1

Ar savu apelācijas sūdzību FTI Touristik GmbH lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 30. novembra spriedumu FTI Touristik/EUIPO – Prantner un Giersch (“Fl”) (T‑475/16, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2017:856), ar kuru šī tiesa noraidīja tās prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2016. gada 16. jūnija lēmumu lietā R 480/2015‑5 attiecībā uz iebildumu procesu starp FTI Touristik, no vienas puses, un Harald Prantner un Daniel Giersch, no otras puses (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris) (OV 2015, L 341, 21. lpp.), kas stājusies spēkā 2016. gada 23. martā. Regula Nr. 207/2009 tās redakcijā ar grozījumiem no 2017. gada 1. oktobra ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.). Tomēr, ņemot vērā šajā lietā aplūkotā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti, 2013. gada 7. oktobri, kas ir izšķirošs, nosakot piemērojamās materiālās tiesības, šo strīdu reglamentē Regulas Nr. 207/2009 materiāltiesiskās normas.

3

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējums bija šāds:

“Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

4

Tiesvedības priekšvēstures un apstrīdētā lēmuma kopsavilkums pārsūdzētā sprieduma 1.–15. punktā ir formulēts šādi:

“1. 2013. gada 7. oktobrī personas, kas iestājušās lietā, – H. Prantner un [..] D. Giersch – iesniedza [EUIPO] Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulu [Nr. 207/2009].

2. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:

3. Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 16., 39. un 43. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:

4. Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2013. gada 26. novembraBulletin des marques de l’Union européenne [Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 225/2013.

5. 2014. gada 26. februārī prasītāja FTI Touristik [..], pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu (tagad Regulas 2017/1001 46. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem.

6. Iebildumi bija balstīti uz šādu agrāku Eiropas Savienības grafisku preču zīmi:

kas aptver 16., 39., 41. un 43. klasē ietilpstošās preces un pakalpojumus un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:

7. Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.

8. 2015. gada 3. februārī Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus un noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.

9. 2015. gada 26. februārī personas, kas iestājušās lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants) iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

10. Ar [apstrīdēto lēmumu] EUIPO Apelācijas piektā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu.

11. Visupirms tā [apstrīdētā] lēmuma 19. punktā norādīja, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir paredzēti gan plašai sabiedrības daļai, gan speciālistiem un ka ir jāņem vērā tā sabiedrības daļa, kuras uzmanības līmenis ir viszemākais, proti, plaša sabiedrības daļa ar vidēju uzmanības līmeni. Turpinājumā [apstrīdētā] lēmuma 20. punktā tā uzskatīja, ka nozīmīgā teritorija sajaukšanas iespējas vērtējumā ir visa Eiropas Savienība, pirms tā precizēja, ka iebildums būtu bijis jāapmierina pat tad, ja sajaukšanas iespēja būtu pastāvējusi tikai vienā dalībvalstī.

12. Runājot par preču un pakalpojumu salīdzinājumu, [EUIPO] Apelācijas [piektā] padome [apstrīdētā] lēmuma 25. punktā apstiprināja Iebildumu nodaļas secinājumu – un tas [Apelācijas padomē] nav ticis apstrīdēts –, kurš ir atspoguļots [apstrīdētā] lēmuma 24. punktā un atbilstoši kuram attiecīgās preces un pakalpojumi ir daļēji identiski un daļēji līdzīgi. Tādējādi tā secināja ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto preču, kas ietilpst 16. klasē, un ar agrāko preču zīmi aptverto preču, kas arī ietilpst šajā klasē, identiskumu. Tāpat tā konstatēja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie pakalpojumi, kas ietilpst 39. klasē, un ar agrāko preču zīmi aptvertie pakalpojumi, kas ietilpst šajā pašā klasē, ir identiski, izņemot “transportlīdzekļu novietošanas infrastruktūras nodrošināšanas; stāvvietu lidostā; gaisa kuģu stāvvietu” pakalpojumus, kuri tika kvalificēti par analoģiskiem ar agrāko preču zīmi aptvertajiem “pārvadājumu” pakalpojumiem. Visbeidzot, tā uzskatīja, ka visi ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie pakalpojumi, kas ietilpst 43. klasē, ir identiski ar agrāko preču zīmi aptvertajiem šajā klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, izņemot “restorānu rezervēšanas pakalpojumus un brīvdienu mītnes”, kuri ir līdzīgi ar agrāko preču zīmi aptvertajiem “pagaidu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem”.

13. [EUIPO] Apelācijas [piektā] padome arī veica konfliktējošo apzīmējumu pārbaudi un [apstrīdētā] lēmuma 32. punktā uzskatīja, ka no vizuālā viedokļa tiem nav nekādas līdzības. No fonētiskā viedokļa [apstrīdētā] lēmuma 33. un 34. punktā tā būtībā uzskatīja, ka tās sabiedrības daļas, kura nezina angļu valodas vārdu “fly”, skatījumā starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nav līdzības. Patērētāju, kuri zina angļu valodas vārdu “fly”, skatījumā pastāvot fonētiskā līdzība ar nosacījumu, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiek asociēta ar vārdu “fly”. Tomēr šķietot maz ticams, ka tā notiks, jo, no vienas puses, pastāvot liela atšķirība starp burtu “y” un stilizēto sirdi reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un, no otras puses, neesot ierasti, ka burts “y” tiek aizstāts ar sirds simbolu. No konceptuālā viedokļa [apstrīdētā] lēmuma 35. un 36. punktā tā būtībā uzskatīja, ka tās sabiedrības daļas, kura nezina angļu valodas vārdu “fly”, skatījumā starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nav līdzības. Patērētāju, kuri zina un saprot angļu valodas vārdu “fly”, skatījumā pastāvot konceptuālā līdzība ar nosacījumu, ka tie reģistrācijā pieteiktajā preču zīmē identificē vārdu “fly”. Tomēr tas šķietot maz ticams to pašu iemeslu dēļ kā tie, kas izklāstīti fonētiskās līdzības vērtējuma ietvaros.

14. [EUIPO] Apelācijas [piektā] padome [apstrīdētā] lēmuma 40. punktā uzskatīja, ka agrākajai preču zīmei piemīt vidēja atšķirtspēja no angliski runājošo patērētāju viedokļa un vāja atšķirtspēja no angliski runājošās sabiedrības daļas viedokļa.

15. Runājot par sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajiem apzīmējumiem vērtējumu, [EUIPO] Apelācijas [piektā] padome [apstrīdētā] lēmuma 47. punktā konstatēja sajaukšanas iespējas neesamību. Šajā ziņā tā [apstrīdētā] lēmuma 46. punktā norādīja, ka kopējā elementa tīri aprakstošā rakstura dēļ fonētiskās, konceptuālās un, it īpaši, vizuālās līdzības starp apzīmējumiem ir pietiekamas, lai droši izslēgtu sajaukšanas iespējas esamību, tostarp attiecībā uz identiskām precēm un pakalpojumiem.”

5

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 26. augustā, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, kuras pamatojumā tā izvirzīja vienu vienīgu pamatu – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā norāda, ka EUIPO Apelācijas piektās padomes veiktais konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības vērtējums ir kļūdains un ka tā kļūdaini ir atzinusi agrākās preču zīmes vājo atšķirtspēju no angļu valodā runājošās sabiedrības daļas viedokļa, kā rezultātā starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nepastāvot nekādas sajaukšanas iespējas.

6

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa uzskatīja, pirmkārt, runājot par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu, ka EUIPO Apelācijas piektā padome pamatoti varēja konstatēt vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi neesamību. Otrkārt, runājot par agrākās preču zīmes atšķirtspēju, Vispārējā tiesa nosprieda, ka šī apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka no angļu valodā nerunājošās sabiedrības daļas viedokļa agrākajai preču zīmei ir vidēja atšķirtspēja un no angļu valodā runājošās sabiedrības daļas viedokļa – vāja atšķirtspēja. Treškārt, runājot par sajaukšanas iespēju, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, ka minētā Apelācijas padome ir kļūdaini secinājusi, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi sajaukšanas iespēja nepastāv. Līdz ar to Vispārējā tiesa noraidīja vienīgo izvirzīto pamatu, kā arī prasību kopumā.

7

FTI prasījumi Tiesai ir šādi:

8

EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:

9

H. Prantner un D. Giersch lūdz Tiesu apelācijas sūdzību noraidīt.

10

Savā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un kam ir četras daļas. Vienīgā pamata pirmās daļas ietvaros tā Vispārējai tiesai pārmet arī tās pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

11

Ar vienīgā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, veicot sajaukšanas iespējas esamības vērtējumu, ir pieļāvusi metodoloģisku kļūdu, jo tā savā attiecīgo apzīmējumu līdzības pārbaudē nav ņēmusi vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nosaukumu standarta rakstībā, kā tas ir ietverts Bulletin des marques de l’Union européenne [Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā]. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa, nepārbaudot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, kas balstīts uz minēto nosaukumu, neesot ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

12

EUIPO uzskata, ka vienīgā pamata pirmā daļa nav pieņemama, jo tā nozīmējot apelācijas sūdzības iesniedzējas mēģinājumu iesniegt Tiesai faktiska rakstura jautājumus. Katrā ziņā šis pamats neesot pamatots.

13

Runājot par vienīgā pamata pirmo daļu, ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespējas esamība sabiedrības apziņā ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā. Lai gan šo faktoru vērtējums ir faktu jautājums, kas neietilpst Tiesas kontroles jomā, visu šo faktoru neņemšana vērā savukārt ir kļūda tiesību piemērošanā un uz to pašu par sevi var atsaukties apelācijas tiesvedības ietvaros Tiesā (skat. spriedumu, 2011. gada 16. jūnijs, Union Investment Privatfonds/UniCredito Italiano, C‑317/10 P, EU:C:2011:405, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

14

Otrkārt, jautājums par pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamību ir tiesību jautājums, kas pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā (spriedums, 2005. gada 28. jūnijs, Dansk Rørindustri u.c./Komisija, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, EU:C:2005:408, 453. punkts).

15

No tā izriet, ka vienīgā izvirzītā pamata pirmā daļa ir pieņemama.

16

Runājot par šīs daļas pamatotību, visupirms ir jānoraida apgalvotā Vispārējās tiesas pieļautā pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana.

17

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. panta un 53. panta pirmās daļas, nav saistīts ar prasību, lai tā sniegtu izklāstu, kurā būtu izsmeļoši un viens pēc otra iztirzāti lietas dalībnieku minētie argumenti. Pamatojums var tikt pausts arī netieši – ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām uzzināt pamatojumu, uz kādu balstās Vispārēja tiesa, un sniedz Tiesai pietiekamu informāciju, lai tā varētu veikt savu pārbaudi apelācijas ietvaros (spriedums, 2016. gada 20. septembris, Mallis u.c./Komisija un ECB, no C‑105/15 P līdz C‑109/15 P, EU:C:2016:702, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

18

Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka no pārsūdzētā sprieduma 43. punkta izriet, ka, “runājot par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes [nosaukumu] standarta rakstībā, kas publicēts Bulletin des marques de l’Union européenne [Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā], proti, “fly”, ir jānorāda, ka šis nosaukums nevar būt noteicošais fonētiskā iespaida, kādu rada kombinētas preču zīmes, vērtējumā iebildumu procesa ietvaros”.

19

No tā izriet, ka – pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, uzskatot, ka minētais nosaukums nevar būt noteicošais attiecīgā fonētiskā iespaida vērtējumā, – Vispārējā tiesa netieši, bet noteikti uzskatīja, ka šis pats nosaukums nav norāde uz veidu, kādā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgo preču zīmi.

20

Šādā vērtējumā turklāt nav pieļauta nekāda kļūda tiesību piemērošanā. Proti, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 21. punktā ir atgādinājusi, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja būtu jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un aptverto preču vai pakalpojumu līdzību.

21

Kā Vispārējā tiesa būtībā nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 43. punktā, kas atgādināts šī sprieduma 18. punktā, grafiskas preču zīmes nosaukumam standarta rakstībā Bulletin des marques de l’Union européenne [Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā], neatkarīgi no tā, vai tas atbilst attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja nodomam vai EUIPO izdarītai norādei, nav nozīmes fonētiskās uztveres, kāda saistībā ar attiecīgajiem apzīmējumiem, kuri nesakrīt ar to nosaukumu standarta rakstībā minētajā biļetenā, ir konkrētai sabiedrības daļai, vērtējuma veikšanā.

22

No tā izriet, ka vienīgā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

23

Ar vienīgā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, tāpat kā EUIPO Apelācijas piektā padome, ir pieļāvusi metodoloģisku kļūdu savā sajaukšanas iespējas esamības vērtējumā. Šajā ziņā, lai gan ir iedomājams, ka fonētiskas līdzības tiek neitralizētas ar vizuālajām atšķirībām, tādējādi, ka, neraugoties uz fonētisko līdzību, nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja, šāda neitralizācija būtu jāpārbauda, ņemot vērā sajaukšanas iespējas esamības vērtējumu. Proti, gadījumā, ja šāda pārbaude tiktu veikta jau apzīmējumu līdzības salīdzinājuma stadijā, preču zīmju līdzība tiktu izslēgta per se, turklāt nebūtu iespējams ņemt vērā citas norādes uz sajaukšanas iespēju, piemēram, attiecīgās preču zīmes atšķirtspēju vai attiecīgo preču un pakalpojumu identiskumu vai līdzību.

24

EUIPO apgalvo, ka vienīgā pamata otrā daļa nav pieņemama, jo tā attiecas nevis uz pārsūdzēto spriedumu, bet gan uz apstrīdēto lēmumu. Katrā ziņā šī daļa esot grūti saprotama un nepamatota.

25

Runājot par vienīgā pamata otrās daļas pieņemamību, ir jānorāda, ka – pretēji tam, ko apgalvo EUIPO, – apelācijas sūdzības iesniedzēja savā apelācijas sūdzībā neapstrīd vienīgi apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, bet apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 64. punktā, nesniedzot atbilstošu pamatojumu, ir konstatējusi konfliktējošo apzīmējumu līdzības neesamību, tādējādi pieļaujot metodoloģisku kļūdu sajaukšanas iespējas vērtējuma ietvaros. Tātad vienīgā pamata otrā daļa ir pieņemama.

26

Runājot par šīs daļas pamatotību, ir jākonstatē, ka tā ir balstīta uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni.

27

Šajā ziņā pietiek norādīt, pirmkārt, ka pārsūdzētā sprieduma 64. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka “prasītājas argumentācija saistībā ar sajaukšanas iespēju ir balstīta uz kļūdainu izpratni, saskaņā ar kuru [EUIPO] Apelācijas [piektajai] padomei būtu bijis jāsecina, ka konfliktējošie apzīmējumi ir ļoti līdzīgi, jo lielākās daļas patērētāju ieskatā tām ir kopīgs vārdiskais elements “fly””, šajā ziņā atsaucoties uz [pārsūdzētā] sprieduma 26.–57. punktu. No tā minētā sprieduma 65. punktā šī tiesa ir konstatējusi, ka prasītāja nav pierādījusi, ka šī apelācijas padome ir kļūdaini secinājusi, ka nepastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 64. punktā būtībā ir vienīgi konstatējusi, ka minētā apelācijas padome izskatāmajā lietā pamatoti varēja secināt sajaukšanas iespējas neesamību.

28

Otrkārt, tāpat no šiem pārsūdzētā sprieduma 26.–57. punkta un, it īpaši, no 30.–36. punkta, kuri attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo līdzību, šī sprieduma 41.–44. punkta, kuri attiecas uz šo apzīmējumu fonētisko līdzību, un minētā sprieduma 49.–51. punkta, kuri attiecas uz minēto apzīmējumu konceptuālo līdzību, neizriet, ka Vispārējā tiesa, veicot savu attiecīgo apzīmējumu līdzības vērtējumu, būtu balstījusies uz attiecīgo apzīmējumu fonētiskās līdzības “neitralizāciju” ar to vizuālo atšķirību.

29

Līdz ar to vienīgā pamata otrā daļa ir jānoraida.

30

Ar vienīgā pamata trešo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd pārsūdzētā sprieduma 42. punktā ietverto vērtējumu, kurā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka, tā kā agrākajā preču zīmē ir ietverts elements “.de”, starp attiecīgajiem apzīmējumiem nav fonētiskas līdzības, jo šī elementa dēļ agrākā preču zīme vienmēr tiekot izrunāta vairākās zilbēs. Proti, Vispārējā tiesa šim elementam esot piedēvējusi dominējošu raksturu agrākās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā, lai gan domēna vārda paplašinājumam ir tikai funkcionāla nozīme un tātad principā tam šāds raksturs nevar tikt atzīts.

31

EUIPO norāda, ka vienīgā pamata trešā daļa nav pamatota.

32

Jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Vispārējā tiesa ir izklāstījusi, ka “runājot par iespējamību, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajā elementā atpazīs burtu “y”, tā šķiet maz ticama. Kā izriet no iepriekš 34. punktā minētā, pirmkārt, ir liela atšķirība starp burtu “y” un galveno sirds simbolu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un, otrkārt, nav ierasts aizstāt burtu “y” ar šādu simbolu. Turklāt, pat pieņemot, kā to apgalvo prasītāja, ka patērētājs stilizētas sirds simbolā identificēs burtu “y”, fonētiskā sakritība starp vārdiskajiem elementiem “fly” katrā no konfliktējošajiem apzīmējumiem tiekot mazināta ar agrākās preču zīmes vārdiskā elementa “.de” esamību. Prasītāja nav iesniegusi nevienu argumentu, ar kuru varētu tikt atspēkots [EUIPO] Apelācijas [piektās] padomes [apstrīdētā] lēmuma 33. punktā sniegtais vērtējums attiecībā uz šī vārdiskā elementa izrunu un saskaņā ar kuru agrākā preču zīme vienmēr tiek izrunāta vairākās zilbēs, kuru precīzais skaits ir mainīgs atkarībā no katras valsts valodas lingvistiskajiem noteikumiem”.

33

Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 42. punkta, Vispārējās tiesas vērtējums ir balstīts uz konstatējumu, saskaņā ar kuru, no vienas puses, pastāv liela atšķirība starp burtu “y” un sirds simbolu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un, no otras puses, nav ierasti aizvietot burtu “y” ar šādu simbolu, tādēļ iespējamība, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajā elementā atpazīs burtu “y”, šķiet maz ticama. Tā kā izskatāmajā lietā prasītāja nav apgalvojusi faktu sagrozīšanu, šāds vērtējums pats par sevi nav tiesību jautājums, kas Tiesai ir jāpārbauda apelācijas tiesvedības ietvaros (skat. it īpaši spriedumu, 2010. gada 2. septembris, Calvin Klein Trademark Trust/ITSB, C‑254/09 P, EU:C:2010:488, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Šajā ziņā Vispārējā tiesa, pakārtoti, tikai gadījumā, ja patērētājs stilizētas sirds simbolā identificētu burtu “y”, uzskatīja, ka fonētiska sakritība starp vārdiskajiem elementiem “fly” katrā no konfliktējošajiem apzīmējumiem tiktu mazināta ar agrākās preču zīmes vārdiskā elementa “.de” esamību.

35

Iebildumi, kuri attiecas uz pakārtotiem pamatiem pārsūdzētajā spriedumā, katrā ziņā nevar izraisīt šī sprieduma atcelšanu (spriedums, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

No tā izriet, ka vienīgā pamata trešā daļa nav efektīva.

37

Ar vienīgā pamata ceturto daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē, sirds simbolu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē visticamāk ir paredzējušas kā burtu “y”, jo visās citās tām piederošajās Eiropas Savienības preču zīmēs sirds simbols, tāpat kā izskatāmajā lietā, aizstājot burtu “y”. Tāpat interneta vietnē, kuru apkalpo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašnieks, ir redzams, ka ar sirds simbolu tas mēģina iegūt burta “y” aizstājēju.

38

EUIPO apstrīd vienīgā pamata ceturtās daļas, kura veidojot vienīgi faktu izklāstu, pieņemamību. Katrā ziņā šis pamats neesot pamatots.

39

Jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt nozīmīgos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus. Tātad faktu un pierādījumu vērtējums, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kura pārbaude apelācijas tiesvedības ietvaros ir jāveic Tiesai (skat. it īpaši spriedumu, 2010. gada 2. septembris, Calvin Klein Trademark Trust/ITSB, C‑254/09 P, EU:C:2010:488, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka ar vienīgā pamata ceturto daļu prasītāja ir apstrīdējusi vienīgi pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Vispārējās tiesas veikto faktiska rakstura analīzi.

41

Tātad vienīgā pamata ceturtā daļa nav pieņemama.

42

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzība ir jānoraida kopumā.

43

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137. pantu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas arī ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs.

44

Tā kā EUIPO ir prasījis piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējai spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus. Tā kā H. Prantner un D. Giersch nav iesnieguši nevienu prasījumu saistībā ar tiesāšanās izdevumiem, tie sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež: