1.

Jau no 2014. gada noris aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izveides procedūra, kurā nosaukuma “Halloumi” izmantošana būtu paredzēta tikai Kipras ražotāju sieram, tomēr līdz šim brīdim Komisija to vēl nav pabeigusi ( 2 ). Vienlaicīgi Kipra un citi publisko tiesību subjekti cenšas novērst, ka konkrēti uzņēmumi nosaukumu “Halloumi” izmanto kā preču zīmi ( 3 ).

2.

Izskatāmajā lietā Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi (Tradicionālā Kipras siera ar nosaukumu “Halloumi” aizsardzības fonds, turpmāk tekstā – “Foundation”) ir panācis nosaukuma “HALLOUMI” kā Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes attiecībā uz sieru aizsardzību. Tagad, pamatojoties uz šo preču zīmi, tas cenšas nepieļaut, ka Bulgārijas uzņēmums attiecībā uz sieru iegūst grafisku preču zīmi, kurā ietverts vārds “BBQLOUMI”. Saskaņā ar Foundation sniegto informāciju pārējās tiesvedības, pamatojoties uz kolektīvo preču zīmi, ir izskatīšanas stadijā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) un Vispārējā tiesā; vienā lietā Tiesa jau ir pieņēmusi Foundation nelabvēlīgu nolēmumu, kas ir stājies spēkā ( 4 ).

3.

Līdz šim Foundation centieni šajā tiesvedībā nav bijuši sekmīgi, tādēļ ka EUIPO un Vispārējā tiesa uzskata, ka nosaukumam “HALLOUMI” esot vien vāja atšķirtspēja, jo tas aprakstot minēto sieru. Tādēļ, neraugoties uz zināmu līdzību, saistībā ar [nosaukuma] “BBQLOUMI” izmantošanu neesot jāsatraucas, ka konkrētā sabiedrības daļa asociēs to ar ražotājiem, kas apvienojušies Foundation.

4.

Tomēr Foundation uzskata, ka kolektīvajai preču zīmei noteikti ir jāpiešķir paaugstināta aizsardzība, ko Vispārējā tiesa neesot pietiekami ņēmusi vērā.

5.

Preču zīmes regulas ( 5 ) 8. apsvērums skar preču zīmes izcelsmes norādes funkciju:

“Kopienas preču zīmes piešķirtajai aizsardzībai, kuras funkcija ir jo īpaši garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, būtu jābūt pilnīgai, ja preču zīme un apzīmējums un preces vai pakalpojumi ir identiski. Aizsardzībai būtu jāattiecas arī uz tiem gadījumiem, kad preču zīme un apzīmējums un preces vai pakalpojumi ir identiski. Būtu jāizskaidro jēdziens “līdzīgs” saistībā ar līdzības iespēju radīt neskaidrību. Iespējai radīt neskaidrību, kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantoto vai reģistrēto apzīmējumu, līdzības pakāpe starp preču zīmi un apzīmējumu un starp norādītajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jābūt īpašam šīs aizsardzības priekšnosacījumam.”

6.

Preču zīmes regulas 4. pantā ir noteiktas pamatprasības preču zīmei:

“Kopienas preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem – tostarp personvārdiem – modeļiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka tās ir atšķiramas starp dažādu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.”

7.

Preču zīmes regulas 7. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā ir noteikts aizliegums reģistrēt aprakstošas preču zīmes:

“Nereģistrē:

8.

Iebildums, kas pamatots ar sajaukšanas iespēju, izriet no Preču zīmes regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta par relatīvu atteikuma pamatu:

“1.   Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

9.

Preču zīmes regulas 65. panta 3. punktā ir paredzētas Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras saistībā ar prasībām, kas celtas saskaņā ar Preču zīmes regulas noteikumiem:

“Tiesai ir piekritība anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.”

10.

Preču zīmes regulas 66. pantā ir noteikts, ka ir ļauts reģistrēt kolektīvās preču zīmes:

“1.   Kopienas kolektīvā preču zīme ir Kopienas preču zīme, kuru tā raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kas ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Uz Kopienas kolektīvām preču zīmēm var pieteikties izgatavotāju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, tirgotāju vai patērētāju apvienības, kurām atbilstoši tiesību aktiem, kas tās reglamentē, savā vārdā ir visu veidu tiesības un pienākumi, spēja slēgt līgumus vai veikt citas juridiskas darbības un iesniegt prasību tiesā, un būt par šādas prasības subjektu, kā arī juridiskas personas, uz ko attiecas publiskās tiesības.

2.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Kopienas kolektīvās preču zīmes 1. punkta nozīmē var būt apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Kopīga preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam aizliegt trešajām personām šos apzīmējumus vai norādes izmantot tirdznieciskos darījumos ar nosacījumu, ka trešās personas rūpnieciskos vai komercdarījumos tās izmanto godīgi; šo preču zīmi jo īpaši nevar izmantot pret trešo personu, kam ir tiesības izmantot ģeogrāfisku nosaukumu.

3.   Šīs regulas noteikumus piemēro Kopienas kopīgām [kolektīvām] preču zīmēm, ja vien 67. līdz 74. pants nenosaka citādi.”

11.

Preču zīmes regulas 67. pantā ir paredzēts pieņemt noteikumus, kas reglamentē preču zīmes izmantošanu:

“1.   Pieteikuma par Kopienas kolektīvo preču zīmi iesniedzējam noteiktā termiņā jāiesniedz noteikumi, kas reglamentē tās izmantošanu.

2.   Noteikumos, kas reglamentē tās izmantošanu, norāda personas, kam atļauts preču zīmi izmantot, nosacījumus, lai būtu apvienības loceklis, un, ja tādi ir, preču zīmes izmantošanas nosacījumus, ieskaitot sankcijas. Noteikumiem, kas reglamentē 66. panta 2. punktā minētās preču zīmes izmantošanu, jāatļauj visām personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelšanās vieta ir attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kļūt par tās apvienības locekli, kura ir preču zīmes īpašnieks.”

12.

2014. gada 9. jūlijāM. J. Dairies EOOD iesniedza EUIPO šādi attēlotas krāsainas grafiskas preču zīmes ( 6 ) reģistrācijas pieteikumu:

13.

Preces un pakalpojumi, par kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums, ietilpst 29., 30. un 43. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un aptver noteiktus pārtikas produktus, tostarp sieru, kā arī noteiktus viesu ēdināšanas pakalpojumus.

14.

Foundation ir tādas kolektīvās vārdiskās preču zīmes “HALLOUMI” īpašnieks, kuru EUIPO2000. gada 14. jūlijā ar numuru 1082965 ir reģistrējis attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē, ar aprakstu “siers” ( 7 ). Foundation2014. gada 12. novembrī iesniedza iebildumus pret reģistrācijas pieteikumu, un šajā ziņā tas balstījās it īpaši uz sajaukšanas iespēju Preču zīmes regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

15.

Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, un par šo noraidījumu iesniegtā apelācijas sūdzība arī tika noraidīta. Visbeidzot, ar pārsūdzēto 2018. gada 25. septembra spriedumu Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – M. J. Dairies (BBQLOUMI) (T‑328/17, nav publicēts, EU:T:2018:594) Vispārējā tiesa noraidīja arī prasību, kas tika celta par Apelācijas padomes lēmumu.

16.

Šie lēmumi galvenokārt ir balstīti uz apsvērumu, ka preču zīme “HALLOUMI” atbilstot pazīstama Kipras siera nosaukumam, tādēļ tai piemītot vien vāja atšķirtspēja. Līdz ar to, ņemot vērā atšķirības, salīdzinot to ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, EUIPO instances un Vispārējā tiesa nekonstatēja sajaukšanas iespēju.

17.

Tagad Tiesai ir jālemj par apelācijas sūdzību, ko Foundation ir iesniedzis 2018. gada 5. decembrī.

18.

Foundation prasījumi ir šādi:

19.

EUIPO un M. J. Dairies EOOD prasījumi attiecīgi ir šādi:

20.

Lietas dalībnieki ir iesnieguši rakstveida apsvērumus un ir snieguši mutvārdu paskaidrojumus 2019. gada 12. septembra tiesas sēdē.

21.

Foundation apelācijas sūdzību balsta uz četriem pamatiem, kuri daļēji ir savstarpēji saistīti. Pirmie divi apelācijas pamati attiecas uz jautājumu, vai kolektīvajām preču zīmēm būtu jāatzīst īpaša atšķirtspēja (šajā ziņā skat. B daļu). Ar trešo apelācijas pamatu Foundation izvirza iebildumu, ka, vērtējot abu preču zīmju sajaukšanas iespēju, Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizu kritēriju (šajā ziņā skat. A daļu). Un ar ceturto apelācijas pamatu tas vēršas pret apstākli, ka Vispārējā tiesa gan esot konstatējusi, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, vērtējot Foundation preču zīmi, tomēr Vispārējā tiesa lietu neesot nodevusi atpakaļ Apelācijas padomei (šajā ziņā skat. C daļu).

22.

Tiesa varētu lemt tikai par trešo apelācijas pamatu, jo angļu valodas versijā, tātad tiesvedības valodā, pārsūdzētā sprieduma 71. punktā bija pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

23.

Attiecīgajā punktā Vispārējā tiesa secina, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa nevarot pastāvēt sajaukšanas iespēja, lai gan preces, kas tiek apzīmētas ar attiecīgajām preču zīmēm, izņemot pakalpojumus, kas tiek apzīmēti ar reģistrēto preču zīmi, daļēji esot identiskas un daļēji – zināmā mērā līdzīgas. Tas tādēļ, ka agrākas aprakstošas preču zīmes vizuālas, fonētiskas un jēdzieniskas līdzības esamība ar vāju atšķirtspēju neesot pietiekama, lai pamatotu prezumējumu par sajaukšanas iespēju ( 8 ).

24.

Šis secinājums jau pats par sevi nav saprotams, jo, pārbaudot sajaukšanas iespēju, netiek vērtēts, vai šādu iespēju var prezumēt. Gluži pretēji, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja no sabiedrības viedokļa ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus ( 9 ). Tātad ir jālemj, vai konkrēti pastāv šāda iespēja.

25.

Arī Tiesa jau ir lēmusi, ka reģistrētai aprakstošai preču zīmei ir jāatzīst zināma atšķirtspējas pakāpe un tādēļ starp to un jaunāku preču zīmi var pastāvēt sajaukšanas iespēja ( 10 ). Turklāt arī Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 49. punktā attiecībā uz abām preču zīmēm atzīst šādas sajaukšanas iespējas teorētisku varbūtību.

26.

Tomēr, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 71. punkta sākotnējās angļu valodas versijas, Vispārējā tiesa nav konkrēti vērtējusi, vai pastāv sajaukšanas iespēja, bet gan ir izstrādājusi noteikumu, atbilstoši kuram agrākas aprakstošas preču zīmes vizuālas, fonētiskas un jēdzieniskas līdzības esamība ar vāju atšķirtspēju neesot pietiekama, lai rastos sajaukšanas iespēja.

27.

Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 71. punktā sākotnējā tiesvedības valodas versijā bija pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā rezultātā spriedums principā ir jāatceļ. Tā kā Tiesa pati nevar sniegt attiecīgo faktoru trūkstošo vērtējumu, kas jāsniedz Vispārējai tiesai, lieta turklāt būtu jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai.

28.

Kā norāda arī EUIPO, Vispārējā tiesa pārsūdzēto spriedumu tomēr faktiski esot pasludinājusi, pamatojoties uz tā franču valodas versiju, kas ir Tiesas iekšējā darba valoda. Franču valodas versijas 71. punktā Vispārējā tiesa tostarp secina, ka lietā esošie elementi neesot pietiekami, lai varētu izdarīt secinājumu par sajaukšanas iespēju. Tādējādi Vispārējā tiesa faktiski ir vērtējusi konkrēto lietu un kļūdains ir tikai tās sprieduma tulkojums tiesvedības valodā.

29.

Lai gan EUIPO un M. J. Dairies ierosina, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, pārsūdzētā sprieduma 71. punkta angļu valodas versiju interpretēt līdzīgi franču valodas versijai, tomēr katrā ziņā sajaukšanas iespējas vērtējuma kontekstā es to uzskatu par neīstenojamu. Protams, ir lietderīgi šaubu par Tiesas apsvērumiem, kas izteikti konkrētās valodu versijās, gadījumā iepazīties ar franču valodas versiju, tomēr noteikumi par tiesvedības valodu būtu ad absurdum, ja tiesvedības valodā skaidri izteiktus apsvērumus varētu izmainīt interpretācijas ceļā, ņemot vērā franču valodas versiju zināmā mērā contra iudicium ( 11 ). Šādas izmaiņas drīzāk ir jāīsteno, veicot labojumu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 164. pantu.

30.

Pretēji Foundation paustajam viedoklim – šīs tulkojumā pieļautās kļūdas labojumu katrā ziņā neliedz veikt Vispārējās tiesas Reglamenta 164. panta 2. punktā noteiktais divu nedēļu termiņš pēc sprieduma pasludināšanas. Proti, M. J. Dairies pamatoti uzsver, ka minētais termiņš attiecas tikai uz lietas dalībnieku pieteikumiem par labojumu izdarīšanu, bet ne uz labojumu, ko Vispārējā tiesa veic pēc savas ierosmes ( 12 ).

31.

Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 164. panta 1. punktu var labot pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas vai acīmredzamas neprecizitātes. Tas aptver arī kļūdu tulkojumā ( 13 ), visticamāk kā acīmredzamu neprecizitāti.

32.

Taču svarīgāks ir iebildums, ka, veicot labojumu, Vispārējā tiesa katrā ziņā daļēji atņem apelācijai pamatojumu. Tomēr pārsūdzētā sprieduma atcelšana, pamatojoties uz acīmredzamu kļūdu tulkojumā, kad Vispārējā tiesa šo kļūdu jau ir izlabojusi, tikai vēl vairāk paildzinātu tiesvedību un radītu papildu izdevumus. Tā tas ir tādēļ, ka pēc lietas nodošanas atpakaļ Vispārējai tiesai tā šo prasību galu galā no jauna noraidītu ar to pašu pamatojumu, tikai šoreiz tas būtu pareizi iztulkots.

33.

Papildus jānorāda, ka labojums nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieku tiesību aizsardzību. Tādēļ līdz ar labojuma izdarīšanu principā ir jāsākas jaunam termiņam, kura laikā var iesniegt apelācijas sūdzību par sprieduma daļām, kurās veikts labojums, proti, tikai un vienīgi par šīm izlabotajām daļām. Kā alternatīvu Tiesa lietas dalībniekiem šajā tiesvedībā varētu piešķirt termiņu savu prasījumu grozīšanai.

34.

Tā kā Vispārējā tiesa ar 2019. gada 17. septembra rīkojumu lietā Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi/EUIPO – M. J. Dairies (BBQLOUMI) (T‑328/17, nav publicēts, EU:T:2019:662) kļūdu tulkojumā izlaboja, tas nozīmē, ka trešais apelācijas pamats savā pašreizējā veidā ir neefektīvs.

35.

Līdz ar to es izvērtēšu pārējos apelācijas pamatus.

36.

Izvirzot pirmos divus apelācijas pamatus, Foundation pirmām kārtām vēršas pret pārsūdzētā sprieduma 41. pantu un līdztekus arī pret 71. pantu, tomēr Foundation faktiski prasa, lai Preču zīmes regula, it īpaši noteikumi par sajaukšanas iespēju kolektīvajām preču zīmēm, tiktu piemērota citādāk nekā individuālajām preču zīmēm. Šajā ziņā Foundation izteiktie apsvērumi ir iedalāmi trīs argumentācijas līmeņos, proti, pirmkārt, Foundation apgalvo, ka Vispārējā tiesa pieprasot pierādījumus, ka tā reģistrētajai kolektīvajai preču zīmei piemītot atšķirtspēja. Otrkārt, Foundation uzskata, ka reģistrētajai kolektīvajai preču zīmei noteikti esot jāpiešķir paaugstināta atšķirtspēja, pat ja tā pēc savas būtības ir aprakstoša. Treškārt, Foundation norāda, ka Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktā minēto ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmju, t.i., preču zīmju ar apzīmējumiem vai norādēm, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, atšķirtspēju katrā ziņā nevarot vērtēt, izmantojot vispārējos kritērijus.

37.

Vispirms šie argumenti katrā ziņā ir jāaplūko saistībā ar atteikuma pamatu sakarā ar sajaukšanas iespēju, uz ko atsaucas Foundation.

38.

Foundation izvirzītie argumenti attiecas uz apgalvoto iespēju sajaukt Foundation preču zīmi un strīdīgo preču zīmi.

39.

Preču zīmes regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā – kas saskaņā ar 66. panta 3. punktu ir piemērojams kolektīvajām preču zīmēm, jo regulas 67.–74. pantā nav noteikts citādi, – ir paredzēts, ka, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja ( 14 ).

40.

Piemērojot Preču zīmes regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes identiskums vai līdzība un vienlaikus reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība ar tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, un tie ir kumulatīvi nosacījumi ( 15 ).

41.

Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums paredz zināmu vērā ņemamo faktoru, it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzības, savstarpēju saistību. Tādējādi nenozīmīgu aptverto preču vai pakalpojumu līdzību var kompensēt preču zīmju augstā līdzības pakāpe un otrādi. Proti, šo faktoru savstarpēja saistība ir atspoguļota Preču zīmes regulas 8. apsvērumā, atbilstoši kuram jēdziens “līdzīgs” ir jāinterpretē saistībā ar sajaukšanas iespēju, kuras novērtējums savukārt it īpaši ir atkarīgs no preču zīmes atpazīstamības tirgū, kā arī līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp norādītajām precēm vai pakalpojumiem ( 16 ).

42.

Turklāt saskaņā ar judikatūru attiecībā uz individuālām preču zīmēm sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākas preču zīmes atšķirtspēja ( 17 ). Tādēļ preču zīmēm, kurām ir augsta atšķirtspēja to raksturīgo īpašību dēļ vai to pazīstamības tirgū dēļ, ir plašāka aizsardzība nekā preču zīmēm, kurām ir vājāka atšķirtspēja ( 18 ). Tomēr tas, cik lielā mērā šie apsvērumi ir attiecināmi uz ģeogrāfiskajām kolektīvajām preču zīmēm, ir jāanalizē turpmāk (šajā ziņā skat. 4. daļu).

43.

Individuālo preču zīmju kontekstā atšķirtspējas jēdziens nozīmē spēju identificēt preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir lūgta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm ( 19 ).

44.

Saskaņā ar Preču zīmes regulas 66. panta 1. punktu kolektīvajai preču zīmei turpretim ir jābūt tādai, kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kuri ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Tādējādi šādas kolektīvās preču zīmes svarīga funkcija ir garantēt preču un pakalpojumu kolektīvo komerciālo izcelsmi ( 20 ).

45.

Foundation it īpaši vēršas pret pārsūdzētā sprieduma 41. punktu. Tajā ir noteikts, ka kolektīvās preču zīmes īpašniekam esot pienākums pierādīt, cik liela ir tās atšķirtspējas pakāpe, jo viņš paredz uz to balstīties iebildumu procesā.

46.

Acīmredzot Foundation Vispārējās tiesas izteikumu daļēji interpretē tādējādi, ka ir jāpierāda jau pati reģistrētās kolektīvās preču zīmes atšķirtspējas esamība.

47.

Vispārējās tiesas secinājumi patiešām šķiet esam apšaubāmi tajā ziņā, ka nedz nolēmumā Tulliallan Burlington/EUIPO ( 21 ), uz kuru tieši atsaucas Vispārējā tiesa, nedz netieši pieminētajā spriedumā Anheuser‑Busch/Budějovický Budvar ( 22 ) nav ietverti apsvērumi par pierādīšanas pienākumu reģistrētas kolektīvās preču zīmes atšķirtspējas kontekstā.

48.

Turpretim Vispārējās tiesas tostarp minētais Preču zīmes regulas 76. pants ir piemērojams tiktāl, ciktāl saskaņā ar šā panta 1. punkta otro teikumu lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi. Tomēr arī šajā noteikumā, līdzīgi kā abos iepriekš minētajos spriedumos, nav izvirzīta prasība īpaši pierādīt reģistrētas kolektīvās preču zīmes atšķirtspējas esamību.

49.

Lielāka skaidrība izriet no Vispārējās tiesas – atbilstoši Foundation prasībā izvirzītajam prasījumam ( 23 ) – “pēc analoģijas” piemērotā sprieduma Formula One Licensing/ITSB ( 24 ). Šo spriedumu es izprotu tādējādi, ka reģistrētai preču zīmei, kamēr tā nav anulēta, obligāti piemīt minimālas pakāpes atšķirtspēja ( 25 ). Nevar tikt pieprasīti īpaši pierādījumi par šādas atšķirtspējas esamību.

50.

Nekas cits neizriet no pārsūdzētā sprieduma 41. punkta, jo atbilstoši tam ir jāpierāda vien atšķirtspējas pakāpe (“level”, “niveau”), savukārt Vispārējā tiesa atzīst minimālas pakāpes atšķirtspējas (“a certain degree”, “un certain degré”) esamību, kas 47. punktā vēlreiz tiek apstiprināta. To apstiprina pārsūdzētā sprieduma 71. punkts, pret kuru arī iebilst Foundation un kurā Vispārējā tiesa gan norāda, ka kolektīvajai preču zīmei “HALLOUMI” esot vien vāja atšķirtspēja, tomēr tādējādi tā vienlaicīgi atspoguļo minimālas pakāpes atšķirtspējas esamību.

51.

Līdz ar to, ciktāl Foundation argumentē, ka Vispārējā tiesa esot izvirzījusi prasību pierādīt, ka reģistrētai kolektīvai preču zīmei vispār piemīt atšķirtspēja, tas balstās uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni. Tādēļ šis arguments ir jānoraida.

52.

Tomēr Foundation faktiski nav būtiski, vai tiek atzīta tā kolektīvās preču zīmes minimālas pakāpes atšķirtspēja, bet gan tas vispārīgi prasa atzīt kolektīvajām preču zīmēm paaugstinātu atšķirtspēju. Tādējādi vienlaicīgi zustu vajadzība iesniegt īpašus pierādījumus par atšķirtspējas esamību.

53.

Šī prasība tomēr ir jānoraida.

54.

Tā kā saskaņā ar Preču zīmes regulas 66. panta 1. punktu kolektīvajai preču zīmei jāgarantē kolektīvā komerciālā izcelsme, atbilstoši 4. pantam, kas saskaņā ar 66. panta 3. punktu ir piemērojams kolektīvajām preču zīmēm, Eiropas Savienības preču zīmes var būt tikai tādi apzīmējumi, kuri ļauj atpazīt šo norādīto preču un pakalpojumu izcelsmi ( 26 ). Tādējādi kolektīvās preču zīmes reģistrācijas – tieši tāpat kā citu preču zīmju reģistrācijas – priekšnoteikums ir tās atšķirtspēja.

55.

Turpretim nav nekāda pamata uzskatīt, ka kolektīvai preču zīmei – kaut arī tās reģistrācijas dēļ – obligāti piemīt īpaša atšķirtspēja ( 27 ). Gluži pretēji, kolektīvajām preču zīmēm – tāpat kā visām citām preču zīmēm – var būt lielāka vai mazāka atšķirtspēja. Kā EUIPO ar piemēru palīdzību uzskatāmi parāda, atšķirtspējas pakāpe, pirmkārt, ir atkarīga no attiecīgi izvēlētā apzīmējuma un, otrkārt, no papildu atšķirtspējas iegūšanas, lietojot šo apzīmējumu. Līdz ar to kolektīvo preču zīmju atšķirtspēja principā ir jāvērtē, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem.

56.

No iepriekš minētā izriet, ka pirmie divi apelācijas pamati ir nepamatoti arī tiktāl, ciktāl Foundation pieprasa reģistrētām kolektīvajām preču zīmēm noteikti atzīt paaugstinātu atšķirtspēju.

57.

Sarežģītāk ir atbildēt uz jautājumu, vai ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmju atšķirtspēju atbilstoši Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktam var vērtēt, pamatojoties uz vispārējiem kritērijiem.

58.

Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktā ir paredzēts atļaut, ka, atkāpjoties no 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kolektīvās preču zīmes veido apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā it īpaši ir noteikts, ka nereģistrē preču zīmes, kuras veido tikai apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot kā norādes par preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

59.

Kolektīvā preču zīme “DARJEELING” ( 28 ), kas ir bijusi lietas priekšmets līdz šim svarīgākajā spriedumā attiecībā uz kolektīvajām preču zīmēm, ir labs piemērs Preču zīmes regulas 66. panta 2. punkta piemērošanai, jo tas ir Indijas pilsētas un provinces nosaukums. Vienlaicīgi ar to tiek apzīmēta īpaši slavena melnā tēja, kas tiek audzēta šajā reģionā.

60.

Foundation izvirzīto argumentu var interpretēt tādējādi, ka ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmju atšķirtspēja katrā ziņā nevarot tikt vērtēta, pamatojoties uz vispārējiem kritērijiem, bet gan, ka attiecīgajām preču zīmēm automātiski esot jāpiemīt lielākai atšķirtspējai.

61.

Šaubas rada jau Foundation attiecīgā argumenta pieņemamība.

62.

Tā tas ir tādēļ, ka Foundation argumenti attiecībā uz Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktu ārkārtīgi netieši raksturo varbūtējas pārsūdzētā sprieduma kļūdas tiesību piemērošanā, vienlaicīgi atbilstoši Tiesas Reglamenta 169. panta 2. punktam precīzi nenorādot, kuru Vispārējās tiesas secinājumu gadījumā varētu būt pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā.

63.

Foundation savā argumentācijā tostarp skaidri nenošķir kolektīvo preču zīmi vispārīgi un ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmi.

64.

Pretrunīgi ir arī Foundation izvirzītie argumenti attiecībā uz Preču zīmes regulas 66. panta 2. punkta varbūtēju pārkāpumu. No vienas puses, Foundation apgalvo, ka attiecīgais noteikums neesot pamats, kāpēc tā iebildums būtu jāapmierina ( 29 ), no otras puses, attiecīgais noteikums tomēr esot nozīmīgs ( 30 ). Šāds konsekvences trūkums nav saderīgs ar prasībām, kas apelācijas sūdzībai izvirzītas saskaņā ar Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un tas arī nozīmē, ka izvirzītie argumenti ir nepieņemami ( 31 ).

65.

No iepriekš minētā izriet, ka Foundation izvirzītie argumenti attiecībā uz ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmju atšķirtspēju ir nepieņemami.

66.

Pat ja Foundation izvirzītie argumenti attiecībā uz tiesiskām sekām, kas saistītas ar ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmi, būtu pieņemami, kopumā ņemot tie tāpat būtu neefektīvi.

67.

Proti, EUIPO pamatoti norāda, ka ir jāšaubās, vai preču zīme “HALLOUMI” vispār ir preču zīme Preču zīmes regulas 66. panta 2. punkta izpratnē, un ka Vispārējā tiesa šajā jautājumā nav sniegusi savus secinājumus.

68.

Foundation neapstrīd šādu secinājumu neesamību.

69.

Un konkrēti, “HALLOUMI”, atšķirībā no “DARJEELING”, nav īpašas vietas apzīmējums, bet gan tiek saistīts tikai ar vienu vietu, proti, Kipru – vismaz līdzšinējā Vispārējās tiesas judikatūrā ( 32 ). Pat par to varētu šaubīties, jo šāda veida siers, šķiet, bieži ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosaukumiem ir izplatīts arī citās attiecīgā reģiona valstīs.

70.

Tādēļ nevar uzskatīt, ka “HALLOUMI” ir preču zīme Preču zīmes regulas 66. panta 2. punkta izpratnē, un jebkādi secinājumi par attiecīgā noteikuma tiesiskajām sekām vairs nevarētu ietekmēt tiesvedības iznākumu.

71.

Gadījumā, ja Tiesa tomēr vēlētos lemt par Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktu pēc būtības, vispirms jāatzīmē, ka attiecīgais noteikums preču zīmju tiesību normās ir vērtējams kā svešķermenis. Aprakstošu preču zīmju aizliegums, kas noteikts 7. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, acīmredzami ir pamatots ar nepieciešamību saglabāt šo jēdzienu pieejamību ( 33 ). Citiem tirgus dalībniekiem ir jābūt tiesībām izmantot šos aprakstus arī savām precēm vai pakalpojumiem. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka sabiedrība aprakstošas preču zīmes obligāti neuztver kā norādi uz komerciālo izcelsmi, bet gan kā produkta aprakstu ( 34 ).

72.

Tas attiecas arī uz ģeogrāfiskām norādēm saskaņā ar Preču zīmes regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Proti, sabiedrība tās var uztvert kā norādi uz ģeogrāfisko izcelsmi vai pat produkta aprakstu, kas tiek saistīts ar konkrētu vietu, bet ne kā norādi uz (kolektīvo) komerciālo izcelsmi.

73.

Tādēļ tiesas sēdē EUIPO ir pamatoti norādījis, ka saskaņā ar jau minēto spriedumu One Licensing/ITSB ( 35 ) privileģēta stāvokļa piešķiršanai Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktam būtu aprakstošas preču zīmes reģistrācijai līdzīga iedarbība. Šādai preču zīmei tiek piešķirta vajadzīgā minimālas pakāpes atšķirtspēja, lai pamatotu tās reģistrāciju, bet nebūt ne paaugstināta atšķirtspēja.

74.

Neko citu Vispārējā tiesa nesecina, pārsūdzētā sprieduma 71. punktā atzīstot, ka preču zīmei “HALLOUMI” piemīt minimālas pakāpes atšķirtspēja, un tādēļ noraidot sajaukšanas iespēju.

75.

Tā tas ir tādēļ, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 50.–53. un 70. punktā ir secinājusi, ka preču zīme “HALLOUMI” netiekot uztverta kā (individuālās vai kolektīvās) komerciālās izcelsmes norāde, bet gan kā siera nosaukums ( 36 ). Tomēr Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktā konkrētas preces aprakstam, pat ja sabiedrība to, iespējams, saista ar konkrētu ģeogrāfisko izcelsmi, nav piešķirtas privilēģijas. Turklāt noteiktas preču zīmes atpazīstamības vērtējums ir faktisko apstākļu vērtējums, un līdz ar to Tiesa apelācijas tiesvedībā to nevar pārbaudīt ( 37 ).

76.

Šis secinājums izskaidro Foundation viedokli, ka ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmju skaidrai reģistrācijai tiktu atņemta tās lietderīgā iedarbība, ja šādām kolektīvajām preču zīmēm sajaukšanas iespējas vērtējuma kontekstā tiktu atzīta vien vāja atšķirtspēja.

77.

Tomēr Foundation izvirzītais mērķis stiprināt savu preču zīmi “HALLOUMI” nevar tikt sasniegts, ģeogrāfiskajām kolektīvajām preču zīmēm automātiski atzīstot spēcīgāku atšķirtspēju. Tā tas ir tādēļ, ka šī atšķirtspēja būtu fiktīva, proti, sabiedrība ģeogrāfisko norādi vēl joprojām neuztvertu kā norādi uz produkta kolektīvo komerciālo izcelsmi.

78.

Ģeogrāfiskai kolektīvajai preču zīmei drīzāk būtu jāpiešķir pavisam cita funkcija, piemēram, tāda, ka šādas preču zīmes ekskluzīvi garantē attiecīgo preču vai pakalpojumu konkrētu ģeogrāfisko izcelsmi.

79.

Tomēr šādā gadījumā būtu bijis nepieciešams skaidrs tiesiskais regulējums, jo saskaņā ar Preču zīmes regulas 66. panta 3. punktu ir jāpiemēro regulas (vispārīgie) noteikumi, ja vien 67.–74. pantā nav noteikts citādi.

80.

Tādēļ Tiesa ar spriedumu attiecībā uz ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmi “DARJEELING” apstiprināja vispārējo principu piemērošanu ģeogrāfiskajām kolektīvajām preču zīmēm. Tiesa uzsvēra, ka kolektīvās preču zīmes, ko veido apzīmējumi vai norādes, kuras tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, kā izriet no paša Preču zīmes regulas 66. panta 2. punkta formulējuma, esot kolektīvās preču zīmes šī paša panta 1. punkta izpratnē. Atbilstoši šim 1. punktam Eiropas Savienības kolektīvas preču zīmes var būt vienīgi apzīmējumi, kas ļauj atšķirt tās apvienības locekļu, kuri ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem ( 38 ).

81.

Preču zīmes pamatfunkcija esot garantēt patērētājiem preces izcelsmi tādā ziņā, ka ir iespējams identificēt ar preču zīmi aptverto preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šo preci vai šo pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem ( 39 ).

82.

Līdz ar to uzskatīt, ka Preču zīmes regulas 66. panta 2. punktā minētās ģeogrāfiskās kolektīvās preču zīmes pamatfunkcija ir būt par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar šādu preču zīmi piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, nevis par to komerciālās izcelsmes norādi, nozīmētu šīs pamatfunkcijas neievērošanu ( 40 ).

83.

Līdz ar to arī ģeogrāfiskās kolektīvās preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, ņemot vērā, cik lielā mērā tā ļauj identificēt attiecīgās preces vai pakalpojuma kolektīvo komerciālo izcelsmi.

84.

Kā jau iepriekš raksturots, atbilstoši Vispārējās tiesas faktiskajiem secinājumiem preču zīme “HALLOUMI” tikai ļoti nelielā apmērā nodrošina šādu identifikāciju. Tādējādi Vispārējās tiesas apsvērumos attiecībā uz preču zīmes “HALLOUMI” atšķirtspēju un attiecībā uz sajaukšanas iespēju, kā arī, it īpaši, pārsūdzētā sprieduma 41. un 71. punktā, kur Vispārējā tiesa atzīst, ka preču zīmei “HALLOUMI” piemīt vien minimālas pakāpes atšķirtspēja, kas nav pietiekama, lai pamatotu iespēju to sajaukt ar strīdīgo preču zīmi, nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

85.

Šo secinājumu neietekmē arī tas, ka attiecīgais secinājums būtiski ierobežo Preču zīmes regulas 66. panta 2. punkta lietderīgo iedarbību un ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmju aizsardzību. Tā tas ir tādēļ, ka ģeogrāfiskās kolektīvās preču zīmes īpašniekiem atliek minimālā aizsardzība, kas tiem ļauj novērst identisku preču zīmju reģistrāciju vieniem un tiem pašiem produktiem. Vienlaicīgi viņi var ietekmēt preču zīmes atpazīstamību, izmantojot to tādējādi, ka tā iegūst atšķirtspēju ( 41 ).

86.

Visbeidzot, augstāks aizsardzības līmenis nav arī vajadzīgs, jo aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas ( 42 ) var nodrošināt pietiekamu, no preču zīmēm neatkarīgu aizsardzības līmeni. Salīdzinājumā ar ģeogrāfisko kolektīvo preču zīmi šīm shēmām ir papildu priekšrocība, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 1. punktu aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošu produktu. Tam nav nepieciešama dalība apvienībā, kā tas ir paredzēts Preču zīmes regulas 67. panta 2. punktā. Turklāt EUIPO pamatoti uzsver, ka tas būtu pretrunīgi, ja ražotāju apvienības, pamatojoties uz preču zīmju tiesību normām, varētu iegūt vienlīdzīgu vai pat spēcīgāku aizsardzību ģeogrāfiskiem nosaukumiem, nekā tas ir aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmā.

87.

Tādējādi pirmie divi apelācijas pamati ir jānoraida kopumā.

88.

Ar ceturto apelācijas pamatu Foundation izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot izmantojusi Apelācijas padomes pilnvaras tā vietā, lai nodotu lietu atpakaļ izskatīšanai Apelācijas padomē.

89.

Pārsūdzētā sprieduma 63. un 64. punktā Vispārējā tiesa vēršas pret Apelācijas padomes secinājumu, ka abi apzīmējumi esot fonētiski atšķirīgi. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 64.–68. punktā Vispārējā tiesa iebilst pret Apelācijas padomes secinājumu, ka apzīmējumi esot konceptuāli atšķirīgi. Gluži pretēji, tiem esot cieša fonētiska un konceptuāla līdzība.

90.

Visbeidzot, ņemot vērā šos secinājumus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 71. punktā pati sniedz sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu un secina, ka šāds risks nepastāvot.

91.

Ceturtais apelācijas pamats ir vērsts uz to, ka šāds visaptverošs vērtējums katrā ziņā esot jāsniedz Apelācijas padomei.

92.

Tomēr šis arguments nav pieņemams, jo saskaņā ar Preču zīmes regulas 65. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var ne vien anulēt Apelācijas padomes lēmumu, bet arī to grozīt.

93.

Vispārējai tiesai atzītās lēmumu grozīšanas tiesības nepiešķir tai pilnvaras ar savu vērtējumu aizstāt Apelācijas padomes vērtējumu un arī veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru minētā padome vēl nav paudusi viedokli. Tomēr lēmumu grozīšanas pilnvaru īstenošana attiecas arī uz situācijām, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelācijas padomes veiktā vērtējuma pārbaudes, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, var noteikt, kāds lēmums Apelācijas padomei būtu bijis jāpieņem ( 43 ).

94.

Neko citu Vispārējā tiesa nav izdarījusi arī pārsūdzētajā spriedumā, izlabojot Apelācijas padomes veikto fonētiskās un konceptuālās līdzības novērtējumu un pēc tam, ņemot vērā šos grozītos novērtējumus, sniedzot jaunu visaptverošu vērtējumu, kas deva tādu pašu rezultātu kā Apelācijas padomes novērtējums.

95.

Tādējādi ceturtais apelācijas pamats ir jānoraida.

96.

Atbilstoši Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu, kurš saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

97.

Tā kā Foundation spriedums ir nelabvēlīgs, tam principā ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

98.

Tomēr būtu nesamērīgi piespriest Foundation atlīdzināt tos tiesāšanās izdevumus, kuri radušies saistībā ar trešo apelācijas pamatu, jo attiecīgais apelācijas pamats ir saistīts ar Eiropas Savienības tiesas pieļautu kļūdu tulkojumā. Tādēļ visiem lietas dalībniekiem sākotnēji pašiem jāsedz savi tiesāšanās izdevumi. Vēlāk viņi var izvērtēt, vai viņi šajā ziņā prasīs Eiropas Savienības tiesai atlīdzināt zaudējumus.

99.

Tāpēc ierosinu Tiesai nolemt šādi: