Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) tiesas 2017. gada 23. marta spriedumu lietā T-239/15 Cryo-Save AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs 2017. gada 31. maijā iesniedza Cryo-Save AG

(Lieta C-327/17 P)

(2017/C 330/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cryo-Save AG (pārstāve – C. Onken, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu apelācijas sūdzības pamatu, proti, Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā – “Preču zīmes regula”) (1) 64. panta 1. punkta, Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”) (2), 50. noteikuma 1. punkta, lasot to kopsakarā ar Preču zīmes regulas 56. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas 37. un 39. noteikumu, kā arī Preču zīmes regulas 76. panta 1. punkta pārkāpumu. Pārkāpumu veidojot tas, ka Vispārējā tiesa atzina par nepieņemamu prasītājas un tagad apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmo prasības pamatu.

Ar pirmo prasības pamatu prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza atzīt pieteikuma par tās Eiropas Savienības preču zīmes atcelšanu nepieņemamību. Pamatojumā tā izklāstīja, ka šis pieteikums, pretēji Preču zīmes regulas 56. panta 2. punktā un Īstenošanas regulas 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktā paredzētajam, netika pietiekami pamatots.

Vispārējā tiesa nosprieda, ka prasītājas un apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmais prasības pamats esot nepieņemams, jo prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja procesā Apelācijas padomē neesot izvirzījusi nevienu Preču zīmes regulas 56. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar Īstenošanas regulas 37. noteikuma b) punkta iv) apakšpunktu, formālo prasību pārkāpumu, apelācijas sūdzības pārbaude tika ierobežota ar faktiskās izmantošanas pārbaudi un līdz ar to Apelācijas padomei nebija noteikti jāpārbauda pieteikuma par atcelšanu pareizība. Vispārējās tiesas veiktā pirmā prasības pamata izskatīšana tās ieskatā esot pielīdzināma faktiskā un tiesiskā apjoma, kuru izskatīja Apelācijas padome, paplašināšanai.

Prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja pret to iebilst ar argumentu, ka pieteikuma par atcelšanu pieņemamība ir nolēmuma pēc būtības priekšnosacījums, kurš atbildētājam pēc paša iniciatīvas ir jāpārbauda ikvienā procesa stadijā – Preču zīmes regulas 76. panta 2. punkta pirmais teikums, Īstenošanas regulas 39. noteikuma 1. punkts, 40. noteikuma 1. punkta otrais teikums, Preču zīmes regulas 64. panta 1. punkts, Īstenošanas regulas 50. noteikuma 1. punkts. Līdz ar to neesot nozīmes tam, vai prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja Apelācijas padomē īpaši ir izvirzījusi jautājumu par pieteikuma par atcelšanu pieņemamību.

Turklāt atbildētāja Anulēšanas nodaļa pieteikuma par atcelšanu pieņemamību ir pārbaudījusi pēc pašas iniciatīvas un skaidri atzinusi Preču zīmes regulas 56. panta 2. punkta un Īstenošanas regulas 37. noteikuma nosacījumus par izpildītiem. Vispārējās tiesas judikatūrā atzītais funkcionālās turpinātības princips prasa, lai Apelācijas padome veiktu pilnīgu Anulēšanas nodaļas lēmuma pārbaudi, tostarp pieteikuma par atcelšanu pieņemamības novērtējuma pārbaudi. Sava uzskata pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas tostarp uz Vispārējās tiesas judikatūru lietās “KLEENCARE”, spriedums, 2003. gada 23. septembris, T-308/01, 24.–26., 28., 29. un 32. punkts (3), un “HOOLIGAN”, spriedums, 2005. gada 1. februāris, T-57/03, 22. un 25. punkts (4)).

Visbeidzot prasītāja un apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai arī citādi formulējot, noteikti esot izvirzījusi iebildumu par pieteikuma par atcelšanu pieņemamību gan procesā Anulēšanas nodaļā, gan Apelācijas padomē.

Visu trīs iepriekš minēto iemeslu dēļ pieteikuma par atcelšanu pieņemamības jautājums esot bijis procesa Apelācijas padomē faktiskā un tiesiska apjoma daļa. Vispārējās tiesas veiktā pieteikuma par atcelšanu pieņemamības pārbaudē tas nebūtu pārsniegts. Šajā ziņā atšķiras iebilde par pieteikuma par atcelšanu nepieņemamību no jaunu atcelšanas vai spēkā neesamības pamata izvirzīšanas vai novēlotas prasības sniegt pierādījumus par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu.

(1)  OV L 78, 1. lpp.

(2)  OV L 303, 1. lpp.

(3)  ECLI:EU:T:2003:241.

(4)  ECLI:EU:T:2005:29.