1)

Vai ir atbilstoša šīs tiesas veiktā Direktīvas 1999/70/EK (1) pielikumā ietvertā pamatnolīguma interpretācija, uzskatot, ka prasītāju pieņemšana darbā uz noteiktu laiku ir atzīstama par ļaunprātīgu izmantošanu, jo publiskā sektora darba devējs izmanto dažādus līguma slēgšanas veidus, no kuriem visi ir pagaidu, lai ilgstoši un pastāvīgi nodrošinātu tādu funkciju izpildi, ko parasti veic pastāvīgie štata darbinieki, un lai nosegtu strukturālus defektus un vajadzības, kurām faktiski nav pagaidu, bet gan ilgstošs un pastāvīgs raksturs? Vai tādējādi minētā līgumu slēgšana uz noteiktu laiku pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē nav pamatojama ar objektīvu iemeslu, jo tāda līgumu uz noteiktu laiku izmantošana tiešā veidā ir pretrunā pamatnolīguma preambulas otrajai daļai un minētā nolīguma vispārīgo apsvērumu 6. un 8. punktam, nepastāvot apstākļiem, kas pamatotu šādu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu?

2)

Vai ir atbilstoša šīs tiesas veiktā Direktīvas 1999/70/EK pielikumā ietvertā pamatnolīguma interpretācija, uzskatot, ka parastas atlases procedūras, kurai piemīt iepriekš aprakstītās iezīmes, izsludināšana nav nedz līdzvērtīgs pasākums, nedz arī tā var tikt uzskatīta par sankciju, jo tā nav samērīga ar pieļauto ļaunprātīgo izmantošanu, kā rezultātā tiek izbeigtas pagaidu darbinieka darba attiecības, pretēji direktīvas mērķiem, un turpinoties pagaidu štata darbinieku nelabvēlīgajai situācijai, un šāda atlases procedūra nevar arī tikt uzskatīta par efektīvu pasākumu, jo tā nerada darba devējam nekādu kaitējumu un arī nepilda nekādu preventīvu funkciju, un tādējādi tā neatbilst Direktīvas 1999/70 2. panta pirmajai daļai, jo tā nenodrošina, ka Spānijas valsts sasniegs direktīvā paredzētos rezultātus?

3)

Vai ir atbilstoša šīs tiesas veiktā Direktīvas 1999/70 2. panta pirmās daļas un Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 14. septembra sprieduma lietā C-16/15 (2) interpretācija, uzskatot, ka atklātas atlases procedūras izsludināšana nav piemērots līdzeklis, lai sodītu par secīgu pagaidu darba līgumu slēgšanas ļaunprātīgu izmantošanu, jo Spānijas tiesību aktos nav paredzēts efektīvs un preventīvs sankciju mehānisms, kas izbeigtu pagaidu štata darbinieku iecelšanas amatā ļaunprātīgu izmantošanu, un tajos nav atļauts šādos strukturāli izveidotajos amatos iecelt darbiniekus, kas cietuši no ļaunprātīgas izmantošanas, tādējādi turpinoties šo darbinieku nestabilajai situācijai?

4)

Vai ir atbilstoša šīs tiesas veiktā interpretācija, ka no ļaunprātīgas rīcības cietušā pagaidu darbinieka darba līguma pārveidošana “uz nenoteiktu laiku noslēgtā nepastāvīgā darba līgumā” nav efektīva sankcija, jo šāda veida darba attiecības var tikt izbeigtas vai nu tādēļ, ka viņa amata vieta tiek aizpildīta atlases procedūras rezultātā, vai darba vieta tiek likvidēta, un tādējādi tas neatbilst pamatnolīgumam, lai novērstu noteikta laika darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, ciktāl tā neatbilst Direktīvas 1999/70 2. panta pirmajai daļai, jo tā nenodrošina, ka Spānijas valsts sasniegs šajā direktīvā paredzētos rezultātus?

Ņemot vērā šo situāciju, šajā gadījumā ir atkārtoti jāuzdod jautājumi, kas ietverti 2018. gada 30. janvāra lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko paātrinātajā tiesvedībā 193/2017 (3) iesniegusi Juzgado Contencioso-Administrativo no 8 de Madrid (Madrides Administratīvā tiesa Nr. 8):

5)

Ja valsts tiesa ir konstatējusi tādu secīgu publiskā sektora pagaidu aizstājoša štata darbinieka darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu SERMAS dienestā, kas ir paredzēti, lai apmierinātu pastāvīgās un strukturālās vajadzības sniegt pastāvīgo štata darbinieku pakalpojumus, vai, ņemot vērā, ka valsts tiesību sistēmā nav ne efektīvu, ne atturošu līdzekļu, lai novērstu šādu ļaunprātīgu izmantošanu un likvidētu Kopienas tiesību normas pārkāpuma sekas, Direktīvā 1999/70/EK ietvertā pamatnolīguma 5. klauzula ir interpretējama tādējādi, ka atbilstoši tai valsts tiesai ir jāveic efektīvi un atturoši pasākumi, lai nodrošinātu pamatnolīguma lietderīgo iedarbību, un līdz ar to – jāsoda par šo ļaunprātīgo izmantošanu un jālikvidē minētās Eiropas [Savienības] tiesību normas pārkāpuma sekas, nepiemērojot valsts tiesību normu, kura to liedz darīt?

Ja atbilde būtu apstiprinoša, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 14. septembra sprieduma apvienotajās lietās C-184/15 un C-197/15 (4) 41. punktā nospriesto:

Vai Direktīvas 1999/70/EK mērķiem – kā pasākums secīgu noteikta laika darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un sodīšanai, un Savienības tiesību pārkāpuma seku likvidēšanai – atbilstu pagaidu aizvietošanas štata darbinieku/palīgpersonāla/aizstājoša personāla nodarbinātības attiecību pārveidošana par ilgstošām nodarbinātības attiecībām, pārkvalificējot šos darbiniekus par pastāvīgajiem vai uz nenoteiktu laiku amatā ieceltiem publiskā sektora darbiniekiem, nodrošinot tiem tādu pat nodarbinātības noturīgumu, kāds ir salīdzināmiem pastāvīgajiem štata ierēdņiem, ņemot vērā, ka valsts tiesiskajā regulējumā publiskajā sektorā ir pilnībā aizliegts pārveidot secīgi noslēgtus noteikta laika darba līgumus par nenoteikta laika darba līgumu, un nepastāv cits efektīvs līdzeklis, lai novērstu un, attiecīgā gadījumā, sodītu par ļaunprātīgu izmantošanu, secīgi slēdzot darba līgumus uz noteiktu laiku?

6)

Vai secīgu noteikta laika darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā pagaidu aizstājošo štata personāla nodarbinātības attiecību pārveidošana par pastāvīgām vai uz nenoteiktu laiku nodibinātām nodarbinātības attiecībām ir uzskatāma par tādu, kas atbilst Direktīvas 1999/70/EK un tajā ietvertā pamatnolīguma mērķiem, tikai tad, ja pagaidu štata darbiniekam, attiecībā pret kuru ir notikusi ļaunprātīga izmantošana, ir nodrošināti tādi paši darba apstākļi kā pastāvīgajiem štata darbiniekiem (saistībā ar sociālo nodrošinājumu, paaugstināšanu amatā, vakanto amatu aizpildīšanu, profesionālo apmācību, atvaļinājumiem, administratīvo statusu, licencēm un atļaujām, pensiju iemaksām un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, kā arī dalību konkursos, kuri tiek rīkoti vakanto amatu aizpildīšanai un paaugstināšanai amatā), pamatojoties uz amata pastāvīguma un tā ieņemšanas principiem, ar visām tādām pašām saistītajām tiesībām un pienākumiem, kādi ir pastāvīgajam štata personālam?

7)

Attiecīgā gadījumā ņemot vērā, ka nodarbināšana uz noteiktu laiku tiek ļaunprātīgi izmantota pastāvīgu vajadzību apmierināšanai, nepastāvot objektīvam iemeslam, un neatbilst kādai steidzamai vai neatliekamai nepieciešamībai, kas to pamatotu, un ka [Spānijas] valsts tiesībās nav paredzētas sankcijas vai efektīvi ierobežojumi, vai gadījumā, kad darba devējs nenodrošina pastāvīgumu darba ņēmējam, ar Direktīvā 1999/70/EK izvirzītajiem mērķiem ir saderīgs tāds ļaunprātīgas izmantošanas un Savienības tiesību pārkāpuma radīto seku novēršanai paredzēts pasākums kā pabalsts, kas būtu līdzīgs kompensācijai par nelikumīgu atlaišanu, proti, pabalsts, kas kalpo kā atbilstīga, samērīga, efektīva un preventīva sankcija?