EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017CJ0697

Tiesas spriedums (piektā palāta), 2019. gada 11. jūlijs.
Telecom Italia SpA pret Ministero dello Sviluppo Economico un Infrastrutture e telecomunicazioni per l'Italia SpA (Infratel Italia SpA).
Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskais iepirkums piegādes un būvdarbu līgumu jomā – Direktīva 2014/24/ES – 28. panta 2. punkts – Slēgta procedūra° – Saimnieciskās darbības subjekti, kuriem ir atļauts iesniegt piedāvājumu – Vajadzība saglabāt juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips.
Lieta C-697/17.

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2019:599

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2019. gada 11. jūlijā ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskais iepirkums piegādes un būvdarbu līgumu jomā – Direktīva 2014/24/ES – 28. panta 2. punkts – Slēgta procedūra – Saimnieciskās darbības subjekti, kuriem ir atļauts iesniegt piedāvājumu – Vajadzība saglabāt juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips

Lietā C‑697/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kurš pieņemts 2017. gada 19. oktobrī un kurš Tiesā reģistrēts 2017. gada 11. decembrī, tiesvedībā

Telecom Italia SpA,

pret

Ministero dello Sviluppo Economico,

Infrastrutture e telecomunicazioni per l’Italia (Infratel Italia) SpA,

piedaloties

OpEn Fiber SpA,

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [KLenaerts], kas pilda piektās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši K. Likurgs [CLycourgos], E. Juhāss [EJuhász] (referents) un I. Jarukaitis,

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],

sekretāre: R. Šereša [R. Şereş], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 15. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Telecom Italia SpA vārdā – F. Lattanzi, F. Cardarelli un F. S. Cantella, avvocati,

Infrastrutture e telecomunicazioni per l’Italia (Infratel Italia) SpA vārdā – F. Isgrò, P. Messina un D. Cutolo, avvocati,

OpEn Fiber SpA vārdā – L. Torchia, avvocatessa,

Itālijas valdības vārdā – GPalmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Aiello, avvocato dello Stato,

Eiropas Komisijas vārdā – G. Conte un P. Ondrůšekm kā arī T. Vecchi, pārstāvji,

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā – M. Sánchez Rydelski un C. Zatschler, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 23. janvāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), 28. panta 2. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums radās tiesvedībā saistībā ar piecām prasībām, ko cēlusi Telecom Italia SpA, prasot atcelt lēmumus, ko pieņēmusi Infrastrutture e telecomunicazioni per l’Italia (Infratel Italia) SpA (turpmāk tekstā – “Infratel”), sabiedrība, kura rīkojas Ministero dello Sviluppo Economico (Ekonomikas attīstības ministrija, Itālija) vārdā, pārvaldot projektu ļoti augstas caurlaidības pasīva tīkla radīšanai Itālijā un piešķirot līguma slēgšanas tiesības ļoti augstas caurlaidības pasīva tīkla izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai, kas pastāv šādos reģionos: Abruco [Abruzzo], Molize [Molise], Emīlija–Romanja [Emilia‑Romagna], Lombardija [Lombardia], Toskāna [Toscana] un Veneto [Veneto].

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Direktīva 2004/17/EK

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.), 51. panta 3. punktā bija paredzēts:

“Līgumslēdzēji pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 55. un 57. pantā noteiktajiem kritērijiem.”

Direktīva 2014/24

4

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 12) apakšpunktu “kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā”.

5

Minētās direktīvas 28. pants “Slēgta procedūra” ir formulēts šādi:

“1.   Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par iepirkuma izsludināšanu, kurā iekļauta informācija, kas atkarībā no konkrētā gadījuma minēta V pielikuma B vai C daļā, un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

[..]

2.   Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi to darīt pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 65. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

[..]”

Itālijas tiesības

6

Ar 2016. gada 18. aprīļadecreto legislativo n. 50 – Attuazione delle direttive 2014/23/UE, 2014/24/UE e 2014/25/UE sull’aggiudicazione dei contratti di concessione, sugli appalti pubblici e sulle procedure d’appalto degli enti erogatori nei settori dell’acqua, dell’energia, dei trasporti e dei servizi postali, nonché per il riordino della disciplina vigente in materia di contratti pubblici relativi a lavori, servizi e forniture (Likumdošanas dekrēts Nr. 50, ar ko transponē Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, publisko iepirkumu un iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, kā arī par piemērojamā tiesiskā regulējuma publisko būvdarbu, pakalpojumu un piegādes līgumu jomā reorganizāciju) (2016. gada 19. aprīļaGURI Nr. 91 kārtējais pielikums; turpmāk tekstā – “Publisko līgumu kodekss”) Itālijas tiesībās ir transponētas iepriekš minētās direktīvas.

7

Ar Publisko līgumu kodeksa 61. pantu “Slēgta procedūra” tika transponēts Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkts. Šī panta 3. punktā ir paredzēts:

“Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas ir uzaicinājusi to darīt.”

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

8

2016. gada maijā Infratel Ekonomikas attīstības ministrijas vārdā aizsāka slēgtu procedūru nolūkā piešķirt līguma slēgšanas tiesības ļoti augstas caurlaidības pasīva tīkla izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai tā sauktajās “baltajās zonās”, kas pastāv vairākos Itālijas reģionos (Abruco, Molize, Emīlija–Romanja, Lombardija, Toskāna un Veneto).

9

Šī konkursa procedūra bija daļa no valsts atbalsta SA.41647 (2016/N) (“Strategia Italiana Banda Ultra‑Larga”), ko Itālijas iestādes paziņoja 2015. gada 10. augustā un ko Komisija apstiprināja ar lēmumu 2016. gada 30. jūnijā (C(2016) 3931 final).

10

Minētajai procedūrai bija piecas daļas, un tā norisinājās trīs posmos:

dalības pieteikumu iesniegšana (līdz 2016. gada 18. jūlijam);

uzaicinājuma piedalīties slēgtajā procedūrā nosūtīšana priekšatlasē izraudzītajiem dalībniekiem (līdz 2016. gada 9. augustam) un

piedāvājumu iesniegšana (līdz 2016. gada 17. oktobrim).

11

Katrā no šīm piecām daļām dalības pieteikumus iesniedza Telecom Italia, kā arī tostarp Metroweb Sviluppo Srl un Enel OpEn Fiber SpA (turpmāk tekstā – “OpEn Fiber”). Lai arī Metroweb Sviluppo bija viens no priekšatlasē izraudzītajiem kandidātiem, tas piedāvājumu galu galā neiesniedza.

12

Infratel2017. gada 9. janvārī publicēja uzaicināto pretendentu sarakstu un 2017. gada 24. janvārī – pretendentu pagaidu klasifikāciju. OpEn Fiber bija pirmajā vietā visās piecās daļās, bet Telecom Italia visās daļās tika ierindota otrajā vietā, izņemot daļu Nr. 4, kurā tā bija trešajā vietā.

13

Nebūdama apmierināta ar attiecīgās procedūras rezultātiem, Telecom Italia pieprasīja piekļuvi dokumentiem, kas saistībā ar šo procedūru atradās lietas materiālos.

14

No šiem dokumentiem izriet, ka starp priekšatlases posmu un 2016. gada 17. oktobri, piedāvājumu iesniegšanas termiņu, holdinga sabiedrības Enel SpA un Metroweb Italia SpA2016. gada 10. oktobrī noslēdza saistošu pamatnolīgumu, kurā bija paredzēts, ka OpEn Fiber iegūs visas Metroweb SpA, kam savukārt pieder Metroweb Sviluppo, kapitāldaļas, un šī iegāde tādējādi rada OpEn Fiber veiktu apvienošanu, pievienojot Metroweb SpA un līdz ar to Metroweb Sviluppo. Saskaņā ar pamatnolīgumu lēmums par to, ka OpEn Fiber pievienos Metroweb Sviluppo, tika pieņemts 2017. gada 23. janvārī.

15

Šis projekts par koncentrāciju Eiropas Komisijai tika paziņots 2016. gada 10. novembrī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.). Ar 2016. gada 15. decembra lēmumu (lieta M.8234 – Enel/CDP Equity/Cassa Depositi e Prestiti/Enel Open Fiber/Metroweb Italia) (OV 2017, C 15, 1. lpp.) Komisija nolēma tai neiebilst.

16

Telecom Italia attiecīgo piecu daļu rezultātus pārsūdzēja, iesniedzot piecus prasības pieteikumus Tribunale amministrativo regionale del Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), kura tos visus noraidīja. Pēc tam Telecom Italia iesniedza apelācijas sūdzību par iepriekšminētās tiesas nolēmumiem Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija).

17

Consiglio di Stato (Valsts padome) jautā, vai slēgtās procedūras ietvaros, kāda ir aplūkota pamatlietā un ko regulē Direktīvas 2014/24 28. pants, var piemērot Tiesas 2016. gada 24. maija spriedumā MT Højgaard un Züblin (C‑396/14, EU:C:2016:347) attīstīto prasību par juridisko un materiālo identiskumu, ņemot vērā Direktīvas 2004/17 51. pantu.

18

Šī tiesa norāda, ka piedāvājumu iesniegšanas brīdī, 2016. gada 17. oktobrī, pamatlietā aplūkotais apvienošanas darījums bija tikai sācies un tas noslēdzās tikai pēc tam, un līdz ar to šajā datumā OpEn Fiber nebija mainījusies.

19

Minētās tiesas ieskatā, neesot iespējams ar attiecīgo apvienošanas līgumu pierādīt, ka līgumslēdzējas puses ir vēlējušās noslēgt pret konkurenci vērstu vienošanos ar mērķi ierobežot konkurenci pamatlietā aplūkotā publiskā iepirkuma procedūras ietvaros.

20

Šādos apstākļos Consiglio di Stato (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir paredzēts, ka priekšatlasē izraudzītajiem subjektiem un subjektiem, kuri iesniedz piedāvājumus slēgtā procedūrā, ir jābūt juridiski un ekonomiski pilnībā identiskiem, un vai, konkrētāk, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir aizliegts līgums, kas noslēgts starp holdingiem, kuri kontrolē divus priekšatlasē izraudzītos subjektus laikposmā starp priekšatlasi un piedāvājumu iesniegšanu, ja: a) šī līguma priekšmets un (tostarp) sekas ir viena no priekšatlasē izraudzītiem uzņēmumiem apvienošana, pievienojot to citam uzņēmumam (turklāt darījumu ir atļāvusi Eiropas Komisija); b) apvienošanās darījuma sekas iestājas pēc tam, kad pārņemošais uzņēmums ir iesniedzis piedāvājumu (šī iemesla dēļ piedāvājuma iesniegšanas brīdī tā sastāvs nav mainījies, salīdzinot ar sastāvu priekšatlases laikā); c) vēlāk pievienotais uzņēmums (kura sastāvs nav mainījies piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigu dienā) tomēr ir nolēmis nepiedalīties slēgtajā procedūrā, visticamāk, īstenojot līguma programmu, kas ir noteikta līgumā starp holdingiem?”

Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību

21

Infratel, OpEn Fiber un Itālijas valdība uzskata, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams gan tādēļ, ka tam nav nozīmes pamatlietā, gan arī tādēļ, ka tas ir hipotētisks, vai vēl tādēļ, ka tas faktiski neatspoguļo iesniedzējtiesas patiesas šaubas.

22

Šajā ziņā jāatgādina, ka tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, izvērtē gan to, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, gan to, cik atbilstīgi ir tās Tiesai uzdotie jautājumi. Tāpēc gadījumā, ja prejudiciālie jautājumi skar Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu. Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesību apstākļi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2018. gada 10. jūlijs, Jehovan todistajat, C‑25/17, EU:C:2018:551, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka pamatlietā aplūkoto iepirkuma procedūru regulē paziņojumā par līgumu ietvertie noteikumi, no kuriem vienā ir atsauce uz Publisko līgumu kodeksa 61. pantu, ar ko ir transponēts Direktīvas 2014/24 28. pants. Nav arī acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nebūtu nekādas saiknes ar pamatlietas faktiem vai priekšmetu vai ka problēma būtu hipotētiska. Kā norāda iesniedzējtiesa – uzdotā jautājumā mērķis ir noteikt, vai šajā Direktīvas 2014/24 normā ir ietverta prasība par pilnīgu identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu, slēgtās iepirkumu procedūras ietvaros.

24

Turklāt, ja patiešām Consiglio di Stato (Valsts padome) ir izklāstījusi iemeslus, kas, tās ieskatā, saskan ar noteiktu Direktīvas 2014/24 28. panta interpretāciju, tas vēl nenozīmē, ka tai nav šaubu par šīs tiesību normas jēgu. Izklāstīdama savu nostāju, šī tiesa lojāli sadarbojas ar Tiesu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā un atsaucas uz Ieteikumu valstu tiesām par prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu (OV 2018, C 257, 1. lpp.) 17. punktā minēto aicinājumu, saskaņā ar kuru “iesniedzējtiesa var arī koncentrēti norādīt savu viedokli par atbildi, kas būtu sniedzama uz prejudiciālajiem jautājumiem”, kas ir norāde, kura šajā 17. punktā ir atzīta kā “Tiesai lietderīga”.

25

Šādos apstākļos lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāuzskata par pieņemamu.

Par prejudiciālo jautājumu

26

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to – ņemot vērā prasību par juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu, – netiek pieļauts, ka slēgtā publiskā iepirkuma procedūrā izraudzītais kandidāts, kurš apņemas pievienot citu izraudzīto kandidātu saskaņā ar apvienošanas līgumu, kas noslēgts laikposmā starp priekšatlases posmu un piedāvājumu iesniegšanu, bet izpildīts pēc šī iesniegšanas posma, var iesniegt piedāvājumu.

27

Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmo teikumu piedāvājumu var iesniegt tikai tie saimnieciskās darbības subjekti, kurus līgumslēdzēja iestāde pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas ir uzaicinājusi to darīt.

28

Šī tiesību norma ir paredzēta slēgtai procedūrai, kurai ir vairāki posmi, proti, priekšatlases posms un piedāvājumu iesniegšanas posms.

29

No Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmā teikuma izriet, ka saimnieciskās darbības subjektam, kurš iesniedz piedāvājumu, principā ir jābūt tam, kurš ir ticis iepriekš izraudzīts.

30

Šajā normā nav paredzēti noteikumi par izmaiņām, kas varbūtēji rodas izraudzītā kandidāta struktūrā vai saimnieciskajās un finansiālajās spējās.

31

Analogā Direktīvas 2004/17 kontekstā Tiesa 2016. gada 24. maija spriedumā MT Højgaard un Züblin (C‑396/14, EU:C:2016:347) vērtēja jautājumu par to, kā šādas izmaiņas ietekmē publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību sarunu procedūru, ievērojot Savienības vispārējos tiesību principus, proti, vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, kā arī šo tiesību mērķus publiskā iepirkuma jomā.

32

Šajā sakarā jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums it īpaši nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan tad, kad līgumslēdzēja iestāde tos izvērtē, un tie ir Savienības pamattiesības, kas attiecas uz publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas procedūrām (spriedums, 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, kura mērķis ir veicināt veselīgas un efektīvas konkurences attīstību starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, paredz, ka visiem pretendentiem ir jābūt vienādām iespējām, formulējot savu piedāvājumu noteikumus, un tādējādi tas nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumi ir pakļauti vienādiem nosacījumiem. Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa šauras piemērošanas rezultātā tiktu secināts, ka tikai priekšatlasē izraudzītie uzņēmēji kā tādi var iesniegt piedāvājumus un kļūt par izraudzītajiem pretendentiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 38. un 39. punkts).

34

Šādas pieejas pamatojums ir meklējams Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru “piedāvājumu var iesniegt tikai tie saimnieciskās darbības subjekti, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi to darīt pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas”, kas nozīmē juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 40. punkts).

35

Tomēr Tiesa ir arī nospriedusi, ka, sarunu procedūrā likvidējoties izraudzītajai grupai, kurā ietilpst divi saimnieciskās darbības subjekti, viens no tiem var aizvietot šo grupu un turpināt šo procedūru, nepārkāpjot vienlīdzības principu, ar nosacījumu, ka ir pierādīts, ka šis saimnieciskās darbības subjekts viens pats atbilst minētās iestādes definētām prasībām un ka tā dalības turpināšanās šajā procedūrā neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 24. maijs, MT Højgaard un Züblin, C‑396/14, EU:C:2016:347, 48. punkts un rezolutīvā daļa).

36

Jānorāda, ka lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums, mainījās gan juridiskais, gan materiālais identiskums starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedza piedāvājumu, jo, pirmkārt, procedūrā neturpināja piedalīties izraudzītā uzņēmumu grupa kā tāda, bet tikai viens no šīs grupas dalībniekiem, un, otrkārt, mazinājās sākotnējā kandidāta saimnieciskās un finansiālās spējas, jo zuda viena no aplūkotajiem saimnieciskās darbības subjektiem spējas. Šīs izmaiņas tomēr nekavēja turpināt procedūru, ja tika ievēroti Tiesas iedibinātie nosacījumi.

37

Šai sakarā jāuzsver, ka pamatlieta tomēr attiecas uz situāciju, kurā šādas viena no pretendentiem spējas palielinājās, iegādājoties vienu no citiem izraudzītajiem pretendentiem.

38

Līdz ar to ir jāvērtē, vai šajos apstākļos ir mainījies izraudzīto pretendentu juridiskais un materiālais identiskums.

39

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka attiecībā uz OpEn Fiber prasība par juridisko identiskumu starp izraudzīto kandidātu un to, kurš ir iesniedzis piedāvājumu, ir tikusi ievērota.

40

Savukārt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka starp priekšatlases posmu un piedāvājumu iesniegšanas gala termiņu divu pretendentu holdinga sabiedrības, OpEn Fiber un Metroweb Sviluppo, savā starpā noslēdza saistošu pamatnolīgumu, šādi izraisot OpEn Fiber veiktu apvienošanu, pievienojot Metroweb Sviluppo. Tā kā OpEn Fiber uzņēmās striktas saistības, saskaņā ar kurām tai bija jāiegādājas Metroweb Sviluppo aktīvi, un OpEn Fiber, lai arī gaidot Komisijas lēmumu, tādēļ varēja savā nākotnes darbībā saprātīgi rēķināties ar Metroweb Sviluppo spējām, ir jākonstatē materiāla identiskuma neesamība starp OpEn Fiber brīdī, kad tā tika izraudzīta, un šo sabiedrību brīdī, kad bija iestājies piedāvājumu iesniegšanas termiņš, lai arī konkrētas un galīgas attiecīgā apvienošanās darījuma sekas iestājās tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas.

41

Līdz ar to, neraugoties uz šo materiālā identiskuma neesamību, ir jāizvērtē, vai var uzskatīt, ka vienlīdzības princips nav pārkāpts, ņemot vērā šī sprieduma 36. punktā minētā 2016. gada 24. maija sprieduma MT Højgaard un Züblin (C‑396/14, EU:C:2016:347, 48. punkts) izvirzītos kritērijus.

42

Šai sakarā jāuzsver, kā tas izriet no šī sprieduma 37. punkta, ka šie kritēriji tika izstrādāti lietā, kurā tika taisīts 2016. gada 24. maija spriedums MT Højgaard un Züblin (C‑396/14, EU:C:2016:347) un kura būtībā attiecās uz apstākļiem, kādos sākotnēji izraudzītā pretendenta spējas samazinājās, savukārt šī lieta attiecas uz situāciju, kurā viens no pretendentiem savas spējas ir palielinājis, jo ir iegādājies vienu no izraudzītajiem pretendentiem. Šī atšķirīgā situācija noteikti ietekmē minēto kritēriju piemērošanu šajā lietā, jo atšķirībā no pretendenta spēju palielināšanās tā spēju samazināšanās rada grūtības publiska iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

43

Faktiski ļaut kandidātam, kura saimnieciskās un finansiālās spējas ir būtiski samazinājušās kopš priekšatlases, iesniegt piedāvājumu nozīmētu apiet priekšatlases posmu, jo šāds kandidāts ar šādi pazeminātām spējām konkrētajā gadījumā nebūtu bijis izraudzīts.

44

Publiskā iepirkuma sarunu procedūrā līgumslēdzējas iestāde ir ieinteresēta, lai, tiklīdz kandidāti ir izraudzīti, tie savas saimnieciskās un finansiālās spējas saglabātu visas procedūras laiku, jo šo spēju zudums var radīt risku nesasniegt procedūras mērķi, kas ir izraudzīties kandidātu, kurš spēj izpildīt publiskajā iepirkumā prasīto.

45

Savukārt līgumslēdzējas iestādes interesēm nav pretrunā tas, ka kandidāts pēc priekšatlases pastiprina savas saimnieciskās un finansiālās spējas. Par visai ierastu var pat uzskatīt to, ka kandidāts izmanto līdzekļus, kuri tam ļauj nodrošināt spējas, garantējot pienācīgu publiskā iepirkuma izpildi.

46

Šī saimniecisko un finansiālo spēju pastiprināšana var sevī ietvert citu saimnieciskās darbības subjektu līdzekļu iesaisti un vajadzības gadījumā daļēju vai pilnīgu apvienošanos ar saimnieciskās darbības subjektu, kurš piedalās tajā pašā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

47

Ņemot vērā šos apsvērumus, jākonstatē, ka kritērijs, kas būtībā nozīmē, ka saimnieciskās darbības subjektam, kurš vēlas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru turpināt kā pretendents – un ja šī saimnieciskās darbības subjekta juridiskais vai materiālais identiskums atlases posmā nav tāds pats kā piedāvājuma iesniegšanas brīdī –, ir jāpierāda, ka viņš vēl joprojām atbilst līgumslēdzēja iestādes sākotnēji definētajiem kritērijiem, loģiski ir izpildīts situācijā, kur viņa faktiskās spējas ir tikai palielinājušās.

48

Attiecībā uz jautājumu par to, vai šajā gadījumā ir ievērots kritērijs, saskaņā ar kuru pretendenta līdzdalības turpināšana publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā nedrīkst izraisīt citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos, ir jānorāda, ka Savienības tiesību normas, kas nav publiskā iepirkuma tiesiskais regulējums, īpaši nodrošina, lai apvienošanās darījums, kāds aplūkots pamatlietā, neietekmētu brīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū. Līdz ar to, ciktāl ekonomikas dalībnieks ievēro šos īpašos noteikumus, nevar uzskatīt, ka viņa līdzdalība šādā darījumā pati par sevi izraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos tikai tādēļ vien, ka apvienotajai vienībai būs pastiprinātas saimnieciskās un finansiālās spējas.

49

Tādēļ tādai apvienošanai, kāda ir pamatlietā aplūkotā, ir jānotiek, ievērojot Savienības tiesisko regulējumu, proti, Regulu Nr. 139/2004.

50

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā gadījumā Komisija 2016. gada 15. decembrī nolēma saskaņā ar minēto regulu neiebilst paziņotajam darījumam.

51

Vēl jāpiebilst, ka, lai gan vienlīdzības princips nav pārkāpts tikai tādēļ vien, ka ir apvienojušies divi izraudzīti pretendenti, nevar izslēgt, ka šādi apvienošanās darījuma dalībnieki pirms šī darījuma veikšanas būtu varējuši savstarpēji apmainīties ar sensitīvu informāciju par publiskā iepirkuma procedūru. Šādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas posmā šis fakts var radīt nepamatotas priekšrocības pretendentam, kas veic iegādi, salīdzinājumā ar citiem pretendentiem, noteikti izraisot šiem pēdējiem minētajiem konkurences situācijas pasliktināšanos (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 17. maijs, Specializuotas transportas, C‑531/16, EU:C:2018:324, 29. punkts).

52

Tāda situācija principā ir pietiekama, lai līgumslēdzēja iestāde neņemtu vērā pretendenta, kurš iegādi ir veicis, piedāvājumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 17. maijs, Specializuotas transportas, C‑531/16, EU:C:2018:324, 31. punkts).

53

Šādu informācijas apmaiņu, kura, kā to turklāt savos apsvērumos ir norādījusi Komisija, varētu būt pamats Regulas Nr. 139/2004 7. panta – kas attiecas uz tādu koncentrāciju apturēšanu, kuras ietilpst šīs regulas tvērumā, līdz brīdim, kad tās tiek atļautas, – pārkāpumam, kā arī pamats LESD 101. panta pārkāpumam, tomēr nevar prezumēt. No Tiesai iesniegtās informācijas izriet, ka koluzīva rīcība šajā gadījumā nav pierādīta.

54

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Direktīvas 2014/24 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to – ņemot vērā prasību par juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu, – tiek pieļauts, ka slēgtā publiskā iepirkuma procedūrā izraudzītais kandidāts, kurš apņemas pievienot citu izraudzīto kandidātu saskaņā ar apvienošanas līgumu, kas noslēgts laikposmā starp priekšatlases posmu un piedāvājumu iesniegšanu, bet izpildīts pēc šī iesniegšanas posma, var iesniegt piedāvājumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

55

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 28. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to – ņemot vērā prasību par juridisko un materiālo identiskumu starp izraudzīto saimnieciskās darbības subjektu un to, kurš iesniedz piedāvājumu, – tiek pieļauts, ka slēgtā publiskā iepirkuma procedūrā izraudzītais kandidāts, kurš apņemas pievienot citu izraudzīto kandidātu saskaņā ar apvienošanas līgumu, kas noslēgts laikposmā starp priekšatlases posmu un piedāvājumu iesniegšanu, bet izpildīts pēc šī iesniegšanas posma, var iesniegt piedāvājumu.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – itāļu.

Top