1. 

Apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā tiesvedībā – Tulliallan Burlington Ltd. (turpmāk tekstā – “Tulliallan”) – ir augstas klases tirdzniecības galerijas Londonas centrā īpašnieks. Dažādi veikali un modespreču veikali, kas atrodas galerijā, specializējas luksusa preču, piemēram, juvelierizstrādājumu, ādas izstrādājumu, apģērba un smaržu pārdošanā. Tas ir vārdisku preču zīmju “Burlington” ( 2 ) un “Burlington Arcade” ( 3 ) reģistrēts īpašnieks Apvienotajā Karalistē un grafiskas preču zīmes, kurā ir ietverti vārdi Burlington Arcade, reģistrēts īpašnieks Apvienotajā Karalistē ( 4 ). Tulliallan ir arī Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdus Burlington Arcade, reģistrēts īpašnieks ( 5 ).

2. 

Tulliallan iebilst pret Vācijas uzņēmuma Burlington Fashion GmbH (turpmāk tekstā – “BF”) iesniegto pieteikumu reģistrēt trīs atsevišķas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, izmantojot vārdu “Burlington” un Eiropas Savienības vārdisku preču zīmi “BURLINGTON” ( 6 ). Ja tās tiktu reģistrētas, BF plāno izmantot šīs zīmes tostarp ziepju, rotaslietu un ādas somu pārdošanai. Tulliallan apgalvo, ka četru Eiropas Savienības preču zīmju, no kurām visas ietver vārdu “Burlington”, izmantošana tostarp var radīt neskaidrības konkrētās sabiedrības daļas uztverē un vājināt tā agrāko preču zīmju reputāciju Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 1. punkta un 8. panta 5. punkta izpratnē ( 7 ). Šie ir galvenie jautājumi, kas šobrīd rodas šajās apelācijas sūdzībās, kuras iesniegtas par Vispārējās tiesas spriedumiem ( 8 ). Pirms pievēršanās šiem jautājumiem ir jānosaka atbilstošās tiesību normas, diezgan sarežģītā šo tiesvedību vēsture un sīkāk jāapraksta lietas faktiskie apstākļi.

3.

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. un 5. punkts ir formulēti šādi:

“1.   Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

[..]

5.   Ja 2. punkta nozīmē reģistrētas agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, kuriem tā ir pieteikta, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākas ES preču zīmes gadījumā tai ir reputācija Savienībā vai agrākas valsts preču zīmes gadījumā – tai ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt.”

4.

2009. gada 12. novembrīBF Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza pieteikumu par starptautiskās reģistrācijas Nr. 1017273 aizsardzību Eiropas Savienībā. Reģistrācija, attiecībā uz kuru tika lūgta aizsardzība, ir grafiska preču zīme, kas attēlota šādi:

5.

2009. gada 13. augustāBF iesniedza EUIPO pieteikumu par starptautiskās reģistrācijas Nr. 1007952 aizsardzību Eiropas Savienībā. Reģistrācija, attiecībā uz kuru tika lūgta aizsardzība, ir grafiska preču zīme, kas attēlota šādi:

6.

2008. gada 20. novembrīBF iesniedza EUIPO pieteikumu par starptautiskās reģistrācijas Nr. 982021 aizsardzību Eiropas Savienībā. Reģistrācija, attiecībā uz kuru tika lūgta aizsardzība, ir grafiska preču zīme, kas attēlota šādi:

7.

2008. gada 20. novembrīBF iesniedza EUIPO pieteikumu par starptautiskās reģistrācijas Nr. 982020 aizsardzību Eiropas Savienībā. Reģistrācija, attiecībā uz kuru tika lūgta aizsardzība, ir vārdiska preču zīme “BURLINGTON”. Četras attiecīgās preču zīmes turpmāk tiek sauktas par “apstrīdētajām preču zīmēm”.

8.

Preces, attiecībā uz kurām pieprasīta aizsardzība, ietilpst 3., 14., 18. un 25. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

3. klase: “ziepes kosmētikas vajadzībām, ziepes tekstilizstrādājumiem, parfimērijas preces, ēteriskās eļļas, ādas, galvas ādas un matu mazgāšanas, kopšanas un dekoratīvie līdzekļi; personiskās tualetes līdzekļi, kas ietilpst šajā klasē, dezodoranti personīgai lietošanai, pirmsskūšanās līdzekļi un pēcskūšanās līdzekļi”;

14. klase: “juvelierizstrādājumi, rokaspulksteņi”;

18. klase: “ādas un ādas imitācijas izstrādājumi, proti, ceļasomas, somas (kas ietilpst šajā klasē), nelieli ādas izstrādājumi (kas ietilpst šajā klasē), tostarp naudas maki, kabatas portfeļi, atslēgu maki; lietussargi un saules aizsargi saulessargu formā”;

25. klase: “apavi, apģērbi, galvassegas, jostas”.

9.

2009. gada 12. augustā, 2010. gada 17. maijā un 2010. gada 16. augustāTulliallan saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 41. pantu iesniedza iebildumus par apstrīdēto preču zīmju reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 14. un 18. klasē.

10.

Iebildumi bija balstīti tostarp uz šādām agrākām preču zīmēm un tiesībām:

–	grafiska preču zīme, kas 2003. gada 7. novembrī Apvienotajā Karalistē reģistrēta ar numuru 2330341 un atbilstīgi atjaunota 2013. gada 25. aprīlī, un ar ko ir aptverti 35., 36. un 41. klasē ietilpstošie pakalpojumi:

–

Eiropas Savienības grafiska preču zīme Nr. 3618857, kas reģistrēta 2006. gada 16. oktobrī un ierobežota anulēšanas procedūras Nr. 8715 C rezultātā, un kas attiecas uz 35., 36. un 41. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem, un kas attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam: “reklāmas un veicināšanas pakalpojumi un informācijas sniegšana šajās jomās; trešo personu labā veikta dažādu preču komplektēšana, kas klientiem ļauj tās ērti apskatīt un iegādāties virknē nespecializētu mazumtirdzniecības veikalu” (35. klase); “veikalu un biroju noma; nekustamā īpašuma noma vai apsaimniekošana; ēku vai telpu tajās noma; nekustamā īpašuma pārvaldība; informācijas pakalpojumi saistībā ar veikalu nomu” (36. klase); “izklaides pakalpojumi; klātienes izklaides pakalpojumu sniegšana” (41. klase), ir attēlota šādi:

11.

Iebildumu pamatojumam bija norādīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 4. un 5. punktā paredzētie pamati.

12.

2013. gada 10. jūlijā, 2013. gada 8. oktobrī, 2013. gada 8. novembrī un 2013. gada 22. novembrī Iebildumu nodaļa pēc tam, kad tā bija izskatījusi Tulliallan iebildumus, pamatojoties uz ES grafisku preču zīmi Nr. 3618857, apmierināja minētos iebildumus attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 3., 14. un 18. klasē, līdz ar to piespriežot BF atlīdzināt izdevumus.

13.

2013. gada 20. augustā, 2013. gada 3. decembrī, 2013. gada 11. decembrī un 2014. gada 2. janvārīBF saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumiem.

14.

Ar apstrīdētajiem lēmumiem EUIPO Apelācijas ceturtā padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumus, piespriežot Tulliallan atlīdzināt iebildumu un apelācijas procesā radušos izdevumus.

15.

Apstrīdētajos lēmumos Apelācijas padome konstatēja:

16.

Ar prasības pieteikumiem, kuri Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2016. gada 22. martā, Tulliallan par apstrīdētajiem lēmumiem cēla četras prasības atcelt tiesību aktus, kas reģistrētas ar lietu numuriem T‑120/16, T‑121/16, T‑122/16 un T‑123/16.

17.

Savu prasību atcelt tiesību aktu pamatojumam Tulliallan izvirzīja trīs pamatus. Būtībā tie attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu, procesuālo kļūdu un procesuālo noteikumu pārkāpumu, otrkārt, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu un minētās regulas 8. panta 4. punkta pārkāpumu un, treškārt, šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

18.

Pārsūdzētajos spriedumos, kuriem ir identiskas rezolutīvās daļas un pamatojums, Vispārējā tiesa noraidīja visus trīs Tulliallan izvirzītos pamatus.

19.

Attiecībā uz pirmo pamatu pārsūdzēto spriedumu 28. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Apelācijas padome uzskata, ka Tulliallan agrāko preču zīmju reputācija attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, nav pierādīta. Tomēr Vispārējā tiesa konstatēja, ka Apelācijas padomes secinājumam nevar piekrist.

20.

Saskaņā ar Vispārējās tiesas teikto 2005. gada 7. jūlija spriedums Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) neļauj apgalvot, ka tirdzniecības galerijas vai tirdzniecības centri pēc būtības ir izslēgti no 35. klasē definēto mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdziena piemērošanas jomas. Vispārējā tiesa konstatēja, ka 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 34. punkts nepieļauj arī EUIPO atbalstīto tēzi, saskaņā ar kuru tirdzniecības galerijas pakalpojumi galvenokārt ir ierobežoti ar nekustamo īpašumu nomas un pārvaldības pakalpojumiem un ka līdz ar to klienti, kuriem šie pakalpojumi ir adresēti, principā ir personas, kas ir ieinteresētas iznomāt minētajā galerijā esošos veikalus vai birojus. Vispārējā tiesa konstatēja, ka, ņemot vērā 35. klases formulējumu, mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdziens, kā Tiesa to ir interpretējusi 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 34. punktā, ietver arī tirdzniecības galerijas sniegtos tirdzniecības pakalpojumus ( 9 ). Tiesa tādējādi konstatēja, ka Apelācijas padomes izmantotā mazumtirdzniecības jēdziena šaurā interpretācija ir kļūdaina un ka līdz ar to Tulliallan varēja atsaukties uz agrāko preču zīmju reputācijas aizsardzību saistībā ar 35. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

21.

Pārsūdzēto spriedumu 43. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, ņemot vērā Tiesas judikatūru saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, Tulliallan Apelācijas padomē vai Vispārējā tiesā nav iesniegusi atbilstošus faktus, kuri ļautu secināt, ka ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmju izmantošanu tiek netaisnīgi gūts labums no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas. Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka, neskatoties uz to, ka Tulliallan uzsvēra savu agrāko preču zīmju “gandrīz unikālo” raksturu un to “būtisko un ekskluzīvo” reputāciju, tā nav sniegusi konkrētus pierādījumus, kas varētu pamatot to, ka apstrīdēto preču zīmju izmantošana padarītu tā agrākās preču zīmes mazāk pievilcīgas ( 10 ).

22.

Pārsūdzēto spriedumu 45. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka “fakts, ka citam saimnieciskās darbības subjektam var tikt atļauts izmantot preču zīmi, kas ietver vārdu “burlington”, attiecībā uz precēm, kuras līdzinās tām precēm, kas tiek tirgotas prasītājas Londonas galerijā, no vidusmēra patērētāja skatījuma pats par sevi nevar ietekmēt šīs vietas komerciālo pievilcīgumu. Kā to Tiesa ir precizējusi 2005. gada 7. jūlija spriedumā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425), šāda īpašība ir cieši saistīta ar “dažādiem [komerc]pakalpojumiem”, ko sniedz veikalu nomnieki, kuri atrodas šajā galerijā, nevis ekskluzīvi šīs pēdējās minētās galerijas vārdā, kas turklāt atbilst, kā to apstrīdētajā lēmumā pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome, citu arī ļoti labi pazīstamu vietu, kuras atrodas šīs galerijas tuvumā, nosaukumiem, piemēram, Burlington Gardens vai Burlington House”.

23.

Runājot par procesuālo kļūdu, kāda apstrīdētajiem lēmumiem esot raksturīga, Vispārējā tiesa konstatēja, ka attiecīgās EUIPO lēmējiestādes ir ņēmušas vērā Tulliallan apsvērumus, un tādēļ tie ir jānoraida kā nepamatoti.

24.

Attiecībā uz otro pamatu Vispārējā tiesa noraidīja Tulliallan apgalvojumu, ka Apelācijas padome nav sniegusi pamatojumu noraidīt tās argumentu par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpumu. Turklāt Vispārējā tiesa konstatēja, ka procesa laikā Iebildumu nodaļā Tulliallan kā iebildumu iesniedzēja, izvirzot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta pārkāpumu, nav iesniegusi nepieciešamos faktiskos vai tiesiskos elementus, lai pierādītu, ka ir pienācīgi izpildīti ar šīs tiesību normas piemērošanu saistītie nosacījumi. Šī tiesa arī konstatēja, ka Apelācijas padomē Tulliallan vienīgi apgalvojusi, ka atstāj “spēkā savus [Iebildumu nodaļā iesniegtos] argumentus”, nepamatojot šos faktus nedz faktuāli, nedz juridiski. Pārsūdzēto spriedumu 62. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka Tulliallan nav pierādījusi, ka ir pienācīgi izpildīti nosacījumi, lai pamatotu prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, un tādējādi noraidīja otro pamatu.

25.

Attiecībā uz trešo pamatu, kas saistīts ar sajaukšanas iespēju saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelācijas padome ir pareizi konstatējusi, ka Tulliallan pakalpojumi un ar reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm aptvertās preces nav līdzīgas. Jo īpaši Vispārējā tiesa konstatēja attiecībā uz 35. klases mazumtirdzniecības pakalpojumiem, tostarp ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 50. punktu, ka ir nepieciešams, lai pārdošanā piedāvātās preces tiktu konkrēti precizētas. Saskaņā ar Vispārējās tiesas teikto, nepastāvot nekādai precīzai norādei par precēm, kuras var tikt tirgotas dažādos tādu galeriju kā Burlington Arcade veidojošajos veikalos, nevar tikt veikta nekāda šo minēto veikalu asociācija ar apstrīdēto preču zīmju aptvertajām precēm, jo Tulliallan izskatāmajā lietā saistībā ar “luksusa precēm” sniegtā definīcija nebija pietiekama, lai precizētu, par kādām precēm ir runa. Tā ka nav šāda precizējuma, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nav iespējams pierādīt līdzību starp pakalpojumiem, kas aptverti ar agrākajām preču zīmēm, un precēm, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm, vai to papildinošu raksturu. Vispārējā tiesa noraidīja Tulliallan argumentu, ka iepirkšanās galerijas pakalpojumiem nav nepieciešams norādīt attiecīgās preces, ievērojot to, ka šī sprieduma 34. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka, ņemot vērā 35. klases formulējumu, mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdziens, kā Tiesa to ir interpretējusi 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 34. punktā, ietver arī tirdzniecības galerijas sniegtos tirdzniecības pakalpojumus. Tādējādi tiesa konstatēja – tā kā nav izpildīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nepieciešamie nosacījumi, trešais pamats, kā arī prasība kopumā ir jānoraida.

26.

Tulliallan prasījumi tās apelācijas sūdzībā Tiesai ir šādi:

27.

BF prasījumi Tiesai ir šādi:

28.

EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:

29.

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 12. jūnija lēmumu lietas C‑155/18 P, C‑156/18 P, C‑157/18 P un C‑158/18 P tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma taisīšanai.

30.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Tulliallan, BF un EUIPO. Tulliallan, BF un EUIPO piedalījās Tiesas sēdē 2019. gada 10. aprīlī.

31.

Savu apelācijas sūdzību pamatojumam Tulliallan izvirza trīs pamatus, pirmkārt, par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu, otrkārt, par šīs regulas 8. panta 4. punkta pārkāpumu un, treškārt, par šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

32.

Saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta pirmajam un trešajam apelācijas sūdzību pamatam.

33.

Pirmais Tulliallan izvirzītais pamats būtībā ir sadalīts divās daļās. Pirmkārt, Tulliallan apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu un, otrkārt, ka pārsūdzētajos spriedumos ir pieļauta procesuāla kļūda.

34.

Tulliallan norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzēto spriedumu 27. līdz 35. punktā ir atzinusi, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka tirdzniecības galeriju pakalpojumi ir izslēgti no 35. klases mazumtirdzniecības pakalpojumu jomas ( 11 ). Tā uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pareizi konstatējusi, ka Tulliallan agrāko preču zīmju reputācija tirdzniecības galerijas pakalpojumu sniegšanā neaprobežojas tikai ar šauru mazumtirgotāju kategoriju, kas izmanto galerijas telpu, bet attiecas arī uz preču, kuras vēlāk pārdeva šie mazumtirgotāji, pircējiem. Tomēr Tulliallan norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vienu kļūdu, raksturojot agrāko preču zīmju reputāciju, pārsūdzēto spriedumu 34. punktā secinot, ka šo tirdzniecības galerijas pakalpojumu reputācija ietilpst jēdzienā “mazumtirdzniecības pakalpojumi”2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) izpratnē.

35.

Tulliallan uzskata, ka šajā gadījumā ir svarīgi, lai Tiesa novērtētu, ka pierādījumi attiecībā uz reputāciju, ko tā ir iesniegusi Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā, skaidri parāda, ka tai ir īpaši spēcīga reputācija kā izsmalcinātai, specializētai galerijai, kas koncentrējas uz luksusa precēm, piemēram, juvelierizstrādājumiem, ādas izstrādājumiem un smaržām. Turklāt Tulliallan uzskata, ka Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā iesniegtie pierādījumi skaidri norāda, ka agrākās preču zīmes bija “gandrīz unikālas”.

36.

Tā kā Vispārējā tiesa iepriekš ir atzinusi, ka agrākajām preču zīmēm ir reputācija ( 12 ), un ņemot vērā pierādījumus par šīs reputācijas apmēru, Tulliallan uzskata, ka Vispārējai tiesai, veicot vispārēju novērtējumu, bija jānorāda uz 2008. gada 27. novembra spriedumā Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655, 42. punkts) izklāstītajiem faktoriem, proti, ka konkrētā sabiedrības daļa sasaistīs agrākās preču zīmes un apstrīdētās preču zīmes.

37.

Saskaņā ar Tulliallan teikto atšķirībā no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem tirdzniecības galerijas pakalpojumiem ir nepieciešama mijiedarbība ar veikalos pārdoto preču galapatērētājiem un to mērķtiecīga uzrunāšana – galerijas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumi un veikali šajā galerijā ir cieši saistīti. Tā apgalvo, ka prestiža galerija, piemēram, Tulliallan piederošā Burlington Arcade, spēj piesaistīt augstākās klases nomniekus, pulcējot kopā mazumtirgotājus, kas nodrošina atbilstošus luksusa preču veidus un nodrošina šiem mazumtirgotājiem atbalstu, kas piesaista galerijai klientus. Līdz ar to ir skaidrs, ka mazumtirgotājs un tā preces iegūst prestižu, sadarbojoties arBurlington Arcade, un, otrādi, vidusmēra patērētājs, protams, saistītu agrākās “Burlington” preču zīmes ar šādu luksusa mazumtirdzniecības preču piedāvājumu, it īpaši ar juvelierizstrādājumiem, ādas izstrādājumiem un smaržām, attiecībā uz kuriem, pamatojoties uz pierādījumiem, Burlington Arcade ir īpaša reputācija.

38.

Tulliallan uzskata, ka vienīgais secinājums, ko Vispārējā tiesa varēja izdarīt, ņemot vērā tās atzinumus par reputāciju (un pierādījumus par reputāciju Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā), bija tas, ka vidusmēra patērētājs saskatītu saikni starp agrākām preču zīmēm un apstrīdētajām preču zīmēm. Tomēr Vispārējā tiesa nav izdarījusi nekādus secinājumus attiecībā uz šo saikni, tā drīzāk pārbaudīja kaitējumu atšķirtspējai un netaisnīga labuma gūšanu no tās.

39.

Runājot par [atšķirtspējas] vājināšanu un netaisnīgu labuma gūšanu no tās, Tulliallan uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu pārsūdzēto spriedumu 36.–44. punktā, konstatējot, ka Tulliallan nav iesniegusi pierādījumus, kas vajadzīgi, lai konstatētu [atšķirtspējas] vājināšanu un netaisnīgu labuma gūšanu no tās.

40.

Tulliallan apgalvo, ka agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda faktisks un pašreizējais kaitējums tā preču zīmei Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē. Tomēr agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda tādu faktu esamība, kas norāda, ka pastāv nopietna šāda kaitējuma rašanās iespēja nākotnē ( 13 ). Tulliallan uzskata, ka Vispārējā tiesa ir noteikusi augstāku pierādījumu slieksni, nekā paredzēts judikatūrā.

41.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzēto spriedumu 45. punktā faktiski konstatēja, ka tad, ja trešā persona izmanto vārdu BURLINGTON attiecībā uz precēm, kas ir līdzīgas tām, kuras tiek pārdotas Tulliallan piederošajā Burlington Arcade galerijā, tas nekad nevarētu kaitēt agrāko preču zīmju atšķirtspējai, jo galerijas “komerciālā pievilcība” ir saistīta arī ar veikalu, kas atrodas galerijā, īrniekiem. Tulliallan uzskata, ka tas neatbilst 2008. gada 27. novembra spriedumam Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655) par kaitējumu agrāko preču zīmju atšķirtspējai. Šajā ziņā Tulliallan apgalvo, ka galerijā esošo veikalu preču zīmju reputācija nebija saistīta ar aplūkojamo jautājumu un Vispārējai tiesai to nevajadzēja ņemt vērā.

42.

Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā attiecīgos pierādījumus, kuri bija iesniegti tai un Apelācijas padomei, kas būtu pietiekami, lai apmierinātu Tiesas prasības, kuras tika izvirzītas 2008. gada 27. novembra spriedumā Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655, 76. un 77. punkts) un 2013. gada 14. novembra spriedumā Environmental Manufacturing/ITSB (C‑383/12 P, EU:C:2013:741, 44. punkts).

43.

Tulliallan uzskata, ka agrāko preču zīmju tirdzniecības galerijas pakalpojumi, kas tiek “komplektēti”, faktiski ir līdzīgi precēm, kuras pārdod mazumtirgotāji, kas apvienoti šajās galerijās, jo pastāv cieša ekonomiskā saistība starp galerijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem un produktiem, kas tiek pārdoti galerijā. Turklāt, ņemot vērā agrāko preču zīmju spēcīgo reputāciju saistībā ar luksusa preču, it īpaši juvelierizstrādājumu, ādas izstrādājumu un smaržu, piegādi, vidusmēra patērētājs šajā gadījumā uztvertu, ka šādas preces, ko piegādājusi trešā persona, ir sniegusi vai piegādājusi Tulliallan vai tas darīts ar Tulliallan atļauju. Tas neizbēgami vājinātu agrākās preču zīmes, jo tas mazinātu Burlington Arcade ekskluzivitāti vidusmēra patērētāja acīs un it īpaši Tulliallan esošo un potenciālo “mazumtirdzniecības” klientu šaurākā lokā. Tulliallan uzskata, ka agrākās preču zīmes un apstrīdētās preču zīmes ir mulsinoši līdzīgas, un šādos gadījumos pēc analoģijas ar nostāju attiecībā uz saikni, kas minēta 2008. gada 27. novembra sprieduma Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655) 57. punktā, “netaisnīgi gūta labuma” konstatējumam obligāti būtu jāizriet no maldinošas līdzības konstatēšanas.

44.

BF un EUIPO uzskata, ka arī šis pamats ir jānoraida.

45.

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā ir noteikts, ka, “ja [..] agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, “pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, kuriem tā ir pieteikta, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākas ES preču zīmes gadījumā tai ir reputācija Savienībā vai agrākas valsts preču zīmes gadījumā – tai ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt”.

46.

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta piemērošana ir atkarīga no trīs kumulatīvu nosacījumu izpildes ( 14 ). Pirmkārt, attiecīgajām zīmēm jābūt identiskām vai līdzīgām. Otrkārt, pretstatītajai agrākajai preču zīmei ir jābūt reputācijai. Visbeidzot, jāpastāv riskam, ka kāds bez pienācīga iemesla izmantos zīmi, attiecībā uz kuru tiek iesniegts pieteikums par preču zīmes reģistrāciju, netaisnīgi gūs labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai nodarīs tām kaitējumu ( 15 ).

47.

Attiecībā uz pirmo nosacījumu, ja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījums ir atkarīgs no konstatējuma par tādu šo apzīmējumu līdzības pakāpi, kas konkrētās sabiedrības daļas apziņā var radīt to sajaukšanas iespēju, tad savukārt šādas sajaukšanas iespējas esamība nav nepieciešama, lai piemērotu šī paša panta 5. punktu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa 2015. gada 10. decembra spriedumā El Corte Inglés/ITSB (C‑603/14 P, EU:C:2015:807, 42. punkts) norādīja, ka Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktā ir prasīts tikai, ka esošajai līdzībai ir jābūt tādai, lai konkrētā sabiedrības daļa nevis sajauc konfliktējošos apzīmējumus, bet veic to sasaisti, proti, izveido starp tiem saikni.

48.

Tulliallan uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nesecinot, ka konkrētā sabiedrības daļa saskata saikni starp agrākajām preču zīmēm un apstrīdētajām preču zīmēm.

49.

Manuprāt, Tulliallan iebildums, ka Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi, vai konkrētā sabiedrības daļa saskata saikni starp attiecīgajiem apzīmējumiem, ir patiess. Proti, konstatējot, ka agrāko preču zīmju reputācija netika apstrīdēta ( 16 ) un ka Tulliallan varēja atsaukties uz agrākās preču zīmju reputācijas aizsardzību attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē ( 17 ), ieskaitot tirdzniecības galerijas sniegtos tirdzniecības pakalpojumus ( 18 ), Vispārējā tiesa tikai atgādināja par judikatūru attiecībā uz šādas saiknes prasību, norādīja, ka Apelācijas padome apstrīdētajos lēmumos ir konstatējusi, ka starp attiecīgajām preču zīmēm nav saiknes ( 19 ), un pārbaudīja, vai reģistrācijai pieteikto preču zīmju izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiktu gūts labums no agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tiktu nodarīts kaitējums tām.

50.

Lai gan es piekrītu Tulliallan iebildumam, ka Vispārējā tiesa nav izdarījusi nekādus secinājumus ( 20 ) par saikni, ņemot vērā, ka saiknes noteikšana starp attiecīgajiem apzīmējumiem ir tikai pirmais no trim kumulatīvajiem nosacījumiem, kas ir jāizpilda saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, šādas pārbaudes neesamība pati par sevi nav pietiekama, lai konstatētu, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ja nav izpildīts viens no pārējiem diviem nosacījumiem ( 21 ). Tā kā tika uzskatīts, ka otrais no trim kumulatīvajiem nosacījumiem attiecībā uz agrāko preču zīmju reputāciju ir izpildīts ( 22 ), ir jāpārbauda Tulliallan iebildums, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu pārsūdzēto spriedumu 36. līdz 45. punktā, proti, ka tā nav sniegusi pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu netaisnīgi tiktu gūts labums agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiktu nodarīts kaitējums ( 23 ).

51.

Kas attiecas uz pierādījumu standartu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punktu, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai gūtu labumu no šajā noteikumā paredzētās aizsardzības, agrākās preču zīmes īpašniekam šim nolūkam nav nepieciešams pierādīt faktisko un pašreizējo kaitējumu tā preču zīmei. Tomēr agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda tādu faktu esamība, kas ļauj secināt, ka pastāv nopietna šāda kaitējuma rašanās iespēja nākotnē ( 24 ).

52.

Es neuzskatu, ka Tulliallan ir pierādījusi, ka pārsūdzēto spriedumu 44. punktā Vispārējā tiesa pieprasīja pierādījumus par faktisko un pašreizējo kaitējumu agrākajām preču zīmēm. No konkrētās atsauces uz kritērijiem, kas noteikti 2013. gada 14. novembra sprieduma Environmental Manufacturing/ITSB (C‑383/12 P, EU:C:2013:741) 43. punktā, ir skaidrs, ka pārsūdzēto spriedumu 44. punktā Vispārējā tiesa tikai pieprasīja pierādījumus par nopietnu kaitējuma risku ( 25 ).

53.

Jautājumā par to, vai Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā un pareizi analizējusi tai iesniegtos pierādījumus par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpumu, ir jāatgādina, ka šī tiesa pārsūdzēto spriedumu 27. punktā konstatēja, ka Tulliallan agrākās preču zīmes, ar kurām ir aptverti 35. un 36. klasē ietilpstošie pakalpojumi, ir pazīstamas nozīmīgā atbilstošā tirgus sabiedrības daļā kā tādas, kas Apvienotajā Karalistē ir ļoti labi pazīstamas tirdzniecības galerijas, kura atrodas Londonas centrā un kura savās arkādēs apvieno luksusa veikalus, nosaukums. Tomēr radās jautājums, vai šī reputācija atbilst pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē un attiecībā uz kuriem tika reģistrētas agrākās preču zīmes, un vai tādējādi Tulliallan varēja izmantot attiecīgās reputācijas aizsardzību.

54.

Pārsūdzēto spriedumu 34. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdziens, kā Tiesa ir interpretējusi 2005. gada 7. jūlija spriedumā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425), ietver arī tirdzniecības galerijas sniegtos tirdzniecības pakalpojumus, piemēram, Tulliallan pakalpojumus saistībā ar galerijas pašu īrnieku veikto tirdzniecību ( 26 ). Šajā ziņā Tulliallan ir tiesīga apgalvot, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmju izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiktu gūts labums no šo agrāko preču zīmju atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiktu nodarīts kaitējums Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē.

55.

Kā Vispārējā tiesa ir pareizi norādījusi pārsūdzēto spriedumu 39. punktā, agrākās(-o) preču zīmes(-ju) īpašniekam tomēr ir jāpierāda, ka ir paredzams, ka tam tiks nodarīts kaitējums. Tāpat kā gadījumā, ja ir runa par “saikni” starp attiecīgajām preču zīmēm, kaitējuma risks ir jānovērtē arī visaptveroši ( 27 ), ietverot faktorus, kas izklāstīti 2008. gada 27. novembra spriedumā Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655, 42. punkts) ( 28 ).

56.

Šie faktori ietver konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpi, preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem attiecīgi ir reģistrētas konfliktējošās preču zīmes, raksturu, tostarp šo preču vai pakalpojumu līdzības un atšķirības pakāpi, kā arī konkrēto sabiedrības daļu, agrākās preču zīmes reputācijas intensitāti, agrākās preču zīmes atšķirtspējas, raksturīguma vai izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pakāpi un sajaukšanas iespējas esamību sabiedrības apziņā ( 29 ).

57.

Tomēr var konstatēt, ka 2008. gada 27. novembra spriedumā Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655) attiecīgais vārds bija izgudrots vārds, kas sabiedrības apziņā bija cieši saistīts ar prasītāju minētajā tiesvedībā, proti, Intel Corporation Inc., un ar datoriem, kā arī ar datoriem saistītām precēm un pakalpojumiem. Turpretim vārds “Burlington” nav neparasts vārds angļu valodā, un tas ir izmantots dažādos ģeogrāfiskos un, protams, tirdzniecības nosaukumos dažādās angļu valodā runājošajās valstīs ( 30 ). Vārds “Burlington” parādās vairāku ASV un Kanādas pilsētu nosaukumos. Burlington Road ir ļoti labi zināms ceļš netālu no Dublinas pilsētas centra un, protams, vārds “Burlington” ir ietverts arī citu pazīstamu vietu, kas atrodas netālu no Tulliallan galerijas Londonā, nosaukumos, piemēram, Burlington Gardens un Burlington House ( 31 ).

58.

Tomēr var piekrist, ka vārds “Burlington” ir pietiekami neparasts vārds, kas liek domāt par iespējamo saikni konkrētās sabiedrības daļas apziņā starp agrāko(-ajām) preču zīmi(-ēm) un reģistrācijai pieteikto(-ajām) preču zīmi(-ēm), lai gan šāda personu kategorija tās nesajauktu vai vismaz tai nevajadzētu tās sajaukt ( 32 ).

59.

Tomēr, kā Tiesa norādīja 2008. gada 27. novembra spriedumā Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655, 69.–71. punkts) un kā es jau esmu norādījis šo secinājumu 50. punktā, šādas saiknes esamība pati par sevi nav pietiekama, lai pierādītu, ka vēlākās preču zīmes faktiskās vai nākotnē iespējamās izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiks gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai nodarīts tām kaitējums. Kā norādīts 2008. gada 27. novembra sprieduma Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655) 71. punktā, saiknes starp konfliktējošām preču zīmēm esamība neatbrīvo agrākās preču zīmes īpašnieku no pienākuma sniegt pierādījumus par faktisku un pastāvošu kaitējumu tā preču zīmei vai par nopietnu risku, ka šāds kaitējums radīsies nākotnē.

60.

Attiecībā uz šo kritisko jautājumu es piekrītu Vispārējās tiesas secinājumiem pārsūdzēto spriedumu 44. un 45. punktā, proti, ka Tulliallan faktiski nav pierādījusi kaitējuma risku. Es izdaru šo secinājumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

61.

Pirmkārt, kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzēto spriedumu 45. punktā, galerijas komerciālā pievilcība ir cieši saistīta ar galerijas īrnieku sniegtajiem pakalpojumiem, nevis tikai ar galerijas nosaukumu ( 33 ). Tā arī norādīja, ka šis nosaukums ir saistīts ar citām ļoti labi pazīstamām vietām galerijas tuvumā, piemēram, Burlington Gardens. Tādējādi atšķirībā no 2008. gada 27. novembra sprieduma Intel Corporation (C‑252/07, EU:C:2008:655), kur, vēlreiz atkārtoju, attiecīgais vārds bija izgudrots vārds, kas sabiedrības apziņā bija cieši saistīts ar prasītāju minētajā tiesvedībā, vārds “Burlington” nav izgudrots vārds. Turklāt, kā jau esmu norādījis, tas ir vietas nosaukums Apvienotajā Karalistē, Īrijā, ASV un Kanādā, un vārdu jau lieto dažādi ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

62.

Pretēji Tulliallan apsvērumiem es neuzskatu, ka nav nozīmes tam, ka “Burlington” ir arī citu labi pazīstamu vietu, kas atrodas netālu no Burlington galerijas, nosaukums. Šāds faktors ir būtisks visaptverošā novērtējuma kontekstā, un tas var liecināt par to, ka vēlākās preču zīmes nekavējoties un spēcīgi neatsauc atmiņā agrākās preču zīmes, tādējādi mazinot iespējamību, ka vēlāko preču zīmju faktiskās vai nākotnē iespējamās izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiks gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai nodarīts tām kaitējums ( 34 ).

63.

Otrkārt, kā Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzēto spriedumu 45. punktā, tas, ka citam uzņēmējam var atļaut izmantot preču zīmi, kas ietver vārdu “Burlington” attiecībā uz precēm, kuras ir līdzīgas tām, kas tiek tirgotas Tulliallan galerijā, pats par sevi nenorāda uz reālu risku, ka var tikt nodarīts kaitējums tā preču zīmju reputācijai, ja galerijas komerciālā pievilcība ir cieši saistīta galerijas īrnieku un to sniegto pakalpojumu reputāciju un statusu ( 35 ). Lai gan, kā jau es to atzinu, pastāv iespēja, ka vidusmēra patērētājs, redzot vārdu “Burlington”, ko izmanto saistībā ar BF ražotajām modes precēm, varētu saskatīt saikni ar Tulliallan Londonas galeriju. Tomēr šķiet maz ticams, ka šis fakts pats par sevi izraisītu vidusmēra patērētāja saimnieciskās rīcības izmaiņas attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tika reģistrētas agrākās preču zīmes, tādēļ, ka tiek izmantotas vēlākas preču zīmes ( 36 ). Pat tad, ja Tulliallan argumentācija tiek aplūkota tās zenītā, nav pamata uzskatīt, ka, piemēram, Londonā dzīvojošs augstas kvalitātes preču patērētājs, kuram ir svarīgi zīmoli, tiktu atturēts no Tulliallan galerijas apmeklējuma tikai tāpēc, ka viņš redzētu modes preces vai, patiešām, citas preces ar nosaukumu “Burlington” citās mazumtirdzniecības vietās.

64.

Tādējādi es uzskatu, ka šis arguments ir jānoraida kā nepamatots.

65.

Tulliallan uzskata, ka pārsūdzēto spriedumu 46. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot kā nepamatotu tās apgalvojumu par apstrīdēto lēmumu nepilnību, jo Apelācijas padome nav ņēmusi vērā tās apsvērumus.

66.

Šajā ziņā pietiek norādīt, ka Tulliallan būtībā atkārto argumentu, kuru tā jau izvirzīja Vispārējā tiesā, nenorādot kļūdu tiesību piemērošanā, kādu Vispārējā tiesa ir pieļāvusi atbildē uz šo argumentu pārsūdzēto spriedumu 46. punktā.

67.

Saskaņā ar LESD 256. panta 1. punkta otro daļu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 169. panta 2. punktu izvirzītajos tiesību pamatos un argumentos precīzi ir jānorāda apstrīdētie Vispārējās tiesas nolēmuma motīvu daļas punkti. Šādai prasībai neatbilst apelācijas sūdzība, kurā nav pat izvirzīti specifiski argumenti, ar ko tiek konstatēta iespējamā kļūda tiesību aktu piemērošanā, kura esot pieļauta spriedumā, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets, bet vienīgi tiek atkārtoti pamati un argumenti, kuri jau tikuši izvirzīti Vispārējā tiesā ( 37 ).

68.

No tā izriet, ka šis arguments ir jānoraida kā nepieņemams.

69.

Tādējādi es uzskatu, ka Tiesai ir jānoraida pirmais pamats kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.

70.

Ar trešo pamatu Tulliallan apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu saistībā ar sajaukšanas iespēju.

71.

Tulliallan norāda, ka Tiesa 2017. gada 11. oktobra sprieduma EUIPO/Cactus (C‑501/15 P, EU:C:2017:750) 48. punktā konstatēja, ka prasība, kas tika izvirzīta 2005. gada 7. jūlija spriedumā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425), proti, ka preču zīmes pieteicējam attiecībā uz “mazumtirdzniecības pakalpojumiem” jānorāda preces vai preču veidi, uz kuriem šie pakalpojumi attiecas, neattiecas uz preču zīmēm, kas reģistrētas pirms sprieduma pieņemšanas pēdējā no šīm minētajām lietām. Tulliallan uzskata, ka 2017. gada 11. oktobra spriedums EUIPO/Cactus (C‑501/15 P, EU:C:2017:750), kura pamatā ir tiesiskās drošības princips, vienādi attiecas gan uz aprakstiem, kas jau ir publicēti 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) dienā, gan uz tiem, kas ir tikai iesniegti, bet attiecībā uz kuriem pārbaudes laikā, kas ir pēc pēdējā no minētajiem spriedumiem, nav EUIPO lūguma veikt grozījumus ( 38 ). Saskaņā ar Tulliallan teikto, tas būtu pretrunā tiesiskās drošības principam, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējus, kas konkrētajā laikā ir izpildījuši EUIPO prasības attiecībā uz savu preču zīmju reģistrāciju, ar atpakaļejošu spēku ietekmētu tiesas lēmums, kas ietekmēja šīs tiesības laikposmā starp pieteikumu iesniegšanu un reģistrāciju ( 39 ).

72.

Tulliallan arī apgalvo, ka katrā ziņā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, analizējot 2005. gada 7. jūlija spriedumu Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425, 48.–51. punkts). Tā uzskata, ka šī sprieduma tvērums ir ļoti ierobežots, jo tas attiecas uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem un prasībām saistībā ar šo pakalpojumu aprakstu. Attiecīgā prasība neattiecas uz tirdzniecības galerijas pakalpojumu reģistrāciju. Tāpēc Tulliallan nav jāprecizē preces, uz kurām attiecas tirdzniecības galerijas pakalpojumi.

73.

Tulliallan arī pakārtoti apgalvo, ka tad, ja 2005. gada 7. jūlija spriedums Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) ir piemērojams attiecībā uz agrākajām preču zīmēm, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka spriedums noteikti neļāva konstatēt maldinošu līdzību. Kā apgalvo Tulliallan, 2005. gada 7. jūlija spriedumā Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) nav paredzēts šāds ierobežojums – tajā ir sniegti norādījumi par reģistrācijas veidu, kas atvieglos maldinošas līdzības novērtējumu; tajā nav liegts agrākajam preču zīmes īpašniekam izmantot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto aizsardzību attiecībā pret vēlāku, maldinoši līdzīgu reģistrāciju.

74.

Tulliallan tādējādi uzskata, ka Vispārējai tiesai bija jāsecina, ka 2005. gada 7. jūlija spriedums Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) neaizliedz secināt, ka šajās lietās pastāv maldinoša līdzība, un ka Apelācijas padome kļūdaini nonāca pie šāda secinājuma. Vispārējai tiesai “tādēļ būtu bijis jāanalizē attiecīgo preču zīmju līdzība, neietekmējoties no 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425), vai jānodod lieta Apelācijas padomei, lai tā to izdarītu.

75.

EUIPO uzskata, ka pamats, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir pamatots ar trim agrākajām Apvienotās Karalistes preču zīmēm, ņemot vērā 2017. gada 11. oktobra spriedumu EUIPO/Cactus (C‑501/15 P, EU:C:2017:750). Tomēr tas uzskata, ka šis pamats ir nepamatots attiecībā uz agrāko Eiropas Savienības preču zīmi.

76.

BF un EUIPO uzskata, ka arī šis pamats ir jānoraida.

77.

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka preču zīmi nereģistrē, ja pēc agrākas preču zīmes īpašnieka iebilduma pastāv sajaukšanas iespēja.

78.

No pastāvīgās judikatūras izriet – lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes identiskums vai līdzība, kā arī reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, un šie ir kumulatīvi nosacījumi ( 40 ).

79.

Pārsūdzēto spriedumu 70. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, ir nepieciešams lai pārdošanā piedāvātās preces tiktu konkrēti precizētas. Ņemot vērā to, ka Tulliallan nav norādījusi preces, uz kurām attiecas tās “tirdzniecības galerijas pakalpojumi”, saskaņā ar 2005. gada 7. jūlija spriedumu Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) Vispārējā tiesa secināja, ka nevar konstatēt līdzību starp ar agrākajām preču zīmēm aptvertajiem pakalpojumiem un precēm, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, un tādējādi noraidīja Tulliallan izvirzīto pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un sajaukšanas iespējamību.

80.

2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 49. un 50. punktā Tiesa atzina, ka nav nepieciešams detalizēti precizēt pakalpojumu(-us), lai reģistrētu preču zīmi, kas aptver pakalpojumus, kuri tiek sniegti saistībā ar mazumtirdzniecību. Lai identificētu šos pakalpojumus, ir pietiekami, ja lieto tādus vispārējus formulējumus kā “dažādu preču komplektēšana, kas patērētājiem ļauj tās ērti apskatīt un iegādāties”. Tomēr Tiesa uzsvēra, ka preču zīmes pieteicējam ir jānosaka preces vai preču veidi, uz kuriem attiecas šie pakalpojumi. No šī lēmuma izriet, ka preču vai preču veidu konkretizēšana ir obligāta, un pretēji Tulliallan apgalvojumiem tas nav tikai praktiskas dabas jautājums ( 41 ).

81.

2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) ratione temporis piemērošanas joma tika ierobežota ar 2017. gada 11. oktobra sprieduma EUIPO/Cactus (C‑501/15 P, EU:C:2017:750) 45. un 46. punktu, kuros Tiesa atzina, ka, lai ievērotu tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu, no 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 49. un 50. punkta izrietošā judikatūra attiecas tikai uz Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, bet neattiecas uz to preču zīmju, kas reģistrētas šī sprieduma pasludināšanas dienā, aizsardzības jomu. Līdz ar to Tiesa uzskatīja, ka preču zīmes, kas reģistrēta pirms 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) pasludināšanas, aizsardzības jomu nevar ietekmēt no šī sprieduma izrietošā judikatūra, ciktāl tā attiecas tikai uz jauniem Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem ( 42 ).

82.

Manuprāt, ņemot vērā, ka trīs agrākās preču zīmes šajā lietā, proti, Apvienotās Karalistes preču zīme Nr. 2314342, Apvienotās Karalistes preču zīme Nr. 2314343 un Apvienotās Karalistes preču zīme Nr. 2330341 ( 43 ), tika reģistrētas 2003. gadā, t.i., pirms 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) pasludināšanas, no 2017. gada 11. oktobra sprieduma EUIPO/Cactus (C‑501/15 P, EU:C:2017:750) ( 44 ) skaidri izriet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzēto spriedumu 70. punktā norādot, ka BF bija jānorāda preces vai preču veidi, uz kuriem attiecas 35. klasē ietilpstošie mazumtirdzniecības pakalpojumi. Turklāt Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu pārsūdzēto spriedumu 71. punktā, konstatēdama, ka, nepastāvot attiecīgo preču vai preču veidu precīzam uzskaitījumam, nav iespējams pierādīt līdzību vai papildinošo raksturu starp pakalpojumiem, kas aptverti ar agrākajām preču zīmēm, un precēm, kuras aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

83.

Tādēļ es uzskatu, ka šis pamats ir jāapmierina attiecībā uz Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2314342, Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2314343 un Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2330341.

84.

Atbilstoši Tiesas statūtu 61. pantam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu. Tā var vai nu pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai arī nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.

85.

Manuprāt, tiesvedības stadija neļauj Tiesai pieņemt galīgo spriedumu attiecībā uz trešo pamatu. No tā savukārt izriet, ka trešais pamats attiecībā uz Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2314342, Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2314343 un Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2330341 ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai. Tādējādi Vispārējai tiesai principā ir jāpārvērtē, vai starp trim agrākajām Apvienotās Karalistes preču zīmēm un BF pieteiktajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja. Tomēr no lietas materiāliem šķiet, ka Iebildumu nodaļas lēmumi un apstrīdētie lēmumi procesuālu iemeslu dēļ ir balstīti tikai uz agrākās Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 3618857 pārbaudi, uz kuru neattiecās izmantošanas pierādījumi. Tādēļ šķiet, ka Vispārējai tiesai pašai ir jānodod lieta atpakaļ EUIPO. Tomēr tas ir Vispārējās tiesas kompetencē.

86.

Es tomēr uzskatu, ka, tā kā Eiropas Savienības grafiskā preču zīme Nr. 3618857 tika reģistrēta 2006. gada 16. oktobrī – attiecīgi pēc 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) pasludināšanas –, 2017. gada 11. oktobra spriedums EUIPO/Cactus (C‑501/15 P, EU:C:2017:750), kas izņēmuma kārtā ( 45 ) ierobežoja iepriekšējā sprieduma piemērošanu ratione temporis, tostarp tiesiskās drošības dēļ, nav piemērojams.

87.

Lai gan Regulas Nr. 207/2009 48. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības preču zīmi reģistrācijas periodā vai pēc tā pagarināšanas nemaina ( 46 ), šīs regulas 43. panta 1. punktā ir arī noteikts, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā ierobežot tajā ietverto preču un pakalpojumu sarakstu ( 47 ). Nosakot preces vai preču veidus, uz kuriem attiecas mazumtirdzniecības pakalpojumi, preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs faktiski ( 48 ) saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 43. pantu ierobežo savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ( 49 ). Tādējādi pēc 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) BF varēja grozīt savu pieteikumu attiecībā uz Eiropas Savienības grafisko preču zīmi Nr. 3618857 pat pēc tam, kad tika pabeigta iebildumu procedūra saistībā ar šo pieteikumu, norādot preces vai preču veidus, uz kuriem attiecas 35. klases mazumtirdzniecības pakalpojumi.

88.

Tulliallan uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, piemērojot 2005. gada 7. jūlija spriedumu Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425), jo šī lieta ir tieši saistīta ar mazumtirdzniecības pakalpojumu specifiku, savukārt attiecīgās agrākās preču zīmes šajās apelācijas sūdzībās attiecas uz tirdzniecības galerijas pakalpojumiem.

89.

Šajā ziņā Tulliallan norāda, ka tā atkārto savus 2016. gada 22. martā Vispārējai tiesai iesniegtos apsvērumus.

90.

Manuprāt, šis arguments ir jānoraida kā nepieņemams, jo Tulliallan nav ievērojusi Tiesas Reglamenta 169. panta 2. punktā noteiktās prasības. Tulliallan nav precīzi norādījusi tos pārsūdzēto spriedumu punktus, kas tiek apstrīdēti. Turklāt ir jāatgādina, ka šādai prasībai neatbilst apelācijas sūdzība, kurā nav pat izvirzīti specifiski argumenti, ar kuriem tiek konstatēta iespējamā kļūda tiesību piemērošanā, kura esot pieļauta spriedumā, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets, bet vienīgi tiek atkārtoti pamati un argumenti, kuri jau tikuši izvirzīti Vispārējā tiesā ( 50 ).

91.

Tulliallan tālāk vai alternatīvi uzskata, ka 2005. gada 7. jūlija spriedumam Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) ir šaura piemērojamība un tajā netiek prasīta to preču vai preču veidu precizēšana, kas saistītas ar tirdzniecības galerijas pakalpojumiem.

92.

Es uzskatu, ka šī prasība, kas faktiski attiecas tikai uz Eiropas Savienības grafisko preču zīmi Nr. 3618857 ( 51 ), ir neefektīva un nevar tikt apmierināta.

93.

Pārsūdzēto spriedumu 34. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, ņemot vērā 35. klases formulējumu, mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdziens, kā Tiesa to ir interpretējusi 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 34. punktā, ietver arī tirdzniecības galerijas sniegtos tirdzniecības pakalpojumus.

94.

Tomēr man ir nopietnas šaubas par šī Vispārējās tiesas konstatējuma pareizību.

95.

Šajā ziņā vēlos norādīt, ka 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 34. punktā Tiesa konstatēja, ka “mazumtirdzniecības mērķis ir preču pārdošana patērētājiem. Šī tirdzniecība papildus juridiskam pārdošanas darījumam ietver visas darbības, ko veic tirgotājs, lai veicinātu šāda darījuma noslēgšanu. Šīs darbības tostarp sastāv no to preču sortimenta izvēles, kuras piedāvā pārdošanā, un dažādu pakalpojumu piedāvāšanas, kas mudina patērētāju slēgt darījumu ar attiecīgo tirgotāju, nevis ar viņa konkurentu” ( 52 ).

96.

No Tiesas vienotās interpretācijas ( 53 ) par jēdzienu “mazumtirdzniecības pakalpojumi”, kas ietilpst 35. klasē, izriet, ka šie pakalpojumi tomēr nevar attiekties uz tirdzniecības galerijas pakalpojumiem, jo uzņēmums, kas šos pakalpojumus sniedz, faktiski nepārdod attiecīgās preces. Drīzāk attiecīgā vienība sniedz pakalpojumus preču tirgotājam, kas, manuprāt, ir diezgan atšķirīgi no mazumtirdzniecības pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē, un faktiski ir iekļauti citviet, citā klasē. Tādējādi, piemēram, tirdzniecības galerijas pakalpojumi varētu ietvert, piemēram, 36. klases veikalu nomu un reklāmas un veicināšanas pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 35. klasi.

97.

Neskatoties uz manām šaubām par to, vai tirdzniecības galerijas pakalpojumi ir iekļauti mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdzienā, kas ietilpst 35. klasē, es vēlos norādīt, ka Tulliallan pati nav pienācīgi apstrīdējusi Vispārējās tiesas spriedumu pārsūdzēto spriedumu 34. punktā pašreizējā apelācijas sūdzībā, un ne EUIPO, ne BF nav iesnieguši pretapelācijas sūdzības, kas apstrīdētu šo interpretāciju.

98.

Ņemot vērā to, ka Tulliallan nav pienācīgi pārsūdzējusi Vispārējās tiesas nolēmumu, ka tirdzniecības galerijas pakalpojumi ir iekļauti 35. klases mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdzienā ( 54 ), es uzskatu, ka Tiesa šajā tiesvedībā nevar aizstāt Vispārējās tiesas konstatējumu pārsūdzēto spriedumu 72. punktā, proti, ka prasība precizēt preces vai preču veidus, uz kuriem attiecas mazumtirdzniecības pakalpojumi, kas ir ietverti 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 50. punktā, attiecas arī uz tirdzniecības galerijas pakalpojumiem. Būtu neatbilstoši atzīt, ka tirdzniecības galerijas pakalpojumi ir iekļauti 35. klases mazumtirdzniecības pakalpojumu jēdzienā, nepieprasot noteikt preces vai preču veidus, uz kuriem attiecās 35. klasē iekļautie mazumtirdzniecības pakalpojumi saskaņā ar skaidriem 2005. gada 7. jūlija sprieduma Praktiker Bau- und Heimwerkermärkte (C‑418/02, EU:C:2005:425) 50. punkta noteikumiem. Tādēļ es uzskatu, ka Tiesa nevar secināt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu pārsūdzēto spriedumu 71. punktā, konstatēdama, ka precīza uzskaitījuma neesamība neļauj konstatēt līdzību un līdz ar to sajaukšanas iespēju starp agrākās preču zīmes pakalpojumiem, šajā gadījumā Eiropas Savienības grafisko preču zīmi Nr. 3618857, un precēm, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes.

99.

Tādēļ es uzskatu, ka trešais pamats ir apmierināms attiecībā uz Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2314342, Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2314343 un Apvienotās Karalistes preču zīmi Nr. 2330341, bet jānoraida attiecībā uz Eiropas Savienības grafisko preču zīmi Nr. 3618857.

100.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai lemt šādi: