1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (1) 12. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (2), ar ko šī direktīva ir aizstāta kopš 2016. gada 3. jūlija, 23. panta 2. punkta g) un h) apakšpunkts kopsakarā ar šīs regulas 65. apsvērumu nozīmē to, ka, ņemot vērā izmantotās informācijas slepenību un to, ka sabiedrība var tikt skarta kopumā, valsts likumdevējs elektronisko sakaru operatoriem var uzdot uz noteiktu laiku, bet visaptveroši saglabāt pieslēguma datus, lai direktīvas 11. pantā un regulas 22. pantā minētajai kompetentajai iestādei ļautu – ja par konkrētām personām parādās iemesls šaubīties, vai tās gadījumā nav iesaistītas iekšējās informācijas izmantošanā un tirgus manipulācijās – pieprasīt no operatora esošos datu plūsmas ierakstus gadījumos, kad ir iemesli aizdomām, ka šiem ar izmeklēšanas priekšmetu saistītajiem ierakstiem var būt nozīme, lai pierādītu pārkāpumu, tostarp ļaujot izsekot kontaktiem, ko konkrētās personas ir nodibinājušas pirms šaubu rašanās?

2)

Gadījumā, ja Eiropas Savienības Tiesas atbilde būtu tāda, kas Cour de cassation liktu atzīt, ka Francijas tiesību akti par pieslēguma datu saglabāšanu neatbilst Savienības tiesībām, – vai šo tiesību aktu iedarbību varētu saglabāt uz noteiktu laiku, lai izvairītos no tiesiskās nenoteiktības un ļautu iepriekš iegūtos un saglabātos datus izmantot atbilstoši kādam no šajos tiesību aktos noteiktajiem mērķiem?

3)

Vai valsts tiesa var uz noteiktu laiku saglabāt tiesiskā regulējuma iedarbību, kas ļauj tādas neatkarīgas administratīvas iestādes pārstāvjiem, kuras uzdevums ir veikt izmeklēšanu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jomā, iegūt pieslēguma datus bez tiesas vai citas neatkarīgas administratīvas iestādes iepriekšējas kontroles?