–

LO, OG, SH, MB, JD un OP vārdā – S. Golinvaux, T. Godener un P. Frühling, avocats,

–

Bluetail Flight School SA (BFS) vārdā – J. d’Oultremont, avocat,

–

Beļģijas valdības vārdā – M. Van Regemorter, L. Van den Broeck un C. Pochet, pārstāves, kurām palīdz L. Delmotte un B. Van Hyfte, advocaten,

–

Austrijas valdības vārdā – J. Schmoll un G. Kunnert, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B. Sasinowska un C. Vrignon, kā arī W. Mölls, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras civilās aviācijas gaisa kuģu salona apkalpes darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (OV 2011, L 311, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2018. gada 31. jūlija Regulu (ES) 2018/1119 (OV 2018, L 204, 13. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1178/2011”), I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. un 10. punktu, kā arī tiesiskās noteiktības principu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp État belge [Beļģijas valsti], no vienas puses, un LO, OG, SH, MB, JD un OP (turpmāk tekstā – “bijušie studenti”), kā arī Bluetail Flight School SA (turpmāk tekstā – “BFS”), no otras puses, par bijušo studentu tiesībām saņemt lidmašīnu komercpilotu apliecības.

3

Regulas Nr. 1178/2011 1. apsvērumā ir noteikts:

“[Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulas (EK) Nr. 216/2008 [(2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV 2008, L 79, 1. lpp.)] nolūks ir izveidot un uzturēt augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā. Tajā ir paredzēti līdzekļi, kā sasniegt ne vien minēto mērķi, bet arī citus mērķus civilās aviācijas drošības jomā.”

4

Atbilstoši Regulas Nr. 1178/2011 1. pantam:

“Ar šo regulu nosaka sīkus noteikumus:

[..].”

5

Šīs regulas 2. pants “Definīcijas” ir formulēts šādi:

“Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

[..]

[..].”

6

Minētās regulas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Neskarot šīs regulas 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 4. panta 5. punktā minēto gaisa kuģu pilotiem ir jāievēro šīs regulas I pielikumā un IV pielikumā noteiktās tehniskās prasības un administratīvās procedūras.”

7

Regulas Nr. 1178/2011 I pielikums “[PART‑FCL]” tostarp ietver A apakšiedaļu “Vispārīgās prasības”, kurā ir ietverts FCL.001.–FCL.070. punkts.

8

Šī pielikuma FCL.005. punktā “Darbības joma” ir paredzēts:

“Šī daļa nosaka prasības pilotu apliecību un ar tām saistīto kvalifikācijas atzīmju vai sertifikātu izsniegšanai, kā arī to derīguma un izmantošanas nosacījumus.”

9

Minētā pielikuma FCL.010. punktā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā pielikumā (Part‑FCL) izmanto šādas definīcijas:

[..]

““Pilnīgs lidojumu trenažieris” (FFS) ir noteikta gaisa kuģu tipa, modeļa vai sērijas pilota kabīnes pilnīga kopija, tostarp viss aprīkojums un datorprogrammas gaisa kuģa kustības pa zemi un lidojuma pilnīgai imitēšanai, vizuālā sistēma, kas nodrošina skata no kabīnes imitāciju kustības pa zemi un lidojuma laikā, un slodžu un gaisa stāvokļa imitācijas sistēma.

[..]

“Lidojumu trenažieris” (FTD) ir noteikta gaisa kuģa tipa instrumentu, aprīkojuma, paneļu un vadības ierīču kopija atklātā pilotu kabīnes zonā vai slēgtā gaisa kuģa pilotu kabīnē, tostarp viss aprīkojums un datorprogrammas, kas nepieciešamas gaisa kuģa tehniskajam raksturojumam ekspluatācijā uz zemes un lidojumu ekspluatācijā tādā mērā, kas atbilst ierīkotajām sistēmām. Nav nepieciešama kustības imitācijas vai vizuālā sistēma, izņemot helikoptera 2. un 3. līmeņa FTD, kam ir nepieciešamas vizuālās sistēmas.

“Lidojuma un navigācijas procedūru trenažieris” (FNPT) ir trenažieru iekārta ar pilotu kabīni, tostarp visu aprīkojumu un datorprogrammām, kas nepieciešamas gaisa kuģa tipa vai klases tehniskajam raksturojumam atbilstīgiem lidojumiem tādā mērā, lai sistēmas funkcionētu kā gaisa kuģī.

[..]

“Instrumentālā lidojuma laiks” ir laiks, kad pilots vada gaisa kuģi, izmantojot tikai instrumentus.

“Zemes instrumentālā treniņa laiks” ir laiks, kurā pilots tiek apmācīts simulētā instrumentālā lidojumā, izmantojot lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas (FSTD).

“Instrumentālais laiks” ir instrumentālā lidojuma vai zemes instrumentālā treniņa laiks.

[..]

“Daudzpilotu apkalpes sadarbība” (MCC) ir lidojuma apkalpes darbība saliedētā komandā, ko vada gaisa kuģa kapteinis.

[..]

“Gaisa kuģa kapteinis” (PIC) ir pilots, kas norīkots pildīt kapteiņa pienākumus un atbild par drošu lidojuma norisi.

[..]

“Prasmju pārbaude” ir prasmju apliecināšana, kas nepieciešama apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izsniegšanai, tostarp mutisks eksāmens, ja tāds ir nepieciešams.

[..]

“Gaisa kuģa kapteinis apmācību procesā” (SPIC) ir studentpilots, kas darbojas kuģa kapteiņa statusā, lidojumā piedaloties instruktoram, kurš tika novēro studentpilotu apmācību procesā un neiejaucas vai nevada gaisa kuģa lidojumu.

[..]”

10

Šī paša pielikuma FCL.030. punkts “Praktisko prasmju pārbaude” ir formulēts šādi:

11

Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājumā, kā precizēts tā 1. punktā, ir aprakstītas “dažādu mācību kursu prasības CPL un ATPL [airline transport pilot licence] izsniegšanai ar IR [instrumentālo lidojumu kvalifikāciju] vai bez tās”.

12

Šī papildinājuma A daļā “ATP integrētais mācību kurss – lidmašīnas” ir ietverts šāds fragments:

“VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

[..]

13

2013. gada 25. oktobra Karaļa dekrēta par [Regulas Nr. 1178/2011] izpildi (2013. gada 16. decembraMoniteur belge, 98879. lpp.) 1. pantā ir paredzēts:

“Šī dekrēta piemērošanas nolūkā piemēro šādas definīcijas:

[..]

12° DGTA: Direction générale Transport aérien du SPF Mobilité et Transports [Federālā finanšu dienesta “Mobilitāte un transports” Gaisa transporta ģenerāldirektorāts];

[..].”

14

Saskaņā ar šī karaļa dekrēta 4. pantu:

“DGTA ir [Regulas Nr. 1178/2011] 11.b pantā norādītā kompetentā iestāde.”

15

Minētā karaļa dekrēta 5. pantā ir noteikts:

“DGTA ir [Regulas Nr. 1178/2011] I pielikuma FCL.001. pantā norādītā kompetentā iestāde.”

16

Saskaņā ar paskaidrojumiem, ko iesniedzējtiesa sniegusi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, DGTA nav no Beļģijas valsts nošķirta juridiska persona.

17

Datumā, kas nav precizēts, bijušie studenti sāka mācību lidojumus BFS, kura ir DGTA apstiprināta mācību iestāde un kuras 2014. un 2016. gada mācību rokasgrāmatas ir apstiprinājusi pēdējā minētā. Šīs mācības bija paredzētas, lai ļautu tiem iegūt lidmašīnu komercpilota apliecību, sauktu par CPL(A) apliecību.

18

Pēc Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 10. punktā paredzētās prasmju pārbaudes nokārtošanas bijušie audzēkņi, izņemot OP, 2018. gada beigās vērsās DGTA ar CPL(A) apliecības pieteikumu.

19

Ar 2019. gada 15. janvāra lēmumiem DGTA atteicās izsniegt bijušajiem studentiem prasīto apliecību. Pēc tam, kad Conseil d’État [Valsts padome] (Beļģija) pagaidu noregulējuma tiesvedībā bija apturējusi šos lēmumus un DGTA tos atsauca, pēdējā minētā 2019. gada 22. februārī paziņoja bijušajiem studentiem, izņemot OP, jaunus lēmumus par atteikumu.

20

2019. gada 22. februāra lēmumos DGTA norāda, ka katra no bijušajiem studentiem veiktais instrumentālā treniņa stundu skaits ir mazāks par 115 stundām, kas prasītas Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunktā. Faktiski ar FNPT II veiktās stundas, pārsniedzot šī 9. punkta pirmajā teikumā paredzēto maksimālo 55 stundu skaitu, nevar tikt ņemtas vērā, aprēķinot minētajā 9. punkta e) apakšpunktā paredzēto minimālo prasību 115 instrumentālo stundu apmērā.

21

Tribunal de première instance francophone de Bruxelles [Briseles frankofonās pirmās instances tiesas] (Beļģija) – kurā bijušie studenti, izņemot OP, iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu – priekšsēdētājs 2019. gada 18. aprīlī uzdeva DGTA izsniegt tiem CPL(A) apliecības. Šo rīkojumu, ko DGTA izpildīja, 2019. gada 8. augustā apstiprināja cour d’appel de Bruxelles [Briseles apelācijas tiesa] (Beļģija), un tā tostarp norādīja, ka DGTA ir balstījies uz vēl svārstīgu attiecīgā tiesiskā regulējuma jauno interpretāciju.

22

Pa to laiku 2019. gada 31. maijāÉtat belge pret bijušajiem studentiem, izņemot OP, kā arī BFS cēla prasību tribunal de première instance francophone de Bruxelles, iesniedzējtiesā, tostarp prasot pirmajiem minētajiem piespriest atdot atpakaļ saskaņā ar 2019. gada 18. aprīļa rīkojumu izsniegtās CPL(A) apliecības. Tā kā DGTA vēlāk uz laiku bija izsniedzis CPL(A) apliecību OP, arī viņš ar 2019. gada 20. decembra pavēsti šajā pašā nolūkā tika uzaicināts uz tiesu.

23

Pēc État belge domām, bijušajiem studentiem ir jāveic gaisa kuģa instrumentālās mācības un pēc tam no jauna jānokārto prasmju pārbaude. Bijušajiem studentiem un BFS ir pretējs viedoklis.

24

Šādos apstākļos tribunal de première instance francophone de Bruxelles nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar pirmo un otro jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kā šajā tiesību normā paredzētās 115 instrumentālā laika stundas var ieskaitīt vairāk nekā 55 stundas zemes instrumentālā treniņa laika, pārsniedzot 40 instrumentālā lidojuma stundas un 15 daudzpilotu apkalpes sadarbības mācību stundas, kas var tikt veiktas uz zemes.

26

Interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šī norma ir ietverta (spriedums, 2017. gada 12. oktobris, Tigers, C‑156/16, EU:C:2017:754, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļā ir noteikts saraksts ar mācību kursiem, kas vajadzīgi, lai piešķirtu CPL(A) apliecību un kvalifikāciju IR. Saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 4. punktu šajos kursos ir jāiekļauj teorētiska apmācība un praktiskās mācības, kas tiek sauktas par “mācību lidojumiem”.

28

Mācību lidojumu saturu reglamentē minētās regulas I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkts.

29

Saskaņā ar šo tiesību normu šīs mācības, “neskaitot tipa kvalifikācijas mācības, kopumā veido vismaz 195 stundas, ieskaitot pārbaudes mācību gaitā, no kurām ne vairāk kā 55 stundas no visa mācību kursa var būt zemes instrumentālā treniņa laiks”. Tālāk – minētās tiesību normas a)–f) apakšpunktā ir uzskaitīts to kursu stundu skaits un raksturs, kas pretendentiem ir “vismaz” jāveic šo 195 stundu laikā.

30

Šajā ziņā e) apakšpunktā ir ietverta prasība nodrošināt vismaz “115 instrumentālā laika stundas”.

31

Saskaņā ar Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 1)–3) punktu šīs 115 instrumentālās stundas savukārt ietver “vismaz”, pirmkārt, 20 stundas kā gaisa kuģa kapteinim mācību procesā, otrkārt, 15 stundas daudzpilotu apkalpes sadarbībā, attiecībā uz kurām var izmantot FFS vai FNPT II, un, treškārt, 50 instrumentālo mācību stundas, no kurām “ne vairāk kā” 25 stundas var būt zemes instrumentālā laika stundas ar FNPT I vai 40 stundas var būt zemes instrumentālā laika stundas ar FNPT II, FTD 2 vai FFS (no kurām ne vairāk kā 10 stundas var veikt ar FNPT I).

32

Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta gramatisko interpretāciju ir jānorāda, ka vārda “vismaz” lietojums norāda, ka gan 115 instrumentālā laika stundas, gan 20 stundas kā kapteinim mācību procesā, 15 stundas daudzpilotu apkalpes sadarbībā un 50 stundu instrumentālie mācību lidojumi ir minimālās prasības. Apstāklis, ka šo 20, 15 un 50 stundu summa joprojām ir mazāka par prasītajām 115 instrumentālā laika stundām, atbilst apsvērumam, ka minētās 20, 15 un 50 stundas atspoguļo minimālās prasības, un tas nozīmē, ka tās ir jāpapildina ar papildu mācību stundām, lai sasniegtu prasītās 115 instrumentālā laika stundas.

33

Tāpat no šīs tiesību normas formulējuma, skatot to kopā ar Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma FCL.010. punktā ietverto jēdziena “instrumentālais laiks” definīciju, izriet, ka prasītās 115 instrumentālās stundas var ietvert gan “instrumentālā lidojuma laiku”, kura laikā gaisa kuģis tiek vadīts, ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus, un “zemes instrumentālā treniņa laiku”, kura laikā pilots tiek apmācīts simulētā instrumentālā lidojumā, izmantojot lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas, kas var būt FFS, FNPT vai FTD.

34

Pēdējā minētajā sakarā no paša Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 2) punkta formulējuma izriet, ka 15 stundas daudzpilotu apkalpes sadarbībā pilnībā var tikt veiktas uz zemes ar FFS vai FNPT II. Ņemot vērā šo formulējumu, šī sprieduma 32. punktā izteiktos apsvērumus un to, ka šajā tiesību normā un šajā regulā nav nekādu pretēju norāžu, jāuzskata, ka pretendents ne tikai var veikt vairāk nekā 15 stundas daudzpilotu apkalpes sadarbībā, bet principā arī atlikušās stundas viņš var veikt uz zemes. Tādējādi principā ir iespējams ieskaitīt vairāk nekā 15 zemes instrumentālā treniņa stundas.

35

Savukārt, runājot par instrumentālā lidojuma mācībām, no Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 3) punkta teksta un it īpaši no vārdu “ne vairāk kā” lietojuma izriet, ka, lai gan pretendentam ir jāveic vismaz 50 stundu instrumentālie mācību lidojumi, tas nevar vairāk par 40 no šīm stundām veikt uz zemes ar FNPT II, FTD 2 vai FFS. No tā izriet, ka uz zemes veiktās instrumentālo mācību lidojumu stundas, kas pārsniedz šīs 40 stundas, nevar tikt ņemtas vērā, aprēķinot prasīto mācību laiku.

36

Otrkārt, runājot par Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 2) un 3) punkta kontekstu, jāatgādina, kā tas ir norādīts šī sprieduma 29. punktā, ka šajā 9. punktā, kurā iekļaujas šī tiesību norma, ir noteikts, ka mācību lidojumi “kopumā veido vismaz 195 stundas [..], no kurām ne vairāk kā 55 stundas no visa mācību kursa var būt zemes instrumentālā treniņa laiks”.

37

No tā nepārprotami izriet, ka pretendents, lai pabeigtu savus mācību lidojumus, nevar ieskaitīt vairāk kā 55 zemes instrumentālā laika stundas, kopā ņemot visas mācību stundas. Citiem vārdiem, iespējamās zemes instrumentālā laika stundas, kas tiek veiktas papildus šīm 55 stundām, nevar tikt ņemtas vērā, aprēķinot mācību stundas, kas veiktas, lai kopumā sasniegtu prasītās 195 stundas.

38

Tādējādi Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 2) un 3) punkts, nepārkāpjot šī 9. punkta struktūru un iekšējo saskaņotību, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tas ļauj ņemt vērā zemes instrumentālo stundu skaitu, kas pārsniedz 55 stundas.

39

Līdz ar to gadījumā, ja pretendents, kā viņam ir atļauts Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 3) punkta ii) apakšpunktā, ir veicis 40 zemes instrumentālā treniņa laika stundas, viņš var ieskaitīt ne vairāk kā 15 stundas daudzpilotu apkalpes sadarbībā uz zemes atbilstoši šim 9. punkta e) apakšpunkta 2) punktam.

40

Turpretim pretendents, kurš ir veicis mazāk nekā 40 zemes instrumentālā treniņa laika stundas, var izmantot vairāk nekā 15 stundas daudzpilotu apkalpes sadarbībā, ja vien viņa mācībās it īpaši tiek ievērots maksimālais zemes instrumentālā treniņa laika 55 stundu ierobežojums.

41

Pretēji bijušo studentu un BFS rakstveida apsvērumos izvirzītajiem argumentiem tādējādi Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkta 2) punkta interpretācija nevar pārvērst tajā ietverto minimālo prasību par maksimālo robežu.

42

Treškārt, interpretāciju, saskaņā ar kuru pretendents nevar ieskaitīt vairāk kā 55 zemes instrumentālā treniņa laika stundas saskaņā ar Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunktu, apstiprina šīs regulas mērķis.

43

Minētā regula, kā izriet no tās 1. apsvēruma, ir daļa no tiesiskā regulējuma kopuma, kura mērķis ir nodrošināt civilās aviācijas drošību.

44

Šis mērķis prasa, lai katrs pretendents iegūtu reālu lidojumu pieredzi, pavadot lielu skaitu mācību stundu reālos apstākļos lidmašīnā. Lai gan mācības uz zemes papildina mācību lidojumus, ar tām tomēr tos nevar aizstāt.

45

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 9. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, aprēķinot šajā tiesību normā norādītās 115 instrumentālā laika stundas, nav iespējams ieskaitīt vairāk kā 55 zemes instrumentālā laika stundas.

46

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pretendents ir veicis prasmju pārbaudi pirms visu prasīto mācību stundu pabeigšanas, CPL(A) apliecība viņam var tikt piešķirta pēc tam, kad viņš ir pabeidzis mācības, un viņam nav pienākuma no jauna nokārtot atbilstošu prasmju pārbaudi.

47

Saskaņā ar Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 10. punktu “pēc mācību lidojumu apguves pretendents kārto [..] prasmju pārbaudi [..]”.

48

Šīs tiesību normas tekstā – it īpaši tās vācu (“nach Abschluss”), spāņu (“tras la finalizacion”), franču (“à l’issue”), itāļu (“in seguito al completamento”) vai angļu (“upon completion”) valodas versijās – tātad ir skaidri paredzēts, ka pretendents var pieteikties prasmju pārbaudei tikai pēc tam, kad viņš ir pabeidzis mācību lidojumus.

49

No Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma FCL.010. punktā ietvertās prasmju pārbaudes definīcijas, nedz arī no šī pielikuma FCL.030. punktā izklāstītajām vispārīgajām prasībām attiecībā uz šo pārbaudi nevar tikt izsecināta cita interpretācija. Tajos nav nevienas norādes, no kuras varētu skaidri secināt, ka prasmju pārbaude var notikt pirms visu mācību lidojumu stundu pabeigšanas.

50

No tā izriet, ka pretendentam, kurš ir veicis prasmju pārbaudi pirms prasīto mācību stundu skaita pabeigšanas, ir ne tikai jāpabeidz mācības, bet arī no jauna jāveic prasmju pārbaude, kas atbilst pabeigtām mācībām.

51

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1178/2011 I pielikuma 3. papildinājuma A daļas 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pretendents ir nokārtojis prasmju pārbaudi pirms visu prasīto mācību stundu pabeigšanas, CPL(A) apliecība viņam var tikt izsniegta tikai pēc tam, kad viņš ir pabeidzis mācības un no jauna nokārtojis atbilstošo prasmju pārbaudi.

52

Ņemot vērā uz pirmo līdz trešo jautājumu sniegtās atbildes, ir jālemj par iesniedzējtiesas ceturtajā jautājumā vaicāto par iespēju ierobežot šī sprieduma iedarbību laikā.

53

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas sniegtā Savienības tiesību normas interpretācija, īstenojot ar LESD 267. pantu tai uzticēto kompetenci, izskaidro un precizē šīs normas nozīmi un apjomu, kā tā ir jāsaprot vai kā tā būtu bijusi jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No tā izriet, ka tiesa var piemērot šādi interpretētu tiesību normu un tā ir jāpiemēro tiesiskajās attiecībās, kas radušās un ir konstatētas pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju pasludināšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kuri ļauj vērsties kompetentajās tiesu iestādēs par strīdu, kas saistīts ar minētās tiesību normas piemērošanu (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Openbaar Ministerie (Dokumentu viltošana), C‑510/19, EU:C:2020:953, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Tiesa tikai īsta izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās noteiktības principu, var ierobežot iespēju visām ieinteresētajām personām atsaukties uz normu, kuru tā ir interpretējusi, lai apstrīdētu labticīgi nodibinātas tiesiskās attiecības. Lai varētu pieņemt lēmumu par šādu ierobežojumu, ir jābūt izpildītiem diviem būtiskiem kritērijiem, proti, ieinteresēto personu labticības esamībai un būtisku traucējumu rašanās riskam (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Openbaar Ministerie (Dokumentu viltošana), C‑510/19, EU:C:2020:953, 74. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka ne lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ne Tiesai iesniegtajos apsvērumos nav elementu, kas pierādītu, ka Tiesas šajā spriedumā sniegtā interpretācija ietvertu būtisku traucējumu rašanās risku, jo nav precīzas norādes par to tiesisko attiecību skaitu, kuras ir izveidotas labā ticībā un kuras šī interpretācija varētu ietekmēt.

56

Šo vērtējumu neliek apšaubīt bijušo studentu un BFS rakstveida apsvērumos izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru atbildes uz pirmo līdz trešo jautājumu obligāti un automātiski izraisot visu CPL(A) apliecību, kuras piešķirtas visās dalībvalstīs pēc nelikumīgām mācībām, anulēšanu ar atpakaļejošu spēku.

57

Proti, lai gan šis arguments, šķiet, ir balstīts uz pieņēmumu, ka ar galīgiem lēmumiem piešķirtās CPL(A) apliecības būtu jāatsauc, neskarot šī sprieduma 53. punktā minēto judikatūru, jāatgādina, ka saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu Savienības tiesībās nav prasīts, lai administratīvajai iestādei principā būtu pienākums pārskatīt administratīvu lēmumu, kas ir kļuvis galīgs, beidzoties saprātīgam pārsūdzības termiņam vai pēc visu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas. Šī principa ievērošana ļauj izvairīties no nebeidzamas administratīvo aktu, kas rada tiesiskas sekas, apšaubīšanas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 13. janvāris, Kühne & Heitz, C‑453/00, EU:C:2004:17, 22. un 24. punkts, kā arī 2020. gada 14. maijs, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Dél‑alföldi Regionális Igazgatóság, C‑924/19 PPU un C‑925/19 PPU, EU:C:2020:367, 186. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Šādos apstākļos šajā lietā nekas neattaisno atkāpšanos no principa, saskaņā ar kuru spriedums par interpretāciju rada sekas kopš dienas, kad ir stājusies spēkā interpretētā tiesību norma.

59

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, nav pamata ierobežot šā sprieduma iedarbību laikā.

60

Turklāt, lai iesniedzējtiesai sniegtu pilnīgu atbildi, jāpiebilst, ka Savienības tiesību pilnīgu efektivitāti un to tiesību efektīvu aizsardzību, kuras no tām izriet privātpersonām, vajadzības gadījumā var nodrošināt ar valsts atbildības par zaudējumiem, kas privātpersonām nodarīti ar Savienības tiesību pārkāpumiem, kuros tā ir vainojama, principu, jo šis princips ir raksturīgs Līgumu sistēmai, uz kuriem tā ir balstīta (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1996. gada 5. marts, Brasserie du pêcheur un Factortame, C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79, 20., 39. un 52. punkts, kā arī 2019. gada 19. decembris, Deutsche Umwelthilfe, C‑752/18, EU:C:2019:1114, 54. punkts).

61

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: