–

Prenninger u.c. vārdā – W. List, Rechtsanwalt,

–

Netz Oberösterreich GmbH vārdā – H. Kraemmer un M. Mendel, Rechtsanwälte,

–

Austrijas valdības vārdā – G. Eberhard, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker un C. Zadra, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2012, L 26, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “IVN direktīva”) 4. panta 2. punkta un II pielikuma interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Gerhard Prenninger un astoņiem citiem prasītājiem, no vienas puses, un Oberösterreichische Landesregierung (Augšaustrijas federālās zemes valdība), no otras puses, par gaisvadu elektrolīnijas būvniecības projekta ar nosaukumu “110 kV‑Leitung Vorchdorf-Steinfeld-Kirchdorf” iesniegšanu tā ietekmes uz vidi iepriekšējam novērtējumam.

3

IVN direktīvas 3., 7., 9. un 11. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Šī direktīva attiecas uz to valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi.”

5

Minētās direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.”

6

IVN direktīvas 4. panta 2. punktā ir noteikts:

“Saskaņā ar 2. panta 4. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Dalībvalstis nolemj, izmantojot:

vai

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.”

7

Šīs direktīvas II pielikumā ir uzskaitīti “projekti, kas minēti 4. panta 2. punktā”. Tā 1. punkta, kas attiecas uz projektiem zemkopības, mežkopības un akvakultūras jomā, d) apakšpunktā ir ietverti šādi projekti: “sākotnējā apmežošana un atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu”.

8

3. pantā Umweltverträglichkeitsprüfungsgesetz 2000 – UVP‑G 2000 (Federālais Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu 2000 – UVP‑G 2000) (BGB1. 697/1993), tā redakcijā, kas publicēta BGB1. I, 4/2016, attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējuma priekšmetu. Tajā ir paredzēts princips, saskaņā ar kuru šī likuma 1. pielikumā uzskaitītie projekti ir jāiesniedz šim novērtējumam, un ir izklāstīta procedūra, kā arī nosacījumi, kādi šajā ziņā ir jāievēro.

9

Minētā likuma 1. pielikums ir formulēts šādi:

“Pielikumā ir ietverti projekti, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 3. pantu noteikti ir jāveic [ietekmes uz vidi novērtējums].

1. un 2. ailē ir iekļauti projekti, attiecībā uz kuriem visos gadījumos pastāv [ietekmes uz vidi novērtēšanas] pienākums un kuri ir pakļauti šādai [novērtējuma procedūrai] (1. aile) vai vienkāršotajai procedūrai (2. aile). [..]

3. ailē ir minēti tie projekti, attiecībā uz kuriem [ietekmes uz vidi novērtējums] ir jāveic tikai tad, ja pastāv īpaši nosacījumi. Attiecībā uz šiem projektiem ir jāveic katra gadījuma atsevišķa pārbaude, ja ir pārsniegts minimālais slieksnis. Ja no šīs pārbaudes izriet pienākums veikt [ietekmes uz vidi novērtējumu], tas ir jāveic atbilstoši vienkāršotajai procedūrai.

10

1975. gada 3. jūlijaForstgesetz 1975 (Federālais likums, ar kuru tiek reglamentēti meži) (BGBl. 440/1975), tā redakcijā, kas publicēta BGBl. I, 56/2016, ir ietverts 13. pants “Apmežošana”, kurā ir paredzēts:

“[..]

(10)   Tiktāl, ciktāl gaisvadu elektrolīnijas esamība tās trasē pilnībā izslēdz augšanas attīstību augstumā un ciktāl ir piešķirta ārkārtas atļauja saskaņā ar 81. panta 1. punkta b) apakšpunktu, līnijas īpašniekam ir jāraugās, lai pēc katras izciršanas lietderīgā laikposmā notiktu stigas platības apmežošana.”

11

Šī likuma 17. pantā “Izciršana” ir noteikts:

“(1)   Meža zemes izmantošana citiem mērķiem kā mežsaimniecības kultūras uzturēšanai (izciršana) ir aizliegta.

[..]”

12

Minētā likuma VI sadaļā, kas attiecas uz “mežu izmantošanu”, ir ietverts 81. pants “Ārkārtas atļauja”, kurā ir paredzēts:

“(1)   Iestādei pēc pieteikuma saņemšanas ir jāpiešķir atkāpes no 80. panta 1. punktā minētā aizlieguma, ja

[..]

[..].”

13

2016. gada 29. martā elektrotīkla Netz Oberösterreich GmbH pārvaldītājs jautāja Augšaustrijas federālās zemes valdībai, vai gaisvadu elektrolīnijas būvniecības projekts ar nosaukumu “110 kV‑Leitung Vorchdorf-Steinfeld-Kirchdorf”, kuru tā iesniedz, ir pakļauts ietekmes uz vidi novērtējumam.

14

Ar 2016. gada 14. jūnija lēmumu šī valdība nolēma, ka saistībā ar šo projektu nav jāveic šāds novērtējums.

15

G. Prenninger un astoņi citi prasītāji Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija) par šo lēmumu cēla prasību, kura tika noraidīta kā nepamatota.

16

Šī tiesa konstatēja, ka, pirmkārt, attiecīgais projekts ietver elektrolīnijas būvniecību pavisam 23,482 km garumā, jaunas apakšstacijas būvniecību un pastāvošas apakšstacijas paplašināšanu.

17

Otrkārt, tā nošķīra “izcērtamās” meža augsnes 0,4362 ha platībā no platības, kurā būtu jānotiek stigas mežizstrādei, proti, platības, kurā zem elektrolīnijas atrodošies koki būtu jānocērt, lai nodrošinātu minimālo drošības distanci no elektrokabeļiem, –17,82 ha platībā.

18

Treškārt, Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) uzskatīja, ka šāda mežizstrāde nevar tikt kvalificēta par “izciršanu” valsts tiesību izpratnē, jo šī kvalificēšana prasa, lai attiecīgās meža augsnes vairs netiktu izmantotas mežsaimniecības kultūras uzturēšanas mērķiem. No konkrētā projekta izrietot, ka attiecīgā izciršanas platība joprojām ietilpšot parastas mežsaimniecības pārvaldībā, jo joprojām būs iespējams veikt parastu koku zāģēšanu, treilēšanu un jaunu stādīšanu.

19

Šīs tiesas ieskatā šāda interpretācija esot apstiprināta ar Direktīvas 2011/92 II pielikuma 1. punkta d) apakšpunktu. Tā uzskata, ka jēdziens “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” šīs tiesību normas izpratnē ir interpretējams tādējādi, ka tas prasa, lai tiktu pārveidota arī meža augsne tās citādai izmantošanai.

20

G. Prenninger un astoņi citi prasītāji par šo spriedumu iesniedza kasācijas [“Revision”] sūdzību iesniedzējtiesā – Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa, Austrija).

21

Šī tiesa – tāpat kā Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) – uzskata, ka stigas mežizstrāde nav meža augsnes izmantošana citiem mērķiem kā vien mežsaimniecības kultūras uzturēšanai un tātad tā nevar tikt uzskatīta par izciršanu valsts tiesību izpratnē.

22

Iesniedzējtiesa tomēr šaubās par to, vai šāda jēdziena “izciršana” interpretācija atbilst Direktīvai 2011/92. Neapšaubāmi, no šīs direktīvas II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta formulējuma izrietot, ka tā attiecas vienīgi uz atmežošanu, kuras mērķis ir pārveidot zemes izmantošanas raksturu. Līdz ar to esot iespējams uzskatīt, ka stigas mežistrāde, kas šādu pārveidošanu neizraisa, bet kas tiek veikta ar paziņotu nodomu saglabāt mežus, nevar tikt kvalificēta kā “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” šīs tiesību normas izpratnē.

23

Tomēr 2008. gada 3. jūlija spriedumā Komisija/Īrija (C‑215/06, EU:C:2008:380) Tiesa ir uzskatījusi, ka Īrija, atļaujot atmežošanu, iepriekš neveicot tās ietekmes uz vidi novērtējumu, nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti atbilstoši Savienības tiesībām. Tā norāda, ka minētā sprieduma 109. punktā Tiesa ir uzsvērusi attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgumu, kas ietilpst atlases kritēriju vidū, kuri ir uzskaitīti Direktīvas 2011/92 III pielikumā un kas ir jāapsver, ievērojot tostarp “dabiskās vides absorbcijas spēju”, pievēršot īpašu uzmanību kalnu un mežu zonām. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šādi apsvērumi var tikt izprasti kā jēdziena “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” paplašināšana Direktīvas 2011/92 II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē vai pat kā norāde uz to, ka ir jāparedz citāda šī jēdziena interpretācija nekā šī sprieduma 22. punktā minētā.

24

Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Vai [IVN direktīva] ir jāinterpretē tādējādi, ka “stigas mežizstrāde”, lai ierīkotu elektrolīniju un tās likumīgās pastāvēšanas laikposmā, ir “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” IVN direktīvas II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē?”

25

Ar savu prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai IVN direktīvas II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdzienā “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst tādas stigas mežizstrāde gaisvadu elektrolīnijas ierīkošanai un ekspluatēšanai kā pamatlietā aplūkotā tās likumīgās pastāvēšanas laikposmā.

26

Visupirms ir jānorāda, ka savos Tiesai iesniegtajos apsvērumos prasītāji pamatlietā apstrīd to platību apmēru, kuras skar pamatlietā aplūkotās stigas mežizstrāde. Tie uzskata, ka šīs mežistrādes skartā platība ir 39 ha, nevis, kā to apgalvo iesniedzējtiesa –17,82 ha.

27

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Līguma 267. pantu, kura pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē. Tiesai – it īpaši – vienīgi ir pilnvaras lemt par Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, pamatojoties uz faktiem, ko tai ir norādījusi valsts tiesa. Šajā kontekstā valsts tiesai ir jākonstatē strīda pamatā esošie fakti un jāizdara no tiem secinājumi, lai pieņemtu atbilstošu nolēmumu (spriedums, 2008. gada 8. maijs, Danske Svineproducenter, C‑491/06, EU:C:2008:263, 23. punkts).

28

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar IVN direktīvas 4. panta 2. punktu dalībvalstis vai nu ar katra gadījuma pārbaudēm, vai pēc to noteiktajiem sliekšņiem vai kritērijiem nosaka, vai ir jānovērtē šīs direktīvas II pielikumā uzskaitīto projektu ietekme uz vidi.

29

Šī II pielikuma 1. punkta d) apakšpunktā šo projektu vidū ietilpst atmežošanas, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu, projekts.

30

Šajā ziņā Tiesa jau ir uzskatījusi, ka šajos pielikumos ietvertie jēdzieni ir Savienības tiesību jēdzieni, kuri jāinterpretē atsevišķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 25. jūlijs, Ecologistas en Acción-CODA, C‑142/07, EU:C:2008:445, 29. punkts).

31

Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi.

32

No II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka tas neattiecas uz ikvienu atmežošanu, bet gan vienīgi uz tādu atmežošanu, kura tiek veikta, lai pārietu uz jaunu attiecīgās zemes izmantošanas veidu.

33

Ir jākonstatē, ka tiktāl, ciktāl tādas stigas mežizstrāde kā pamatlietā aplūkotā tiek projektēta gaisvadu elektrolīnijas ierīkošanai un ekspluatācijai, attiecīgajai zemei tiek piešķirts jauns izmantošanas veids. Līdz ar to tāda mežizstrāde kā pamatlietā aplūkotā ietilpst IVN direktīvas II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomā.

34

Šādu interpretāciju turklāt apstiprina IVN direktīvā izvirzītais mērķis.

35

Tiesa ir uzskatījusi, ka IVN direktīvas pamatmērķis, kā tas izriet no tās 2. panta 1. punkta, ir tas, ka pirms saskaņošanas tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme inter alia to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, veic iepriekšēju novērtējumu par to ietekmi (spriedums, 2000. gada 19. septembris, Linster, C‑287/98, EU:C:2000:468, 52. punkts).

36

Turklāt Tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka IVN direktīvas piemērošanas joma ir plaša un arī tās mērķis ir ļoti plašs (spriedumi, 1996. gada 24. oktobris, Kraaijeveld u.c., C‑72/95, EU:C:1996:404, 31. punkts, kā arī 2008. gada 28. februāris, Abraham u.c., C‑2/07, EU:C:2008:133, 32. punkts).

37

IVN direktīvas pamatmērķim, kā arī šai direktīvai atzīstamajai plašajai piemērošanas jomai būtu pretrunā, ja no tās II pielikuma piemērošanas jomas tiktu izslēgti darbi, kurus veido stigas mežizstrāde, tādēļ, ka šādi darbi tajā nav skaidri minēti. Šāda interpretācija dalībvalstīm tik tiešām ļautu izvairīties no pienākumiem, kādi tām izriet no IVN direktīvas, kad tās atļauj veikt stigas mežistrādi neatkarīgi no tās apmēra.

38

No tā izriet, ka stigas mežizstrādes darbi gaisvadu elektrolīnijas ierīkošanai un ekspluatācijai ietilpst IVN direktīvas II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas jomā.

39

Šādu interpretāciju nekādi neatspēko apstāklis, ka Austrijas likumdevējs, atļaujot šādu stigu mežizstrādes praksi, ir vēlējies ievērot meža saglabāšanas mērķi. Pirmkārt, Tiesa ir nospriedusi, ka labvēlīgai ietekmei uz vidi nav nozīmes, izvērtējot nepieciešamību projektu pakļaut tā ietekmes uz vidi novērtējumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 25. jūlijs, Ecologistas en Acción-CODA, C‑142/07, EU:C:2008:445, 41. punkts).

40

Otrkārt, fakts, ka nocirstie koki nekavējoties vai nu dabīgi, vai arī mākslīgi tiks aizstāti ar citiem meža augiem, neietekmē faktu, ka attiecīgajām zemēm, veicot stigas mežizstrādi, tiek piešķirts jauns izmantošanas veids, proti, pamats elektrolīnijai.

41

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka IVN direktīvas II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdzienā “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst tādas stigas mežizstrāde gaisvadu elektrolīnijas ierīkošanai un ekspluatēšanai kā pamatlietā aplūkotā tās likumīgās pastāvēšanas laikposmā.

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu II pielikuma 1. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka jēdzienā “atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst tādas stigas mežizstrāde gaisvadu elektrolīnijas ierīkošanai un ekspluatēšanai kā pamatlietā aplūkotā tās likumīgās pastāvēšanas laikposmā.