–

Slovākijas valdības vārdā – B. Ricziová, pārstāve,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Goddin un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp., un labojums OV 2015, L 36, 15. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Direktīvu 2011/90/ES (2011. gada 14. novembris) (OV 2011, L 296, 35. lpp.), (turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/48”).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp patērētāju RN un Home Credit Slovakia a.s. (turpmāk tekstā – “Home Credit”) par patēriņa kredītlīgumu, kuru patērētājs noslēdzis ar šo kredītiestādi un kurā gada procentu likme (turpmāk tekstā – “GPL”) nav noteikta kā viena konkrēta likme.

3

Direktīvas 2008/48 9., 19. un 31. apsvērums ir formulēti šādi:

4

Šīs direktīvas 1. pantā ir precizēts, ka tās mērķis ir saskaņot dažus dalībvalstu noteikumu aspektus attiecībā uz patēriņa kredītlīgumiem.

5

Minētās direktīvas 3. panta i) punktā ir noteikts:

“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

[..]

6

Direktīvas 2008/48 4. pantā runa ir par standartinformāciju, kas iekļaujama reklāmā par kredītlīgumiem. Tajā ir paredzēts, ka jebkurā reklāmā par šiem līgumiem, kurā tiek norādīta procentu likme vai jebkādi skaitļi saistībā ar kredīta izmaksām patērētājam, ar uzskatāmu piemēru ir jāiekļauj skaidra, lakoniska un viegli uztverama standartinformācija. Šī informācija ietver arī GPL.

7

Šīs direktīvas 10. panta “Kredītlīgumos iekļaujamā informācija” 2. punkta g) apakšpunktā ir paredzēts:

“Kredītlīgumā skaidri un lakoniski norāda:

[..]

8

Minētās direktīvas 19. pantā “[GPL] aprēķināšana” ir noteikts:

“1.   [GPL], ar kuru gadā nosaka pašreizējo vērtību visām esošām vai nākotnes saistībām (aizdevumi, atmaksas un izmaksas), par kuru vienojies kreditors un patērētājs, aprēķina saskaņā ar matemātisko formulu, kas izklāstīta I pielikuma I daļā.

2.   Lai aprēķinātu kopējo [GPL], tiek noteiktas kopējās kredīta izmaksas patērētājam, izņemot iespējamos sodus, kas patērētājam varētu būt jāmaksā par kāda patēriņa kredītlīgumā noteikta pienākuma neizpildi, un izmaksas, kuras nav iegādes cena un kuras patērētājam ir jāsedz par preču vai pakalpojumu iegādi skaidrā naudā vai uz kredīta.

Konta, kurā tiek reģistrētas gan maksājumu operācijas, gan kredīta samaksas operācijas, uzturēšanas izmaksas, izmaksas par norēķinu līdzekli, kas izmantots gan maksājumu operācijām, gan kredīta samaksai, un citas izmaksas, kas saistītas ar maksājumu operācijām, iekļauj patēriņa kredīta kopējās izmaksās, ja konta atvēršana nav fakultatīva, un konta izmaksas ir skaidri un atsevišķi norādītas patēriņa kredītlīgumā vai jebkurā citā ar patērētāju noslēgtā līgumā.

3.   [GPL] aprēķins balstās uz pieņēmumu, ka kredītlīgums ir spēkā laikposmā, par ko panākta vienošanās, un kreditors un patērētājs pildīs savas saistības saskaņā ar kredītlīguma noteikumiem un tajā minētajiem datumiem.

4.   Ja kredītlīgumos ietverti noteikumi, kas pieļauj [GPL] iekļautās aizņēmuma likmes un – attiecīgā gadījumā – izmaksu izmaiņas, bet kuras aprēķina laikā nevar noteikt kvantitatīvi, [GPL] aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka sākotnēji noteiktā aizņēmuma likme un citas izmaksas paliks nemainīgas visā kredītlīguma darbības laikā.

5.   Vajadzības gadījumā, aprēķinot [GPL], var izmantot I pielikumā noteiktos papildu pieņēmumus.

Ja šajā pantā un I pielikuma II daļā izklāstītie pieņēmumi nav pietiekami, lai aprēķinātu gada procentu likmi pēc vienota parauga, vai vairs nav pielāgoti komerciālajai situācijai tirgū, Komisija var noteikt vajadzīgos papildu pieņēmumus [GPL] aprēķināšanai vai izmainīt esošos pieņēmumus. [..]”

9

Direktīvas 2008/48 I pielikuma I daļā ir formulēts pamatvienādojums, ar ko tiek noteikta GPL. Tajā ir precizēts, ka šā vienādojuma aprēķina rezultātu izsaka ar precizitāti vismaz līdz vienam ciparam aiz komata. Ja nākamais cipars aiz komata ir lielāks vai vienāds ar 5, pirmo ciparu aiz komata noapaļo uz augšu.

10

Šā I pielikuma II daļā GPL aprēķina vajadzībām ir izklāstīti šādi papildu pieņēmumi:

[..]

[..]

[..].”

11

Ar Zákon č. 129/2010 Z. z. o spotrebiteľských úveroch a o iných úveroch a pôžičkách pre spotrebiteľov a o zmene a doplnení niektorých zákonov (Likums Nr. 129/2010 par patēriņa kredītiem un citiem kredītiem un aizdevumiem patērētājiem, kā arī par grozījumiem dažos citos likumos), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, Slovākijas tiesībās ir transponēta Direktīva 2008/48.

12

Šā likuma 9. panta 2. punkta j) apakšpunktā ir paredzēts:

“Kredītlīgumā norāda:

[..]

13

Minētā likuma 11. panta 1. punktā ir noteikts:

“Piešķirto patēriņa kredītu uzskata par kredītu bez procentiem un maksām, ja:

[..]

[..]

14

RN un Home Credit2013. gada 4. martā noslēdza patēriņa kredītlīgumu par summu 3359,14 EUR. Līgumā bija minēta ikmēneša maksājumu summa (89,02 EUR), procentu likme (19,62 %) un GPL (kā intervāls no 21,5 % līdz 22,4 %). Līgumā bija arī precizēts, ka GPL ir atkarīga no tā, kurā dienā naudas līdzekļi tiks izsniegti RN, un ka viņš par to tiks informēts pēc šīs dienas.

15

Turklāt līgumā bija precizēti aizdevuma maksājumu termiņi un noteikts, ka pirmais maksājums ir jāveic vienu mēnesi pēc kredīta izsniegšanas dienas, bet katrs nākamais – katra attiecīgā kalendārā mēneša 15. datumā, un tas, ka kredīta atmaksa ir veicama 60 ikmēneša maksājumos.

16

Home Credit2017. gada 2. jūlijā informēja RN, ka viņš ir pilnā apmērā atmaksājis aizdevumu, proti, 5291,24 EUR.

17

Tomēr RN cēla pret Home Credit prasību par nepamatotu maksājumu atgūšanu, tādēļ ka šis kredīts esot uzskatāms par kredītu bez procentiem un maksām, jo līgumā GPL bija noteikta nevis kā viena konkrēta likme, bet gan kā intervāls – no minimālās likmes līdz maksimālajai likmei. Tādējādi RN, uzskatīdams, ka viņam bija jāmaksā tikai aizdevuma pamatsumma, proti, 3359,14 EUR, prasīja atmaksāt viņam 1932,10 EUR, kas no viņa esot ieturēti nepamatotas iedzīvošanās kārtā.

18

Pirmās instances tiesa šo prasību neapmierināja. Tā citastarp atzina, ka aizdevums, ko Home Credit bija piešķīrusi RN, bija patēriņa kredīts, par kuru noslēgtais līgums ietvēra visas nepieciešamās, Likuma Nr. 129/2010 9. panta 2. punktā minētās norādes. Tāpat tā nosprieda, ka līgumā GPL nav tieši jānorāda kā viena konkrēta likme un ka būtu nesamērīgi, atzīstot to par aizdevumu bez procentiem un maksām, sodīt aizdevēju tikai tādēļ, ka GPL ir norādīta kā intervāls starp diviem lielumiem (minimālais – maksimālais).

19

Tā kā RN iesniedzējtiesā ir iesniedzis apelācijas sūdzību, tā jautā, vai GPL noteikšana, izmantojot tādu intervālu, nav pretrunā Direktīvai 2008/48.

20

Minētā tiesa norāda, ka Home Credit apgalvoja, ka kredītlīgums tika noslēgts pa telefonu un ka prasītājam bija 35 dienu laiks piekrist piedāvājumam par kredītlīgumu vai to noraidīt. Šā iemesla dēļ Home Credit neesot spējusi precīzi norādīt naudas līdzekļu izsniegšanas dienu, no kuras bija atkarīga GPL.

21

Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka šis arguments nešķiet pārliecinošs, ņemot vērā Direktīvas 2008/48 I pielikuma II daļā minētos pieņēmumus, it īpaši šīs daļas a), c) vai f) punktā paredzētos pieņēmumus. Tas, ka nebija zināma naudas līdzekļu izsniegšanas diena, neatbrīvojot aizdevēju no pienākuma norādīt GPL precīzā procentuālā izteiksmē – kā vienu konkrētu skaitli.

22

Šādos apstākļos Krajský súd v Trnave (Apgabaltiesa Trnavā, Slovākija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Direktīvas 2008/48] 10. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka patēriņa kredītlīgums atbilst minētajā tiesību normā paredzētajai prasībai gadījumā, kad [GPL] tajā ir norādīta nevis kā precīza procentuālā daļa, bet kā intervāls starp diviem lielumiem (minimālais – maksimālais)?”

23

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2008/48 10. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas liedz patēriņa kredītlīgumā GPL izteikt nevis kā vienu konkrētu likmi, bet gan kā intervālu – no minimālās likmes līdz maksimālajai likmei.

24

Jānorāda, ka GPL norādīšana intervāla formā – starp diviem lielumiem – ir pretrunā gan vairāku Direktīvas 2008/48 normu, it īpaši 3. un 19. panta, formulējumam, gan šā regulējuma sistēmai. Proti, no minētajām tiesību normām ir izsecināms, ka GPL ir jāizsaka procentuālā izteiksmē, norādot vienu precīzu skaitli.

25

Pirmkārt, Direktīvas 2008/48 3. panta i) punkts, kurā GPL ir definēta tādējādi, ka tai pielīdzināmas “kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta kopsummas”, ietver pienākumu noteikt precīzu skaitli procentuālā izteiksmē.

26

Otrkārt, no Direktīvas 2008/48 19. panta 1. punkta – kopsakarā ar tās I pielikuma I daļu – ir izsecināms, ka GPL ir aprēķināma pēc matemātiskās formulas, kas izklāstīta minētajā pielikumā, un tai būtu jāatspoguļo – ar vienas desmitdaļas precizitāti – visas esošās vai nākamās saistības, par kurām aizdevējs vienojies ar patērētāju. Turklāt šā 19. panta 5. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka GPL ir aprēķināma pēc vienota parauga. Kā savos rakstveida apsvērumos pamatoti norādījusi Slovākijas valdība, minēto prasību ievērošana ir panākama vienīgi ar precīzu skaitli, kas izteikts ar vienas desmitdaļas precizitāti.

27

Turklāt šāda interpretācija atbilst Direktīvā 2008/48 izvirzītajam mērķim un GPL lomai ar šo direktīvu izveidotajā sistēmā.

28

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīva 2008/48 tika pieņemta ar divkāršu mērķi – nodrošināt visiem Savienības patērētājiem augstu un līdzvērtīgu viņu interešu aizsardzības līmeni un sekmēt pareizi funkcionējoša patēriņa kredītu iekšējā tirgus izveidi (spriedums, 2019. gada 5. septembris, Pohotovosť, C‑331/18, EU:C:2019:665, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). No šīs direktīvas 19. apsvēruma izriet, ka viens no tās mērķiem ir panākt, lai patērētāji pirms kredītlīguma noslēgšanas saņemtu atbilstīgu informāciju, tai skaitā par visā Savienībā vienveidīgu GPL, kas viņiem dod iespēju salīdzināt šīs likmes.

29

Tiesai jau ir bijusi iespēja uzsvērt, ka GPL ir būtiski svarīga patērētājam, jo tā – tādas likmes veidā, kas aprēķināta pēc vienotas matemātiskas formulas, – izsaka kredīta izmaksu kopsummu. Proti, šī likme dod patērētājam iespēju finansiāli novērtēt to saistību apmēru, kuras saistītas ar kredītlīguma noslēgšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 21. aprīlis, Radlinger un Radlingerová, C‑377/14, EU:C:2016:283, 90. punkts un tajā minētā judikatūra; 2016. gada 9. novembris, Home Credit Slovakia, C‑42/15, EU:C:2016:842, 66. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2018. gada 20. septembris, EOS KSI Slovensko, C‑448/17, EU:C:2018:745, 64. punkts).

30

No šāda skatpunkta raugoties, Direktīvas 2008/48 10. panta 2. punktā izklāstītā informēšanas pienākuma izpilde – kredītlīgumā skaidri un lakoniski norādot GPL – veicina šajā direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 5. septembris, Pohotovosť, C‑331/18, EU:C:2019:665, 42. punkts un tajā minētā judikatūra), konkrētāk, patērētāju interešu aizsardzību augstā līmenī.

31

Ir konstatējams, ka, ja būtu atļauts kredīta līgumā GPL izteikt nevis kā likmi, kas aprēķināta pēc vienota parauga, bet gan kā intervālu – no minimālās likmes līdz maksimālajai likmei, Direktīvas 2008/48 10. panta 2. punktā noteiktais skaidruma un lakoniskuma nosacījums nebūtu izpildīts. Tomēr šis kritērijs ir būtisks, lai, kā teikts šīs direktīvas 31. apsvērumā, patērētājs zinātu savas kredītlīgumā noteiktās tiesības un pienākumus. Proti, tāda intervāla izmantošana var ne tikai apgrūtināt ar kredītu saistīto izmaksu kopsummas aprēķināšanu, bet arī maldināt patērētāju par viņa saistību faktisko apjomu.

32

Vēl ir jāpiebilst, ka šajā ziņā to neietekmē iesniedzējtiesas norādītais apstāklis, ka aizdevējam brīdī, kad tas patērētājam piedāvā kredītlīgumu, nav zināma konkrēta informācija, tai skaitā kredīta izsniegšanas diena vai arī līguma noslēgšanas diena.

33

Proti, Direktīvas 2008/48 I pielikuma II daļā ir minēti papildu pieņēmumi, ar kuriem paredzēts atvieglot GPL aprēķināšanu gadījumos, kad daži elementi nav zināmi vai tos nav iespējams noskaidrot citu iemeslu dēļ.

34

Tādējādi, ja kredīta izsniegšanas diena nav zināma, aizdevēja rīcībā – precīzas GPL aprēķina vajadzībām – ir Direktīvas 2008/48 I pielikuma II daļas a)–c) punktā paredzētie papildu pieņēmumi. Tāpat gadījumam, ja līguma noslēgšanas datums nav zināms, šīs direktīvas I pielikuma II daļas f) punkta ii) apakšpunktā ir paredzēts, ka tiek pieņemts, ka kredīts sākotnēji ir izsniegts dienā, kas atbilst visīsākajam intervālam starp šo dienu un dienu, kad patērētājam jāveic pirmais maksājums.

35

Turpinot, tostarp minēto pieņēmumu dēļ, ar kuriem paredzēts atvieglot GPL aprēķināšanu pēc vienota parauga, nevar apgalvot, ka nebūtu iespējams vai būtu pārmērīgi sarežģīti noteikt GPL, kas būtu izteikta kā viena konkrēta likme, ja šie elementi nav zināmi.

36

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/48 10. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz patēriņa kredītlīgumā gada procentu likmi izteikt nevis kā vienu konkrētu likmi, bet gan kā intervālu – no minimālās likmes līdz maksimālajai likmei.

37

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2011/90/ES (2011. gada 14. novembris), 10. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz patēriņa kredītlīgumā gada procentu likmi izteikt nevis kā vienu konkrētu likmi, bet gan kā intervālu – no minimālās likmes līdz maksimālajai likmei.