 2020. gada 14. oktobra procesa organizatorisko pasākumu Spānijas Karalistei, Francijas Republikai un Somijas Republikai saskaņā ar Reglamenta 154. panta 3. punktu tika atļauts iesniegt iestāšanās rakstus.

19

2020. gada 29. oktobrī Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza savus iestāšanās rakstus, neceldamas iebildumus pret prasītājas pieteikumiem par konfidencialitātes ievērošanu.

20

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

21

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

22

Spānijas Karaliste lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt kopumā un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

23

Francijas Republika un Somijas Republika lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt.

24

Jāatgādina, ka Eiropas Savienības tiesa, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir tiesīga izvērtēt, vai pareiza tiesvedība attaisno prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, EU:C:2002:118, 51. un 52. punkts, un 2016. gada 14. septembris, Trajektna luka Split/Komisija, T‑57/15, nav publicēts, EU:T:2016:470, 84. punkts). Līdz ar to, it īpaši, ņemot vērā apsvērumus, kuru dēļ tika lemts šo lietu izskatīt paātrinātā tiesvedībā, un nozīmi, kādu gan prasītāja, gan Komisija, Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika piedēvē ātrai atbildei pēc būtības, vispirms ir jāizvērtē prasības pamatotība, iepriekš nelemjot par tās pieņemamību.

25

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus, pirmkārt, par LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, otrkārt, nediskriminācijas principa, pakalpojumu sniegšanas brīvības principa un brīvības veikt uzņēmējdarbību principa pārkāpumu, treškārt, LESD 108. panta 2. punkta pārkāpumu un, ceturtkārt, pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

26

Vispirms ir jāatgādina, ka pēc prasības celšanas Komisija laboja apstrīdēto lēmumu (skat. šā sprieduma 6. punktu). Šajā ziņā ir jākonstatē, ka labojums attiecas tikai uz pārrakstīšanās kļūdām, kuras attiecas vienīgi uz trim apstrīdētā lēmuma 9. zemsvītras piezīmē norādītajiem datiem (skat. šā sprieduma 117.–124. punktu). Šis labojums neietekmē strīda priekšmetu un ietvarus, kādi tie ir noteikti prasībā, un līdz ar to prasības pieteikums nav jāpielāgo. Vispārējai tiesai pareizas tiesvedības interesēs ir jāņem vērā minētais labojums, izvērtējot prasītājas izvirzītos pamatus, lai tiem piešķirtu lietderīgu iedarbību.

27

Pirmais pamats būtībā ir sadalāms divās daļās.

28

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka individuāls pasākums par labu Finnair nav piemērots, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā. Tā apgalvo, ka, izņemot banku sektoru, pastāv ļoti maz lēmumu, ar ko individuāliem uzņēmumiem atļauj pasākumu, kas balstīts uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Prasītāja arī uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā nav ticami pierādīts, ka Finnair radītā pievienotā vērtība vai darba vietas pašas par sevi ļauj secināt, ka attiecīgais pasākums ir pamatots, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā. Tādējādi, uzskatot, ka attiecīgais pasākums pats par sevi novērsīs nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

29

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijai bija jāizsver atbalsta labvēlīgā ietekme uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu ar tā nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu. Komisija neesot veikusi šo izsvēršanu un līdz ar to esot pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, kas pamatojot apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Prasītāja uzskata, ka pagaidu regulējums neatbrīvo Komisiju no pienākuma izsvērt tai paziņotu attiecīgo pasākumu vai jebkuru citu individuāla atbalsta pasākumu. Gluži pretēji, pagaidu regulējuma 1.2. iedaļā ir prasīts, lai Komisija veiktu šādu izsvēršanu.

30

Komisija, kuru atbalsta Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika, apstrīd prasītājas argumentāciju.

31

LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā citastarp ir noteikts, ka atbalstu, kas paredzēts, lai novērstu nopietnu traucējumu dalībvalsts tautsaimniecībā, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

32

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir atkāpe no LESD 107. panta 1. punktā paredzētā vispārējā principa par valsts atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu. Tādēļ tas ir jāinterpretē šauri (skat. spriedumu, 2014. gada 9. aprīlis, Grieķija/Komisija, T‑150/12, nav publicēts, EU:T:2014:191, 146. punkts un tajā minētā judikatūra). LESD 107. panta 1. punktā ir precizēts, ka atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko “jebkādā citā veidā” piešķir no valsts līdzekļiem, nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Līdz ar to ir jānorāda, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir piemērojams gan atbalsta shēmām, gan individuāliem atbalstiem.

33

Atbilstoši judikatūrai Komisija var atzīt atbalstu par saderīgu ar LESD 107. panta 3. punktu tikai tajā gadījumā, ja tā var konstatēt, ka atbalsts veicina to norādīto mērķu sasniegšanu, ko uzņēmums normālos tirgus apstākļos nevarētu panākt pats ar saviem līdzekļiem. Citiem vārdiem sakot, atbalsta pasākumu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas uzlabo uzņēmuma, kurš saņem atbalstu, finansiālo stāvokli, bet šis uzlabojums nav nepieciešams, lai sasniegtu LESD 107. panta 3. punktā norādītos mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 14. janvāris, Kronoply/Komisija, T‑162/06, EU:T:2009:2, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Šādos apstākļos tādu individuālu atbalstu kā šajā lietā var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas ir nepieciešams, piemērots un samērīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā.

35

Šajā lietā, kā tas izriet no prasības pieteikuma 44. punkta, prasītāja neapstrīd, ka Covid‑19 pandēmija ir radījusi nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, ne arī to, ka gaisa transporta nozari kopumā īpaši skar šī pandēmijas izraisītā krīze.

36

Tas, ka Somijas tautsaimniecībai ir radušies nopietni traucējumi Covid‑19 pandēmijas dēļ, kā arī tās būtiskā negatīvā ietekme uz gaisa transporta nozari Somijā turklāt ir juridiski pietiekami pierādīta apstrīdētā lēmuma 40. un 41. punktā.

37

Šajā kontekstā Somijas iestādes konstatēja, ka Finnair varētu bankrotēt pēkšņa Covid‑19 pandēmijas izraisīta aktivitātes samazinājuma dēļ. Tās uzskatīja, ka Finnair maksātnespēja savukārt būtiski ietekmētu Somijas ekonomiku, tostarp Somijas apgādes nodrošināšanu. Pareizi funkcionējošs gaisa transporta tīkls ir būtisks valsts tautsaimniecībai kopumā, un tā iespējamā izzušana būtiski ietekmētu daudzus reģionus. Somijas iestādes tādējādi uzskatīja, ka Finnair maksātnespēja, ņemot vērā Finnair nozīmi Somijas tautsaimniecībā, pasliktinātu pašreizējos nopietnos traucējumus tajā (apstrīdētā lēmuma 4. punkts).

38

Attiecīgā pasākuma galvenais mērķis ir nodrošināt Finnair pietiekamu likviditāti, lai saglabātu tās darbotiesspēju un gaisa transporta pakalpojumus laikā, kad Covid‑19 pandēmija nopietni traucē Somijas tautsaimniecībai kopumā, un izvairīties no tā, ka iespējamā Finnair maksātnespēja radītu vēl lielākus traucējumus šīs dalībvalsts tautsaimniecībā (apstrīdētā lēmuma 3. un 39. apsvērums).

39

Apstrīdētajā lēmumā Komisija norādīja, ka pieprasījuma samazinājums pēc Covid‑19 izplatīšanās un lidojumu ierobežojumiem tūlītēji un dramatiski negatīvi ietekmēja Finnair līdzekļu plūsmu. Komisija uzskatīja, ka Somijas iestāžu izklāstītais scenārijs šķiet reāls un pierāda, ka Finnair saskarsies ar nopietnām un tūlītējām grūtībām turpināt savu darbību. Komisija arī norādīja, ka Finnair esot mēģinājusi iegūt finansējumu kredītu tirgū, bet pašreizējās situācijas un neskaidro perspektīvu dēļ tā nav varējusi apmierināt visas savas likviditātes vajadzības (apstrīdētā lēmuma 40.–43. punkts). Prasītāja šos konstatējumus neapstrīd.

40

Turpretim prasītāja apgalvo, ka, uzskatot, ka attiecīgais pasākums pats par sevi novērsīs nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tomēr šī argumenta pamatā ir apstrīdētā lēmuma kļūdaina izpratne. Pretēji prasītājas apgalvotajam Komisija šajā lēmumā neuzskatīja, ka attiecīgais pasākums pats par sevi novērsīs nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā. Komisija centās pierādīt, ka Finnair nozīmīguma Somijas tautsaimniecībā dēļ šis pasākums bija paredzēts, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, ko izraisījusi Covid‑19 pandēmija.

41

Jāatgādina, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā nav prasīts, lai ar attiecīgo atbalstu vien varētu novērst nopietnus traucējumus attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā. Ja Komisija konstatē nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, tad, ja citi šajā pantā paredzētie nosacījumi turklāt ir izpildīti, šai valstij varētu atļaut piešķirt valsts atbalstu atbalsta shēmas vai individuāla atbalsta veidā, kas palīdz novērst šos nopietnos traucējumus. Tādējādi varētu būt runa par vairākiem atbalsta pasākumiem, no kuriem katrs atsevišķi sniedz ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā. Līdz ar to nevar tikt prasīts, lai atbalsta pasākums tālab, lai tas būtu atbilstoši pamatots ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pats par sevi novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

42

Tā kā prasītāja apgalvo, ka attiecīgais atbalsts nav piemērots, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, ir jāpārbauda, vai apstrīdētajā lēmumā Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka Finnair nozīmīguma Somijas tautsaimniecībai dēļ šis pasākums patiešām bija paredzēts, lai novērstu tādus nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, ko radīja Covid‑19 pandēmija.

43

Lai nonāktu pie šī secinājuma, Komisija ir ņēmusi vērā vairākus faktorus, tostarp pasažieru pārvadājumus, kravas pārvadājumus, darba vietas, iepirkumus no piegādātājiem un ieguldījumu iekšzemes kopproduktā (IKP).

44

Vispirms Komisija ir ņēmusi vērā Finnair nozīmi pasažieru pārvadājumos (apstrīdētā lēmuma 45. punkts).

45

Šajā ziņā ir jākonstatē, kā to darījusi Komisija, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Finnair ekspluatēja nozīmīgu iekšējo un starptautisko tīklu, kas nodrošināja Somijas savienojamību. Kā ir norādījusi Komisija – un to prasītāja nav apstrīdējusi –, Finnair bija galvenais gaisa pārvadātājs Somijā ar gandrīz 15 miljoniem pārvadāto pasažieru 2019. gadā, proti, 67 % no visiem pasažieriem, kas šajā gadā tika pārvadāti uz Somiju, no tās un tās iekšienē. Tās vadošā gaisa pārvadātāja statuss ir apstiprināts Finavia 2019. gada statistikas ziņojumā. Finavia ir Helsinku‑Vantā [Helsinki‑Vantaa] (Somija) lidostas, kā arī visu Somijas reģionālo lidostu pārvaldītāja sabiedrība. Saskaņā ar šo ziņojumu Finnair īstenoto pasažieru pārvadājumu īpatsvars bija vairāk nekā 60 % starptautiskajos lidojumos un vismaz 80 % iekšzemes lidojumos. Tās kopējā tirgus daļa 2019. gadā bija vairāk nekā 40 % no gaisa pārvadājumu tirgus Finavia pārvaldītajās lidostās. Tajā pašā gadā divas pārējās galvenās aviosabiedrības attiecīgi pārvadāja tikai 12 % un 3,4 % pasažieru. Turklāt ir jānorāda, ka Finnair īpatnība ir tā, ka tā ir vienīgā aviosabiedrība, kas visu gadu un regulāros intervālos apkalpo lielāko daļu Somijas reģionālo lidostu.

46

Turpinot – Komisija ir ņēmusi vērā Finnair nozīmi Somijai kravu gaisa pārvadājumu jomā (apstrīdētā lēmuma 46. punkts).

47

Šajā ziņā Finnair ir galvenais kravu gaisa pārvadājumu uzņēmums Somijā un apmierina vairāku Somijas teritorijā esošu uzņēmumu vajadzības gan preču eksportam, gan importam, un to arī prasītāja neapstrīd. Turklāt Finnair rīcībā ir arī plašs Āzijas savienojumu tīkls, kā tas izriet no raksta Aviation Business News interneta vietnē, kas minēts apstrīdētā lēmuma 14. zemsvītras piezīmē. Lai gan šis tīkls ir būtisks tirdzniecībai starp Somijas un Āzijas uzņēmumiem, tas ir vēl jo svarīgāks saistībā ar Covid‑19 pandēmijas izraisīto krīzi. Finnair ik dienu īsteno kravu pārvadājumus maršrutos uz Dienvidkoreju, Ķīnu un Japānu, lai apmierinātu Somijas tādu preču, it īpaši farmaceitisko produktu un medicīnas iekārtu, pieprasījumu, kas nepieciešamas, lai cīnītos pret Covid‑19 krīzi. Tā kā tādi ierobežojoši pasākumi kā pārvietošanās ierobežojumi vai vienas vai vairāku kategoriju publisku pulcēšanās vietu pagaidu slēgšana tūlītēji ietekmē tautsaimniecību, cīņai ar vīrusu nepieciešamo farmaceitisko produktu un medicīnas iekārtu piegādes nodrošināšana ir stratēģiski svarīga, lai ierobežojošos pasākumus limitētu un tādējādi ātri atjaunotu attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecību.

48

Komisija arī norādīja, ka Finnair bija svarīgs tiešs un netiešs darba devējs Somijā (apstrīdētā lēmuma 47. punkts).

49

Šajā ziņā ir jānorāda, ka 2019. gada beigās Finnair bija aptuveni 6800 darbinieku, un prasītāja to neapstrīd. Kā Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 50. punktā, Finnair maksātnespējai tātad būtu sociālas sekas, kas varētu pasliktināt nopietnos traucējumus, ar kuriem Somijas tautsaimniecība pašlaik jau saskārusies.

50

Turklāt Komisija konstatēja, ka Finnair iepirkumi no tās piegādātājiem 2019. gadā bija 1,9 miljardu EUR apmērā, no kuriem 40 % bija no Somijas uzņēmumiem (apstrīdētā lēmuma 48. punkts).

51

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka viens no galvenajiem Finnair vietējiem piegādātājiem ir Finavia. No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Finavia situācija ir ļoti atkarīga no Finnair darbības sekmīguma vai – pašreizējā kontekstā – darbības turpināšanas. Tādējādi Helsinku‑Vantā lidostas, kā arī visu reģionālo lidostu Somijā, ko pārvalda Finavia, efektīva darbība īstermiņā ir atkarīga no Finnair darbības turpināšanās.

52

Vēl viens Finnair ieguldījums Somijas tautsaimniecībā, ko Komisija ir ņēmusi vērā, attiecas uz izpēti. Finnair faktiski ir saistīta ar pētniecības projektu elektroiekārtu izstrādei, kā to apstiprina aeronautikas jaunumu interneta vietnes Simple Flying 2019. gada septembra raksts.

53

Visbeidzot no apstrīdētā lēmuma izriet, ka 2017. gadā – atbilstoši Somijas iestāžu norādītajam – Finnair bija sešpadsmitā lielākā sabiedrība Somijā saistībā ar tās ieguldījumu šīs valsts IKP ar pievienoto vērtību 600 miljonu EUR apmērā.

54

No šiem faktu konstatējumiem izriet, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi Finnair nozīmi Somijas tautsaimniecībā. Prasītāja šo konstatējumu patiesumu neapstrīd. Tomēr, lai gan tā atzīst, ka skaitļi, kas attiecas uz nodarbinātību, Finnair iepirkumiem un ieguldījumu Somijas IKP, nav“nenozīmīgi”, tā uzskata, ka, ņemot vērā darbspējīgo Somijas iedzīvotāju daļu un Somijas ekonomikas lielumu, tie nav pietiekami nozīmīgi, lai atbalstu atzītu par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un ka Finnair radītā pievienotā vērtība tās maksātnespējas gadījumā “pilnībā” neizzustu.

55

Pirmkārt, salīdzinot, kā to dara prasītāja, apstrīdētā lēmuma 47.–49. punktā minētos datus par Finnair iepirkumiem un darbiniekiem ar Somijas IKP un nodarbināto skaitu Somijā, faktiski tiek apgalvots, ka Komisija ir atļāvusi attiecīgo pasākumu, jo Finnair darbības turpināšana pati par sevi varēja novērst nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā. Prasītāja uzskata, ka summa 600 miljonu EUR apmērā, ko veido Finnair pievienotā vērtība, ir tikai minimāla salīdzinājumā ar Somijas 241 miljarda IKP. Tāpat Finnair 6800 darbinieku esot tikai neliela daļa no Somijas 2,5 miljoniem nodarbināto.

56

Tomēr no apstrīdētā lēmuma teksta var konstatēt, ka Komisija ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā Finnair nozīmi Somijas tautsaimniecībā, šī uzņēmuma darbības traucējumi būtiski ietekmētu Somijas tautsaimniecību krīzes apstākļos un ka līdz ar to attiecīgais pasākums, ciktāl tā mērķis ir Finnair darbības turpināšana, bija piemērots, lai veicinātu nopietnu traucējumu novēršanu šajā tautsaimniecībā.

57

Šajā ziņā ir jākonstatē, kā to būtībā apgalvo Komisija un Somijas Republika, ka Finnair ir svarīga Somijas gaisa transporta tīkla pienācīgai darbībai, kas savukārt ir būtisks Somijas tautsaimniecībai. Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Finnair bija īpaša pozīcija salīdzinājumā ar visām aviosabiedrībām, kuras darbojās Somijā. Tādējādi no apstrīdētā lēmuma izriet, ka galvenās Somijas aviosabiedrības, atskaitot Finnair, bija Norwegian un SAS, kam sekoja Lufthansa, KLM un Air Baltic. 2019. gadā Norwegian pārvadāja 12 % pasažieru, savukārt SAS īpatsvars bija 3,4 % pārvadāto pasažieru. Lai gan Norwegian apkalpoja četras reģionālās lidostas, kas atrodas valsts ziemeļu daļā, un arī SAS apkalpoja trīs reģionālās lidostas, Finnair bija vienīgā aviosabiedrība, kura regulāri sniedza pakalpojumus uz lielāko daļu Somijas reģionālo lidostu. Turklāt Finnair rīcībā bija liels starptautiskais tīkls, vairāk nekā 100 maršrutu, kas savienoja Somiju ar galvenajiem darījumu centriem Eiropā un citos pasaules reģionos, it īpaši Āzijā. Finnair bija vienīgā aviosabiedrība, kas visu gadu regulāri veica lidojumus Somijas iekšienē. Gandrīz 30 % no Finnair gaisa transporta pakalpojumu pieprasījuma attiecībā uz starptautiskajiem lidojumiem uz Somiju vai no tās bija saistīti ar darījumu braucieniem, un iekšzemes lidojumiem šis skaitlis bija 50 %.

58

Finnair nozīmīgums Somijas tautsaimniecībā neaprobežojās ar pasažieru pārvadāšanu. Finnair bija arī galvenā aviosabiedrība kravas gaisa pārvadājumu jomā, un tās maksātnespēja varētu ievērojami samazināt tirdzniecību starp Somijas un Āzijas uzņēmumiem, lai gan kopš krīzes sākuma Finnair sadarbojas ar Huoltovarmuuskeskus (Valsts ārkārtas apgādes aģentūra, Somija) un izmanto tās starptautisko tīklu, lai apmierinātu Somijas pieprasījumu pēc aprīkojuma, kas nepieciešams, lai cīnītos ar Covid‑19 pandēmiju.

59

Ievērojama daļa uzņēmumu, darba ņēmēju un Somijas un Savienības pilsoņu tādējādi paļaujas uz Finnair pakalpojumiem, kurus, ja tā būtu maksātnespējīga, pietiekami drīz un tādā pašā apmērā citas aviosabiedrības nevarētu nodrošināt. Šajā sakarā var piebilst, kā to apstrīdētajā lēmumā ir uzsvērusi Komisija, ka, ņemot vērā Somijas klimatu un relatīvi izolēto ģeogrāfisko situāciju Eiropā, citi transporta veidi ne vienmēr ir apmierinoša alternatīva gaisa pārvadājumiem. Līdz ar to citi tirgus dalībnieki nevarētu aizstāt Finnair pietiekami drīz un tādā pašā apmērā.

60

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka, lai gan summa 600 miljonu EUR apmērā, ko veido Finnair pievienotā vērtība, ir tikai daļa no Somijas IKP un Finnair 6800 darbinieku ir tikai ļoti neliela daļa no Somijā nodarbināto skaita, visticamāk, ilgtspējīgas alternatīvas Finnair ieguldījumam Somijas tautsaimniecībā un savienojamības nodrošināšanā nebija. Līdz ar to, ņemot vērā šo ieguldījumu, attiecīgais pasākums, kura mērķis ir turpināt Finnair darbību krīzes laikā un pēc tās, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, bija piemērots, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā.

61

Otrkārt, attiecībā uz argumentu, ka Finnair radītā pievienotā vērtība “pilnībā” neizzustu, ja šī sabiedrība kļūtu maksātnespējīga, ir jākonstatē, ka prasītāja vienīgi izsaka šo apgalvojumu, nesniedzot paskaidrojumus vai pierādījumus, kas ļautu to saprast vai pamatoti pierādīt. No tā izriet, ka šis arguments ir jānoraida kā nepieņemams, pamatojoties uz Reglamenta 76. panta d) punktu.

62

Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentiem, kas pamatoti ar Komisijas lēmumpieņemšanas praksi un Komisijas paziņojumu “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” (OV 2008, C 270, 8. lpp.), pirmām kārtām, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē vienīgi saistībā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nevis atbilstoši apgalvotai agrākai praksei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 27. februāris, Nitrogénművek Vegyipari/Komisija, T‑387/11, nav publicēts, EU:T:2013:98, 126. punkts un tajā minētā judikatūra). Otrām kārtām, ir jākonstatē, ka aplūkotais pasākums tika veikts, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā tas interpretēts pagaidu regulējumā. Komisijas paziņojumam “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” šajā lietā nav nozīmes, un katrā ziņā ar to nevar pierādīt, ka tāds uzņēmums kā Finnair nevarēja saņemt individuālu atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo tā nebija banka, kuras maksātnespēja radītu sistēmisku risku tautsaimniecībai.

63

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, nav pamata apšaubīt, ka apstrīdētajā lēmumā sniegtais vērtējums par attiecīgā pasākuma piemērotību tam, lai novērstu nopietnus traucējumus attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā, ir pamatots. Līdz ar to ir jānoraida visi prasītājas argumenti, ar kuriem Komisijai tiek pārmests, ka tā ir uzskatījusi, ka tāds individuāls atbalsts kā šajā lietā var novērst nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

64

Tādējādi pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

65

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu “[..] var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu [..] atbalstu, kas [..] novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tās autori ir uzskatījuši, ka visas Savienības interesēs ir, lai kāda no tās dalībvalstīm spētu pārvarēt lielu, pat būtisku krīzi, kas var būtiski ietekmēt visu vai daļas citu dalībvalstu ekonomiku un tātad pašu Savienību. Šo LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējuma gramatisko interpretāciju apstiprina tā salīdzinājums ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurš attiecas uz “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, ciktāl šīs pēdējās minētās tiesību normas formulējumā ir ietverts nosacījums par to, ka kopīgām interesēm pretrunā esošā veidā netiek izmainīti tirdzniecības apstākļi, kāds nav ietverts LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 22. septembris, Austrija/Komisija,C‑594/18 P, EU:C:2020:742, 20. un 39. punkts).

66

Tādējādi, ciktāl ir izpildīti LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, proti, šajā gadījumā, ka attiecīgā dalībvalsts tik tiešām ir saskārusies ar nopietniem tautsaimniecības traucējumiem un ka atbalsta pasākumi, kas veikti, lai novērstu šos traucējumus, pirmkārt, ir nepieciešami šim nolūkam un, otrkārt, piemēroti un samērīgi, tiek prezumēts, ka minētie pasākumi ir veikti Savienības interesēs, un līdz ar to šajā normā netiek prasīts, lai Komisija izsvērtu atbalsta pozitīvo ietekmi ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu, – pretstatā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībai. Citiem vārdiem sakot, šādai izsvēršanai nebūtu jēgas saistībā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo tiek prezumēts, ka tās rezultāts ir pozitīvs. Tas, ka dalībvalsts spēj novērst nopietnus traucējumus tās tautsaimniecībai, var vienīgi dot labumu Savienībai kopumā un it īpaši iekšējam tirgum.

67

Tādējādi ir jākonstatē, ka LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā Komisijai nav prasīts izsvērt atbalsta pozitīvo ietekmi ar tās negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un uz neizkropļotas konkurences saglabāšanu – pretēji tam, kas ir noteikts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā –, bet vienīgi pārbaudīt, vai attiecīgais atbalsta pasākums ir nepieciešams, piemērots un samērīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus valsts tautsaimniecībai. Līdz ar to ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru izsvēršanas pienākums izrietot no saderīgu atbalstu, tostarp atbalstu, kas atzīti par saderīgiem saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, izņēmuma rakstura.

68

Prasītāja nevar arī atsaukties uz izsvēršanas obligāto raksturu, pamatojoties uz pagaidu regulējumu, apgalvojot, ka tas ir saistošs Komisijai un rada otru atsevišķu pamatu Komisijas pienākumam šajā sakarā, jo šāds pienākums pagaidu regulējumā nav paredzēts. It īpaši minētā pagaidu regulējuma 1.2. iedaļā, kas attiecas uz “nepieciešamību Eiropas līmenī stingri koordinēt valsts atbalsta pasākumus”, ir ietverts tikai viens punkts, 10. punkts, kurā šajā ziņā nav iekļautas nekādas norādes. Līdz ar to prasītāja uz to nevar atsaukties.

69

Šo pašu iemeslu dēļ Komisijas pakārtoti izvirzītais arguments par to, ka pats pagaidu regulējums ietver šādu izsvēršanu, ir jānoraida.

70

Arī 1995. gada 6. jūlija spriedums AITEC u.c./Komisija (no T‑447/93 līdz T‑449/93, EU:T:1995:130), uz kuru atsaucas prasītāja, nevar pamatot apgalvojumu, ka Komisijai apstrīdētajā lēmumā bija jāveic izsvēršana. Proti, lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, Komisija pieņēma lēmumu, ar ko, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tika apstiprinātas vispārējas atbalsta shēmas īstenošana, bet tā tika pakārtota noteiktiem nosacījumiem. Minētajā spriedumā Vispārējā tiesa norādīja, ka no šo “nosacījumu” izklāsta izriet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka gadījumos, kas pārsniedz dažus minētajā lēmumā noteiktos sliekšņus, ar konstatējumu par nopietniem traucējumiem attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecībā vien nepietiek, lai leģitimizētu attiecīgo atbalstu (spriedums, 1995. gada 6. jūlijs, AITEC u.c./Komisija, no T‑447/93 līdz T‑449/93, EU:T:1995:130, 127.–129. punkts). Pēc tam tā pārmeta Komisijai, ka tā nav pārbaudījusi, kādā mērā attiecīgais atbalsts būtu varējis izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību Savienībā, lai gan ar lēmumu, ar kuru tiek atļauta attiecīgā atbalsta shēma, tā pati bija apņēmusies to darīt (spriedums, 1995. gada 6. jūlijs, AITEC u.c./Komisija, no T‑447/93 līdz T‑449/93, EU:T:1995:130, 135. punkts).

71

No tā izriet, ka fakti, kas bija pamatā 1995. gada 6. jūlija spriedumam AITEC u.c./Komisija (no T‑447/93 līdz T‑449/93, EU:T:1995:130), atšķiras no šīs lietas faktiem. Tādējādi ar šo judikatūru nevar pierādīt, ka šajā lietā Komisijai bija jāizsver atbalsta labvēlīgā ietekme uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto mērķu īstenošanu ar tā nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu. Tātad prasītājas arguments šajā ziņā ir jānoraida.

72

Ar citiem prasītājas izvirzītajiem argumentiem nevar atspēkot secinājumu, ka Komisijai nebija pienākuma apstrīdētajā lēmumā veikt izsvēršanu.

73

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums ir pretrunīgs attiecībā uz Finnair tirgus daļu un tādējādi tajā esot kļūdaini novērtēts Finnair un citu aviosabiedrību nozīmīgums Somijas savienojamībā, no pirmā pamata pirmās daļas vērtējuma izriet, ka Komisija ir pareizi novērtējusi Finnair nozīmi Somijas tautsaimniecībā un savienojamībā. Prasītājas arguments par tās norādītajām iekšējām neatbilstībām tiks konkrētāk izskatīts ceturtā pamata ietvaros, kurš attiecas uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma nepietiekamību.

74

Attiecībā uz argumentu, ka apstrīdētajā lēmumā neesot minēta atbalsta ietekme uz iekšējo tirgu, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā, tāpat kā prasītājas prasības pieteikumā, ir atzīts, ka ar attiecīgo pasākumu Finnair tiek piešķirta priekšrocība, jo tā atbrīvo Finnair no izmaksām, kuras tai būtu bijis jāsedz parastos tirgus apstākļos. Tādējādi Komisija ir atzinusi, ka attiecīgais pasākums varēja izkropļot konkurenci tāpēc, ka tas nostiprināja Finnair konkurences stāvokli un ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šis uzņēmums darbojās nozarē, kurā notiek tirdzniecība Savienībā (apstrīdētā lēmuma 30.–35. punkts). Tomēr, kā izriet no jau veiktā pirmā pamata vērtējuma un otrā pamata vērtējuma, kurš vēl tiks veikts, Komisija bija pamatoti uzskatījusi, ka šis pasākums ir nepieciešams, piemērots un samērīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā (apstrīdētā lēmuma 36.–52. punkts). Šajā lietā ir izrādījies, ka attiecīgais pasākums atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētās atkāpes nosacījumiem. Šādos apstākļos Komisija varēja atzīt attiecīgo individuālo atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu.

75

No visa iepriekš minētā izriet, ka visi prasītājas argumenti, ar kuriem Komisijai tiek pārmests, ka tā nav izsvērusi atbalsta labvēlīgo ietekmi uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto mērķu īstenošanu ar tā nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu, ir jānoraida.

76

Tādējādi pirmā pamata otrā daļa, kā arī šis pamats kopumā ir jānoraida.

77

Jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru no Līguma vispārējās sistēmas izriet, ka LESD 108. pantā paredzētā procedūra nekad nedrīkst radīt rezultātu, kas būtu pretējs īpašajiem Līguma noteikumiem. Tāpēc Komisija nevar pasludināt par saderīgu ar iekšējo tirgu tādu valsts atbalstu, kas, ņemot vērā zināmus tā noteikumus, ir pretrunā citiem Līguma noteikumiem, it īpaši noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tāpat Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu nevar atzīt tādu valsts atbalstu, kas atbilstoši dažiem tā noteikumiem ir pretrunā Savienības tiesību vispārējiem principiem, piemēram, vienlīdzīgas attieksmes principam (spriedums, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 50. un 51. punkts).

78

Šajā lietā prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka ar Komisijas atļauju pasākumiem un lēmumiem valsts atbalsta jomā nekad nedrīkst tikt pārkāpti citi LESD noteikumi, piemēram, nediskriminācijas princips. Tā uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā aviosabiedrību, kas apkalpo maršrutus uz Somiju un no tās, salīdzināmā situācija ir aplūkota atšķirīgi, bez jebkāda objektīva attaisnojuma sniedzot priekšrocību Finnair. Šī argumenta pamatojumam prasītāja tostarp atsaucas uz Komisijas praksi attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas pamatoti ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Prasītāja uzsver, ka Covid‑19 pandēmija būtiski ietekmēja visas aviosabiedrības, kas darbojas Somijā. Nepieciešamība glābt tikai Finnair, izslēdzot citas aviosabiedrības, kas darbojas Somijā, neesot pierādīta, un attiecīgais atbalsts pārsniedzot tā mērķa sasniegšanai nepieciešamo. Attiecīgais atbalsts esot vienīgi ekonomiskā nacionālisma pasākums. Prasītāja piebilst, ka agrāk veiktie finanšu iestāžu glābšanas pasākumi 2008. gadā un Komisijas paziņojums “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” parāda nediskriminācijas principa nozīmīgumu, kas šajā gadījumā ir pārkāpts.

79

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijai, izvērtējot attiecīgā pasākuma saderību, esot bijis jānosaka, vai šajā lietā piešķirtā atbalsta forma, proti, valsts garantija aizdevumam, atbilst pakalpojumu sniegšanas brīvības principam un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. To nedarot, Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Prasītāja uzskata, ka, piešķirot atbalstu tikai Finnair, tiek ierobežotas citām Savienības aviosabiedrībām piešķirtās tiesības brīvi sniegt savus pakalpojumus iekšējā tirgū. Tādējādi apstrīdētais lēmums radot pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principu neattaisnotu ierobežojumu.

80

Komisija, kuru atbalsta Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika, apstrīd prasītājas argumentāciju.

81

Jānorāda, ka tāds individuāls atbalsts kā šajā lietā pēc definīcijas ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam, izslēdzot visus pārējos uzņēmumus, tostarp tos, kuru situācija ir salīdzināma ar šī atbalsta saņēmēja situāciju. Tādējādi šāds individuāls atbalsts pēc savas būtības rada atšķirīgu attieksmi vai pat diskrimināciju, kas tomēr piemīt minētā pasākuma individuālajam raksturam. Apgalvojot, kā to dara prasītāja, ka attiecīgais individuālais atbalsts ir pretrunā nediskriminācijas principam, būtībā nozīmētu sistemātiski apšaubīt ikviena individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu tikai tā neizbēgami ekskluzīvā – un tādējādi diskriminējošā – rakstura dēļ, lai gan Savienības tiesības ļauj dalībvalstīm piešķirt individuālu atbalstu, ja vien ir izpildīti visi LESD 107. pantā paredzētie nosacījumi.

82

Kad tas ir precizēts, pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka ar attiecīgo pasākumu ieviestā atšķirīgā attieksme, jo tā ir labvēlīga tikai Finnair, var tikt pielīdzināta diskriminācijai, ir jāpārbauda, vai tā ir pamatota ar likumīgu mērķi un vai tā ir nepieciešama, piemērota un samērīga šī mērķa sasniegšanai. Tāpat, ciktāl prasītāja atsaucas uz LESD 18. panta pirmo daļu, ir jāuzsver, ka saskaņā ar šo tiesību normu ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ līgumu piemērošanas jomā, “neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus”. Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šī atšķirīgā attieksme ir atļauta atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, kas ir apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats. Šī pārbaude nozīmē, pirmkārt, ka attiecīgā pasākuma mērķim jāatbilst šīs pēdējās minētās tiesību normas prasībām un, otrkārt, ka attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtība, proti, šajā lietā – fakts, ka no tā labumu var gūt tikai Finnair, ļauj sasniegt šo mērķi un nepārsniedz tam nepieciešamā robežas.

83

Šajā lietā, runājot par attiecīgā pasākuma mērķi, kā tas ir precizēts šī sprieduma 38. punktā, ir jānorāda, ka tas ir paredzēts, lai nodrošinātu Finnair pietiekamu likviditāti, lai saglabātu tās darbotiesspēju un gaisa pārvadājumu pakalpojumus, lai gan Covid‑19 pandēmija nopietni traucē Somijas tautsaimniecību, un novērst to, ka Finnair iespējamā maksātnespēja radītu vēl lielākus traucējumus.

84

Tā kā gan nopietni traucējumi Somijas tautsaimniecībā Covid‑19 pandēmijas dēļ, gan to būtiskā negatīvā ietekme uz Somijas gaisa transporta tirgu, kā tas ir izklāstīts šī sprieduma 36. punktā, apstrīdētajā lēmumā ir juridiski pietiekami pierādīti, ņemot vērā Finnair nozīmi Somijas tautsaimniecībā, ir jāuzskata, ka attiecīgā pasākuma mērķis atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

85

Runājot par to, vai attiecīgā pasākuma piešķiršanas kārtība ir tāda, ar ko var sasniegt šo mērķi, un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo, no pirmā pamata vērtējuma izriet, ka valsts garantijas piešķiršana vienīgi Finnair ir piemērota, lai sasniegtu attiecīgā pasākuma mērķi un lai būtu izpildīti LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

86

Tomēr prasītāja apgalvo, ka Finnair piemērotā labvēlīgā attieksme nav nedz nepieciešama, nedz samērīga ar Somijas Republikas izvirzīto mērķi.

87

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, pasākuma mērķis nav “saglabāt Somijas iekšējo un starptautisko gaisa savienojamību”. Ņemot vērā attiecīgā pasākuma mērķi, kas atgādināts šā sprieduma 83. punktā, un ņemot vērā šā sprieduma 37. un 39. punktā izklāstīto, ir jāuzskata, ka valsts garantijas piešķiršana vienīgi Finnair ir nepieciešama minētā mērķa sasniegšanai.

88

Turklāt, kā to iebildumu rakstā pamatoti norāda Komisija, tai nebija pienākuma pārbaudīt, vai attiecīgajai dalībvalstij papildus Finnair darbības saglabāšanai bija jāpaplašina atbalsta saņēmēju loks, jo apstrīdētajā lēmumā juridiski pietiekami ir pierādīta nepieciešamība saglabāt Finnair ieguldījumu Somijas tautsaimniecībā. Tātad prasītājas šajā ziņā izvirzītie argumenti ir jānoraida.

89

Otrkārt, ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd atbalsta summu. Turpretī tā uzskata – fakts, ka Finnair saņem visu šo atbalstu, lai gan tās daļa Somijas savienojamības nodrošināšanā ir mazāka par 100 %, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu minētā pasākuma mērķi, un līdz ar to pasākums nav samērīgs. Tā uzskata, ka, piešķirot atbalstu visām aviosabiedrībām, kas darbojas Somijā, atbilstoši to tirgus daļām, pasākuma mērķis tiktu sasniegts bez diskriminācijas.

90

Jāatgādina, ka samērīguma princips, kas ir viens no vispārīgajiem Savienības tiesību principiem, nozīmē, ka Savienības iestāžu tiesību akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir piemērots un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos tiesiski pamatotos mērķus (spriedums, 1984. gada 17. maijs, Denkavit Nederland, 15/83, EU:C:1984:183, 25. punkts), ar to saprotot, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, 2019. gada 30. aprīlis, Itālija/Padome (Vidusjūras zobenzivju zvejas kvota), C‑611/17, EU:C:2019:332, 55. punkts).

91

Šajā lietā ir jāuzskata, ka – katrā ziņā, ņemot vērā apsvērumus, kas izklāstīti saistībā ar pirmā pamata pirmās daļas vērtējumu, it īpaši šī sprieduma 57.–59. punktā izklāstīto, – valsts garantijas piešķiršana vienīgi Finnair nepārsniedz to, kas ir piemērots un nepieciešams, lai īstenotu Somijas Republikas leģitīmos mērķus, un līdz ar to pretēji prasītājas nostājai tas nebija nesamērīgs. Turklāt, piešķirot atbalstu visām aviosabiedrībām, kas darbojas Somijā, atbilstoši to tirgus daļām, kā to piedāvā prasītāja, tiktu samazināta Finnair piešķirtā atbalsta summa, līdz ar to tās likviditātes vajadzības netiktu apmierinātas, un tādējādi tas varētu būtiski ietekmēt Somijas tautsaimniecību, ņemot vērā šīs sabiedrības nozīmi tajā. Tādējādi prasītājas šajā ziņā izteiktie argumenti ir jānoraida.

92

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka attiecīgā atbalsta piešķiršana vienīgi Finnair nepārsniedza šī atbalsta mērķa sasniegšanai nepieciešamo. Līdz ar to prasītāja kļūdaini apgalvo, ka attiecīgā pasākuma dēļ Finnair nepamatoti tiek piemērota labvēlīga attieksme.

93

Pārējiem argumentiem, ko prasītāja izvirzījusi otrajā pamatā, nevar piekrist.

94

Proti, tā kā attiecīgais pasākums atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, tas nevar tikt uzskatīts par vienīgi ekonomiskā nacionālisma pasākumu. Arī Somijas valdības paziņojums presei, uz kuru atsaucas prasītāja un kurš ir ietverts prasības pieteikuma A.3.4. pielikumā, neļauj pierādīt, ka šis pasākums būtu vienīgi ekonomiskā nacionālisma izpausme.

95

Protams, kā izriet no šī paziņojuma presei, Somijas Republikai pieder 55,8 % Finnair kapitāldaļu. Tomēr atbalsts, kas atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem, kā tas ir šajā lietā, var tikt piešķirts uzņēmumam, kura kapitāldaļu vairākums pieder attiecīgajai dalībvalstij. Turklāt, kā Komisija ir norādījusi iebildumu rakstā, minētajā paziņojumā presei ir uzsvērts Finnair nodrošināto maršrutu nozīmīgums Somijas apgādes nodrošināšanā, preču pārvadājumos un pasažieru pārvadājumos, kā arī šī uzņēmuma ietekme uz valsts ekonomiku. Šādos apstākļos minētā paziņojuma dēļ Komisijas vērtējumiem, kas ir pārņemti šī sprieduma 39.–53. punktā, nezūd uzticamība. Gluži pretēji, tas atbilst šiem vērtējumiem.

96

Prasītāja atsaucas arī uz Komisijas izstrādāto, gaisa transporta nozarē piemērojamo valsts atbalsta noteikumu un sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saistībā ar Covid‑19 pandēmiju vispārējo aprakstu, apgalvoto Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi saistībā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, apgalvoto Komisijas praksi attiecībā uz iepriekšējiem finanšu iestāžu glābšanas pasākumiem, kas tika atļauti saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, un uz Komisijas paziņojumu “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi”.

97

Tomēr šā sprieduma 62. punktā jau izklāstīto iemeslu dēļ apgalvotajai Komisijas praksei un šim paziņojumam šajā lietā nav nozīmes. Turklāt attiecībā uz prasītājas argumentāciju, saskaņā ar kuru gaisa transporta nozarē piemērojamo valsts atbalsta noteikumu un sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saistībā ar Covid‑19 pandēmiju vispārējā aprakstā esot uzsvērts nediskriminācijas princips, ir jāatsaucas uz šī sprieduma 81.–92. punktā izklāstītajiem apsvērumiem.

98

Līdz ar to otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

99

Attiecībā uz LESD 56. pantu ir jākonstatē, ka saskaņā ar LESD 58. panta 1. punktu pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti sadaļā par transportu, proti, LESD VI sadaļā. Tātad primārajās tiesībās pakalpojumu sniegšanas brīvība transporta jomā ir pakļauta īpašam juridiskajam režīmam (spriedums, 2014. gada 18. marts, International Jet Management, C‑628/11, EU:C:2014:171, 36. punkts). Līdz ar to LESD 56. pants kā tāds nav piemērojams gaisa pārvadājumu jomai (spriedums, 2011. gada 25. janvāris, Neukirchinger, C‑382/08, EU:C:2011:27, 22. punkts).

100

Līdz ar to gaisa pārvadājumu pakalpojumu liberalizācijas pasākumus var piemērot, tikai pamatojoties uz LESD 100. panta 2. punktu (spriedums, 2014. gada 18. marts, International Jet Management, C‑628/11, EU:C:2014:171, 38. punkts). Kā pamatoti norāda prasītāja, Savienības likumdevējs ir pieņēmis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV 2008, L 293, 3. lpp.), pamatojoties uz šo tiesību normu, kuras mērķis tieši ir noteikt pakalpojumu sniegšanas brīvības principa piemērošanas nosacījumus gaisa pārvadājumu nozarē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 6. februāris, Stylianakis, C‑92/01, EU:C:2003:72, 23. un 24. punkts).

101

Šajā lietā, lai gan attiecīgais pasākums patiešām attiecas uz individuālu atbalstu, no kura labumu gūst tikai Finnair, prasītāja nav pierādījusi, kādā veidā šis ekskluzīvais raksturs varētu to atturēt sniegt pakalpojumus no Somijas un uz to vai izmantot savu brīvību veikt uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī. Tā tostarp nav identificējusi faktiskos vai tiesiskos apstākļus, kas liecinātu, ka individuālajam atbalstam ir ierobežojoša ietekme, kas būtu iemesls atsaukties uz LESD 107. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu, bet kurš, kā atzīts šī sprieduma 42.–63. un 82.–92. punktā, tomēr ir nepieciešams un samērīgs, lai atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta prasībām novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā, kurus radījusi Covid‑19 pandēmija.

102

Līdz ar to attiecīgais pasākums nevar būt šķērslis prasītājas brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Turklāt prasītāja nevar pārmest Komisijai, ka tā nav konkrēti pārbaudījusi šī pasākuma saderību ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

103

Šādos apstākļos otrā pamata otrā daļa ir jānoraida.

104

Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kopumā.

105

Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi no LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izrietošo prasību izsvērt atbalsta labvēlīgo ietekmi un tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu un pārbaudīt, vai apstrīdētajā lēmumā ir ievēroti nediskriminācijas, pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principi. Šīs kļūdas, aplūkojot katru atsevišķi, esot pietiekamas, lai secinātu, ka attiecīgais atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Līdz ar to apstrīdētais lēmums būtu būtiski atšķirīgs, ja Komisija būtu konstatējusi, ka pastāv šaubas par atbalsta saderību, un sākusi formālo izmeklēšanas procedūru. Atsakoties sākt formālo izmeklēšanas procedūru un lūgt ieinteresēto personu, šajā gadījumā – prasītājas, apsvērumus, Komisija esot pārkāpusi tiesības, kas prasītājai izriet no LESD 108. panta 2. punkta un Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), kā arī labas pārvaldības principu.

106

Komisija, kuru atbalsta Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika, apstrīd prasītājas argumentāciju.

107

Trešajam pamatam, kas attiecas uz prasītājas procesuālo tiesību aizsardzību tāpēc, ka Komisija nav sākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz apgalvoto nopietno šaubu esamību, patiesībā ir pakārtots raksturs gadījumam, ja Vispārējā tiesa nebūtu pārbaudījusi pašu atbalsta novērtējumu. Proti, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāda pamata mērķis ir ļaut atzīt, ka ieinteresētā persona šajā statusā drīkst celt prasību atbilstoši LESD 263. pantam, kas citādi tiktu atteikts (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 48. punkts, un 2011. gada 27. oktobris, Austrija/Scheucher‑Fleisch u.c., C‑47/10 P, EU:C:2011:698, 44. punkts). Taču Vispārējā tiesa ir izvērtējusi divus pirmos prasības pamatus, kuri attiecas uz pašu atbalsta novērtējumu, un tādējādi šādam pamatam nav apgalvotā mērķa.

108

Turklāt ir jākonstatē, ka šim pamatam nav autonoma satura. Proti, šāda pamata ietvaros prasītājs nolūkā saglabāt tiesības, kādas tam piešķirtas formālajā izmeklēšanas procedūrā, var atsaukties tikai uz tādiem iemesliem, kas var pierādīt, ka tās informācijas un elementu vērtējumam, kuri bija vai varēja būt Komisijas rīcībā paziņotā pasākuma sākotnējās pārbaudes posmā, bija jāraisa šaubas par šī pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks, C‑333/07, EU:C:2008:764, 81. punkts; 2009. gada 9. jūlijs, 3F/Komisija,C‑319/07 P, EU:C:2009:435, 35. punkts, un 2011. gada 24. maijs, Komisija/Kronoply un Kronotex, C‑83/09 P, EU:C:2011:341, 59. punkts), kā, piemēram, Komisijas sākotnējās pārbaudes ietvaros veiktās pārbaudes nepilnīgums vai nepietiekamība vai sūdzības no trešām personām. Šajā ziņā ir jānorāda, ka trešajā pamatā kodolīgi ir pārņemti pirmajā un otrajā pamatā izvirzītie argumenti, nesniedzot īpašus pierādījumus par iespējamām nopietnām grūtībām.

109

Šo iemeslu dēļ ir jākonstatē – tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi minētos pamatus pēc būtības, šī pamata pamatotība nav jāpārbauda.

110

Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisijas argumentācijas apstrīdētajā lēmumā vai nu nav vispār, vai arī tā ir tautoloģija vai pretrunīga.

111

Komisija, kuru atbalsta Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika, apstrīd prasītājas argumentāciju.

112

Jāatgādina pastāvīgās judikatūras atziņa, ka LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt atbilstošam attiecīgā tiesību akta būtībai un tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai attiecīgo tiesību aktu pieņēmušās iestādes argumentācijai, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot pārbaudi. Prasība norādīt pamatojumu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši tiesību akta saturu, norādītā pamatojuma raksturu un tiesību akta adresātu vai citu ar šo tiesību aktu tieši un individuāli skarto personu interesi saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst minētā panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā tiesību akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopumu (spriedumi, 2008. gada 15. aprīlis, Nuova Agricast, C‑390/06, EU:C:2008:224, 79. punkts, un 2011. gada 8. septembris, Komisija/Nīderlande, C‑279/08 P, EU:C:2011:551, 125. punkts).

113

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav izsvērusi atbalsta labvēlīgo ietekmi ar tā nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu.

114

Taču saistībā ar atbalsta pozitīvās ietekmes izsvēršanu ar tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem un neizkropļotas konkurences saglabāšanu no šī sprieduma 65.–67. punkta izriet, ka šāda prasība LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā nav ietverta. Līdz ar to Komisijai šajā sakarā nebija jāsniedz pamatojums.

115

Otrkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav izvērtējusi, vai atbalsts bija vai nebija diskriminējošs un vai tas atbilst pakalpojumu sniegšanas brīvības un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem.

116

Tomēr ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir elementi, kas ir atgādināti šī sprieduma 39., 44.–53. un 56.–59. punktā, kuri ļauj saprast, kādēļ Komisija uzskatīja, ka Somija attiecīgo atbalstu drīkstēja piešķirt vienīgi Finnair.

117

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta nekonsekvence veidā, kādā Finnair tirgus daļas ir izklāstītas apstrīdētā lēmuma 45. punktā un 9. zemsvītras piezīmē. Finnair tirgus daļa 67 % apmērā gaisa transporta pakalpojumu tirgū Somijā neatkarīgi no tā, vai runa ir par iekšzemes vai starptautiskiem lidojumiem, neatbilstot apstrīdētā lēmuma 9. zemsvītras piezīmē norādītajiem datiem. Turklāt šie dati nesakrītot ar prasītājas veiktās neatkarīgās analīzes datiem. Šī nesaskanība esot vēl jo būtiskāka tāpēc, ka Finnair tirgus daļa esot elements, kas Komisijas vērtējumā par Finnair nozīmi Somijas ekonomikā esot bijis ļoti ietekmīgs.

118

Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 45. punktā ir noteikts šādi:

“Komisija norāda, ka Finnair ekspluatē svarīgu iekšējo un starptautisko lidojumu tīklu, kas nodrošina savienojumus Somijas iekšienē un uz to. Finnair ir galvenais gaisa pārvadātājs Somijā ar gandrīz 15 miljoniem pārvadātu pasažieru 2019. gadā (67 % no visiem pasažieriem, kas 2019. gadā tika pārvadāti uz Somiju, no tās un Somijas iekšienē). [..]” [Neoficiāls tulkojums.]

119

Apstrīdētā lēmuma 9. zemsvītras piezīme sākotnēji bija šāda:

“Saskaņā ar Finavia 2019. gada ziņojumu Finnair tirgus daļa bija 67 % no pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos lidojumos un 80 % no iekšzemes lidojumiem. Tās kopējā tirgus daļa ir 45 % no Somijas gaisa pārvadājumu tirgus.” [Neoficiāls tulkojums.]

120

Jākonstatē, ka neatbilstības starp Finnair tirgus daļām, kas izklāstītas apstrīdētā lēmuma 45. punktā un tā 9. zemsvītras piezīmē, ir vienkāršas pārrakstīšanās kļūdas rezultāts, kas neietekmē Komisijas vērtējumu un kas nevarēja maldināt prasītāju.

121

2020. gada 29. jūlijā Komisija apstrīdēto lēmumu laboja ar Lēmumu C(2020) 5339 final“Labojumi Lēmumā C(2020) 3387 final par valsts atbalstu SA.56809 (2020/N) – Somija Covid‑19: valsts garantija Finnair”. Apstrīdētais lēmums tā labotajā redakcijā pēc tam tika publicēts Komisijas interneta vietnē 2020. gada 31. jūlijā, kā tā to norādīja tiesas sēdē. Saskaņā ar šo apstrīdētā lēmuma redakciju Finnair 2019. gadā pārvadāja 67 % no visiem pasažieriem Somijas teritorijā, uz to vai no tās. Finnair bija tirgus daļa 62 % apmērā no starptautiskajos lidojumos pārvadātajiem pasažieriem un 83 % – iekšzemes lidojumos. Tās kopējā tirgus daļa bija 44 % no Somijas gaisa pārvadājumu tirgus. Tādējādi Komisija izlaboja prasītājas pārmesto kļūdu, kas attiecās vienīgi uz 9. zemsvītras piezīmi.

122

Ir jāuzsver, ka apstrīdētā lēmuma sākotnējā redakcijā skaidri un nepārprotami bija norādīts, ka Finnair bija galvenā pasažieru gaisa pārvadātāja Somijā 2019. gadā ar Somijas iekšienē, uz to vai no tās pārvadāto pasažieru tirgus daļu 67 % apmērā, un tādējādi šī redakcija ļāva ieinteresētajām personām iepazīties ar minētā lēmuma pamatojumu un prasītājai apstrīdēt tā pamatotību, kā par to liecina tās prasības pieteikuma saturs.

123

Šādos apstākļos apstrīdētā lēmuma 9. zemsvītras piezīmē pieļautā pārrakstīšanās kļūda nav pamats konstatēt pamatojuma trūkumu, kā dēļ lēmumu šajā ziņā varētu atcelt.

124

Attiecībā uz argumentu, ka prasības pieteikuma A.3.2. pielikumā ietvertā prasītājas veiktā neatkarīgā analīze, pamatojoties uz Official Airline Guide (Aviosabiedrību oficiālais saraksts), sniedz atšķirīgu priekšstatu par Finnair tirgus daļām, ir jākonstatē, ka, protams, Komisijas apstrīdētā lēmuma 45. punktā un prasītājas A.3.2. pielikumā norādītās tirgus daļas nav identiskas. Tomēr šīs atšķirības, kas tomēr ir nenozīmīgas, var izskaidrot ar dažādiem avotiem, no kuriem secināts attiecīgo tirgus daļu apmērs. Šajā ziņā, kā pamatoti norāda Komisija, nevar uzskatīt, ka Finavia, galvenās Somijas lidostu pārvaldītājas, iesniegtie dati, uz kuriem tā pamatojās apstrīdētajā lēmumā, būtu mazāk uzticami nekā Official Airline Guide sniegtie dati.

125

No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots un līdz ar to ceturtais pamats ir jānoraida.

126

Līdz ar to prasība ir jānoraida kopumā pēc būtības, turklāt apmierinot prasītājas lūgumu ievērot konfidencialitāti, jo Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika šajā ziņā nav izvirzījušas nekādus iebildumus.

127

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši pēdējās minētās prasījumiem, tostarp tos, kas ir saistīti ar lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

128

Turklāt saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tātad Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Somijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA

nospriež: