Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62019CJ0320

    Tiesas spriedums (piektā palāta), 2020. gada 3. decembris.
    Ingredion Germany GmbH pret Bundesrepublik Deutschland.
    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – 3. panta h) punkts – Jaunas iekārtas – 10.a pants – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Lēmums 2011/278/ES – 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Ar kurināmo saistītās darbības līmenis – 18. panta 2. punkta otrā daļa – Piemērojamā jaudas izmantojuma koeficienta vērtība.
    Lieta C-320/19.

    Court reports – general

    ECLI identifier: ECLI:EU:C:2020:983

     TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

    2020. gada 3. decembrī ( *1 )

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – 3. panta h) punkts – Jaunas iekārtas – 10.a pants – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Lēmums 2011/278/ES – 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Ar kurināmo saistītās darbības līmenis – 18. panta 2. punkta otrā daļa – Piemērojamā jaudas izmantojuma koeficienta vērtība

    Lietā C‑320/19

    par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa, Vācija) iesniedza ar 2019. gada 1. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2019. gada 19. aprīlī, tiesvedībā

    Ingredion Germany GmbH

    pret

    Bundesrepublik Deutschland,

    TIESA (piektā palāta)

    šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan] (referents), tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič], E. Juhāss [E. Juhász], K. Likurgs [C. Lycourgos] un I. Jarukaitis [I. Jarukaitis],

    ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe],

    sekretārs: D. Diterts [D. Dittert], nodaļas vadītājs,

    ņemot vērā rakstveida procesu un 2020. gada 12. marta tiesas sēdi,

    ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

    –

    Ingredion Germany GmbH vārdā – D. Lang un L. Borchardt, Rechtsanwälte,

    –

    Bundesrepublik Deutschland vārdā – J. Steegmann un H. Barth, pārstāves,

    –

    Vācijas valdības vārdā – D. Klebs, pārstāvis,

    –

    Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji J.‑F. Brakeland un A. Becker, vēlāk – A. Becker un B. De Meester, pārstāvji,

    noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2020. gada 18. jūnija tiesas sēdē,

    pasludina šo spriedumu.

    Spriedums

    1

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV 2011, L 130, 1. lpp.), 18. panta 2. punkta otro daļu.

    2

    Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Ingredion Germany GmbH un Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvā Republika), ko pārstāv Umweltbundesamt (Federālais Vides dienests, Vācija), par jaudas izmantojuma koeficienta noteikšanu, kas piemērojams bezmaksas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu (turpmāk tekstā – “emisijas kvotas”) piešķiršanai jaunai iekārtai, kam ir kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta.

    Atbilstošās tiesību normas

    Savienības tiesības

    Direktīva 2003/87

    3

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis) (OV 2009, L 140, 63. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2003/87”), tika izveidota Eiropas Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales sistēma. Šī sistēma kopš 2005. gada 1. janvāra darbojas visās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs. Saskaņā ar šīs direktīvas 13. panta 1. punktu trešais tirdzniecības periods ilgst 8 gadus, t.i., no 2013. līdz 2020. gadam (turpmāk tekstā – “trešais tirdzniecības periods”).

    4

    Direktīvas 2003/87 5. un 7. apsvērums ir formulēts šādi:

    “(5)

    Kopiena un dalībvalstis ir vienojušās par šo saistību izpildi, lai kopīgi samazinātu Kioto protokolā noteiktās antropogēnās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas saskaņā ar [Padomes] Lēmumu 2002/358/EK [(2002. gada 25. aprīlis) par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV 2002, L 130, 1. lpp.)]. Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt pilnīgāk izpildīt Eiropas Kopienas un dalībvalstu saistības, izmantojot efektīvu Eiropas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirgu, pēc iespējas mazāk traucējot ekonomisko attīstību un nodarbinātību.

    [..]

    (7)

    Kopienas noteikumi attiecībā uz dalībvalstu veikto kvotu sadali ir nepieciešami, lai saglabātu iekšējā tirgus integritāti un izvairītos no konkurences izkropļošanas.”

    5

    Direktīvas 2003/87 3. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

    “Šajā direktīvā izmantotas šādas definīcijas:

    [..]

    h)

    “jauna iekārta”:

    –

    iekārta, kura veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības un kurai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauja pirmo reizi saņemta pēc 2011. gada 30. jūnija,

    –

    iekārta, kas veic darbību, kura saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Kopienas sistēmā ir iekļauta pirmo reizi, vai

    –

    iekārta, kas veic vienu vai vairākas I pielikumā minētās darbības vai saskaņā ar 24. panta 1. vai 2. punktu Kopienas sistēmā iekļautu darbību un kas ir būtiski paplašināta pēc 2011. gada 30. jūnija – tikai tiktāl, cik tas attiecas uz šo paplašināšanu;

    [..].”

    6

    Minētās direktīvas 10. panta “Kvotu izsole” 1. punktā ir paredzēts:

    “Sākot ar 2013. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu. [..]”

    7

    Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 10.a panta “Kopienas mēroga pagaidu noteikumi, lai saskaņotu bezmaksas kvotu piešķiršanu” formulējumu:

    “1.   Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus [..] kvotu saskaņotai sadalei [..]

    [..]

    Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.

    [..]

    2.   Nosakot principus ex ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, par sākuma punktu pieņem nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējo rādītāju Kopienā 2007. un 2008. gadā. Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.

    Regulās, kas pieņemtas saskaņā ar 14. un 15. pantu, paredz saskaņotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes noteikumus ar ražošanu saistītām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām, lai noteiktu ex ante līmeņatzīmes.

    [..]

    7.   Laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam 5 % no Kopienas kvotu kopapjoma, kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu, rezervē jaunām iekārtām; šis ir maksimālais apjoms, ko var sadalīt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam. Kopienas rezervei paredzētās kvotas, kas nav sadalītas ne jaunām iekārtām, ne izlietotas laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar šā panta 8., 9. vai 10. punktu, dalībvalstis izsola, ņemot vērā, kādu labumu no šīs rezerves ir guvušas dalībvalstu iekārtas, saskaņā ar 10. panta 2. punktu un – attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku – saskaņā ar 10. panta 4. punktu, kā arī attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

    [..]

    Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem saskaņotus noteikumus par definīcijas “jauna iekārta” piemērošanu, jo īpaši saistībā ar “būtiskas palielināšanas” definīciju.

    [..]

    11.   Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko sadala saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu, 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem. Pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas.

    [..]”

    Direktīva 2009/29

    8

    Direktīvas 2009/29 8., 15. un 23. apsvērumā ir noteikts:

    “(8)

    Lai gan pirmajā tirdzniecības posmā gūtā pieredze liecina, ka Kopienas sistēmai ir potenciāls, un emisiju kvotu valsts sadales plānu pabeigšana otrajam tirdzniecības periodam ļaus panākt ievērojamus emisiju samazinājumus līdz 2012. gadam, 2007. gadā veiktā pārskatā konstatēts, ka katrā ziņā jāizveido saskaņotāka emisiju tirdzniecības sistēma, lai lietderīgāk izmantotu ieguvumus no emisiju tirdzniecības, novērstu traucējumus iekšējā tirgū un sekmētu emisiju tirdzniecības sistēmu savstarpēju sasaisti. Turklāt būtu jānodrošina lielāka paredzamība un jāpaplašina sistēmas darbības joma, to attiecinot uz jaunām nozarēm un gāzēm, lai dotu spēcīgākus signālus par oglekļa cenām, kas savukārt stimulētu nepieciešamos ieguldījumus, un lai sniegtu jaunas emisiju samazināšanas iespējas, kas savukārt ļaus pazemināt emisiju samazināšanas izmaksas un palielināt sistēmas efektivitāti.

    [..]

    (15)

    Papildu pūliņi, ko veiks Kopienas tautsaimniecība, ir nepieciešami, tādēļ cita starpā jāpanāk, ka pārskatītā Kopienas sistēma darbojas ar vislielāko ekonomisko efektivitāti un tās pamatā ir kvotu sadales nosacījumi, kas ir pilnībā saskaņoti visā Kopienā. Tādēļ kvotu sadales pamatā vajadzētu būt izsolei – tā ir visvienkāršākā sistēma, ko parasti uzskata arī par ekonomiski efektīvāko. Tas ļautu arī novērst virspeļņas gūšanu un nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus gan esošajām iekārtām, gan jaunajām iekārtām un ekonomikām, kuru ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā vidējais rādītājs.

    [..]

    (23)

    Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, būtu jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas mēroga noteikumus (“ex ante līmeņatzīmes”). [..]”

    Lēmums 2011/278

    9

    Lēmuma 2011/278 12., 16., 35. un 36. apsvērums ir formulēts šādi:

    “(12)

    Ja produkta līmeņatzīmes iegūšana nebija iespējama, bet tiek radītas siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas emisijas kvotu bezmaksas sadale, šīs kvotas jāpiešķir, pamatojoties uz vispārīgām alternatīvām pieejām. Ir izstrādāta trīs alternatīvu pieeju hierarhija, lai pēc iespējas vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietaupītu enerģiju vismaz dažās attiecīgo ražošanas procesu daļās. Siltuma līmeņatzīme ir piemērojama siltuma patēriņa procesiem, kuros izmanto izmērāmu siltumu. Kurināmā līmeņatzīmi piemēro, ja tiek patērēts neizmērāms siltums. Siltuma un kurināmā līmeņatzīmju vērtības ir iegūtas, pamatojoties uz caurskatāmības un vienkāršības principu, izmantojot tāda plaši pieejama kurināmā atsauces efektivitāti, kuru var uzskatīt par otro labāko kurināmo siltumnīcefekta gāzu efektivitātes izteiksmē, ņemot vērā energoefektivitātes paņēmienus. Procesu emisijām emisiju kvotas jāsadala, pamatojoties uz vēsturiskām emisijām. Lai nodrošinātu, ka emisiju kvotu bezmaksas piešķiršana šādām emisijām sniedz pietiekamu stimulu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un lai nepieļautu nekādas atšķirības attiecībā uz procesu emisijām, kas piešķirtas, pamatojoties uz vēsturiskām emisijām, un atrodas produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās, lai noteiktu bezmaksas emisiju kvotu skaitu, katras iekārtas vēsturiskais darbības līmenis jāreizina ar koeficientu 0,9700.

    [..]

    (16)

    Kvotu apjomam, kas bez maksas jāsadala esošajām iekārtām, jāpamatojas uz vēsturiskiem ražošanas datiem. Lai nodrošinātu, ka bāzes periods pēc iespējas precīzāk atspoguļo rūpnieciskās ražošanas ciklus, aptver attiecīgu periodu, par kuru ir pieejami kvalitatīvi dati, un samazina īpašu apstākļu ietekmi, piemēram, iekārtu pagaidu slēgšanas, vēsturiskās darbības līmeņi ir balstīti uz ražošanas vidējiem rādītājiem laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja tie ir augstāki, uz ražošanas vidējiem rādītājiem laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Ir lietderīgi ņemt vērā arī jebkādas ievērojamas jaudas izmaiņas, kas notikušas attiecīgajā periodā. Nosakot darbības līmeni jaunām iekārtām, jāizmanto standarta jaudas izmantojums, pamatojoties uz nozares specifisko informāciju vai iekārtai specifisko jaudas izmantojumu.

    [..]

    (35)

    Ieguldījumiem jaudas ievērojamā palielināšanā, kas dod pieeju jauno iekārtu rezervei, kā paredzēts Direktīvas [2003/87] 10.a panta 7. punktā, ir jābūt nepārprotamiem un noteikta apjoma, lai izvairītos no tā, ka jaunām iekārtām izveidotā emisiju kvotu rezerve tiek ātri izsmelta, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām visās dalībvalstīs. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka jaudas ievērojama izmaiņa ir 10 % no iekārtas uzstādītās jaudas, un noteikt prasību, ka saistībā ar uzstādītās jaudas izmaiņām attiecīgās iekārtas darbības līmenim ievērojami jāpalielinās vai jāsamazinās. Tomēr, novērtējot, vai robežlīmenis ir sasniegts, jāņem vērā pakāpeniski jaudas palielinājumi vai samazinājumi.

    (36)

    Ņemot vērā to, ka jauno iekārtu vajadzībām rezervē ir atstāts ierobežots kvotu daudzums, gadījumos, kad jaunām iekārtām piešķir ievērojamu šo kvotu daļu, ir jānovērtē, vai ir nodrošināta taisnīga un objektīva pieeja rezervē atlikušajām kvotām. Ievērojot šā novērtējuma rezultātus, var dot iespēju izveidot sistēmu, kurā kvotas piešķir rindas kārtībā. Šādas sistēmas projekts un atbilstības kritēriju definīcijas ir jāņem vērā, veidojot atšķirīgās atļauju izsniegšanas kārtības dalībvalstīs, turklāt ir jāizvairās no nepareizas piemērošanas un nedrīkst stimulēt kvotu rezervēšanu nepamatoti ilgu laiku iepriekš.”

    10

    Šī lēmuma 3. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

    “Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “esoša iekārta” ir jebkura iekārta, kas veic vienu vai vairākas Direktīvas [2003/87] I pielikumā uzskaitītās darbības vai darbību, kas Savienības sistēmā pirmo reizi iekļauta saskaņā ar minētās Direktīvas 24. pantu, kura:

    i)

    siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju saņēmusi pirms 2011. gada 30. jūnija; vai

    ii)

    faktiski darbojas, ir saņēmusi visas attiecīgās vides atļaujas, tostarp [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvā 2008/1/EK [(2008. gada. 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV 2008, L 24, 8. lpp.)] noteikto atļauju, ja attiecināms, līdz 2011. gada 30. jūnijam un līdz 2011. gada 30. jūnijam ir izpildījusi visus citus kritērijus, kas noteikti attiecīgās dalībvalsts tiesiskajā sistēmā, pamatojoties uz ko šī iekārta būtu bijusi tiesīga saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju;

    [..].

    n)

    “normālas darbības uzsākšana” ir verificētā un apstiprinātā nepārtraukta 90 dienu perioda pirmā diena vai, ja normāls nozares ražošanas cikls neparedz nepārtrauktu ražošanu, pirmā tāda 90 dienu perioda diena, kas sadalīts sektoram specifiskos ražošanas ciklos, kura laikā iekārta darbojas ar vismaz 40 % jaudu, kas šim aprīkojumam ir paredzēta, vajadzības gadījumā ņemot vērā iekārtas specifiskos ekspluatācijas apstākļus;

    [..].”

    11

    Minētā lēmuma 6. pantā “Iedalījums apakšiekārtās” ir paredzēts:

    “1.   Šā lēmuma vajadzībām dalībvalstis katru iekārtu, kas ir tiesīga bez maksas saņemt emisiju kvotas saskaņā ar 10.a pantu Direktīvā [2003/87], pēc vajadzības sadala vienā vai vairākās šādās apakšiekārtās:

    a)

    produkta līmeņatzīmes apakšiekārta;

    b)

    siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta;

    c)

    kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta;

    d)

    procesa emisiju apakšiekārta.

    [..]”

    12

    Šīs paša lēmuma II nodaļā “Esošās iekārtas” ir ietverts 5.–14. pants.

    13

    Lēmuma 2011/278 7. panta “Bāzes datu vākšana” 3. punktā ir noteikts:

    “Dalībvalstis pieprasa, lai operators iesniedz ziņas par katras produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, kas noteikta šādi:

    a)

    principā sākotnējā uzstādītā jauda ir vidējā vērtība no diviem lielākajiem mēneša ražošanas apjomiem laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, pieņemot, ka apakšiekārta ir strādājusi ar šādu slodzi 720 stundas mēnesī 12 mēnešus gadā;

    b)

    ja sākotnējo uzstādīto jaudu nav iespējams noteikt saskaņā ar a) apakšpunktu, notiek verificētāja uzraudzīta apakšiekārtas jaudas eksperimentāla verifikācija, lai pārliecinātos, vai izmantotie parametri ir tipiski attiecīgajai nozarei un vai eksperimentālās verifikācijas rezultāti ir reprezentatīvi.”

    14

    Saskaņā ar šī lēmuma 9. pantu “Vēsturiskais darbības līmenis”:

    “1.   Esošām iekārtām dalībvalstis katrai iekārtai nosaka vēsturiskos darbības līmeņus bāzes periodam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja tie ir augstāki, bāzes periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, pamatojoties uz saskaņā ar 7. pantu savāktajiem datiem.

    2.   Ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis katram produktam, kuram, kā norādīts I pielikumā, ir noteikta produkta līmeņatzīme, attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko šā produkta ražošanu attiecīgajā iekārtā bāzes periodā.

    3.   Ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko izmērāmā siltuma importu no Savienības sistēmas iekārtas vai ražošanu, vai abiem, bāzes perioda laikā, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai vai mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošanai patērētā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, vai ko eksportē uz iekārtām vai citām vienībām, uz kurām neattiecas Savienības sistēma, izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai, izsakot to teradžoulos gadā.

    4.   Ar kurināmo saistītā vēsturiskā darbība attiecas uz vidējo ikgadējo vēsturisko tā kurināmā patēriņu, kuru izmanto tāda neizmērāma siltuma ražošanai, ko bāzes periodā patērē produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektrības ražošanai patērētā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, tostarp drošības dedzināšanai ar lāpu, izsakot to teradžoulos gadā.

    [..]

    6.   Lai noteiktu 1. līdz 5. punktā minētās vidējās vērtības, ņem vērā tikai tos kalendāros gadus, kuros iekārta ir darbojusies vismaz vienu dienu.

    Ja iekārta attiecīgajos bāzes periodos ir darbojusies mazāk nekā divus kalendāros gadus, vēsturiskos darbības līmeņus aprēķina, pamatojoties uz katras apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu, ko nosaka atbilstīgi 7. panta 3. punktā izklāstītajai metodoloģijai, reizinot to ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 18. panta 2. punktu.”

    15

    Minētā lēmuma 10. pants “Sadale iekārtas līmenī” ir formulēts šādi:

    “1.   Pamatojoties uz saskaņā ar 7. pantu savāktajiem datiem, dalībvalstis katram gadam aprēķina bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu katrai esošai iekārtai to teritorijā, sākot no 2013. gada un turpmāk, saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

    2.   Lai veiktu šādu aprēķinu, dalībvalstis vispirms šādā veidā nosaka provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu atsevišķi katrai apakšiekārtai:

    a)

    katrai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst šī produkta līmeņatzīmes vērtībai, kā norādīts I pielikumā, reizinot to ar attiecīgo ar produktu saistīto vēsturiskās darbības līmeni;

    b)

    attiecībā uz

    i)

    siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar siltumu saistīto vēsturiskās darbības līmeni izmērāmā siltuma patēriņam;

    ii)

    kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst kurināmā līmeņatzīmes vērtībai, kas norādīta I pielikumā un reizināta ar kurināmo saistītas vēsturiskās darbības līmeni attiecībā uz patērēto kurināmo;

    iii)

    procesa emisiju apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,9700.

    [..]”

    16

    Lēmuma 2011/278 IV nodaļā “Jaunas iekārtas un iekārtu slēgšanas” ietilpst 17.–24. pants.

    17

    Šī lēmuma 17. pantā “Pieteikšanās bezmaksas sadalei” ir noteikts:

    “1.   Ja jaunā iekārta iesniedz pieteikumu, dalībvalstis, pamatojoties uz pašreizējiem noteikumiem, nosaka bez maksas piešķiramo kvotu daudzumu, iekārtai uzsākot normālu darbību, un šīs iekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu.

    2.   Dalībvalstis pieņem tikai tos pieteikumus, kas iesniegti kompetentai iestādei viena gada laikā pēc attiecīgās iekārtas vai apakšiekārtas normālas darbības sākuma.

    3.   Dalībvalstis attiecīgo iekārtu iedala apakšiekārtās atbilstīgi šā Lēmuma 6. pantam un pieprasa operatoram līdz ar 1. punktā minēto pieteikumu iesniegt kompetentajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un datus par katru V pielikumā uzskaitīto parametru atsevišķi katrai apakšiekārtai. Ja nepieciešams, dalībvalstis drīkst pieprasīt operatoram iesniegt izvērstākus datus.

    4.   Attiecībā uz Direktīvas [2003/87] 3. panta h) apakšpunktā minētajām iekārtām, izņemot iekārtas, kurām ir ievērojami palielināta jauda pēc 2011. gada 30. jūnija, dalībvalstis pieprasa operatoram noteikt sākotnējo uzstādīto jaudu katrai apakšiekārtai, ievērojot metodoloģiju, kas noteikta 7. panta 3. punktā, un izmantojot nepārtraukto 90 dienu periodu, pamatojoties uz kuru normālas darbības sākums ir noteikts kā atsauces lielums. Dalībvalstis apstiprina šo sākotnējo uzstādīto jaudu katrai apakšiekārtai, pirms kvotu aprēķina iekārtai.

    [..]”

    18

    Minētā lēmuma 18. pantā “Darbības līmeņi” ir paredzēts:

    “1.   Attiecībā uz Direktīvas [2003/87] 3. panta h) apakšpunktā minētajām iekārtām, izņemot iekārtas, kuru jauda ievērojami palielinājusies pēc 2011. gada 30. jūnija, dalībvalstis katrai iekārtai šādā veidā nosaka darbības līmeņus:

    a)

    ar produktu saistītais darbības līmenis katram produktam, kuram, kā norādīts I pielikumā, ir noteikta produkta līmeņatzīme, ir attiecīgajā iekārtā sākotnējā uzstādītā ražošanas jauda šā produkta ražošanai reizināta ar standarta jaudas izmantojuma koeficientu;

    b)

    ar siltumu saistītais darbības līmenis ir sākotnējā uzstādītā jauda izmērāmā siltuma importēšanai no Savienības sistēmas iekārtām, tā ražošanai vai abām, kuru iekārtas robežās patērē produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektroenerģijas ražošanai izmantotā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, vai eksportēšanu uz iekārtu vai citu Savienības sistēmā neiekļautu struktūru, izņemot eksportēšanu elektroenerģijas ražošanai, reizināta ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

    c)

    ar kurināmo saistītais darbības līmenis ir sākotnējā uzstādītā jauda kurināmā patēriņam, ko izmanto produktu ražošanai un mehāniskās enerģijas iegūšanai, kas nav elektroenerģijas ražošanai izmantotā enerģija, siltumapgādei vai dzesēšanai, izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai, tostarp drošības dedzināšanai ar lāpu patērētā neizmērāma siltuma ražošanai attiecīgajā iekārtā, kas reizināta ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

    d)

    ar procesu emisijām saistītais darbības līmenis ir procesa emisiju radīšanas sākotnējā uzstādītā jauda procesa vienībai, kas reizināta ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu.

    2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto standarta jaudas izmantojuma koeficientu nosaka un publicē Komisija, pamatojoties uz datiem, kurus dalībvalstis savākušas atbilstoši šā lēmuma 7. pantam. Katrai I pielikumā noteiktajai produkta līmeņatzīmei tas ir 80. procentīle no visu iekārtu, kas ražo attiecīgo produktu, vidējiem ikgadējiem jaudas izmantojuma koeficientiem. Vidējam ikgadējam jaudas izmantojuma koeficientam visās iekārtās, kurās ražo attiecīgo produktu, jāatbilst vidējam ikgadējam produkcijas daudzumam laikā no 2005. līdz 2008. gadam, izdalot ar sākotnējo uzstādīto jaudu.

    Attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu, kas minēts 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā, nosaka dalībvalstis, izmantojot pietiekami pamatotu un neatkarīgi verificētu informāciju par iekārtas projektēto normālo darbību, tehnisko uzturēšanu, parasto ražošanas ciklu, energoefektīviem paņēmieniem un tipisko jaudas izmantojumu attiecīgā nozarē, salīdzinot ar nozares specifisko informāciju.

    [..]”

    19

    Saskaņā ar šī paša lēmuma 19. pantu “Kvotu sadale jaunām iekārtām”:

    “1.   Lai sadalītu emisiju kvotas jaunām iekārtām, izņemot sadali iekārtām, kas minētas Direktīvas [2003/87] 3. panta h) apakšpunkta trešajā ievilkumā, dalībvalstis šādā veidā aprēķina provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu uz iekārtas normālas darbības uzsākšanas brīdi atsevišķi katrai apakšiekārtai:

    a)

    katrai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst attiecīgā produkta līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar produktu saistīto darbības līmeni;

    b)

    katrai siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits atbilst šā izmērāmā siltuma siltuma līmeņatzīmei, kā minēts I pielikumā, reizinot to ar siltumu saistītās darbības līmeni;

    c)

    katrai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits atbilst kurināmā līmeņatzīmes vērtībai, kā minēts I pielikumā, reizinot to ar kurināmo saistītās darbības līmeni;

    d)

    katrai procesa emisiju apakšiekārtai provizoriskais ikgadējais bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,9700.

    Provizoriskā ikgadējā bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaita aprēķināšanai mutatis mutandis piemēro šā Lēmuma 10. panta 4. līdz 6. punktu un 8. punktu, kā arī 11., 12., 13. un 14. pantu.

    [..]

    4.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai provizorisko kopējo ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu skaitu. Emisiju kvotas no jaunu iekārtu rezerves, kas izveidota atbilstīgi 10.a panta 7. punktam Direktīvā [2003/87], piešķir, pamatojoties uz “pirmais brauc, pirmais maļ” principu attiecībā uz šā paziņojuma saņemšanu.

    Komisija drīkst noraidīt provizorisko kopējo ikgadējo emisijas kvotu skaitu, ko attiecīgai iekārtai piešķir bez maksas. Ja Komisija nenoraida šo provizorisko kopējo ikgadējo emisijas kvotu skaitu, ko piešķir bez maksas, attiecīgā dalībvalsts sāk noteikt galīgo ikgadējo bez maksas piešķiramo emisiju kvotu daudzumu.

    [..]”

    Lēmums 2013/447/ES

    20

    Komisijas Lēmuma 2013/447/ES (2013. gada 5. septembris) par standarta jaudas izmantojuma koeficientu saskaņā ar Lēmuma 2011/278/ES 18. panta 2. punktu (OV 2013, L 240, 23. lpp.) pielikumā ir uzskaitīti standarta jaudas izmantošanas koeficienti, kas ir piemērojami trešajam tirdzniecības periodam, lai noteiktu jauno iekārtu, uz kuriem attiecas produkta līmeņatzīme, darbības līmeni.

    Vācijas tiesības

    21

    2011. gada 21. jūlijaTreibhausgas‑Emissionshandelsgesetz (Likums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību; BGBl. 2011 I, 1475. lpp.; turpmāk tekstā – “TEHG”) 9. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

    “Iekārtu operatoriem bezmaksas emisijas kvotas piešķir saskaņā ar principiem, kas ir noteikti Direktīvas [2003/87] spēkā esošās redakcijas 10.a panta 1.–5., 7. un 11.–20. punktā un Lēmumā [2011/278].”

    22

    TEHG2019. gada 18. janvāra redakcijā (BGBl. 2019 I, 37. lpp.), 34. panta 1. punktā ir noteikts:

    “Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām 1. pielikumā minēto darbību rezultātā attiecībā uz [trešo tirdzniecības periodu] ir jāturpina piemērot līdz 2019. gada 24. janvārim piemērojamās redakcijas 1.–36. pants. [..]”

    23

    2011. gada 26. septembraVerordnung über die Zuteilung von Treibhausgas‑Emissionsberechtigungen in der Handelsperiode 2013 bis 2020 (Noteikumi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadali tirdzniecības periodā no 2013. līdz 2020. gadam (BGBl. 2011 I, 1921. lpp.; turpmāk tekstā – “ZuV 2020”) 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

    “Šajos noteikumos līdztekus [TEHG] 3. pantā minētajām definīcijām piemēro šādas definīcijas:

    [..]

    2. Normālas darbības sākšana

    ir nepārtraukta 90 dienu laikposma pirmā diena vai, ja parastais ražošanas cikls attiecīgajā nozarē neparedz nepārtrauktu ražošanu, nozarei tipiskos ražošanas ciklos sadalīta 90 dienu laikposma pirmā diena, kurā iekārta strādā vidēji vismaz ar 40 % no ražošanas jaudas, kādai tā ir konstruēta, attiecīgā gadījumā ņemot vērā konkrētās iekārtas darbības nosacījumus;

    [..].

    10. Jaunas iekārtas

    Ir visas jaunas iekārtas saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 3. panta h) punkta pirmo ievilkumu;

    [..].

    27. Apakšiekārta ar kurināmā emisiju

    ir apkopotas ievades plūsmas, izvades plūsmas un attiecīgās emisijas, kas neattiecas uz 28. vai 30. punktā minētu elementu, uz kuru attiecas sadale, gadījumos, kad neizmērāms siltums tiek ražots kurināmā sadegšanas rezultātā, ciktāl neizmērāmais siltums

    a)

    tiek izlietots produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai, apkurei vai dzesēšanai vai

    b)

    rodas no signāllāpām, ciktāl ar to saistītā izmēģinājuma kurināmā un ļoti mainīga daudzuma procesa gāzes vai dūmgāzes saskaņā ar atļauju ir paredzēti likumā tikai iekārtas atslogošanai darbības traucējumu vai citu ārkārtēju darbības apstākļu gadījumā;

    izņēmums ir neizmērāmais siltums, kas tiek izlietots vai eksportēts elektroenerģijas ražošanai;

    [..].”

    24

    ZuV 2020 16. pantā “Pieteikums bezmaksas kvotu sadalei” ir noteikts:

    (1)   Pieteikumi bezmaksas kvotu sadalei jaunām iekārtām ir jāiesniedz 1 gada laikā pēc iekārtas normālas darbības sākšanas un nozīmīgu jaudas paplašinājumu gadījumos – 1 gada laikā pēc izmainītās darbības sākšanas.

    [..]

    (4)   Atkāpjoties no 4. panta, jaunu iekārtu sākotnējā uzstādītā jauda katrai apakšiekārtai atbilst divu lielāko mēnesī saražoto daudzumu vidējam rādītājam nepārtrauktā 90 dienu laikposmā, uz kura pamata tiek noteikts normālās darbības sākšanas laiks, pārrēķinot uz kalendāro gadu.

    [..]”

    25

    ZuV 2020 17. pantā “Jaunu iekārtu darbības līmeņi” ir noteikts:

    (1)   Jaunu iekārtu apakšiekārtām, ko nosaka saskaņā ar 3. pantu, kvotu sadalei piemērojamos darbības līmeņus nosaka šādi:

    [..]

    3. ar kurināmo saistītais darbības līmenis elementam, uz kuru attiecas sadale, ar kurināmā emisiju atbilst attiecīgās apakšiekārtas sākotnējai uzstādītajai jaudai, kas reizināta ar piemērojamo jaudas izmantojuma koeficientu

    [..]

    (2)   1. punkta 2)–4) apakšpunktā minēto piemērojamo jaudas izmantojuma koeficientu aprēķina, pamatojoties uz pieteicēja iesniegto informāciju par

    1. elementa, uz kuru attiecas sadale, faktisko darbību līdz pieteikuma iesniegšanai un iekārtas vai elementa, uz kuru attiecas sadale, plānoto darbību, tās plānotajiem apkopes periodiem un ražošanas cikliem,

    2. tādu enerģijas un siltumnīcas efekta ziņā efektīvu tehnoloģiju izmantošanu, kas var ietekmēt attiecīgo iekārtas jaudas izmantojuma koeficientu,

    3. tipisko jaudas izmantojumu attiecīgajās nozarēs.

    [..]”

    26

    Šī paša ZuV 2020 18. pants “Kvotu sadale jaunām iekārtām” ir formulēts šādi:

    (1)   Sadalot kvotas jaunām iekārtām, bezmaksas kvotu pagaidu ikgadējo skaitu, kas iekārtas normālas darbības sākšanas brīdī ir jāpiešķir uz tirdzniecības perioda no 2013. līdz 2020. gadam atlikušajiem gadiem, kompetentā iestāde aprēķina šādi un atsevišķi katram elementam, uz kuru attiecas sadale:

    [..]

    3.   katram elementam ar kurināmā emisiju, uz kuru attiecas sadale, atbilst produktam piešķiramo bezmaksas kvotu pagaidu ikgadējais skaits, kas izriet no kurināmā emisijas un ar kurināmo saistītā darbības līmeņa;

    [..].”

    Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

    27

    Ingredion Germany ir cietes produktu ražošanas iekārtas ekspluatētāja Hamburgā (Vācija). Šī iekārta kā apakšiekārtas ietver jaunu gaisa apsildes iekārtu un jaunu tvaika ģeneratoru. Šajā iekārtā tvaiks un dabasgāze tiek izmantoti siltuma ieguvei, lai ražotu cieti.

    28

    2014. gada 8. augustā trešajā tirdzniecības periodā Ingredion Germany iesniedza Deutsche Emissionshandelsstelle (Vācijas Emisijas kvotu tirdzniecības iestāde, turpmāk tekstā – “DEHSt”) bezmaksas emisijas kvotu sadales pieteikumu jaunai iekārtai, pirmkārt, atbilstoši siltuma emisijai, un, otrkārt, atbilstoši kurināmā emisijai.

    29

    Attiecībā uz pēdējo minēto DEHSt sākotnēji uzskatīja, ka, ņemot vērā Ingredion Germany sniegto informāciju, piemērojamais jaudas izmantojuma koeficients ir 109 %. Sākotnējā uzstādītā jauda tika noteikta, pamatojoties uz ražošanas apjomu 90 dienās pēc normālās darbības sākšanas, laikā, kad iekārta vēl nebija sasniegusi plānoto ražošanas jaudu. Tāpēc faktiskais jaudas izmantojums atsauces laikposmā no 2013. gada 15. augusta līdz 2014. gada 20. jūnijam bija vairāk nekā 100 % no sākotnējās uzstādītās jaudas.

    30

    Ar 2015. gada 1. septembra lēmumu DEHSt piešķīra Ingredion Germany124908 bezmaksas emisijas kvotas trešajam tirdzniecības periodam. Šī lēmuma pamatojumā tika norādīts, ka sākotnēji DEHSt esot paziņojusi Komisijai piešķirto daudzumu, pamatojoties uz piemērojamo jaudas izmantojuma koeficientu 109 % apmērā. Ar 2015. gada 24. marta Lēmumu [C(2015) 1733 final] Komisija esot noraidījusi piemērojamo jaudas izmantojuma koeficientu 100 % vai lielākā apmērā trim citām Vācijas iekārtām. Līdz ar to DEHSt esot pieņēmusi, ka pašlaik jaudas izmantojuma koeficients ir 99,9 %.

    31

    Iebildumi par DEHSt2015. gada 1. septembra lēmumu, ko Ingredion Germany2015. gada 30. septembrī iesniedza tajā, tika noraidīti ar 2017. gada 7. jūlija lēmumu.

    32

    Prasībā, ko 2017. gada 9. augustāIngredion Germany cēla Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa, Vācija), tā uzturēja savu lūgumu piešķirt bezmaksas emisijas kvotas jaunām iekārtām.

    33

    Iesniedzējtiesa norāda, ka tajā iesniegtā strīdus risinājums ir atkarīgs no tā, vai atbilstoši Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otrajai daļai attiecīgais jaudas izmantojuma koeficients ir ierobežots ar vērtību, kas pārsniedz vai ir vienāda ar 100 %, saistībā ar minēto sadali.

    34

    Šajā ziņā šī tiesa uzskata, ka šīs tiesību normas tekstā nav minēts iespējamais piemērojamās jaudas izmantošanas koeficienta vērtības ierobežojums. Šajā lietā lielāks attiecīgās jaudas izmantojuma koeficients, balstoties uz pamatotu un neatkarīgi izvērtētu informāciju, izrietot ne tikai plānotajai, bet arī faktiskajai iekārtas normālai darbībai līdz šāda pieteikuma iesniegšanas brīdim. Atšķirībā no esošajām iekārtām sākotnējās uzstādītās jaudas noteikšana jaunām iekārtām saskaņā ar Lēmuma 2011/278 17. panta 4. punktu esot balstīta uz 90 dienu laikposmu pēc normālās darbības uzsākšanas, nevis uz četru gadu laikposmu, kas principā ir paredzēts šī lēmuma 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, līdz ar to biežāk varētu gadīties, ka paredzētā normālā darbība vēl netiek sasniegta šajā 90 dienu laikposmā.

    35

    Tomēr iesniedzēja norāda arī, ka minētā lēmuma 18. panta 2. punkta otrā daļa attiecas arī uz tipisko jaudas izmantojumu attiecīgajā nozarē, kas parasti drīkst būt mazāks par 100 %. Turklāt saskaņā ar Lēmuma 2011/278 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu parastās jaudas izmantošanas koeficients tiekot piemērots jaunām iekārtām, kas ietver līmeņatzīmes apakšiekārtas, kuru koeficients, kas noteikts Lēmumā 2013/447, vienmēr pārsniedzot 100 %.

    36

    Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Berlin (Berlīnes Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

    “Vai Lēmuma [2011/278] 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta otrā daļa, skatīta kopā ar Direktīvas [2003/87] 3. [panta] h) punktu un 10.a [pantu], ir jāinterpretē tādējādi, ka jaunām iekārtām ar kurināmo saistītam darbības līmenim attiecīgais jaudas izmantojuma koeficients ir ierobežots līdz vērtībai, kas zemāka par 100 %?”

    Par prejudiciālo jautājumu

    37

    Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai piešķirtu bezmaksas emisijas kvotas jaunām iekārtām, piemērojamais jaudas izmantojums ir ierobežots līdz vērtībai, kas zemāka par 100 %.

    38

    Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka Direktīvas 2003/87 mērķis ir izveidot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā līdz tādam līmenim, kas nepieļautu bīstamu antropogēnu ietekmi uz klimatu, un tās galamērķis ir vides aizsardzība (spriedums, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

    39

    Šī sistēma ir balstīta uz ekonomisku loģiku, kas ikvienu tās dalībnieku mudina emitēt tādu siltumnīcas efektu izraisošas gāzes daudzumu, kurš ir mazāks nekā tam sākotnēji piešķirtās kvotas, lai pārpalikumu nodotu citam dalībniekam, kas ir radījis lielāku emisiju daudzumu nekā tam piešķirtās kvotas (spriedums, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

    40

    Tādējādi Direktīvas 2003/87 pieņemšanas mērķis ir līdz 2020. gadam ekonomiski efektīvos apstākļos samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu kopējās emisijas Savienībā vismaz par 20 % salīdzinājumā ar to līmeni 1990. gadā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

    41

    Šajā nolūkā šīs direktīvas 10.a pantā attiecībā uz atsevišķām darbību nozarēm piederošām iekārtām ir paredzēta bezmaksas emisijas kvotu sadale, kuru daudzums saskaņā ar šīs tiesību normas 11. punktu pakāpeniski tiek samazināts trešajā tirdzniecības periodā, lai panāktu pilnīgu šo bezmaksas kvotu atcelšanu līdz 2027. gadam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

    42

    Kā tas izriet it īpaši no minētās direktīvas 10. panta 1. punkta un no Direktīvas 2009/29 15. apsvēruma, lai panāktu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos, emisijas kvotu sadales sistēma tādējādi pakāpeniski būtu jābalsta tikai uz izsoles principu, kas, kā uzskata Savienības likumdevējs, vispārīgi no ekonomikas viedokļa tiek uzskatīts par visefektīvāko sistēmu (spriedums, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 66. punkts).

    43

    Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktu Komisija ar Lēmumu 2011/278 ir pieņēmusi Savienības mērogā saskaņotus noteikumus bezmaksas emisijas kvotu sadalei. No šī panta 2. punkta izriet, ka Komisija šajā ziņā nosaka līmeņatzīmes nozarēs vai apakšnozarēs.

    44

    Šādos apstākļos šī lēmuma 19. panta 1. punktā ir paredzēts, ka attiecībā uz jaunām iekārtām, kas definētas Direktīvas 2003/87 3. panta h) punktā, un izņemot tās, kuras minētas šīs tiesību normas trešajā ievilkumā, dalībvalstis aprēķina provizorisko ikgadējo sadalāmo bezmaksas emisiju kvotu skaitu, reizinot šo līmeņatzīmju vērtību ar katras apakšiekārtas darbības līmeni. Šajā nolūkā saskaņā ar šī paša lēmuma 6. pantu dalībvalstīm ir jānošķir apakšiekārtas atkarībā no to darbības, lai varētu noteikt, vai ir jāpiemēro “produkta līmeņatzīme”, “siltuma līmeņatzīme” vai “kurināmā līmeņatzīme”, vai arī īpašs koeficients “procesa emisiju apakšiekārtām”.

    45

    Šajā ziņā saskaņā ar Lēmuma 2011/278 18. panta 1. punkta c) apakšpunktu ar kurināmo saistītais darbības līmenis, kam ir nozīme saistībā ar pamatlietā izskatāmo strīdu, kā tas ir paredzēts attiecībā uz siltumu un procesa emisijām saskaņā ar šī panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, atbilst attiecīgās iekārtas sākotnējai uzstādītajai jaudai, kas reizināta ar piemērojamās jaudas izmantojuma koeficientu.

    46

    Līdz ar to, lai novērtētu jaunu iekārtu tiesību uz bezmaksas emisijas kvotu sadali apjomu, jāpārbauda, vai šis piemērojamās jaudas izmantojuma koeficients ir ierobežots ar vērtību, kas ir mazāka par 100 %.

    47

    Šajā ziņā jānorāda, ka Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otrajā daļā ir precizēta kārtība minētā koeficienta noteikšanai un šim nolūkam vērā ņemamie elementi.

    48

    Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka dalībvalstis nosaka jaudas izmantojuma koeficientu, pamatojoties uz pienācīgi pamatotu un neatkarīgi pārbaudītu informāciju, un šajā ziņā vadās no paredzētās iekārtas normālās darbības, tās uzturēšanas, parastā ražošanas cikla, augstas efektivitātes tehnoloģijām un attiecīgās nozares tipiskās jaudas izmantojuma salīdzinājumā ar īpašiem nozares datiem. Tomēr jākonstatē, ka minētajā tiesību normā nav precizēta pati šī koeficienta vērtība.

    49

    No tā izriet, ka Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otrās daļas formulējums nesniedz izšķirošu norādi, kas ļautu atrisināt jautājumu par minētā koeficienta iespējamo ierobežošanu ar vērtību, kas ir mazāka par 100 %.

    50

    Šādos apstākļos saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jāņem vērā Direktīvas 2003/87 un Direktīvas 2011/278 vispārējā sistēma, kā arī tajās izvirzītie mērķi (spriedums, 2018. gada 18. janvāris, INEOS, C‑58/17, EU:C:2018:19, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

    51

    Attiecībā, pirmkārt, uz šīs direktīvas un šī lēmuma vispārējo sistēmu, tiesību normas par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu jaunai iekārtai, kāda ir prasītāja pamatlietā, kurai ir kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta, var tikt salīdzināta ar tām, kas piemērojamas esošām iekārtām, no vienas puses, un jaunām iekārtām ar līmeņatzīmes apakšiekārtām, no otras puses.

    52

    Vispirms attiecībā uz esošām iekārtām, kas ir definētas minētā lēmuma 3. panta a) punktā, jānorāda, ka šī paša lēmuma 16. apsvērumā ir noteikts, ka tām piešķirtās bezmaksas emisijas kvotas ir jāpamato ar vēsturiskiem ražošanas datiem atkarībā no atskaites perioda, kas, cik vien iespējams, atspoguļo rūpnieciskos ciklus, attiecas uz atbilstošu laikposmu, attiecībā uz kuru ir pieejami labas kvalitātes dati, un samazina īpašu apstākļu, kā, piemēram, iekārtu pagaidu slēgšana, ietekmi.

    53

    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka sākotnējā uzstādītā esošo iekārtu jauda principā nav lielums, kas tiktu ņemts vērā, aprēķinot provizorisko ikgadējo tām piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu skaitu.

    54

    Saskaņā ar Lēmuma 2011/278 10. panta 1. un 2. punktu šis aprēķins tiek veikts, reizinot apakšiekārtai piemērojamo līmeņatzīmi ar vēsturisko darbības līmeni.

    55

    Kā ir norādīts šī lēmuma 9. panta 1. punktā, dalībvalstis nosaka konkrētos katras iekārtas vēsturiskos darbības līmeņus atsauces laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim vai, ja šie līmeņi ir augstāki, atsauces laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

    56

    Šī panta 2.–5. punktā turklāt ir precizēts, ka vēsturiskās darbības līmenis atbilst katras līmeņatzīmes faktora vidējai vērtībai, kas attiecībā uz kurināmo atbilstoši minētā panta 4. punktam ir vēsturiskais kurināmā patēriņš gadā, ko izmanto konkrētu šajā tiesību normā minēto darbību veikšanai atsauces laikposmā.

    57

    Līdz ar to ir jāuzskata, ka, ņemot vērā tai piemērojamo režīmu, bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana esošajām iekārtām tiek veikta, pamatojoties uz datiem, kas atspoguļo šo iekārtu faktisko izmantojumu.

    58

    Savukārt no Lēmuma 2011/278 16. apsvēruma arī izriet, ka šī sistēma neattiecas uz jaunajām iekārtām, attiecībā uz kurām ir skaidri paredzēts, ka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana ir pakļauta atšķirīgam aprēķina veidam.

    59

    Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 44. un 45. punktā, šī sadale par labu jaunām iekārtām tiek veikta, pamatojoties uz attiecīgo iekārtu sākotnējo uzstādīto jaudu.

    60

    It īpaši ir jānorāda, ka šī sākotnējā uzstādītā jauda saskaņā ar šī lēmuma 17. panta 4. punktu, kas bieži tiek noteikta saskaņā ar metodi, kas norādīta 7. panta 3. punktā, kurā ir paredzēts, ka principā minētā sākotnējā jauda atbilst vidējam divu augstāko ikmēneša ražošanas apjomu rādītājam noteiktā laikposmā, kā atskaites punktu izmantojot 90 dienu nepārtrauktu laikposmu, kas ir pamats, lai noteiktu normālas darbības sākumu.

    61

    Turklāt normālas darbības uzsākšana minētā lēmuma 3. panta n) punktā ir definēta kā verificētā un apstiprinātā nepārtraukta 90 dienu laikposma pirmā diena vai, ja normāls nozares ražošanas cikls neparedz nepārtrauktu ražošanu, pirmā tāda 90 dienu laikposma diena, kas sadalīts sektoram specifiskos ražošanas ciklos, kura laikā iekārta darbojas ar vismaz 40 % jaudu, kas šim aprīkojumam ir paredzēta, vajadzības gadījumā ņemot vērā iekārtas specifiskos darbības apstākļus.

    62

    Kā secinājumu 54. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, no pārskata perioda īsuma pārprotamības, kā arī no noteiktā jaudas robežvērtības zemā līmeņa nešaubīgi izriet, ka ir skaidri izvēlēts, ka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana jaunām iekārtām nav atkarīga no datiem, kas noteikti atspoguļotu attiecīgo iekārtu faktisko ekspluatāciju.

    63

    Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips kā vispārējs Savienības tiesību princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (spriedums, 2019. gada 20. jūnijs, ExxonMobil Production Deutschland, C‑682/17, EU:C:2019:518, 90. punkts un tajā minētā judikatūra).

    64

    Šajā ziņā, ņemot vērā to īpašās situācijas, ir ieviesti divi atšķirīgi režīmi, pirmkārt, lai bezmaksas emisijas kvotas piešķirtu jau esošajām iekārtām, un, otrkārt, – jaunām iekārtām.

    65

    No tā izriet, kā secinājumu 60. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, –nevar apgalvot, ka piemērojamā jaudas izmantojuma koeficienta mērķis, vajadzības gadījumā nosakot vērtību, kas pārsniedz 100 %, ir nodrošināt, ka, tāpat kā jau esošajām iekārtām, bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana jaunām iekārtām tiktu veikta, pamatojoties uz datiem, kas atspoguļo attiecīgās iekārtas jaudas faktisko izmantojumu.

    66

    Turpinājumā, lai interpretētu Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otro daļu, ņemot vērā Direktīvas 2003/87 un šī lēmuma vispārējo sistēmu, tādas jaunas iekārtas situācija, kurai kā Ingredion Germany ir kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta, ir jāizvērtē, ņemot vērā situāciju, kādā atrodas jaunas iekārtas, kurām ir citas līmeņatzīmes apakšiekārta.

    67

    Kā atgādināts šī sprieduma 44. punktā, lai aprēķinātu provizorisko ikgadējo jaunām iekārtām piešķiramo bezmaksas emisiju kvotu skaitu, ir jānosaka, vai uz attiecīgajām apakšiekārtām attiecas produkta līmeņatzīme, siltuma līmeņatzīme vai kurināmā līmeņatzīme, vai arī runa ir par procesa emisiju apakšiekārtām.

    68

    Šajā ziņā Tiesa jau ir norādījusi, ka Lēmuma 2011/278 3. pantā ietvertās definīcijas attiecībā uz produkta līmeņatzīmes, siltuma līmeņatzīmes, kurināmā līmeņatzīmes vai procesa emisiju apakšiekārtām ir savstarpēji izslēdzošas (spriedums, 2018. gada 18. janvāris, INEOS, C‑58/17, EU:C:2018:19, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

    69

    Kā izriet no šī lēmuma 12. apsvēruma, vienīgi gadījumā, ja produkta līmeņatzīmes aprēķināt nav bijis iespējams, bet tiek radītas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, uz kurām attiecas bezmaksas emisijas kvotu sadale, šīs kvotas ir jāpiešķir, pamatojoties uz trim citām, tā sauktajām alternatīvajām pieejām atbilstoši izveidotajai to hierarhijai, lai pēc iespējas vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un ietaupītu enerģiju vismaz dažos attiecīgo ražošanas procesu posmos (spriedums, 2018. gada 18. janvāris, INEOS, C‑58/17, EU:C:2018:19, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

    70

    Saistībā ar bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu jaunām iekārtām, it īpaši saistībā ar attiecīgo iekārtu darbības līmeņa noteikšanu, ir jānošķir produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas, no vienas puses, un siltuma līmeņatzīmes, kurināmā līmeņatzīmes vai procesa emisiju iekārtas, no otras puses.

    71

    Proti, lai gan attiecībā uz pēdējām minētajām, kā izriet no Lēmuma 2011/278 18. panta 1. punkta b)–d) apakšpunkta, darbības līmeņa noteikšana ir atkarīga no piemērojamās jaudas izmantojuma koeficienta, tas tā nav attiecībā uz jaunām iekārtām, kurām ir produkta līmeņatzīmes iekārta. Attiecībā uz pēdējām minētajām šī lēmuma 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka ar produktu saistītais darbības līmenis ir attiecīgajā iekārtā sākotnējā šā produkta ražošanai uzstādītā ražošanas jauda reizināta ar parastās jaudas izmantojuma koeficientu.

    72

    Kā izriet no minētā lēmuma 18. panta 2. punkta pirmās daļas, šo parastās jaudas izmantojuma koeficientu nosaka un publicē Komisija. Šajā ziņā jākonstatē, ka minētā standarta jaudas izmantojuma koeficienta vērtība, kāda ir noteikta Lēmumā 2013/447 trešajam tirdzniecības periodam, attiecībā uz katru produkta līmeņatzīmi ir zemāka par 100 %.

    73

    No tā izriet, ka Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otrās daļas interpretācija, ņemot vērā noteikumus par to jauno iekārtu darbības līmeņa noteikšanu, kurām ir produkta līmeņatzīmes iekārtas, neļauj apgalvot, ka piemērojamā jaudas izmantojuma koeficienta vērtība var būt lielāka vai vienāda ar 100 %.

    74

    Proti, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 43.–46. punktā, nevar tikt izdarīta tāda šīs tiesību normas interpretācija, saskaņā ar kuru, ja produkta līmeņatzīmes īstenošana, kas principā ir paredzēta šajā lēmumā, ir izrādījusies neiespējama, citas līmeņatzīmes piemērošana kā alternatīva, runājot par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, var radīt labvēlīgāku attieksmi pret jaunām iekārtām, kurās tiek izmantotas siltuma, kurināmā vai procesa emisiju līmeņatzīmes apakšiekārtas, kaitējot jaunām iekārtām, kas izmanto produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas.

    75

    Šos apsvērumus apstiprina Savienības likumdevēja izvirzītie mērķi.

    76

    Šajā ziņā jāatgādina, ka, lai gan Direktīvas 2003/87 galvenais mērķis, kā atgādināts šī sprieduma 38. punktā, ir būtiski samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, šis mērķis ir jāsasniedz, ievērojot virkni apakšmērķu. Kā izklāstīts šīs direktīvas 5. un 7. apsvērumā, šie apakšmērķi it īpaši ir ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības saglabāšana, kā arī iekšējā tirgus integritātes un konkurences nosacījumu saglabāšana (spriedums, 2016. gada 22. jūnijs, DK Recycling und Roheisen/Komisija, C‑540/14 P, EU:C:2016:469, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

    77

    Tas, ka pastāv objektīvi nepamatota nevienlīdzīga attieksme pret šī sprieduma 74. punktā minētajām jauno iekārtu kategorijām, var traucēt īstenot šos apakšmērķus.

    78

    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Lēmuma 2011/278 18. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai sadalītu bezmaksas emisijas kvotas jaunām iekārtām, jaudas izmantojuma koeficients ir ierobežots ar vērtību, kas ir mazāka par 100 %.

    Par tiesāšanās izdevumiem

    79

    Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
     

    Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
     

    Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, 18. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai sadalītu bezmaksas emisijas kvotas jaunām iekārtām, jaudas izmantojuma koeficients ir ierobežots ar vērtību, kas ir mazāka par 100 %.

     

    [Paraksti]

    ( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.

    Top