–

Simonsen & Weel A/S vārdā – S. Troels Poulsen, advokat,

–

Region Nordjylland og Region Syddanmark vārdā – T. Braad un H. Padkjær Sørensen, advokater,

–

Dānijas valdības vārdā – J. Nymann‑Lindegren un M. Jespersen, kā arī M. Wolff, pārstāvji,

–

Beļģijas valdības vārdā – L. Van den Broeck un J.‑C. Halleux, pārstāvji,

–

Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, kā arī S. Eisenberg, pārstāvji,

–

Igaunijas valdības vārdā – N. Grünberg, pārstāve,

–

Francijas valdības vārdā – C. Mosser un E. de Moustier, pārstāves,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch un J. Schmoll, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – P. Ondrůšek un H. Støvlbæk, kā arī L. Haasbeek, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 18. panta 1. punktu, 33. un 49. pantu, kā arī šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. punktu un 10. punkta a) apakšpunktu un Padomes Direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/23/ES (OV 2014, L 94, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 92/13”), 2.d panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Simonsen & Weel A/S, no vienas puses, un Region Nordjylland (Ziemeļjitlandes reģions, Dānija) un Region Syddanmark (Dienviddānijas reģions) (turpmāk tekstā kopā – “Reģioni”), no otras puses, par šo reģionu lēmumu noslēgt pamatnolīgumu ar Nutricia A/S.

3

Direktīvas 2014/24 59.–62. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs direktīvas 5. panta “Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes” 5. punktā ir paredzēts:

“Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez [pievienotās vērtības nodokļa (PVN)], kuri paredzēti visā pamatnolīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.”

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 18. panta, kurā ir izklāstīti “iepirkuma principi”, 1. punkta pirmo daļu:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.”

6

Direktīvas 2014/24 33. pantā “Pamatnolīgumi” ir noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.

Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.

2.   Tiesības slēgt līgumus, kuri balstās uz pamatnolīgumu, piešķir saskaņā ar šajā punktā un 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

[..]

Ar līgumiem, kuri balstās uz pamatnolīgumu, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

3.   Ja pamatnolīgums ir noslēgts ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas balstās uz minēto pamatnolīgumu, piešķir atbilstoši pamatnolīguma noteikumiem.

[..]”

7

Šīs direktīvas 49. pantā “Paziņojumi par līgumu” ir paredzēts:

“Paziņojumus par līgumu izmanto iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām, neskarot 26. panta 5. punkta otro daļu un 32. pantu. Paziņojumos par līgumu iekļauj V pielikuma C daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 51. pantu.”

8

Atbilstoši minētās direktīvas 53. panta “Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība” 1. punkta pirmajai daļai:

“Līgumslēdzējas iestādes neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 51. pantu, vai no dienas, kurā tika nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.”

9

Direktīvas 2014/24 72. pantā “Līgumu izmaiņas to darbības laikā” ir noteikts:

“1.   Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

[..]

Līgumslēdzējas iestādes, kuras šā punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos ir veikušas izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāds paziņojums ietver V pielikuma G daļā norādīto informāciju, un to publicē saskaņā ar 51. pantu.

[..]

4.   Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

5.   Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai publiska līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.”

10

Šīs direktīvas 91. pantā ir paredzēts:

“[Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 2004/18/EK [(2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.)] atceļ no 2016. gada 18. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XV pielikumā.”

11

Minētās direktīvas V pielikumā ir norādīta “informācija, kas jāiekļauj paziņojumos”. Šī pielikuma B daļā ir izklāstīta “informācija, kas jāiekļauj iepriekšējos informatīvajos paziņojumos (kā minēts 48. pantā)”. Šīs daļas II sadaļā ir norādīta “papildu informācija, kas jāsniedz, ja ar paziņojumu izsludina iepirkumu (48. panta 2. punkts)”.

12

Šajā informācijā tostarp ietilpst šīs II sadaļas 7. punktā minētā informācija, kas ir formulēta šādi:

“Ciktāl tas jau ir zināms, aplēstais kopējais līguma(-u) apjoms; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.”

13

Minētā V pielikuma C daļā “Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 49. pantā)” ir noteikts:

“[..]

[..]

[..]

[..]

[..]”

14

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/1986 (2015. gada 11. novembris), ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 842/2011 (OV 2015, L 296, 1. lpp.), II pielikumā ir ietverta standarta veidlapa, kurā ir norādītas dažādas ailes, ko attiecīgā gadījumā var aizpildīt vai kas ir jāaizpilda līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam.

15

Šīs veidlapas II iedaļā “Priekšmets” ir nošķirts “iepirkuma apjoms” un tā “apraksts”.

16

Iedaļā par iepirkuma apjomu ir ietverta II.1.5. aile “Paredzamā kopējā vērtība”. Šajā ailē ir atsauce uz standarta veidlapas 2. zemsvītras piezīmi, kurā ir minēta tikai adverbiāla vārdkopa “ja piemērojams”. Minētajā ailē līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir jānorāda iepirkuma vērtība bez PVN un šim nolūkam izmantotā valūta, precizējot, ka – “pamatnolīgumu vai dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā – [runa ir par] paredzam[o] līgumu kopēj[o] maksimāl[o] vērtīb[u] visā pamatnolīguma vai dinamiskā[s] iepirkuma [sistēmas] darbības laikā”.

17

Iedaļā par iepirkuma aprakstu ir iekļauta II.2.1. aile, kurā ir jānorāda līguma “nosaukums”. Šajā ailē ir ietverta apakškategorija ar nosaukumu “Daļas numurs”, kura arī ir saistīta ar 2. zemsvītras piezīmi “ja piemērojams”.

18

II.2.6. ailē “Paredzamā vērtība” ir noteikts, ka līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam ir jānorāda līguma vērtība bez PVN, kā arī šim nolūkam izmantotā valūta, un ir precizēts, ka – “attiecībā uz pamatnolīgumiem un dinamiskām iepirkuma sistēmām – [runa ir par] paredzam[o] kopēj[o] maksimāl[o] vērtīb[u] visam šīs daļas darbības laikam”.

19

Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/23 (turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”), ir piemērojama pamatlietas faktiem, jo šīs pēdējās minētās direktīvas transponēšanas termiņš ir 2016. gada 18. aprīlis.

20

Direktīvas 89/665 sākotnējā redakcija iepriekš tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris) (OV 2007, L 335, 31. lpp.). Direktīvas 2007/66 13., 14. un 17. apsvērumā ir noteikts:

[..]

21

Direktīvas 89/665 1. panta “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” 1. punktā ir paredzēts:

“Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Direktīvā [2014/24], izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar minētās direktīvas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 15., 16., 17. un 37. pantu.

[..]

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver publiskus līgumus, pamatnolīgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas un dinamiskas iepirkumu sistēmas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva [2014/24/] vai Direktīva [2014/23], līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.”

22

Saskaņā ar Direktīvas 89/665 2.d panta “Spēkā neesamība” 1. punktu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka visos turpmāk norādītajos gadījumos līgumu par spēkā neesošu atzīst no līgumslēdzējas iestādes neatkarīga pārskatīšanas struktūra vai ka tā spēkā neesamība ir šādas pārskatīšanas struktūras lēmuma iznākums:

[..].”

23

Direktīvas 92/13 1. panta “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” 1. punkta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts:

“Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvā 2014/25/ES [(2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.)], izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 18. līdz 24. pantu, 27. līdz 30. pantu, 34. vai 55. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas, pamatnolīgumus un dinamiskas iepirkumu sistēmas.”

24

Direktīvas 92/13 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējums ir analogs Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumam.

25

2015. gada 15. decembraUdbudsloven, lov nr. 1564 (Likums Nr. 1564 par publisko iepirkumu), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”), ar kuru Dānijas tiesībās ir transponēta Direktīva 2014/24, ir ietverta I sadaļa “Vispārīgi noteikumi”, kurā ietilpst šī likuma 1.–38. pants.

26

Minētā likuma 2. panta “Vispārējie principi” 1. punktā ir paredzēts:

“Attiecībā uz II līdz IV sadaļā minētajiem publiskā iepirkuma līgumiem līgumslēdzēja iestāde ievēro vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.”

27

Šī paša likuma 24. pantā tostarp ir ietvertas šādas definīcijas:

“[..]

[..]

28

Publisko iepirkumu likuma II sadaļā, kas attiecas uz “publiskiem iepirkumiem, kuru vērtība pārsniedz robežvērtību”, ir ietverts tā 39.–185. pants.

29

Šī likuma 56. pantā ir noteikts:

“Atklātā procedūrā ikviens ekonomikas dalībnieks var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz paziņojumu par līgumu. Paziņojumā par līgumu iekļauj Direktīvas [2014/24] V pielikuma C daļā norādīto informāciju. Līgumslēdzēja iestāde izmanto šī likuma 128. panta 3. punktā minēto standarta veidlapu.”

30

Saskaņā ar minētā likuma 128. pantu:

“1.   Līgumslēdzēja iestāde paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu izmanto kā līdzekli konkursam visās procedūrās, izņemot sarunu procedūru bez iepriekšēja paziņojuma [..].

2.   Paziņojumos par līgumu iekļauj Direktīvas [2014/24] V pielikuma C daļā paredzēto informāciju.

3.   Paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu sagatavo pēc Eiropas Komisijas noteikto standarta veidlapu paraugiem, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar Direktīvas [2014/24] VIII pielikumu.

[..]”

31

2016. gada 2. jūnijaLov om Klagenævnet for Udbud, lovbekendtgørelse nr. 593 (Likums par publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisiju, Kodifikācijas rīkojums Nr. 593), ar kuru īsteno Direktīvu 92/13, 17. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir paredzēts:

“Līgumu, uz kuru attiecas Likuma par publiskajiem iepirkumiem II vai III sadaļa vai Direktīva [2014/25], atzīst par spēkā neesošu, ja:

[..].”

32

Reģioni ar 2019. gada 30. aprīļa paziņojumu par līgumu izsludināja atklātu publiskā iepirkuma procedūru Direktīvas 2014/24 izpratnē, lai noslēgtu pamatnolīgumu uz četriem gadiem starp Ziemeļjitlandes reģionu un vienu saimnieciskās darbības subjektu mākslīgās barošanas zondes komplektu iegādei pacientiem, kuri saņem aprūpi mājās un veselības aprūpes iestādēs.

33

Paziņojumā par līgumu bija precizēts, ka Dienviddānijas reģions piedalīsies tikai “izvēles kārtībā” un ka kandidātiem ir jāiesniedz piedāvājumi attiecībā uz “visām līguma pozīcijām”.

34

Turklāt šajā paziņojumā nebija ietverta ne informācija par pamatnolīguma attiecībā uz Ziemeļjitlandes reģionu vai – “izvēles kārtībā” – Dienviddānijas reģionu iepirkuma paredzamo vērtību, ne informācija par pamatnolīgumu maksimālo vērtību vai saskaņā ar pamatnolīgumiem iegādājamo preču paredzamo vai maksimālo daudzumu.

35

Kā izriet no minētā paziņojuma 3. pielikuma, “norādītās aplēses un paredzamais patērējamais apjoms tikai atspoguļo līgumslēdzēju iestāžu prognozes attiecībā uz līgumā paredzēto pakalpojumu patēriņu. Tādēļ līgumslēdzējas iestādes ar pamatnolīgumu neuzņemas pirkt noteiktu pakalpojumu daudzumu vai veikt pirkumus par noteiktu summu. Citiem vārdiem sakot, faktiskais patēriņš var izrādīties lielāks vai mazāks, nekā norādīts aplēsēs”. Pamatnolīgums arī nebūtu jāuzskata par ekskluzīvu, jo līgumslēdzēja iestāde varēja iegādāties līdzīgas preces no citiem piegādātājiem, ievērojot publiskos iepirkumus reglamentējošos noteikumus.

36

Ar 2019. gada 9. augusta lēmumu Reģioni uzskatīja, ka Nutricia piedāvājums ir visizdevīgākais un ka šī sabiedrība ir ieguvusi līguma slēgšanas tiesības. 2019. gada 19. augustāSimonsen & Weel cēla prasību Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija, Dānija), lūdzot atcelt šo lēmumu.

37

Tā kā šī tiesa šai prasībai nepiešķīra apturošu iedarbību, Ziemeļjitlandes reģions noslēdza pamatnolīgumu ar izraudzīto pretendentu. Savukārt Dienviddānijas reģions neizvēlējās to noslēgt.

38

Prasības pamatojumam Simonsen & Weel apgalvo, pirmkārt, ka, paziņojumā par līgumu nenorādīdami saskaņā ar pamatlietā aplūkoto pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamo daudzumu vai paredzamo vērtību, Reģioni tostarp ir pārkāpuši Direktīvas 2014/24 49. pantu, vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, kas noteikti šīs direktīvas 18. panta 1. punktā, kā arī minētās direktīvas V pielikuma C daļas 7. punktu.

39

Otrkārt, Reģioniem esot jānorāda maksimālais to preču daudzums, kuras var iegādāties, izpildot pamatnolīgumu, vai tā kopējā maksimālā vērtība, pretējā gadījumā tie varētu mākslīgi sadalīt šo pamatnolīgumu visā tā darbības laikā pretrunā judikatūrai, kas izriet no 2018. gada 19. decembra sprieduma Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice (C‑216/17, EU:C:2018:1034).

40

Attiecībā uz paredzamā daudzuma vai vērtības nenorādīšanu Reģioni tostarp iebilst, ka pienākums paziņojumā par līgumu norādīt konkrētu apjomu vai vērtību neattiecas uz pamatnolīgumiem. No paša Direktīvas 2014/24 33. panta 1. punkta formulējuma izrietot, ka aplēstos paredzētos daudzumus var norādīt “vajadzības gadījumā”, kas nozīmē, ka šāda līgumslēdzējas iestādes norāde ir fakultatīva.

41

Attiecībā uz to, ka nav norādīts maksimālais preču daudzums, ko var iegādāties, izpildot pamatnolīgumu, vai tā kopējā maksimālā vērtība, Reģioni apgalvo, ka 2018. gada 19. decembra sprieduma Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice (C‑216/17, EU:C:2018:1034) risinājums attiecas tikai uz situācijām, kad līgumslēdzēja iestāde rīkojas citu līgumslēdzēju iestāžu vārdā, kuras tiešā veidā nav pamatnolīguma puses, bet tas tā nebija šajā gadījumā. Turklāt no šī sprieduma izrietot, ka ir ievēroti pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi, jo kopējais pakalpojumu apjoms ir norādīts pašā pamatnolīgumā vai kādā citā ar līgumu saistītā dokumentā.

42

Turklāt tāda iepirkuma gadījumā, kas attiecas uz pamatnolīgumu, jautājums par to, vai tas tiek īstenots citu līgumslēdzēju iestāžu vārdā, esot izšķirošs, kas arī izrietot no Direktīvas 2014/24 59.–62. apsvēruma. 2018. gada 19. decembra sprieduma Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice (C‑216/17, EU:C:2018:1034) 61. punktā minētā prasība par maksimālā apjoma vai maksimālās vērtības norādīšanu nevarot tikt paplašināti attiecināta uz gadījumiem, kas nav salīdzināmi ar šajā lietā aplūkoto gadījumu. Konkrētajā gadījumā Reģioni apgalvo, ka tie ir izsludinājuši neekskluzīvu un nesinalagmātisku pamatnolīgumu un iepirkuma procedūras brīdī nezināja par konkrētu iepirkuma vajadzību apjomu vai cenu līmeni attiecībā uz “atsevišķiem līgumiem”. Līdz ar to tās neesot varējušas veikt uzticamas pamatnolīguma vērtības aplēses.

43

Līdz ar to Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) jautā par iespēju piemērot pēc analoģijas 2018. gada 19. decembra sprieduma Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice (C‑216/17, EU:C:2018:1034) risinājumu pamatlietā, ņemot vērā lietas, kurā ir pasludināts šis spriedums, īpašos apstākļus un to, ka salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/18, kas ir piemērojama šajā lietā, formulējumu Direktīvā 2014/24 attiecībā uz pamatnolīgumu ir atšķirības, pat ja tās ir nelielas. Tā it īpaši šaubās par to, vai maksimālajās robežās būtu jānorāda gan saskaņā ar pamatnolīgumu iegādājamo preču maksimālais daudzums, gan to maksimālā vērtība un vai attiecīgā gadījumā šāds maksimālais daudzums būtu jānosaka “no paša sākuma”, proti, paziņojumā par līgumu, kurā tas ir identisks paredzamajai vērtībai, un/vai iepirkuma specifikācijās, vai arī pietiek ar to, ka maksimālās robežas pirmoreiz tiek noteiktas pašā pamatnolīgumā, proti, konkursa procedūras beigās. Visbeidzot, gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde nav pareizi norādījusi šīs maksimālās robežas, iesniedzējtiesa jautā, vai, piemērojot Direktīvas 92/13 2.d pantu, uz šī pamata noslēgtais pamatnolīgums ir jāpielīdzina situācijai, kad nav publicēts paziņojums par līgumu, un vai līdz ar to ir jāuzskata, ka tas nav spēkā.

44

Šādos apstākļos Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

45

Ar pirmā jautājuma a) daļu un otrā jautājuma a) daļu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 49. pants, šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. un 8. punkts, kā arī 10. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopsakarā ar minētās direktīvas 33. pantu un šīs direktīvas 18. panta 1. punktā noteiktajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumā par līgumu ir jānorāda saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība un ka, tiklīdz šīs robežas būs sasniegtas, minētais pamatnolīgums vairs nebūs spēkā.

46

Jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/24 33. panta 1. punkta otro daļu pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi definēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības ir plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu. Šī punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

47

Direktīvas 2014/24 49. pantā ir paredzēts, ka paziņojumus par līgumu izmanto iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām, neskarot šīs direktīvas 26. panta 5. punkta otro daļu un 32. pantu. Paziņojumos par līgumu iekļauj V pielikuma C daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar šīs pašas direktīvas 51. pantu.

48

No tā izriet, ka Direktīvas 2014/24 49. pants un līdz ar to tās V pielikuma C daļa ir piemērojama pamatnolīgumiem.

49

Šajā ziņā konkrētas Direktīvas 2014/24 normas, lasot tās atsevišķi, ļauj noprast, ka līgumslēdzējai iestādei ir rīcības brīvība attiecībā uz iespēju paziņojumā par līgumu norādīt saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču maksimālo vērtību.

50

Direktīvas 2014/24 V pielikuma C daļas 8. punktā ir paredzēts, ka, ņemot vērā paziņojumā par līgumu norādāmo informāciju, līgumslēdzējai iestādei ir jānorāda paredzētā kopējā līguma(-u) apjoma secība; ja līgumam ir vairākas daļas, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atsauce tikai uz “apjoma secību”, nevis uz precīzi noteiktu vērtību nozīmē to, ka aplēses, kuras ir jānorāda līgumslēdzējai iestādei, var būt aptuvenas.

51

Šīs C daļas 10. punkta, kas attiecas uz informāciju par piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas termiņiem un, ciktāl zināms, līguma darbības ilgumu, a) punktā, kas īpaši veltīts pamatnolīgumiem, ir noteikts, ka līgumslēdzējai iestādei, ciktāl iespējams, ir jānorāda piešķiramā līguma slēgšanas tiesību vērtība vai apjoma secība un periodiskums. No tā izriet, ka saskaņā ar šo tiesību normu līgumslēdzējas iestādes norāde par piešķiramo līgumu vērtību vai apjoma secību un periodiskumu netiek prasīta visos gadījumos.

52

Tāpat Direktīvas 2014/24 33. panta 1. punkta otrajā daļā ir minēts, ka pamatnolīguma mērķis ir “vajadzības gadījumā” noteikt paredzētos daudzumus. Atsaucoties uz adverbiālu vārdkopu “vajadzības gadījumā”, šajā tiesību normā konkrēti attiecībā uz piegādājamo preču daudzumiem ir precizēts, ka tie, ciktāl iespējams, ir jānorāda pamatnolīgumā. Tāpat no Īstenošanas regulas 2015/1986 II pielikumā esošās standarta veidlapas izriet, ka līgumslēdzējai iestādei nav jāaizpilda II.1.5. aile “Paredzamā kopējā vērtība”, jo šo vērtību var precizēt, “ja piemērojams”, kā tas izriet no atsauces šajā sadaļā uz šīs veidlapas 2. zemsvītras piezīmi.

53

No tā izriet, ka minēto normu gramatiska interpretācija vien nav izšķiroša, lai noteiktu, vai paziņojumā par līgumu ir jānorāda saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība.

54

Tomēr, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, kas minēti Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā, kā arī šīs direktīvas vispārējo sistēmu, nevar pieļaut, ka līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu atturas norādīt saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču maksimālo vērtību.

55

Proti, no citām Direktīvas 2014/24 normām izriet, ka līgumslēdzējai iestādei ir jānosaka pamatnolīguma, ko tā plāno noslēgt, saturs.

56

Pirmkārt, šīs direktīvas 5. panta, kas attiecas uz iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina metodēm, 5. punktā ir paredzēts, ka pamatnolīgumu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu paredzamā maksimālā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā pamatnolīguma darbības laikā.

57

Taču, tā kā līgumslēdzējai iestādei ir jānovērtē visu to līgumu paredzamā maksimālā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā pamatnolīguma darbības laikā, nekas tai neliedz darīt šo vērtību zināmu pretendentiem.

58

Tiesa tostarp ir balstījusies uz Direktīvas 2004/18 9. panta 9. punktu, kura formulējums ir identisks Direktīvas 2014/24 5. panta 5. punkta formulējumam, uzskatīdama 2018. gada 19. decembra sprieduma Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice (C‑216/17, EU:C:2018:1034) 60. punktā – lai arī pamatnolīgumu sākotnēji noslēgušajai līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma darīt visu iespējamo, lai precizētu katra turpmāk noslēdzamā līguma vērtību un periodiskumu, tomēr tai ir obligāti jāprecizē paša pamatnolīguma kopapjoms un tātad maksimālais ar turpmākajiem līgumiem aptvertais [piegāžu] daudzums un/vai vērtība.

59

Otrkārt, piemērojot Direktīvas 2014/24 V pielikuma C daļas 7. punktu, līgumslēdzējai iestādei atbilstoši informācijai, kurai jābūt ietvertai paziņojumos par līgumu, ir jāraksturo līgums un šajā ziņā jānorāda kopējais pamatnolīguma aptverto piegāžu daudzums vai vērtība. Šo pienākumu nevar izpildīt, nenorādot vismaz šo piegāžu maksimālo apjomu un/vai vērtību.

60

Turklāt, ja līgumslēdzējai iestādei ir jāaizpilda standarta veidlapa, kas ietverta Īstenošanas regulas 2015/1986 II pielikumā, tai šīs veidlapas II.2.6. ailē, kas attiecas uz paredzamo vērtību, ir jānorāda katras daļas kopējā maksimālā vērtība attiecībā uz tās kopējo ilgumu.

61

Turklāt ir jāuzsver, ka tādi Savienības pamatprincipi kā vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības princips ir piemērojami pamatnolīguma noslēgšanas laikā, kā izriet no Direktīvas 2014/24 33. panta 1. punkta pirmās daļas. Taču no tā izrietošie gan vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, gan pārskatāmības princips prasa, lai visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība paziņojumā par līgumu vai specifikācijās būtu formulēti skaidri, precīzi un nepārprotami – tā, lai, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un samērā rūpīgam pretendentam ļautu skaidri saprast to precīzu tvērumu un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei ļautu efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē attiecīgo iepirkumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 19. decembris, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice, C‑216/17, EU:C:2018:1034, 63. punkts).

62

Proti, tad, ja pamatnolīgumu sākotnēji noslēgusī līgumslēdzēja iestāde nebūtu precizējusi šā pamatnolīguma maksimālo vērtību vai apjomu, tiktu pārkāpti pārskatāmības princips un princips par vienlīdzīgu attieksmi pret pamatnolīguma noslēgšanā ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir noteikti tostarp Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 19. decembris, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice, C‑216/17, EU:C:2018:1034, 64. punkts).

63

Šajā ziņā tas, ka līgumslēdzēja iestāde norāda saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamo daudzumu un/vai vērtību, kā arī maksimālo daudzumu un/vai vērtību, ir ļoti būtiski pretendentam, jo, pamatojoties uz šīm aplēsēm, tas varēs novērtēt savu spēju izpildīt no šī pamatnolīguma izrietošās saistības.

64

Turklāt, ja maksimālā paredzamā vērtība vai daudzums, uz kuru attiecas šāds nolīgums, nebūtu norādīti vai ja šāda norāde nebūtu juridiski saistoša, līgumslēdzēja iestāde varētu atkāpties no šī maksimālā daudzuma. Līdz ar to līgumslēdzēja līgumiskā atbildība varētu iestāties pamatnolīguma neizpildes dēļ, ja tas nespētu piegādāt līgumslēdzējas iestādes pieprasītos daudzumus, pat ja tie pārsniegtu paziņojumā par līgumu norādīto maksimālo daudzumu. Šāda situācija būtu pretrunā Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā noteiktajam pārskatāmības principam.

65

Turklāt pārskatāmības princips varētu tikt pārkāpts ilgstoši, jo, kā tas izriet no šīs direktīvas 33. panta 1. punkta trešās daļas, pamatnolīgums var tikt noslēgts uz laiku līdz četriem gadiem vai pat ilgāk, tostarp ar pamatnolīguma mērķi pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Turklāt, kā norādīts minētās direktīvas 62. apsvērumā, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms pamatnolīguma spēkā esamības laikposma beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikti nav jāsakrīt ar minētā pamatnolīguma spēkā esamības laikposma beigām, bet tie attiecīgā gadījumā varētu būt īsāki vai garāki.

66

Visbeidzot, pienākuma noteikt ar pamatnolīgumu aptverto paredzamo maksimālo vērtību vai daudzumu plaša interpretācija varētu arī, pirmkārt, atņemt lietderīgo iedarbību Direktīvas 2014/24 33. panta 2. punkta trešajā daļā paredzētajam noteikumam, ka ar līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nekādā gadījumā nevar būtiski grozīt minētajā pamatnolīgumā paredzētos nosacījumus un, otrkārt, ļaut izmantot [pamatnolīgumus] ļaunprātīgi vai tādā veidā, kas traucē, ierobežo vai izkropļo konkurenci, kā paredzēts minētās direktīvas 61. apsvērumā.

67

No tā izriet, ka prasībā, lai pamatnolīgumu sākotnēji noslēgusī līgumslēdzēja iestāde pamatnolīgumā norādītu šajā pamatnolīgumā paredzēto piegāžu maksimālo apjomu un vērtību, izpaužas aizliegums izmantot pamatnolīgumus ļaunprātīgi vai tādā veidā, kas traucē, ierobežo vai izkropļo konkurenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 19. decembris, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice, C‑216/17, EU:C:2018:1034, 69. punkts).

68

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pamatnolīgumu sākotnēji noslēgusī līgumslēdzēja iestāde drīkst uzņemties saistības savā un to citu šajā nolīgumā skaidri norādīto iespējamo līgumslēdzēju iestāžu vārdā tikai konkrēta apjoma un/vai maksimālās vērtības robežās un ka līdzko šī robeža tiks sasniegta, minētais nolīgums vairs nebūs spēkā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 19. decembris, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust un Coopservice, C‑216/17, EU:C:2018:1034, 61. punkts).

69

Tomēr ir jāsniedz divi papildu precizējumi.

70

Pirmkārt, saskaņā ar Direktīvas 2014/24 33. panta 2. punkta trešo daļu un 72. pantu ir pieņemami pamatnolīguma grozījumi, kuri nav būtiski, ņemot vērā, ka principā šādam grozījumam ir konsensuāls raksturs un līdz ar to tiek prasīta izraudzītā pretendenta piekrišana.

71

Otrkārt, saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču maksimālā daudzuma vai vērtības norādīšana vienādi var būt ietverta paziņojumā par līgumu vai iepirkuma specifikācijās, jo attiecībā uz pamatnolīgumu līgumslēdzējām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/24 53. panta 1. punktu elektroniskā veidā ir jānodrošina pilnīga un tieša bezmaksas piekļuve iepirkuma dokumentiem bez ierobežojumiem, sākot no šī paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar šīs direktīvas 51. pantu.

72

Tādējādi šādu nosacījumu izpilde nodrošina Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā noteikto pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu.

73

Savukārt šie principi nebūtu izpildīti gadījumā, ja ekonomikas dalībniekam, kas vēlas piekļūt minētajām specifikācijām, lai novērtētu piedāvājuma iesniegšanas lietderīgumu, būtu iepriekš jāizpauž interese līgumslēdzējai iestādei.

74

Šādos apstākļos uz pirmā jautājuma a) daļu un otrā jautājuma a) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 49. pants, šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. un 8. punkts, kā arī 10. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopā ar minētās direktīvas 33. pantu un tās 18. panta 1. punktā noteiktajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumā par līgumu ir jānorāda saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība un ka tiklīdz šī robeža tiks sasniegta, minētais pamatnolīgums vairs nebūs spēkā.

75

Ar pirmā jautājuma b) daļu un otrā jautājuma b) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 49. pants, kā arī šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. punkts un 10. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopā ar minētās direktīvas 33. pantu un tās 18. panta 1. punktā noteiktajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums vai vērtība, kā arī to maksimālais daudzums vai vērtība paziņojumā par līgumu ir jānorāda vispārīgi.

76

Kā izriet no atbildes, kas sniegta uz pirmā jautājuma a) daļu un otrā jautājuma a) daļu, tā kā paziņojumā par līgumu ir jānorāda saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība, Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā noteiktie pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi ir pretrunā tam, ka līgumslēdzēja iestāde sniedz tikai daļēju informāciju par pamatnolīguma priekšmetu un apjomu, kas ir plānots kvantitatīvā un/vai finansiālā ziņā.

77

Šī informācija paziņojumā par līgumu varētu tikt norādīta vispārīgi, jo šāda norāde ir pietiekama, lai nodrošinātu šīs direktīvas 18. panta 1. punktā noteikto pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu.

78

Tomēr, lai pilnīgāk informētu pretendentus un ļautu tiem pēc iespējas labāk novērtēt piedāvājuma iesniegšanas izdevīgumu, līgumslēdzējai iestādei nekas neliedz noteikt papildu prasības un sadalīt saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču kopējo paredzamo daudzumu vai vērtību, lai raksturotu sākotnējās līgumslēdzējas iestādes, kura plāno noslēgt pamatnolīgumu, un tās(-o) sākotnējās(-o) līgumslēdzējas(-u) iestādes(-žu) vajadzības, kuras izvēles kārtībā ir izteikušas vēlmi piedalīties šajā pamatnolīgumā.

79

Tāpat līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu atsevišķi var uzrādīt saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamo daudzumu un/vai vērtību, kā arī maksimālo daudzumu un/vai vērtību attiecībā uz katru līgumslēdzēju iestādi, neatkarīgi no tā, vai tām ir nodoms noslēgt pamatnolīgumu vai arī tās var izvēlēties to noslēgt. Tā tas it īpaši varētu būt gadījumā, ja, ņemot vērā vēlākos publiskā iepirkuma līgumu izpildes nosacījumus, ekonomikas dalībnieki tiek aicināti iesniegt piedāvājumus attiecībā uz visām daļām vai visām paziņojumā par līgumu minētajām pozīcijām vai arī ja turpmākie līgumi ir jāizpilda attālās vietās.

80

Līdz ar to uz pirmā jautājuma b) daļu un otrā jautājuma b) daļu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 49. pants, kā arī šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. punkts un 10. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopā ar minētās direktīvas 33. pantu un tās 18. panta 1. punktā noteiktajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka paziņojumā par līgumu saskaņā ar pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai vērtība, kā arī maksimālais daudzums un/vai vērtība ir jānorāda vispārīgi un ka šajā paziņojumā var noteikt papildu prasības, ko līgumslēdzēja iestāde izlemtu tajās iekļaut.

81

Vispirms ir jāatgādina – tas, ka iesniedzējtiesa prejudiciālo jautājumu ir formulējusi, atsaucoties uz noteiktām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot iztiesājamo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā ir uz tiem atsaukusies. Šajā ziņā Tiesai no visas valsts tiesas iesniegtās informācijas un tostarp no lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu pamatojuma ir tiesības izdalīt tos Savienības tiesību elementus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu (skat. it īpaši spriedumus, 2009. gada 27. oktobris, ČEZ, C‑115/08, EU:C:2009:660, 81. punkts; 2012. gada 22. marts, Nilaş u.c., C‑248/11, EU:C:2012:166, 31. punkts, kā arī 2017. gada 20. decembris, Impresa di Costruzioni Ing. E. Mantovani un Guerrato, C‑178/16, EU:C:2017:1000, 28. punkts).

82

Šajā gadījumā Direktīva 92/13, kuras interpretāciju ir lūgusi iesniedzējtiesa, attiecas uz noteikumiem par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, ko īsteno saimnieciskās darbības subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Šādi pakalpojumi netiek aplūkoti pamatlietā, kas attiecas uz prasībām saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām, kuras ir balstītas uz Direktīvu 2014/24 un kuras ir reglamentētas Direktīvā 89/665, un pēdējās minētās direktīvas 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts ir formulēts līdzīgi attiecīgās Direktīvas 92/13 normas formulējumam.

83

Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams gadījumā, kad paziņojums par līgumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja, pirmkārt, saskaņā ar plānoto pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai paredzamā vērtība izriet nevis no šī paziņojuma par līgumu, bet gan no iepirkuma specifikācijām un, otrkārt, nedz minētajā paziņojumā par līgumu, nedz iepirkuma specifikācijās nav minēts saskaņā ar minēto pamatnolīgumu piegādājamo preču maksimālais daudzums un/vai maksimālā vērtība.

84

Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punktā ir paredzēts, ka tad, ja paziņojums par līgumu iepriekš netiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī – un tas nav atļauts atbilstoši Direktīvas 2014/24 normām –, attiecīgajam līgumam vai, kā tas ir šajā gadījumā, attiecīgajam pamatnolīgumam zūd tā iedarbība.

85

Šis 2.d pants Direktīvas 89/665 sākotnējā redakcijā tika iekļauts ar Direktīvu 2007/66. Savienības likumdevējs ir izskaidrojis veiktos grozījumus, Direktīvas 2007/66 13. apsvērumā norādot, ka, lai cīnītos pret prettiesisku līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pēc savstarpējas vienošanās, ko Tiesa 2005. gada 11. janvāra spriedumā Stadt Halle un RPL Lochau (C‑26/03, EU:C:2005:5, 36. un 37. punkts) ir kvalificējusi kā visbūtiskāko Savienības tiesību aktu publisko iepirkumu jomā pārkāpumu, ko veic līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāparedz efektīva, samērīga un preventīva sankcija un šajā ziņā jāuzskata, ka līgumam, kas ir prettiesiskas savstarpējas vienošanās rezultāts, principā būtu jābūt bez iedarbības. Šīs direktīvas 14. apsvērumā tā ir precizējusi, ka spēkā neesamība ir visefektīvākais veids, kā atjaunot konkurenci un radīt jaunas komerciālas iespējas uzņēmējiem, kuriem prettiesiski ir tikusi liegta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, un ka līgumos pēc savstarpējas vienošanās šīs direktīvas izpratnē būtu jāietver visi līgumi, kas noslēgti bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Direktīvas 2004/18 izpratnē.

86

Tādējādi no Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Direktīvas 2007/66 13. un 14. apsvērumu, izriet, ka, pieņemot Direktīvu 2007/66, Savienības likumdevējs ir vēlējies piemērojamajās tiesībās ieviest bargu sankciju, kuras piemērošana tomēr būtu jāattiecina tikai uz vissmagākajiem Savienības publiskā iepirkuma tiesību pārkāpumu gadījumiem, proti, tādiem, kuros līgums ir ticis noslēgts pēc savstarpējas vienošanās bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

87

No tā izriet, ka būtu nesamērīgi šīs tiesību normas piemērošanu attiecināt uz tādu situāciju kā pamatlietā aplūkotā, kurā Reģioni publicēja paziņojumu par līgumu un padarīja pieejamas iepirkuma specifikācijas, šajā paziņojumā vai specifikācijās neminot saskaņā ar šo pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamo daudzumu un/vai paredzamo vērtību, kā arī maksimālo daudzumu un/vai maksimālo vērtību.

88

Šādā situācijā Direktīvas 2014/24 49. panta, lasot to kopā ar šīs direktīvas V pielikuma C daļas 7. un 8. punktu, kā arī 10. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums nav tik smags, kā rezultātā būtu jāpiemēro Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā sankcija.

89

Līgumslēdzējas iestādes pienākuma norādīt informāciju par pamatnolīguma apjomu neizpilde šādā gadījumā ir pietiekami uztverama, lai ekonomikas dalībnieks, kurš vēlas iesniegt piedāvājumu un kurš tātad būtu uzskatāms par informētu, to varētu noskaidrot.

90

Līdz ar to uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 2.d panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams gadījumā, kad paziņojums par līgumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja, pirmkārt, saskaņā ar plānoto pamatnolīgumu piegādājamo preču paredzamais daudzums un/vai paredzamā vērtība izriet nevis no šī paziņojuma par līgumu, bet gan no iepirkuma specifikācijām un, otrkārt, ne paziņojumā par līgumu, ne iepirkuma specifikācijās nav minēts saskaņā ar minēto pamatnolīgumu piegādājamo preču maksimālais daudzums un/vai maksimālā vērtība.

91

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: