1

Ar apelācijas sūdzību George Haswani lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 22. marta spriedumu Haswani/Padome (T‑231/15, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2017:200), ciktāl tajā kā nepieņemams ir noraidīts viņa lūgums atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/840 (2016. gada 27. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2016, L 141, 30. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “2016. gada 27. maija tiesību akti”).

2

Vispārējās tiesas Reglamenta, tā redakcijā, kas bija piemērojama tiesvedībā pirmajā instancē (turpmāk tekstā – “Vispārējās tiesas Reglaments”), 86. pants “Prasības pieteikuma grozīšana” ir formulēts šādi:

“1.   Ja tiesību akts, kuru lūgts atcelt, ir aizstāts vai grozīts ar citu tiesību aktu, kam ir tāds pats priekšmets, prasītājs pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas vai pirms Vispārējās tiesas lēmuma izlemt lietu bez tiesvedības mutvārdu daļas var grozīt prasības pieteikumu, lai ņemtu vērā šo jauno faktu.

2.   Prasības pieteikuma grozījumi ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments LESD 263. panta sestajā daļā paredzētajā termiņā, kurā var lūgt atcelt tiesību aktu, kas pamato prasības pieteikuma grozīšanu.

3.   Grozījumu rakstā ietver:

4.   Grozījumu rakstam pievieno tiesību aktu, kas pamato prasības pieteikuma grozīšanu. Ja šis tiesību akts nav iesniegts, sekretārs nosaka prasītājam pieņemamu termiņu tā iesniegšanai. Ja prasītājs noteiktajā termiņā nenovērš šo trūkumu, Vispārējā tiesa lemj par to, vai šīs prasības neievērošana prasības pieteikuma grozījumu rakstu nepadara formāli nepieņemamu.

5.   Neskarot Vispārējās tiesas vēlāko lēmumu par prasības pieteikuma grozījumu raksta pieņemamību, priekšsēdētājs nosaka atbildētājam termiņu, kurā tas var atbildēt uz grozījumu rakstu.

[..]”

3

Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir sīriešu uzņēmējs, naftas un gāzes sabiedrības HESCO dibinātājs un līdzīpašnieks.

4

Ar diviem 2015. gada 6. marta tiesību aktiem viņa vārds tika iekļauts Padomes Lēmuma 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.) I pielikumā ietvertajā sarakstā, kā arī Padomes Regulas (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV 2012, L 16, 1. lpp.) II pielikumā ietvertajā sarakstā šādu iemeslu dēļ:

“Ievērojams Sīrijas uzņēmējs, HESCO Engineering and Construction Company, liela Sīrijas inženierijas un būvniecības uzņēmuma līdzīpašnieks. Viņam ir ciešas saiknes ar Sīrijas režīmu.

Kā vidutājs naftas iepirkumos no ISIL Sīrijas režīma vajadzībām George Haswani nodrošina atbalstu Sīrijas režīmam un gūst labumu no tā.

Viņš gūst labumu no režīma arī no labvēlīgas attieksmes, tostarp no līguma, kas piešķirts viņam (kā) liela Krievijas naftas uzņēmuma Stroytransgaz (apakšuzņēmējam).”

5

2015. gada 5. maijā apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza Vispārējo tiesu atcelt 2015. gada 6. marta tiesību aktus.

6

2015. gada 28. maijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/837, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 132, 82. lpp.), ar kuru minētais Lēmums 2013/255 ir pagarināts līdz 2016. gada 1. jūnijam un ir grozīts šī lēmuma I pielikums. Tajā pašā dienā Padome pieņēma arī Īstenošanas regulu (ES) 2015/828, ar ko īsteno Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 132, 3. lpp.), grozot šīs regulas Nr. 36/2012 II pielikumu.

7

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 23. jūnijā, apelācijas sūdzības iesniedzējs grozīja savu prasības pieteikumu, lai papildus panāktu arī Lēmuma 2015/837 un Īstenošanas regulas 2015/828 atcelšanu.

8

2015. gada 12. oktobrī Padome pieņēma, pirmkārt, Lēmumu (KĀDP) 2015/1836, ar ko groza Lēmumu 2013/255 (OV 2015, L 266, 75. lpp.), un, otrkārt, Īstenošanas regulu (ES) 2015/1828, ar ko groza Regulu Nr. 36/2012 (OV 2015, L 266, 1. lpp.), ar kuru ir grozīts minētās regulas II pielikums (turpmāk tekstā – “2015. gada 12. oktobra tiesību akti”).

9

Grozījumi it īpaši attiecās uz iekļaušanas tajos sarakstos kritērijiem, kas pievienoti attiecībā uz Lēmuma 2013/255 28. panta 2. punktu un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1.a punktu. It īpaši atbildības par represijām vai saiknes ar režīmu kritēriji tika papildināti ar septiņās kategorijās ietilpstošu personu sarakstu, tostarp “vadošo uzņēmēju, kuri darbojas Sīrijā” kategoriju.

10

Ar 2016. gada 29. aprīļa vēstuli Padome informēja apelācijas sūdzības iesniedzēju par savu nodomu saglabāt viņa [iekļaušanu] attiecīgajām sarakstā, kā arī par pamatojuma, kas vērsts pret viņu, grozīšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs ar sava advokāta starpniecību atbildēja Padomei 2016. gada 12. maija vēstulē.

11

Ar 2016. gada 27. maija tiesību aktiem Padome iekļāva apelācijas sūdzības iesniedzēja uzvārdu minēto aktu pielikumos ar šādu pamatojumu:

“Svarīgs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un kam ir intereses un/vai kas veic darbības inženierijas, būvniecības, naftas un gāzes nozarēs. Viņam ir intereses un/vai viņam ir būtiska ietekme vairākos uzņēmumos un vienībās Sīrijā, jo īpaši HESCO Engineering and Construction Company, kas ir liels inženierijas un būvniecības uzņēmums.

George Haswani ir ciešas saiknes ar Sīrijas režīmu. Kā vidutājs naftas iepirkumos no ISIL Sīrijas režīma vajadzībām viņš nodrošina atbalstu Sīrijas režīmam un gūst labumu no tā. Viņš gūst labumu no režīma arī no labvēlīgas attieksmes, tostarp no līguma, kas piešķirts viņam (kā) liela Krievijas naftas uzņēmuma Stroytransgaz“apakšuzņēmējam”.”

12

Ar procesuālo rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 7. jūlijā, apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdza grozīt prasības pieteikumu, lai panāktu, ka tiek atcelti arī 2016. gada 27. maija tiesību akti (turpmāk tekstā – “otrais grozījumu raksts” vai “otrais grozījumu lūgums”).

13

Ar 2016. gada 22. jūlija vēstuli Padome iesniedza savus apsvērumus par otro grozījumu rakstu, uzskatot, ka tas ir nepilnīgs un neprecīzs.

14

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa tostarp kā nepieņemamu noraidīja otro grozījumu lūgumu, pamatojot ar to, ka otrajā grozījumu rakstā apelācijas sūdzības iesniedzējam saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 4. punktu esot bijuši jānorāda grozītie pamati un argumenti atcelšanas prasījumu atbalstam.

15

Minētā sprieduma 41.–47. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka, tā kā atbilstošās tiesību normas saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem un/vai kritēriji iekļaušanai sarakstos ir mainījušies, apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāgroza savi pamati un savi argumenti, lai tie tiktu ņemti vērā, un ka izskatāmajā lietā šī prasība nav izpildīta, jo otrajā grozījumu lūgumā ir tikai prasīts paplašināt prasības pieteikumā ietvertos prasījumus, nesniedzot nevienu citu paskaidrojumu un jaunu faktisko un tiesisko apstākli, ņemot vērā piemērojamo tiesību normu izmaiņas, it īpaši jaunu iekļaušanas kritēriju ieviešanu.

16

G. Haswani prasījumi Tiesai ir šādi:

17

Padomes prasījumi Tiesai ir šādi:

18

Piemērojot Tiesas Reglamenta 172. pantu, Eiropas Komisija, persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, iesniedza atbildes rakstu, kurā tā atbalsta Padomes prasījumus un lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību kopumā un piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19

Ar saviem pamatiem, kuri ir jāpārbauda kopā, G. Haswani būtībā apgalvo, ka, atzīstot par nepieņemamu otro grozījumu lūgumu iepriekš šī sprieduma 15. punktā minēto iemeslu dēļ, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi trīs kļūdas tiesību piemērošanā.

20

G. Haswani pārmet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi pirmo kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl tā neesot ievērojusi Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 4. un 5. punktu. No šīm tiesību normām izrietot, ka, ja prasītājs savam prasības pieteikumam nav pievienojis lūgtos grozījumus pamatojošā tiesību akta kopiju, Vispārējās tiesas sekretārs skaidri aicina to izdarīt iepriekš noteiktā termiņā; pretējā gadījumā Vispārējā tiesa to nevar noraidīt kā nepieņemamu. Līdz ar to, ja tas, ka nav iesniegts prasības pieteikuma grozījumus pamatojošais tiesību akts, pats par sevi neizraisa grozījumu lūguma nepieņemmamību, vēl jo vairāk tā tam būtu jābūt attiecībā uz grozīto pamatu neiesniegšanu.

21

Otrā kļūda tiesību piemērošanā pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi otrajā grozījumu lūgumā var tikt noraidīti kā nepieņemami, pat neizvērtējot, vai sekretārs tam ir vai nav nosūtījis lūgumu novērst nepilnības.

22

Trešā Vispārējās tiesas pieļautā kļūda tiesību piemērošanā esot saistīta ar Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 3. punktā ietvertās frāzes “attiecīgajā gadījumā” neievērošanu, no kuras izrietot, ka nav nepieciešama grozīto pamatu un argumentu iesniegšana, jo iekļaušanas sarakstos kritēriji esot mainījušies starp sākotnēji apstrīdētajiem tiesību aktiem un tiesību aktiem, kas prasības pieteikumam ir pievienoti ar grozījumu lūgumu.

23

Šajā ziņā, lai arī netiek apstrīdēts, ka 2015. gada 12. oktobra tiesību aktos tika paplašināts to personu loks, uz kurām var tikt attiecināti ierobežojošie pasākumi, G. Haswani uzskata par “acīmredzamu”, ka, neraugoties uz nelielām atšķirībām formulējumā, pasākumu, kas attiecībā pret viņu ir veikti 2016. gadā, pamatojums būtībā esot tāds pats kā 2015. gadā veikto pasākumu pamatojums. Pati Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka, tā kā šis pamatojums nebija pamatots, nevienam no Padomes iesniegtajiem dokumentiem nav pietiekama pierādījuma spēka, jo runa esot par neprecīziem rakstiem presē vai izvilkumiem no tīmekļa vietnēm. G. Haswani arī uzskata, ka tam nevarēja būt pienākums iesniegt grozītus pamatus, jo pretējā gadījumā grozījumu lūgums būtu nepieņemams tāpēc, ka tas būtu “lieki”.

24

Padome pauž šaubas par tādas apelācijas sūdzības pieņemamību, kurā neesot pietiekami precizētas neievērotās Savienības tiesību normas, un uzskata, ka otrā apgalvotā kļūda tiesību piemērošanā neesot pietiekami pamatota.

25

Turklāt Padome uzskata, ka apelācijas sūdzība esot acīmredzami nepamatota. Padome atgādina argumentus, kurus tā ir veiksmīgi izvirzījusi tiesvedībā pirmajā instancē savā iebildē par otrā grozījumu raksta nepieņemamību.

26

Šie argumenti ir vērsti uz to, ka uz grozīšanas lūgumu tiek attiecinātas prasības, kādas pastāv attiecībā uz tāda pieteikuma par lietas ierosināšanu pamatiem, kuram, lai tas nebūtu nepieņemams, vismaz kopsavilkuma veidā ir jāpievieno izvirzītie pamati atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punktam.

27

Šī iestāde uzskata, ka tas, kas tika nospriests attiecībā uz šajā lietā aplūkoto grozījumu lūgumu ir pastāvīgā Vispārējās tiesas prakse, saskaņā ar kuru tāpat jau ir ticis noraidīts cits grozījumu lūgums (spriedums, 2016. gada 28. janvāris, Klyuyev/Padome, T‑341/14, EU:T:2016:47, 71.–73. punkts).

28

Padome, balstoties uz ģenerāladvokāta secinājumiem, kas sniegti lietā, kurā pasludināts 2017. gada 9. novembra spriedums HX/Padome (C‑423/16 P, EU:C:2017:848, 33. punkts), uzskata, ka noteikums, kurš izriet no frāzes “attiecīgajā gadījumā”, kas ir ietverts Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 3. punktā, ir piemērojams katrā gadījumā atsevišķi un tas prasa, lai Vispārējā tiesa saistībā ar nepieciešamību iesniegt grozītos pamatus un argumentus veiktu pārbaudi pēc būtības. Šāda interpretācija izrietot no tā, ka Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 3. punkta b) apakšpunktā ietvertajām formas prasībām ir jānodrošina procesa sacīkstes raksturs un jāļauj Vispārējai tiesai pieņemt viennozīmīgu nolēmumu, un tām neesot “pašām sava mērķa”. Vispārējai tiesai šajā ziņā esot noteikta novērtējuma brīvība.

29

Komisija ir iestājusies lietā Padomes rakstveida apsvērumu atbalstam ar tāda paša veida argumentāciju. Tā it īpaši uzsver otrā grozījumu raksta “īpaši nepilnīgo” raksturu. Tās ieskatā, ja procesuālais raksts ir “tik nepilnīgs”, nekas neliedz Vispārējai tiesai grozījumu lūgumu, kura pamatotību tā pat nevar izvērtēt, atzīt par nepieņemamu.

30

Visupirms ir jānoraida visi Padomes un Komisijas izteiktie iebildumi attiecībā uz šīs apelācijas sūdzības pieņemamību. Proti, no tās skaidri izriet, ka ar saviem pamatiem apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet, ka Vispārējā tiesa, tai pārsūdzētā sprieduma 39.–47. punktā nospriežot, ka otrais grozījumu lūgums ir noraidāms kā nepieņemams, jo tajā nav ietverti grozītie pamati un argumenti, nav ievērojusi Reglamenta 86. panta 4. un 5. punktu. Šajos pamatos tātad ir ietverts tiesību jautājums, kurš var tikt iesniegts izskatīšanai Tiesā apelācijas sūdzības ietvaros.

31

Jāatgādina, ka Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pantā ir reglamentēti nosacījumi, ar kādiem apelācijas sūdzības iesniedzējs, atkāpjoties no prasījumu nemainīguma principa, var grozīt savu prasības pieteikumu, ja tiesību akts, kura atcelšana tiek lūgta Vispārējā tiesā, ir aizstāts vai grozīts ar citu tiesību aktu, kam ir tāds pats priekšmets (skat. it īpaši spriedumu, 2017. gada 9. novembris, HX/Padome, C‑423/16 P, EU:C:2017:848, 18. punkts).

32

No minētā 86. panta 3. punkta b) apakšpunkta it īpaši izriet, ka prasības pieteikuma grozījumu rakstā, ja tas ir nepieciešams, ir jāietver grozītie pamati un argumenti salīdzinājumā ar tiem, kas ietverti prasības pieteikumā.

33

Frāzes “attiecīgajā gadījumā” izmantošana šīs tiesību normas formulējumā nepārprotami norāda uz to, ka prasības pieteikuma grozījumu rakstam paši grozītie pamati un argumenti ir jāpievieno vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams.

34

Šis secinājums ir apstiprināms Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta mērķu gaismā.

35

Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka, lai gan ir pilnībā pamatoti noteikt zināmas formas prasības attiecībā uz prasības pieteikuma grozījumiem, šādas prasības nav mērķis pats par sevi, bet, gluži pretēji, ir domātas, lai garantētu tiesvedības sacīkstes raksturu un pareizu tiesvedību (spriedums, 2017. gada 9. novembris, HX/Padome, C‑423/16 P, EU:C:2017:848, 23. punkts).

36

Kā to savu secinājumu 61. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ja prasītājam, kurš ir grozījis savus prasījumus, tiktu pieprasīts, lai viņš savā prasības pieteikuma grozījumu rakstā atkārtotu pamatus un argumentus, kuri ir identiski tiem, kas ir izklāstīti viņa prasījumu attiecībā uz sākotnēji apstrīdēto tiesību aktu pamatojumā, tas būtu pretrunā pareizai tiesvedībai un procesuālajai ekonomijai.

37

Tādējādi, ja jaunāks tiesību akts, kas tiek apstrīdēts, veicot prasības pieteikuma grozījumus, būtībā ir tāds pats kā sākotnēji apstrīdētais vai arī ja starp tiem ir vienīgi tīri formālas atšķirības, nevar tikt izslēgts, ka, nepievienojot grozījumu lūgumam pašu pamatu un argumentu grozījumus, prasītājs netieši, bet noteikti ir vēlējies atsaukties uz pieteikuma par lietas ierosināšanu pamatiem un argumentiem.

38

Šādā gadījumā Vispārējai tiesai, tai pārbaudot prasības pieteikuma grozījumu raksta pieņemamību, ir jāizvērtē, vai tiesību aktam, kas tiek apstrīdēts, veicot prasības pieteikuma grozījumus, salīdzinājumā ar tiesību aktu, kas ir apstrīdēts ar pieteikumu par lietas ierosināšanu, ir būtiskas atšķirības, kuras padara par nepieciešamu to pamatu un argumentu grozīšanu, kas iesniegti pieteikuma par lietas ierosināšanu pamatojumam.

39

Ja pēc šādas pārbaudes Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītājs kļūdaini prasības pieteikumu grozījumu rakstam nav pievienojis pašu pamatu un argumentu grozījumus, šī tiesa, pretēji tam, ko apgalvo G. Haswani, ir tiesīga, pamatojoties uz sava reglamenta 86. panta 6. punktu, atzīt šī raksta nepieņemamību šī panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā formas noteikuma neievērošanas dēļ, tāpat kā par ikvienu minētā panta noteikuma neievērošanu.

40

Šīs pārbaudes ietvaros Vispārējai tiesai nav pienākuma iepriekš aicināt prasītāju novērst grozīto pamatu un argumentu neiesniegšanu. Proti, kā to savu secinājumu 48.–57. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, pienākums izvērtēt nepieciešamību grozīt prasības pieteikuma pamatus un argumentus ir prasītājam, kuram ir procesa virzīšanas iniciatīva un kurš norobežo strīda [priekšmetu], it īpaši ar saviem prasījumiem un pamatiem, kurus tas iesniedz grozīšanas lūguma ietvaros, kā tas ir pieteikuma par lietas ierosināšanu ietvaros (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 14. novembris, British Airways/Komisija, C‑122/16 P, EU:C:2017:861, 86. un 87. punkts).

41

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan ar 2017. gada 9. novembra spriedumu HX/Padome (C‑423/16 P, EU:C:2017:848, 22.–27. punkts) Tiesa ir spriedusi Vispārējai tiesai nelabvēlīgi tāpēc, ka tā iepriekš nebija devusi prasītājam iespēju novērst grozījumu lūguma trūkumus, jo viņš to nebija iesniedzis ar atsevišķu dokumentu, kā tas ir prasīts Vispārējās tiesas Reglamenta 86. panta 2. punktā, tas tā bija, ņemot vērā īpašos izskatāmās lietas apstākļus – attiecīgajā gadījumā Vispārējās tiesas Reglamenta tās valodas versijas, kas bija prasītāja izvēlētā tiesvedības valoda, neviennozīmīguma dēļ.

42

Lietā, kura ir pasludināts šajā apelācijas sūdzībā pārsūdzētais spriedums, lai konstatētu, ka G. Haswani savam prasības pieteikuma grozījumu lūgumam būtu bijuši jāpievieno grozītie pamati un argumenti, Vispārējā tiesa sava sprieduma 41.–47. punktā vienīgi ir norādījusi, ka ierobežojošo pasākumu juridiskais konteksts, it īpaši ieinteresēto personu iekļaušanas attiecīgajos sarakstos iemesli, kopš sākotnējā prasības pieteikuma iesniegšanas ir mainījies un ka, pieņemot tiesību aktus, kas ir apstrīdēti otrajā grozījumu rakstā, it īpaši ir ņemtas vērā šīs izmaiņas, nenoskaidrojot, vai pastāv būtiskas atšķirības starp individuāliem iemesliem, kas pret G. Haswani ir izvirzīti tiesību aktos, kuri ir apstrīdēti ar pieteikumu par lietas ierosināšanu, proti, 2015. gada 6. marta tiesību aktos un Īstenošanas regulā 2015/828, un kas pret G. Haswani ir izvirzīti tiesību aktos, kas apstrīdēti otrajā grozījumu rakstā, proti, 2016. gada 27. maija tiesību aktos, lasot tos 2015. gada 12. oktobra tiesību aktu kontekstā.

43

Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa nav veikusi iepriekš šī sprieduma 38. punktā minēto pārbaudi.

44

No iepriekš minētā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkts ir jāatceļ.

45

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var pati taisīt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā.

46

Tā kā Vispārējā tiesa kā nepieņemamu ir noraidījusi otro prasības pieteikuma grozīšanas lūgumu, neveicot šī sprieduma 38. punktā minēto pārbaudi, kā arī šajā ziņā nav uzklausījusi lietas dalībniekus, Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija neļauj taisīt galīgo spriedumu.

47

Tā kā lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: