This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62018CA0049
Case C-49/18: Judgment of the Court (Second Chamber) of 7 February 2019 (request for a preliminary ruling from the Tribunal Superior de Justicia de Cataluña — Spain) — Carlos Escribano Vindel v Ministerio de Justicia (Reference for a preliminary ruling — Budgetary austerity measures — Reduction of remuneration in the national civil service — Method — Differential impact — Social policy — Equal treatment in employment and occupation — Directive 2000/78/EC — Article 2(1) and (2)(b) — Charter of Fundamental Rights of the European Union — Article 21 — Judicial independence — Second subparagraph of Article 19(1) TEU)
Lieta C-49/18: Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 7. februāra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Catalunya (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Carlos Escribano Vindel/Ministerio de Justicia (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Budžeta taupības pasākumi — Darba samaksas samazinājums valsts civildienestā — Noteikumi — Atšķirīga ietekme — Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Direktīva 2000/78/EK — 2. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 21. pants — Tiesnešu neatkarība — LES 19. panta 1. punkta otrā daļa)
Lieta C-49/18: Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 7. februāra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Catalunya (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Carlos Escribano Vindel/Ministerio de Justicia (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Budžeta taupības pasākumi — Darba samaksas samazinājums valsts civildienestā — Noteikumi — Atšķirīga ietekme — Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Direktīva 2000/78/EK — 2. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 21. pants — Tiesnešu neatkarība — LES 19. panta 1. punkta otrā daļa)
OV C 131, 8.4.2019, p. 13–13
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
8.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 131/13 |
Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 7. februāra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Catalunya (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Carlos Escribano Vindel/Ministerio de Justicia
(Lieta C-49/18) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Budžeta taupības pasākumi - Darba samaksas samazinājums valsts civildienestā - Noteikumi - Atšķirīga ietekme - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - 2. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 21. pants - Tiesnešu neatkarība - LES 19. panta 1. punkta otrā daļa)
(2019/C 131/15)
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Catalunya
Pamatlietas puses
Prasītājs: Carlos Escribano Vindel
Atbildētāja: Ministerio de Justicia
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants, kā arī Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka — neskarot pārbaudes, kuras ir jāveic iesniedzējtiesai, — tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru vispārēju atalgojuma samazinājuma pasākumu ietvaros, kas ir saistīti ar nepieciešamību novērst pārmērīgu budžeta deficītu, ir noteikts atšķirīgs atalgojuma procentuālais samazinājums attiecībā uz tiesnešu korpusa locekļu pamatatalgojumu un papildu atalgojumu, kas, iesniedzējtiesas ieskatā, ir izrādījies esam lielāks atalgojuma procentuālais samazinājums tiem, uz kuriem attiecas šo tiesnešu korpusa divas zemākās atalgojuma grupas, nekā tiem, uz kuriem attiecas minētā tiesnešu korpusa augstākā atalgojuma grupa, lai gan pirmie no minētajiem saņem mazāku atalgojumu, parasti ir gados jaunāki un parasti viņiem ir mazāks darba stāžs nekā otrajiem. |
|
2) |
LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesnešu neatkarības princips pieļauj, ka attiecībā uz prasītāju pamatlietā tiek piemērots tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamatlietā, saskaņā ar kuru vispārēju atalgojuma samazinājuma pasākumu ietvaros, kas ir saistīti ar nepieciešamību novērst pārmērīgu budžeta deficītu, neņemot vērā veikto funkciju raksturu, darba stāžu vai veikto pienākumu nozīmīgumu, ir noteikts atšķirīgs atalgojuma procentuālais samazinājums attiecībā uz tiesnešu korpusa locekļu pamatatalgojumu un papildu atalgojumu, kas, iesniedzējtiesas ieskatā, ir izrādījies esam lielāks atalgojuma procentuālais samazinājums tiem, uz kuriem attiecas šo tiesnešu korpusa divas zemākās atalgojuma grupas, nekā tiem, uz kuriem attiecas minētā tiesnešu korpusa augstākā atalgojuma grupa, lai gan pirmie no minētajiem saņem mazāku atalgojumu nekā otrie, ja vien atalgojums, kuru, piemērojot atalgojuma samazinājumu pamatlietā, saņem prasītājs pamatlietā, ir atbilstošs viņa veikto funkciju nozīmīgumam un attiecīgi garantē viņa tiesas spriešanas neatkarību, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |