1

2006. gada 30. novembrīLa Honorable Hermandad, SL, kuras tiesību pārņēmēja ir prasītāja La Mafia Franchises, SL, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas pati aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāda grafiska preču zīme:

3

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 25., 35. un 43. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2007. gada 11. jūnijaBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 24/2007. Apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2007. gada 20. decembrī ar numuru 5510921.

5

2015. gada 23. jūlijā Itālijas Republika iesniedza EUIPO pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem tā ir reģistrēta.

6

Šajā pieteikumā norādītais spēkā neesamības pamats bija Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts) paredzētais pamats. Itālijas Republika būtībā apgalvoja, ka apstrīdētā preču zīme ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai un vispārpieņemtiem morāles principiem tāpēc, ka vārdiskais elements “mafia” veido atsauci uz noziedzīgu organizāciju un šī elementa izmantošana minētajā preču zīmē, apzīmējot prasītājas restorānu ķēdi, papildu tam, ka izraisa spēcīgas negatīvas sajūtas, “manipulē” ar Itālijas gastronomijas pozitīvo tēlu un trivializē šī elementa negatīvo nozīmi.

7

Ar 2016. gada 3. marta lēmumu Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

8

2016. gada 29. aprīlī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

9

Ar 2016. gada 27. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas pirmā padome apstiprināja, ka apstrīdētā preču zīme ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai, un noraidīja apelācijas sūdzību.

10

Apelāciju padome vispirms precizēja, ka tas, vai apstrīdētā preču zīme ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai, ir jāvērtē konkrētās sabiedrības daļas, kura atrodas Eiropas Savienības teritorijā vai kādā šīs teritorijas daļā, uztveres kontekstā, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija ir atzīstama par spēkā neesošu, ja spēkā neesamības pamats eksistē tikai kādā Savienības daļā.

11

Turpinājumā Apelācijas padome uzskatīja, ka, ņemot vērā vārdiskā elementa “mafia” izmēru un izvietojumu apstrīdētajā preču zīmē, šis elements ir tās dominējošais elements. Apelācijas padome uzsvēra, ka Mafia ir noziedzīga organizācija, pret kuru Itālijas valdība cīnās, izmantojot tiesību aktus un specifiskus piemērošanas pasākumus. Turklāt Apelācijas padome atgādināja, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir arī viens no Savienības iestāžu būtiskiem mērķiem. Apelācijas padome arī precizēja, ka EUIPO kā Savienības struktūrai ir jābūt striktai nostājai lietās, saistībā ar kurām tiek pārkāpti Eiropas sabiedrības pamatprincipi un pamatvērtības, un tāpēc sabiedriskās kārtības pārkāpuma dēļ ir jāatsaka reģistrācija ikvienai Eiropas Savienības preču zīmei, kura var tikt uzskatīta par tādu, kas atbalsta noziedzīgu organizāciju vai gūst no tās labumu. Turpinot šo izvērtējumu, Apelācijas padome uzskatīja, pirmkārt, ka apstrīdētā preču zīme acīmredzami veicina noziedzīgu organizāciju, kas pazīstama ar nosaukumu Mafia, un, otrkārt, ka visi apstrīdētās preču zīmes vārdiskie elementi kopumā demonstrē draudzīguma pilnu vēstījumu attiecībā uz vārdisko elementu “mafia” un trivializē šo elementu, tādējādi deformējot šī vārda raisīto negatīvo konotāciju.

12

Visbeidzot Apelācijas padome apstiprināja, ka EUIPO nav jāpiešķir aizsardzība apstrīdētajai preču zīmei un ka šo secinājumu nevar ietekmēt ne fakts, ka vārdiskais elements “mafia” pietiekami bieži ir izmantots literatūrā un kino, ne arī fakts, ka EUIPO ir reģistrējis citas Eiropas Savienības preču zīmes, kuras ietver šo pašu elementu.

13

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

EUIPO apstrīd prasības pieteikuma A.7., A.8. un A.9. pielikumu pieņemamību, kā arī minētā prasības pieteikuma 44., 46. un 54. punktā iekļauto attēlu un tiešsaistes adrešu, kuras sniedz tiešu piekļuvi interneta vietnēm, pieņemamību. Faktiski šie elementi neesot tikuši iesniegti nevienā no procesa EUIPO posmiem.

16

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 65. pantā (tagad Regulas 2017/1001 72. pants) paredzētās prasības mērķi, Vispārējai tiesai šādas prasības ietvaros nav jāizvērtē faktiskie apstākļi, ņemot vērā dokumentus, kas tai iesniegti pirmoreiz (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (ARTHUR ET FELICIE), T‑346/04, EU:T:2005:420, 19. punkts, un 2017. gada 9. februāris, International Gaming Projects/EUIPO – adp Gauselmann (TRIPLE EVOLUTION), T‑82/16, nav publicēts, EU:T:2017:66, 16. punkts).

17

Izskatāmajā lietā – kā to arī tiesas sēdē atzina prasītāja – iepriekš 15. punktā minētie elementi pirmoreiz ir tikuši iesniegti prasības ietvaros Vispārējā tiesā. Tāpēc šie elementi ir jānoraida kā nepieņemami, neizvērtējot to pārbaudošo spēku.

18

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta (tagad – Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts), aplūkojot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, pārkāpumu.

19

Saistībā ar šo pamatu prasītāja vispirms uzsver, ka ne organizācija, kas pazīstama ar nosaukumu Mafia, ne tās locekļi nav iekļauti personu un teroristu grupu sarakstā, kas pievienots Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējai nostājai 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV 2001, L 344, 93. lpp.), uz kuru veiktas atsauces EUIPO Pamatnostādnēs par [reģistrācijas pieteikumu] izskatīšanu, lai ilustrētu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā ietverto aizliegumu reģistrēt tādas Eiropas Savienības preču zīmes, kuras ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

20

Turpinot prasītāja uzskata, ka saskaņā ar EUIPO praksi un judikatūru Eiropas Savienības preču zīme ir jāizvērtē kopumā. Taču apstrīdētajā preču zīmē ietvertais vārdiskais elements “mafia” nav pietiekams, lai secinātu, ka vidusmēra patērētājs uztver šo preču zīmi kā tādu, kuras mērķis ir sekmēt vai atbalstīt šo noziedzīgo organizāciju. Gluži pretēji, pārējie šo preču zīmi veidojošie elementi drīzāk ļaujot domāt, ka tā tiek uztverta kā parodijas veids vai atsauce uz daudzsēriju filmu “Krusttēvs”.

21

Turklāt prasītāja apgalvo, ka preces un pakalpojumi, kurus aptver apstrīdētā preču zīme, neietilpst “komunikatīvo” pakalpojumu jomā, kas ir pakalpojumi, kuri domāti, lai tiktu izmantoti vēstījuma nodošanai citiem. Tāpēc apstrīdētā preču zīme neesot tikusi reģistrēta, lai aizskartu, šokētu vai būtu uzbrūkoša. Gluži pretēji, plaša sabiedrība sapratīšot, ka apstrīdētā preču zīme esot tikusi reģistrēta, lai aptvertu restorānu ķēdi, kuras koncepts neveido atsauci uz noziedzīgu organizāciju, bet gan uz daudzsēriju filmu “Krusttēvs” un tostarp uz ģimenes un korporatīvajām vērtībām, kuras attēlotas šajā filmā.

22

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka ļoti daudzas Eiropas Savienības un Itālijas preču zīmes, kurās ietverts vārds “mafia”, ir pienācīgi reģistrētas un spēkā esošas. Ilustrējot šo apgalvojumu, prasītāja tostarp atsaucas uz diviem EUIPO padomju lēmumiem, kuros, tās ieskatā, vērojama analoģija ar izskatāmo lietu, proti, 2012. gada 13. janvāra lēmumu lietā R 1224/2011‑4 attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmes “MAFIA II” reģistrācijas pieteikumu un 2015. gada 7. maija lēmumu lietā R 2822/2014‑5 attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmes “CONTRA‑BANDO” reģistrācijas pieteikumu.

23

EUIPO un Itālijas Republika apstrīd šos argumentus.

24

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, aplūkotu kopsakarā ar šīs pašas regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, atzīst par spēkā neesošām.

25

Šī absolūta atteikuma pamatā esošās vispārējās intereses ir nepieļaut tādu apzīmējumu reģistrāciju, kuri šādas izmantošanas laikā Savienības teritorijā pārkāptu sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtus morāles principus (spriedumi, 2011. gada 20. septembris, Couture Tech/ITSB (Padomju ģerboņa attēls), T‑232/10, EU:T:2011:498, 29. punkts, un 2014. gada 26. septembris, Brainlab/ITSB (Curve), T‑266/13, nav publicēts, EU:T:2014:836, 13. punkts). Šis absolūtais atteikuma pamats ir attiecināms uz preču zīmes kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju tostarp tad, ja preču zīme ir pilnīgi aizskaroša (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 5. oktobris, PAKI Logistics/ITSB (PAKI), T‑526/09, nav publicēts, EU:T:2011:564, 12. punkts).

26

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata esamības vērtējums nevar tikt balstīts uz tādas konkrētās sabiedrības daļas uztveri, kurai nekas nešķiet šokējošs, ne arī uz tādas sabiedrības daļas uztveri, kura ļoti viegli var tikt aizskarta, bet tas ir jābalsta uz saprātīgas personas ar vidusmēra jūtīguma un tolerances līmeni kritērijiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 5. oktobris, PAKI, T‑526/09, nav publicēts, EU:T:2011:564, 12. punkts; 2012. gada 9. marts, Cortés del Valle López/ITSB (¡Que buenu ye!HIJOPUTA, T‑417/10, nav publicēts, EU:T:2012:120, 21. punkts, un 2013. gada 14. novembris, Efag Trade Mark Company/ITSB (FICKEN LIQUORS), T‑54/13, nav publicēts, EU:T:2013:593, 21. punkts).

27

Turklāt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata izvērtējuma mērķiem par konkrēto sabiedrības daļu nevar tikt uzskatīta tikai tā sabiedrības daļa, kurai tieši ir paredzētas preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tiek lūgta reģistrācija. Faktiski ir jāņem vērā fakts, ka apzīmējumi, uz kuriem attiecas šis atteikuma pamats, šokēs ne vien sabiedrības daļu, kurai ir paredzētas ar apzīmējumu aptvertās preces un pakalpojumi, bet arī citas personas, kuras, nebūdamas ieinteresētas šajās precēs un pakalpojumos, savā ikdienas dzīvē nejauši sastapsies ar šo apzīmējumu (skat. spriedumus, 2013. gada 14. novembris, Efag Trade Mark Company/ITSB (FICKEN), T‑52/13, nav publicēts, EU:T:2013:596, 19. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 26. septembris, Curve, T‑266/13, nav publicēts, EU:T:2014:836, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Ir arī jāatgādina, ka konkrētā sabiedrības daļa, kas atrodas Savienības teritorijā, pēc definīcijas atrodas dalībvalsts teritorijā un ka apzīmējumi, kuri var tikt uztverti kā pretrunā esoši sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem, nav vieni un tie paši visās dalībvalstīs, tostarp lingvistisku, vēsturisku, sociālu vai kultūras iemeslu dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 20. septembris, Padomju ģerboņa attēls, T‑232/10, EU:T:2011:498, 31.–33. punkts).

29

No tā izriet, ka, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu, ir jāņem vērā gan visām Savienības dalībvalstīm kopīgie apstākļi, gan arī individuālu dalībvalstu īpašie apstākļi, kas var ietekmēt šajās dalībvalstīs esošās konkrētās sabiedrības daļas uztveri (spriedums, 2011. gada 20. septembris, Padomju ģerboņa attēls, T‑232/10, EU:T:2011:498, 34. punkts).

30

Izskatāmajā lietā vispirms ir jānorāda, kā to apstrīdētā lēmuma 24. punktā darījusi Apelācijas padome, ka apstrīdētā preču zīme ir kombinēts apzīmējums, ko veido melnas krāsas četrstūris, kura iekšpusē ir izvietoti vārdiskie elementi “la mafia” un “se sienta a la mesa”, kuri attēloti ar baltiem burtiem un kuru aizmugurē ir sarkanas rozes attēls.

31

Vārdiskais elements “la mafia” izmēra un centrālā izvietojuma apstrīdētajā preču zīmē dēļ izceļas uz pārējo elementu fona. Tādējādi otram vārdiskajam elementam “se sienta a la mesa” ir otršķirīga vieta, jo tas ir izvietots zem vārdiskā elementa “la mafia” un ir atveidots ar ievērojami mazākiem burtiem. Tas pats attiecas uz sarkano rozi, kas izvietota vārdiskā elementa “la mafia” aizmugurē.

32

Tāpēc Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu, apstrīdētā lēmuma 25. punktā norādot, ka vārdiskais elements “la mafia” ir dominējošais elements strīdus preču zīmē.

33

Otrām kārtām vispirms ir jānoraida prasītājas arguments, kas balstīts uz apstākli, ka Mafia nav viena no tām teroristiskajām organizācijām, kuras norādītas Kopējā nostājā 2001/931, uz kuru veikta atsauce EUIPO Pamatnostādnēs par [reģistrācijas pieteikumu] izskatīšanu (B daļas 4. iedaļa).

34

Faktiski no Kopējās nostājas 2001/931 1. panta izriet, ka tās pielikumā esošajā sarakstā ir norādītas vienīgi personas, grupas un organizācijas, kuras ir iesaistītas terora aktos. Šis saraksts nav domāts, lai tajā uzskaitītu personas, grupas un organizācijas, kuras iesaistītas cita veida noziedzīgās darbībās, atsauce uz kurām reģistrācijai pieteiktajā preču zīme arī var attaisnot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā absolūtā atteikuma pamata piemērošanu. Turklāt no EUIPO Pamatnostādņu par [reģistrācijas pieteikumu] izskatīšanu, kurās veikta atsauce uz Kopējo nostāju 2001/931, fragmenta formulējuma izriet, ka EUIPO rūpīgi ir uzsvēris, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētā absolūtā atteikuma pamata piemēri, kas sniegti šajās pamatnostādnēs, nav izsmeļoši.

35

Turpinot ir jānorāda, ka vārdiskais elements “la mafia” visā pasaulē tiek saprasts kā atsauce uz noziedzīgu organizāciju, kuras izcelsme ir Itālijā un kuras darbības tiek veiktas arī citās dalībvalstīs, ne tikai Itālijā, tostarp Savienības teritorijā. Turklāt ir vispārzināms, kā to apstrīdētā lēmuma 26. punktā konstatējusi Apelācijas padome, ka šī noziedzīgā organizācija izmanto iebiedēšanu, fizisku vardarbību un slepkavības, veicot savas darbības, kas tostarp ietver nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, nelikumīgu ieroču tirdzniecību, naudas atmazgāšanu un korupciju.

36

Vispārējā tiesa uzskata, ka šādas noziedzīgas darbības pārkāpj pašas pamatvērtības, uz kurām ir balstīta Savienība, konkrēti, cilvēka cieņas un brīvības ievērošanu, kā tas ir paredzēts LES 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2., 3. un 6. pantā. Šīs vērtības nav nošķiramas un veido Savienības garīgo un morālo mantojumu. Turklāt organizētā noziedzība un iepriekš 35. punktā minētās darbības ir dažas no īpaši smagas noziedzības jomām ar pārrobežu dimensiju, attiecībā uz kurām LESD 83. pantā ir paredzēta Savienības likumdevēja darbība. Tādējādi, kā to uzsver EUIPO un Itālijas Republika, cīņā pret Mafia ievērojamas pūles un resursus ir ieguldījusi ne vien Itālijas valdība, bet tas ir veikts arī Savienības līmenī, jo organizētā noziedzība rada būtisku apdraudējumu visā Savienībā.

37

Visbeidzot vārdiskais elements “la mafia” šīs noziedzīgās organizācijas radītā būtiskā apdraudējuma Itālijas drošībai un stabilitātei dēļ šajā dalībvalstī tiek uztverts ar spēcīgu negatīvu konotāciju. To, cik nozīmīga Itālijā ir cīņa pret Mafia, ilustrē šajā dalībvalstī spēkā esošās krimināltiesību normas, uz kuram atsaucas EUIPO un Itālijas Republika un kurās it īpaši paredzēts sods par piederību šai organizācijai vai par tās atbalstīšanu. Turklāt cīņas pret Mafia Itālijā nozīmīgumu apstiprina tas, ka šīs dalībvalsts teritorijā ir vairākas publisko tiesību iestādes ar īpašu darbības mērķi, kas ir izmeklēt Mafia nelikumīgās darbības un piemērot par tām sodus, kā arī privāttiesību apvienības, kuru mērķis ir palīdzēt šīs organizācijas darbības dēļ cietušajām personām.

38

Tāpēc Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētās preču zīmes vārdiskais elements “la mafia” konkrētajai sabiedrības daļai acīmredzami atsauc atmiņā tādas noziedzīgas organizācijas nosaukumu, kas atbildīga īpaši par sabiedriskās kārtības apdraudējumu.

39

Trešām kārtām prasītāja būtībā apgalvo, ka konkrēta sabiedrības daļa neuztver apstrīdēto preču zīmi kā tādu, kas cildina Mafia noziedzīgās darbības, jo Mafia ir atspoguļota daudzos mākslas darbos gan literatūrā, gan kino. Tā piebilst, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas mērķis nav šokēt vai aizskart, jo ar to aptvertās preces un pakalpojumi nav paredzēti, lai nodotu vēstījumu citiem, bet vienīgi, lai atsauktu atmiņā daudzsēriju filmu “Krusttēvs”. Tā precizē, ka tai piederošie restorāni ir tematiski un saistīti ar šo kino seriālu un ka apstrīdētā preču zīme ir ieguvusi reputāciju Spānijā.

40

Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka tad, kad apzīmējums ir īpaši šokējošs vai aizskarošs, tas ir jāuzskata par pretrunā esošu sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem neatkarīgi no precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tas ir reģistrēts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 5. oktobris, PAKI, T‑526/09, nav publicēts, EU:T:2011:564, 15. punkts). Turklāt, aplūkojot kopsakarā visas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkts) daļas, ir skaidrs, ka tajās ietverta norāde uz attiecīgās preču zīmes būtiskajām raksturiezīmēm, nevis uz apstākļiem, kuri saistīti ar personas, kas iesniegusi preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, uzvedību (spriedumi, 2003. gada 9. aprīlis, Durferrit/ITSB – Kolene (NU–TRIDE), T‑224/01, EU:T:2003:107, 76. punkts, un 2005. gada 13. septembris, Sportwetten/ITSB – Intertops Sportwetten (INTERTOPS), T‑140/02, EU:T:2005:312, 28. punkts).

41

Tādējādi, pirmkārt, faktam, ka strīdus preču zīmes reģistrācijas mērķis neesot bijis šokēt vai aizskart, bet gan vienīgi atsaukt atmiņā daudzsēriju filmu “Krusttēvs”, nav nozīmes saistībā ar šīs preču zīmes negatīvu uztveri no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa. Turklāt neviens no strīdus preču zīmes elementiem tieši neatsauc atmiņā šo daudzsēriju filmu.

42

Otrkārt, reputācija, ko ieguvusi strīdus preču zīme, un prasītājas restorānu tematiskais koncepts, kas saistīts ar daudzsēriju filmu “Krusttēvs”, nav strīdus preču zīmes raksturīgās iezīmes, un attiecīgi tām nav nozīmes, vērtējot, vai strīdus preču zīme ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

43

Turpinot jāteic, ka ir ierasts, ka kinematogrāfijas vai literatūras darbi šokē vai aizskar sabiedrību vai kādu tās daļu, izmantojot un atspoguļojot šajos darbos rosinātos tematus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 14. novembris, FICKEN LIQUORS, T‑54/13, nav publicēts, EU:T:2013:593, 33. punkts). Tātad daudzu ar Mafia saistītu grāmatu un filmu esamība nevar mainīt to, kā tiek uztverti šīs organizācijas izdarītie noziegumi.

44

Visbeidzot, kā to savā atbildes rakstā būtībā uzsver EUIPO, liela konkrētās sabiedrības daļa varētu uztvert strīdus preču zīmē attēloto sarkano rozi kā mīlestības vai vienprātības simbolu pretstatā Mafia raksturīgajai vardarbībai.

45

Šo pretstatu uzsver frāzes “se sienta a la mesa” esamība strīdus preču zīmē. Faktiski šī frāze spāņu valodā nozīmē “sēž pie galda”, un liela sabiedrības daļa, kura saprot šo valodu, var to saprast kā tādu, kas rosina domu par kopīgu maltīti. Tādējādi Mafia asociācija ar kopīgas maltītes rosināto viesmīlības un relaksācijas ideju veicina šīs noziedzīgās organizācijas darbības trivializāciju.

46

Tāpēc, kā to arī apgalvo EUIPO un Itālijas Republika, vārdiskā elementa “la mafia” asociācija ar pārējiem strīdus preču zīmes elementiem var sniegt kopumā pozitīvu iespaidu par Mafia darbību un šādā veidā trivializēt šīs organizācijas noziedzīgo darbību uztveri.

47

No iepriekš minētā izriet, ka strīdus preču zīme, aplūkota kopumā, norāda uz noziedzīgu organizāciju, sniedz kopumā pozitīvu šīs organizācijas tēlu un tādējādi trivializē būtisko kaitējumu, ko minētā organizācija nodara iepriekš 36. punktā minētajām Savienības pamatvērtībām. Tādējādi strīdus preču zīme var šokēt vai aizskart ne vien personas, kas cietušas no šīs noziedzīgās organizācijas darbībām, bet arī ikvienu personu, kura Savienības teritorijā sastopas ar minēto preču zīmi un kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances līmenis.

48

Tātad Apelācijas padome nav kļūdījusies, secinot, ka strīdus preču zīme ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta izpratnē, un tāpēc apstiprinājusi, ka šī preču zīme ir jāatzīst par spēkā neesošu atbilstoši minētās regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

49

Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas veiktā atsauce uz vairākām Eiropas Savienības preču zīmēm, kurās ietverts vārdiskais elements “mafia”, kā arī uz nolēmumiem “MAFIA II” un “CONTRA‑BANDO”, lai pierādītu, ka strīdus preču zīme nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai. Faktiski ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumi, kas EUIPO apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 attiecībā uz apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību. Tāpēc minēto lēmumu tiesiskums ir vērtējams, pamatojoties vienīgi uz šo regulu, nevis to agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (spriedumi, 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB, C‑412/05 P, EU:C:2007:252, 65. punkts; 2005. gada 24. novembris, ARTHUR ET FELICIE, T‑346/04, EU:T:2005:420, 71. punkts, un 2017. gada 6. aprīlis, Nanu‑Nana Joachim Hoepp/ITSB – Fink (NANA FINK), T‑39/16, EU:T:2017:263, 84. punkts). No tā izriet, ka ne EUIPO lēmumi, uz kuriem atsaucas prasītāja, ne tas, ka EUIPO ir reģistrējis citas preču zīmes, kuras arī ietver vārdisko elementu “mafia” un nav strīdus preču zīme, nav pamats, lai apšaubītu apstrīdēto lēmumu.

50

Tas pats attiecas uz prasītājas norādīto apstākli, ka Itālijā ir tikušas reģistrētas vairākas preču zīmes, kuras ietver vārdisko elementu “mafia”. Proti, Eiropas Savienības preču zīmju sistēma ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas. Līdz ar to tas, vai apzīmējums ir reģistrējams kā Eiropas Savienības preču zīme, ir jāizvērtē vienīgi uz atbilstoša tiesiskā regulējuma pamata. Tātad EUIPO un attiecīgā gadījumā Savienības tiesai nav saistoši dalībvalstīs pieņemtie lēmumi, pat ja tās tos var ņemt vērā un pat ja šie lēmumi ir tikuši pieņemti, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, kuri saskaņoti Savienības līmenī (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 14. novembris, FICKEN LIQUORS, T‑54/13, nav publicēts, EU:T:2013:593, 46. punkts, un 2015. gada 15. jūlijs, Australian Gold/ITSB – Effect Management & Holding (HOT), T‑611/13, EU:T:2015:492, 60. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 27. jūnijs, Jiménez Gasalla/EUIPO (B2B SOLUTIONS), T‑685/16, nav publicēts, EU:T:2017:438, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka ne EUIPO, ne Savienības tiesai nav saistoši tādi valsts lēmumi attiecībā uz [preču zīmju] reģistrāciju, uz kuriem atsaucas prasītāja, un līdz ar to tie nav jāizvērtē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 12. februāris, Compagnie des montres Longines, Francillon/ITSB – Cheng (B), T‑505/12, EU:T:2015:95, 86. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 27. jūnijs, B2B SOLUTIONS, T‑685/16, nav publicēts, EU:T:2017:438, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

No tā izriet, ka prasība ir jānoraida kā nepamatota, nelemjot, pirmkārt, par Itālijas Republikas izvirzīto iebildumu par prasības pilnīgu nepieņemamību un, otrkārt, par EUIPO izvirzīto iebildumu par prasījumu otrās daļas, ar kuru lūdz atzīt strīdus preču zīmes spēkā esamību, nepieņemamību.

52

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO un Itālijas Republikas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež: