–

HQ, IP, ko pārstāv viņa likumiskais pārstāvis HQ, un JO vārdā – I. Maertzdorff, advocaat, kā arī M. Duinkerke un M. J. R. Hannink,

–

Aegean Airlines SA vārdā – J. Croon un D. van Genderen, advocaten,

–

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, kā arī A. Kasalická, pārstāvji,

–

Vācijas valdības vārdā – sākotnēji T. Henze, pēc tam M. Hellmann un A. Berg, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Nijenhuis, kā arī C. Valero un N. Yerrell, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), 8. panta 2. punktu, ņemot vērā Padomes Direktīvu 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām (OV 1990, L 158, 59. lpp.).

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp HQ, IP, ko pārstāv viņa likumiskais pārstāvis HQ, un JO (turpmāk tekstā – “HQ u.c.”), no vienas puses, un gaisa pārvadājumu sabiedrību Aegean Airlines SA, no otras puses, par aviobiļešu iegādes summas atmaksāšanu, kuru HQ u.c. lūdza pēc kompleksā ceļojumā ietilpstoša lidojuma atcelšanas.

3

Regulas Nr. 261/2004 1., 2. un 16. apsvērumā ir noteikts:

[..]

4

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets” 1. punktā ir paredzēts:

“Šī regula saskaņā ar tajā precizētajiem nosacījumiem paredz pasažieru tiesību minimumu gadījumos, kad:

5

Minētās regulas 3. panta “Darbības joma” 6. punktā ir paredzēts:

“Šī regula neietekmē pasažieru tiesības, kas paredzētas Direktīvā 90/314/EEK. Šo regulu nepiemēro gadījumos, kad ceļojuma kompleksu atceļ citu iemeslu dēļ, nevis lidojuma atcelšanas dēļ.”

6

Šīs regulas 5. panta “Atcelšana” 1. punktā ir paredzēts:

“Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

7

Regulas Nr. 261/2004 8. panta “Tiesības saņemt atlīdzinājumu vai mainīt maršrutu” 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieriem dod iespēju izvēlēties:

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas arī uz pasažieriem, kuru lidojumi ir kompleksa pakalpojuma daļa, izņemot tiesības saņemt atlīdzinājumu, ja šādas tiesības izriet no Direktīvas 90/314/EEK noteikumiem.”

8

Direktīvas 90/314 21. apsvērumā ir noteikts:

“tā kā gan patērētāji, gan komplekso ceļojumu nozare iegūtu, ja organizatoriem un/vai pārstāvjiem tiktu noteikts pienākums sniegt pietiekamas drošības garantijas maksātnespējas gadījumā.”

9

Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“Šīs direktīvas nolūks ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz kompleksiem pakalpojumiem, ko pārdod vai piedāvā tirdzniecībā Kopienas teritorijā.”

10

Minētās direktīvas 4. panta 6. punktā ir paredzēts:

“Ja patērētājs atsakās no līguma saskaņā ar 5. punktu vai jebkādu iemeslu dēļ, kas nav patērētāja vaina, organizators atceļ komplekso pakalpojumu pirms līgtā izbraukšanas datuma, patērētājam ir tiesības:

[..]”

11

Šīs pašas direktīvas 5. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka organizatora un/vai pārstāvja līgumslēdzēja puse ir atbildīga pret patērētāju par saistību, kuras izriet no līguma, pienācīgu izpildi neatkarīgi no tā, vai šīs saistības ir jāpilda šim organizatoram un/vai pārstāvim vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, neierobežojot organizatora un/vai pārstāvja tiesības vērst savus prasījumus pret pārējiem pakalpojumu sniedzējiem.”

12

Direktīvas 90/314 7. pantā ir paredzēts:

“Organizatoram un/vai pārstāvim, kas ir līgumslēdzēja puse, jāsniedz pietiekama drošības garantija attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu un patērētāja repatriāciju maksātnespējas gadījumā.”

13

Pamatlietas faktu rašanās laikā Nīderlandes tiesību sistēmā Direktīva 90/314 bija transponēta Burgerlijk Wetboek (Civilkodekss, turpmāk tekstā – “BW”) 7. sējuma 7.A sadaļā “Ceļojuma līgums”.

14

Atbilstoši Civilkodeksa 7:504. panta 3. punktam pasažierim gadījumā, kad ceļojuma rīkotājs ceļojuma līgumu izbeidz, ir tiesības tam pieprasīt atmaksāt aviobiļešu cenu.

15

Saskaņā ar minētā kodeksa 7:512. panta 1. punktu ceļojumu rīkotājam ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tad, ja maksātnespējas dēļ tas nevar izpildīt savas saistības pret ceļotāju, vai nu šīs saistības uzņemas trešā persona, vai nu tiek atlīdzināta ceļojuma cena.

16

Aegean Airlines, Grieķijā dibināta sabiedrība, noslēdza ar G. S. Charter Aviation Services Ltd (turpmāk tekstā – “G. S. Charter”), Kiprā dibinātu sabiedrību, čarterreisu līgumu, saskaņā ar kuru tai bija jānodrošina noteikts skaits sēdvietu, pretī saņemot čartera maksu. G. S. Charter pēc tam pārdeva šīs sēdvietas, tostarp Hellas Travel BV (turpmāk tekstā – “Hellas”), Nīderlandē dibinātai ceļojumu aģentūrai.

17

G. S. Charter un Hellas noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru laikā no 2015. gada 1. maija līdz 24. septembrim katru piektdienu bija jāveic lidojums turp un atpakaļ starp Ēldi [Eelde] (Nīderlande) un Korfu (Grieķija), Aegean Airlines bija jāsaņem drošības nauda un katru pirmdienu bija jāveic maksājums par attiecīgās nedēļas piektdienas lidojumu atpakaļ.

18

2015. gada 19. martā HQ u.c. rezervēja sabiedrībā Hellas lidojumus turp un atpakaļ starp Ēldi un Korfu. Šie lidojumi bija daļa no “kompleksa ceļojuma” Direktīvas 90/314 izpratnē, kuru cena tika samaksāta sabiedrībai Hellas.

19

HQ u.c. saņēma elektroniskās biļetes ar Aegean Airlines logotipu šiem lidojumiem, kas bija plānoti 2015. gada 17. un 24. jūlijā, kā arī dokumentus, kuros Hellas bija norādīts kā čarterreisu uzņēmums.

20

Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, dažas dienas pirms paredzētās izlidošanas datuma Hellas nosūtīja vēstuli un e‑pastu HQ u.c., kuros tā informēja, ka nepietiekamo rezervācijas tempu, kā arī jau esošo rezervāciju atcelšanas “neskaidrās situācijas Grieķijā” tolaik dēļ, tā esot spiesta atcelt ar Aegean Airlines nolīgtos lidojumus, jo pēdējā minētā esot izlēmusi, ka, tā kā nav iespējams iegūt iepriekš ar Hellas nolīgto cenu, tā no 2015. gada 17. jūlija lidojumus uz un no Korfu vairs neveiks. Šādos apstākļos Hellas paziņoja HQ u.c., ka viņu kompleksais ceļojums ir atcelts.

21

2016. gada 3. augustāHellas tika pasludināta par bankrotējušu. Tā neatlīdzināja aviobiļešu cenu HQ u.c.

22

HQ u.c. vērsās Rechtbank Noord‑Nederland (Ziemeļnīderlandes tiesa), lai panāktu, ka Aegean Airlines tiek piespriests viņiem izmaksāt kompensāciju par lidojuma atcelšanu 2015. gada 17. jūlijā, kā arī atmaksāt ar to saistīto biļešu cenu saskaņā ar attiecīgi, pirmkārt, Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un, otrkārt, šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

23

Aegean Airlines pamatā apstrīdēja Regulas Nr. 261/2004 piemērojamību, īpaši ņemot vērā tās 3. panta 6. punktu.

24

Tomēr ar 2017. gada 14. novembra pagaidu lēmumu Rechtbank Noord‑Nederland (Ziemeļnīderlandes tiesa) šo iebildumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 261/2004 piemērojamība par labu pasažieriem, kuri ir iegādājušies komplekso ceļojumu, saskaņā ar minēto noteikumu ir izslēgta tikai tad, ja atcelšana ir notikusi neatkarīgi no gaisa pārvadātāja gribas nodrošināt vai nenodrošināt šajā ceļojumā ietilpstošo lidojumu vai ietilpstošos lidojumus, bet šajā lietā tas tā nebija. Proti, šī tiesa konstatēja, ka, pirmkārt, lēmumu atcelt lidojumu pieņēma Aegean Airlines, kura acīmredzami lidojumu varēja nodrošināt tikai tad, ja Hellas tai iepriekš samaksā noteikto cenu, un, otrkārt, ka nav ticis nedz apgalvots, nedz noliegts, ka Hellas būtu paziņojusi par kompleksā ceļojuma atcelšanu citu iemeslu, kā vien Aegean Airlines lēmuma dēļ.

25

Līdz ar to saskaņā ar Regulu Nr. 261/2004 HQ u.c. bija tiesības no Aegean Airlines saņemt fiksētu kompensāciju attiecīgā lidojuma atcelšanas dēļ. Tomēr šī tiesa nelēma par lūgumu atlīdzināt aviobiļešu cenu.

26

Par minēto aspektu Aegean Airlines pakārtoti norādīja, ka, tā kā šajā gadījumā runa ir par kompleksu ceļojumu, no Regulas Nr. 261/2004 8. panta 2. punkta izrietot, ka tai nav pienākuma atlīdzināt HQ u.c. summu, ko tie ir samaksājuši Hellas par aviobiļešu iegādi.

27

Šādos apstākļos Rechtbank Noord‑Nederland (Ziemeļnīderlandes tiesa, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

Ar abiem jautājumiem, kuri ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 8. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pasažierim, kam, pamatojoties uz Direktīvu 90/314, ir tiesības vērsties pie ceļojumu rīkotāja, lai atgūtu par aviobiļetēm samaksāto summu, tādēļ vairs nav iespējas, pamatojoties uz minēto regulu, prasīt atlīdzināt šo summu no gaisa pārvadātāja, tostarp tad, ja ceļojumu rīkotājs finansiāli nav spējīgs atmaksāt biļetes cenu un nav veicis nekādus pasākumus, lai to nodrošinātu.

29

Runājot par jautājumu, vai pasažieriem, kuriem ir tiesības vērsties pie sava ceļojumu rīkotāja, lai saņemtu aviobiļešu cenas atmaksu, ir tiesības prasīt biļešu summu atlīdzināt arī gaisa pārvadātājam, vispirms ir jāatgādina, pirmkārt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot kopā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, gaisa pārvadātājam ir jāpiedāvā attiecīgajiem pasažieriem atbalsts, tiem piedāvājot arī biļetes cenas atlīdzinājumu (skat. spriedumu, 2018. gada 12. septembris, Harms, C‑601/17, EU:C:2018:702, 12. punkts).

30

Otrkārt, minētās regulas 8. panta 2. punktā ir noteikts, ka tiesības saņemt biļetes cenas atlīdzinājumu ir arī pasažieriem, kuru lidojumi ir kompleksa pakalpojuma daļa, izņemot, ja šādas tiesības izriet no Direktīvas 90/314 noteikumiem.

31

No 8. panta 2. punkta teksta izriet, ka tikai tas vien, ka pasažierim no Direktīvas 90/314 izriet tiesības uz atlīdzinājumu, ir pietiekams iemesls, lai pasažierim, kura lidojums ietilpst kompleksā ceļojumā, zustu tiesības prasīt savu aviobiļešu cenu atlīdzināt faktiskajam gaisa pārvadātajam atbilstoši Regulai Nr. 261/2004.

32

Šādu interpretāciju atbalsta Regulas Nr. 261/2004 pieņemšanas vēsture. Kā secinājumu 43. un 44. punktā norādījis ģenerāladvokāts, no šīs vēstures izriet, ka, kaut arī Savienības likumdevējs nebija vēlējies no šīs regulas piemērošanas jomas pilnībā izslēgt pasažierus, kuru lidojums ietilpst kompleksā ceļojumā, tas tomēr attiecībā uz tiem bija vēlējies saglabāt agrāk ar Direktīvu 90/314 izveidotās un par pietiekami aizsargājošu atzītās sistēmas sekas.

33

Kā šajā ziņā izriet no Regulas Nr. 261/2004 3. panta 6. punkta, minētā regula neskar tiesības, kas pasažieriem, kuri ir iegādājušies kompleksu ceļojumu, izriet no šīs direktīvas.

34

Tādējādi Regulas Nr. 261/2004 8. panta 2. punkts nozīmē, ka tiesības uz biļetes cenas atlīdzināšanu, pamatojoties uz minēto regulu un Direktīvu 90/314, nav kumulējamas, jo, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 64. punktā, šādas kumulēšanas rezultātā pasažieris tiktu pārmērīgi aizsargāts, kaitējot apkalpojošajam gaisa pārvadātājam, kuram šādā gadījumā var nākties uzņemties daļēju atbildību ceļojumu rīkotāja vietā par tā klientiem saskaņā ar līgumu, ko tas ar tiem ir noslēdzis.

35

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pasažieriem, kuriem, pamatojoties uz Direktīvu 90/314, ir tiesības vērsties pie ceļojumu rīkotāja, lai atgūtu samaksāto aviobiļešu cenu, nav tiesību prasīt šādu atlīdzinājumu no gaisa pārvadātāja, pamatojoties uz Regulu Nr. 261/2004.

36

Šis secinājums attiecas arī uz gadījumu, kad ceļojumu rīkotājs nav finansiāli spējīgs atlīdzināt biļetes cenu un nav veicis nekādus pasākumus šāda atlīdzinājuma nodrošināšanai.

37

Ņemot vērā Regulas Nr. 261/2004 8. panta 2. punkta skaidro tekstu, faktiski nav svarīgi, vai ceļojumu rīkotājs nav finansiāli spējīgs atlīdzināt biļetes cenu, vai tas ir vai nav veicis pasākumus šīs atlīdzināšanas nodrošināšanai, nedz arī vai šie apstākļi apdraud viņa pienākuma izmaksāt atlīdzinājumu attiecīgajiem pasažieriem izpildi.

38

Šādu Regulas Nr. 261/2004 8. panta 2. punkta interpretāciju neatspēko šīs regulas pamatmērķis, kurš, kā izriet no tās 1. apsvēruma, ir nodrošināt augstu pasažieru aizsardzības līmeni.

39

Kā izriet no šī sprieduma 32. punkta, Savienības likumdevējs ir precīzi ievērojis agrāk ar Direktīvu 90/314 izveidoto un par pietiekami aizsargājošu atzīto sistēmu.

40

Konkrētāk, ar šīs direktīvas 7. pantu, lasot kopā ar tās 21. apsvērumu, it īpaši ir noteikts, ka ceļojuma rīkotājam ir jāsniedz pietiekama drošības garantija attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu maksātnespējas gadījumā.

41

Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvas 90/314 7. pantā ir ietverts uz rezultātu orientēts pienākums garantēt kompleksā ceļojuma dalībniekiem tiesības uz līdzekļu atmaksāšanu ceļojumu organizatora bankrota gadījumā un ka šī garantija īpaši ir domāta tieši tam, lai pasargātu patērētāju no bankrota sekām neatkarīgi no tā iemesla (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 15. jūnijs, Rechberger u.c., C‑140/97, EU:C:1999:306, 74. punkts, kā arī rīkojumu, 2014. gada 16. janvāris, Baradics u.c., C‑430/13, EU:C:2014:32, 35. punkts).

42

Turklāt Tiesa ir uzskatījusi, ka valsts tiesiskajā regulējumā šajā normā paredzētie pienākumi ir transponēti pareizi tikai tad, ja, neraugoties uz to, kādi ir nosacījumi, rezultātā tas efektīvi garantē pasažierim visu tā ieguldīto līdzekļu atmaksāšanu ceļojumu organizatora maksātnespējas gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 15. jūnijs, Rechberger u.c., C‑140/97, EU:C:1999:306, 64. punkts, kā arī rīkojumu, 2014. gada 16. janvāris, Baradics u.c., C‑430/13, EU:C:2014:32, 38. punkts).

43

Ja tas tā nav, tad no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka attiecīgajam ceļotājam katrā ziņā ir iespēja celt prasību par atbildības konstatēšanu pret attiecīgo dalībvalsti saistībā ar viņam Savienības tiesību pārkāpuma dēļ radītajiem zaudējumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 25. novembris, Fuß, C‑429/09, EU:C:2010:717, 45.–48. punkts un tajos minētā judikatūra).

44

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 8. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pasažierim, kam, pamatojoties uz Direktīvu 90/314, ir tiesības vērsties pie ceļojumu rīkotāja, lai atgūtu par aviobiļetēm samaksāto summu, tādēļ vairs nav iespējas, pamatojoties uz minēto regulu, prasīt atlīdzināt šo summu no gaisa pārvadātāja, tostarp tad, ja ceļojumu rīkotājs finansiāli nav spējīgs atmaksāt biļetes cenu un nav veicis nekādus pasākumus, lai to nodrošinātu.

45

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim, kuram saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/314/EEK (1990. gada 13. jūnijs) par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām ir tiesības vērsties pie ceļojumu rīkotāja, lai atgūtu par aviobiļetēm samaksāto summu, tādēļ vairs nav iespējas, pamatojoties uz minēto regulu, prasīt atlīdzināt šo summu no gaisa pārvadātāja, tostarp tad, ja ceļojumu rīkotājs finansiāli nav spējīgs atmaksāt biļetes cenu un nav veicis nekādus pasākumus, lai to nodrošinātu.