Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2018. gada 22. jūnijā (*)

Pagaidu noregulējums – Augu aizsardzības līdzekļi – Īstenošanas regula (ES) 2017/1496 – Darbīgās vielas DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils) apstiprinājuma neatjaunošana – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamības neesamība – Interešu izsvēršana

Lietā T‑719/17 R

FMC Corp., Filadelfija, Pensilvānija (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv D. Waelbroeck, I. Antypas un A. Accarain, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv G. Koleva, A. Lewis un I. Naglis, pārstāvji,

atbildētāja,

par pieteikumu atbilstoši LESD 278. un 279. pantam apturēt Komisijas 2017. gada 23. augusta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2017/1496 par darbīgās vielas DPX KE 459 (flupirsulfuronmetila) apstiprinājuma neatjaunošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (OV 2017, L 218, 7. lpp.) izpildi,

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums (1)

[..]

 Juridiskais pamatojums

[..]

 Par steidzamību

[..]

26      Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru steidzamība pastāv vienīgi gadījumā, ja būtiskais un neatgriezeniskais kaitējums, uz kuru norāda lietas dalībnieks, kurš lūdz noteikt pagaidu pasākumus, ir draudošs tādā mērā, ka tā īstenošanās ir paredzama ar pietiekamu iespējamību. Katrā ziņā šim lietas dalībniekam ir jāpierāda fakti, kas pamato nākotnē iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, paturot prātā, ka vienīgi hipotētisks kaitējums, kas balstīts uz nākotnes notikumiem, kuru iestāšanās nav droši paredzama, nevar būt pamats pagaidu pasākumu noteikšanai (skat. rīkojumu, 2017. gada 23. marts, Gollnisch/Parlaments, T‑624/16, nav publicēts, EU:T:2017:243, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

27      Turklāt saskaņā ar Reglamenta 156. panta 4. punkta otro teikumu pieteikumos par pagaidu noregulējumu “ietver visus pieejamos pierādījumus un pierādījumu piedāvājumus, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu”.

28      Tādējādi pieteikumam par pagaidu noregulējumu ir jābūt tādam, lai, pamatojoties tikai uz to, atbildētājs varētu sagatavot savus apsvērumus un pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā varētu lemt par šo pieteikumu, nebalstoties uz papildu informāciju, jo galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem ir pamatots pieteikums, ir jāizriet no paša minētā pieteikuma par pagaidu noregulējumu teksta (skat. rīkojumu, 2016. gada 6. septembris, Inclusion Alliance for Europe/Komisija, C‑378/16 P‑R, nav publicēts, EU:C:2016:668, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

29      No pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka, lai noteiktu, vai visi iepriekš 25., 26. un 28. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā ir jābūt konkrētām un precīzām norādēm, kas pamatotas ar detalizētiem un apstiprinātiem dokumentāriem pierādījumiem par to, kādā situācijā atrodas lietas dalībnieks, kurš lūdz piemērot pagaidu pasākumus, un ļauj izvērtēt, kādas, visticamāk, būtu sekas tam, ja lūgtie pasākumi netiktu piemēroti. No tā izriet, ka minētajam lietas dalībniekam, it īpaši, ja tas atsaucas uz finansiāla rakstura kaitējuma rašanos, ir pienākums, pamatojoties uz dokumentiem, sniegt patiesu un globālu ainu par savu finansiālo situāciju (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2016. gada 29. februāris, ICA Laboratories u.c./Komisija, T‑732/15 R, nav publicēts, EU:T:2016:129, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

30      Visbeidzot, lai gan pieteikumu par pagaidu noregulējumu konkrētos punktos var papildināt ar atsaucēm uz tam pievienotajiem dokumentiem, tās nevarētu kompensēt būtisku elementu trūkumu minētajā pieteikumā. Pagaidu noregulējuma tiesnesim attiecīgās personas vietā nav jāmeklē tādi informācijas elementi, kuri iekļauti pieteikuma par pagaidu noregulējumu pielikumos, pamatlietā iesniegtajā prasības pieteikumā vai tās pielikumos un kuri varētu pamatot pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Šāds pagaidu noregulējuma tiesnesim uzlikts pienākums turklāt nozīmētu, ka netiktu ievērots Reglamenta 156. panta 5. punkts, kurā paredzēts, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2014. gada 20. jūnijs, Wilders/Parlaments u.c., T‑410/14 R, nav publicēts, EU:T:2014:564, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).

31      Ņemot vērā šos kritērijus, ir jāpārbauda, vai prasītājai ir izdevies pierādīt, ka pastāv būtisks un neatgriezenisks kaitējums.

32      Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētās regulas tūlītēja īstenošana varētu nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, jo tā zaudētu savas tirgus daļas Eiropas labības herbicīdu tirgū.

33      Šajā ziņā, šķiet, ka tā uzskata, ka varētu ciest kaitējumu, jo, pirmkārt, tā zaudētu savas tirgus daļas, kuras tā pašlaik aizņem Eiropas labības herbicīdu tirgū, un, otrkārt, tā zaudētu daļas, kuras tā būtu ieguvusi pēc uzņēmējdarbības , kas saistīta ar FPS, iegādes.

 Par apgalvotā kaitējuma būtiskumu saistībā ar tirgus daļu zaudēšanu

[..]

59      Ceturtkārt un noslēgumā, ir jāuzsver, ka no judikatūras izriet, ka nevar noliegt, ka objektīvi ievērojams finansiāls kaitējums, kas, kā tiek apgalvots, ir sekas pienākumam veikt neatgriezenisku komerciāli nozīmīgu izvēli šķietami nepiemērotā termiņā, var tikt uzskatīts par “būtisku”, ņemot vērā, ka tāda kaitējuma smagums var tikt uzskatīts par pašsaprotamu, pat ja nav tikusi sniegta informācija par attiecīgā uzņēmuma lielumu (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2013. gada 7. marts, EDF/Komisija, C‑551/12 P(R), EU:C:2013:157, 33. punkts).

60      Tomēr šī judikatūra ir jāizvērtē, ņemot vērā nozari, kurā prasītāja darbojas. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru stingri regulēta tirgus apstākļos – kā tas ir šajā lietā, ko atzīst arī prasītāja, – kurā var notikt agrīna kompetento iestāžu iejaukšanās, ja rodas sabiedrības veselības apdraudējuma risks tādu iemeslu dēļ, ko ne vienmēr var paredzēt, attiecīgo uzņēmumu, ja vien tiem nav pašiem jāsedz zaudējumi, kas izriet no šādas iejaukšanās, pienākums ir pašiem nodrošināties pret tādām sekām ar atbilstošu politiku (skat. rīkojumu, 2016. gada 16. jūnijs, ICA Laboratories u.c./Komisija, C‑170/16 P(R), nav publicēts, EU:C:2016:462, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

61      Šajā lietā ne ātrāk kā 2014. gada 6. novembrī, kad tika iesniegti EFSA secinājumi, kuros tika ierosināts klasificēt FPS iespējami kancerogēnu un reprotoksisku produktu kategorijā (C2 un R2) (skat. iepriekš 5. punktu), vai vēlākais 2015. gada 18. martā, kad Komisija publicēja savu pārskata ziņojuma projektu, ierosinot minētās darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošanu (skat. iepriekš 6. punktu), Dupont rīcībā bija informācija, uz kuras pamata tai vajadzēja ar pienācīgu rūpību saskaņā ar iepriekš 60. punktā minēto judikatūru veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātos pret iespējamiem regulatīviem riskiem saistībā ar FPS tirdzniecības aizliegšanu. Turklāt šo regulatīvo risku pastāvēšana tika apstiprināta, pirmkārt, publicējot EFSA secinājumu pārskatīto redakciju 2016. gada 3. oktobrī un, otrkārt, publicējot Komisijas pārskata ziņojuma projekta pārskatīto redakciju 2016. gada 22. decembrī (skat. iepriekš 7. punktu).

62      Turklāt visi šie apsvērumi ir vēl jo vairāk būtiski ar šo lietu saistītajos konkrētajos apstākļos, jo ir skaidrs, ka prasītājai visa šī informācija bija rūpīgi jāpārbauda saistībā ar tās veikto Dupont uzņēmējdarbības, kas saistīta ar FPS iegādi.

63      Katrā ziņā prasītāja šajā ziņā nav iesniegusi nekādu konkrētu informāciju. Tomēr saskaņā ar iepriekš 26.–30. punktā minēto jurisprudenci pagaidu noregulējuma tiesnesim attiecīgās lietas dalībnieces vietā šāda informācija nav jāmeklē.

64      Tāpēc, ņemot vērā šā pieteikuma par pagaidu noregulējumu konkrētos apstākļus, nevar secināt, ka iespējamo tirgus daļu zaudēšanu Eiropas labības herbicīdu tirgū varētu kvalificēt kā “objektīvi ievērojamu finansiālu kaitējumu” iepriekš 59. punktā minētās judikatūras izpratnē.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod rīkojumu:

1)      Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)      Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Luksemburgā, 2018. gada 22. jūnijā

*      Tiesvedības valoda – angļu.

1      Ietverti tikai tie šī rīkojuma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.