–

PPC Power a.s. vārdā – M. Škubla, advokát,

–

Slovākijas valdības vārdā – M. Kianička, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J.‑F. Brakeland un A. Tokár, kā arī A. C. Becker, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.), 1. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp PPC Power a.s. un Daňový úrad pre vybrané daňové subjekty (Speciālā nodokļu pārvalde atsevišķiem nodokļa maksātājiem, Slovākija) par bez maksas sadalīto neizmantoto vai pārskaitīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu priekšnodokli.

3

Direktīvas 2003/87 preambulas 5. un 20. apsvērumā ir paredzēts:

[..]

4

Šīs direktīvas 1. pantā “Priekšmets” ir noteikts:

“Ar šo direktīvu izveido sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (turpmāk “Kopienas sistēma”), lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.”

5

Minētās direktīvas 3. panta “Definīcijas” f) punktā ir paredzēts:

““operators” nozīmē jebkuru personu, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai gadījumos, kad to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, personu, kurai deleģētas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisku funkcionēšanu”.

6

Atbilstoši šīs pašas direktīvas 10. pantam “Kvotu sadales metode”:

“Uz triju gadu periodu, kas sākas 2005. gada 1. janvārī, dalībvalstis piešķir vismaz 95 % no kvotām bez maksas. Uz piecu gadu periodu, kas sākas 2008. gada 1. janvārī, dalībvalstis piešķir vismaz 90 % no kvotām bez maksas.”

7

Ar Likumu Nr. 548/2010 tika grozīts Likums Nr. 595/2003 par ienākumu nodokli, ieviešot jaunu īpašuma nodokli par tām emisijas kvotām, kas nodokļa maksātājam piešķirtas kontā, kurš ierakstīts emisijas kvotu reģistrā par 2011. un 2012. gadu.

8

Ar Likumu Nr. 548/2010 tika ieviests 51.b pants “Emisijas kvotu nodoklis”, kurā bija noteikts:

“(1)   Emisijas kvotu nodokļa nolūkos:

(2)   Emisijas kvotu nodokļa priekšmets ir 2011. un 2012. gadā reģistrētās kvotas.

(3)   Emisijas kvotu nodokļa bāze tiek noteikta, pareizinot katrā kalendārajā mēnesī pārskaitītās kvotas ar kvotu vidējo tirgus cenu kalendārajā mēnesī pirms tā mēneša, kad tika veikta to pārskaitīšana, un pieskaitot šim iznākumam summu, kas iegūta, pareizinot neizmantotās kvotas ar kvotu vidējo tirgus cenu pārskata kalendārajā gadā.

[..]

(5)   Emisijas kvotu nodokļa likme ir 80 % no emisijas kvotu nodokļa bāzes, kas aprēķināta saskaņā ar 3. un 4. punktu.

[..]

(8)   Par 2011. gadu nodokļa maksātājs vēlākais 2011. gada 30. jūnijā un 2011. gada 31. decembrī iemaksā emisijas kvotu semestra priekšnodokļus, kas vienādi ar pusi no paredzētā nodokļa. Tas aprēķina paredzēto nodokli, piemērojot 5. punktā minēto likmi summai, kas aprēķināta, pareizinot kvotu tirgus vidējo cenu 2010. gadā ar kvotām, kas reģistrētas par 2011. gadu, no kā atskaita 2010. gadā faktiski izmantotās kvotas un saskaņā ar speciālo tiesisko regulējumu aprēķinātās ietaupītās kvotas.

(9)   Nodokļa maksātājs vēlākais 2012. gada 30. jūnijā un 2012. gada 31. decembrī iemaksā emisijas kvotu semestra priekšnodokļus par 2012. gadu, kas vienādi ar pusi no aprēķinātajām nodokļa saistībām, attiecībā pret emisijas kvotu nodokli par 2011. gadu iesniegtajā [emisijas kvotu nodokļa] deklarācijā.

[..]

(12)   [Slovākijas Republikas Finanšu Ministrija] publicē kvotu vidējās cenas par katru kalendāro mēnesi un kalendāro gadu savā tīmekļa vietnē.”

9

Slovākijas Republika savā tiesību sistēmā ir ieviesusi emisijas kvotu nodokli, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī. Šī nodokļa bāze bija vai nu pārskaitīto emisijas kvotu – proti, kvotu, kas piešķirtas nodokļa maksātājam un ko tas ir pārskaitījis – vērtība, vai arī neizmantoto kvotu vērtība, proti, to kvotu vērtība, kuras nav tikušas nodotas attiecībā uz faktiskajām emisijām. Gan pārskaitīto, gan neizmantoto emisijas kvotu vērtības bija noteiktas atbilstoši emisijas kvotu vidējai tirgus cenai. Nodoklis par 2011. un 2012. gadu tika uzlikts, piemērojot likmi 80 %.

10

Šis nodoklis bija maksājams par nākamo gadu, bet attiecīgā finanšu gada laikā bija jāsamaksā divi priekšnodokļi un tie tika aprēķināti, pamatojoties uz nodokļu saistību aplēsto summu.

11

Šis nodoklis tika atcelts 2012. gada 30. jūnijā.

12

PPC Power lūdza Speciālajai nodokļu pārvaldei atsevišķiem nodokļa maksātājiem noteikt priekšnodokļa, kas maksājams par 2011. finanšu gadu, summu nulles euro apmērā. Sava lūguma pamatojumam prasītāja pamatlietā norādīja, ka nodokļu iestāde nedrīkstēja piemērot valsts tiesisko regulējumu, jo tas neatbilst Savienības tiesībām.

13

Speciālā nodokļu pārvalde atsevišķiem nodokļa maksātājiem noraidīja šo lūgumu un priekšnodokli, kāds PPC Power ir jāmaksā par 2011. gada pirmo semestri, noteica 300000 EUR apmērā. PPC Power veica šo maksājumu, vienlaikus lūdzot to atmaksāt tādēļ, ka nodokļu piemērošana par emisijas kvotām ir pretrunā Savienības tiesībām. Speciālā nodokļu pārvalde atsevišķiem nodokļa maksātājiem šo atmaksas pieteikumu noraidīja.

14

Tad Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky (Slovākijas Republikas Finanšu pārvalde) noraidīja prasību, ko prasītāja pamatlietā cēlusi par Speciālās Nodokļu pārvaldes atsevišķiem nodokļa maksātājiem lēmumu par noraidīšanu. Ar citu lēmumu Speciālā Nodokļu pārvalde atsevišķiem nodokļa maksātājiem uzdeva PPC Power samaksāt priekšnodokli 300000 EUR apmērā par 2011. gada otro semestri.

15

Tādēļ prasītāja pamatlietā cēla divas prasības Krajský súd de Bratislava (Bratislavas apgabaltiesa, Slovākija), kas attiecas, pirmkārt, uz Slovākijas Republikas Finanšu pārvaldes lēmumu, ar ko ir noraidīts tās pieteikums par priekšnodokļa atmaksu attiecībā uz nodokli par 2011. gada pirmo semestri un, otrkārt, uz Speciālās nodokļu pārvaldes atsevišķiem nodokļa maksātājiem lēmumu, ar ko ir noteikts apmērs priekšnodoklim, kurš maksājams par 2011. gada otro semestri.

16

Šādos apstākļos Krajský súd de Bratislava (Bratislavas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2003/87 [..] mērķi un principi, proti: i) mērķis tehnoloģiskā progresa rezultātā samazināt emisijas (1. pants un preambulas 2. un 20. apsvērums), ii) mērķis saglabāt ekonomisko attīstību un iekšējā tirgus integritāti, kā arī konkurences nosacījumus (preambulas 5. un 7. apsvērums), iii) mērķis garantēt finansiāli un saimnieciski izdevīgus emisiju samazināšanas nosacījumus (1. pants), tiesiskās noteiktības principu 3. panta f) punktā definētajiem operatoriem attiecībā uz to, ka operatoriem saskaņā ar [Direktīvas 2003/87] 9. pantu ir tiesības paļauties uz emisijas kvotu valsts sadales plāna nemainīgumu vismaz 18 mēnešus pirms attiecīgā perioda sākuma (proti, par 2008.–2012. gada periodu vismaz no 2006. gada 30. jūnija), iv) prasība, ka emisijas kvotas ir jāpiešķir bez maksas (10. pants), v) [Direktīvas 2003/87] 13. panta 3. punkta otrajā daļā minēto personu tiesības, lai tām tiktu izdotas aizstājošas kvotas, kas bija to īpašumā un ko dalībvalstis [nav] anulējušas saskaņā ar 13. panta 3. punkta pirmo daļu, – ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts [..] tiesiskais regulējums, kas Direktīvas 3. panta f) punktā definētajiem, minētās dalībvalsts teritorijā nodoklim pakļautajiem operatoriem uzliek pienākumu maksāt speciālo nodokli, i) kura juridiskais pamatojums ir tajā apstāklī, ka nodokli piemēro emisijas kvotu pārvaldībai (neizmantošanas un pārdošanas gadījumos), neņemot vērā, vai operators no šīs pārvaldības gūst labumu, ii) ja minētās kvotas ir tikušas piešķirtas minētajiem operatoriem, pamatojoties uz emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko dalībvalsts iesniegusi Eiropas Komisijai par periodu no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 9. pantu (proti, minētais plāns ir paziņots Eiropas Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 9. panta 1. punktu, un Eiropas Komisija to nav noraidījusi saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 9. panta 3. punktu), kurā ir noteikts – saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10. pantu –, ka uz piecu gadu periodu, kas sākas 2008. gada 1. janvārī, 100 % emisijas kvotu piešķir bez maksas, iv) ja minētā nodokļa likme ir 80 % no emisijas kvotu nodokļa bāzes, kas ir aprēķināta, pareizinot katrā kalendārajā mēnesī pārskaitītās (pārdotās) kvotas ar kvotu vidējo tirgus cenu kalendārajā mēnesī pirms mēneša, kad tika veikta to pārskaitīšana, un pieskaitot šim iznākumam summu, kas iegūta, pareizinot neizmantotās kvotas ar kvotu vidējo tirgus cenu pārskata kalendārajā gadā, v) ja tirgus vidējās cenas tiek aprēķinātas kā vienkāršs vidējais aritmētiskais no biržā dienas laikā pēdējā veiktā darījuma cenām (proti, nodoklis nav atkarīgs no cenas, par kuru kvotas ir faktiski pārdotas)?”

17

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīva 2003/87 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, kurā nodoklis par bez maksas sadalīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, ko ir pārdevuši vai ko nav izmantojuši uzņēmumi, uz kuriem attiecas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, ir noteikts 80 % apmērā no šo kvotu vērtības.

18

Kā izriet no Direktīvas 2003/87 1. panta, ar šo direktīvu tiek izveidota siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai rentabli un ekonomiski efektīvi veicinātu šo gāzu emisiju samazināšanos.

19

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10. pantu dalībvalstis piešķir vismaz 90 % no kvotām bez maksas attiecībā uz piecu gadu periodu, kas sākas 2008. gada 1. janvārī.

20

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana ir pārejas pasākums ar mērķi izvairīties no uzņēmumu konkurētspējas zuduma emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanas dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 45. punkts).

21

Protams, neviena Direktīvas 2003/87 norma skaidri neierobežo dalībvalstu tiesības veikt pasākumus, kuri var ietekmēt šo kvotu izmantošanas saimnieciskās sekas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 28. punkts, kā arī 2015. gada 26. februāris, ŠKO‑Energo, C‑43/14, EU:C:2015:120, 19. punkts).

22

Tādējādi Tiesa ir atzinusi, ka dalībvalstis principā var reglamentēt veidu, kādā ražotājiem bez maksas sadalīto emisijas kvotu vērtība atsauksies uz patērētājiem (spriedumi, 2013. gada 17. oktobris, Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 29. punkts, kā arī 2015. gada 26. februāris, ŠKO‑Energo, C‑43/14, EU:C:2015:120, 20. punkts).

23

Tomēr šādu pasākumu veikšana nedrīkstētu apdraudēt Direktīvas 2003/87 mērķus (spriedumi, 2013. gada 17. oktobris, Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 30. punkts, kā arī 2015. gada 26. februāris, ŠKO‑Energo, C‑43/14, EU:C:2015:120, 21. punkts).

24

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, lai sasniegtu mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas rentabli un ekonomiski efektīvi, Direktīva 2003/87 ir balstīta uz kvotu ekonomisko vērtību, lai mudinātu uzņēmumus samazināt emisijas, un šajā nolūkā ar minēto direktīvu ir ieviesta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Tādējādi uzņēmumi emisiju kvotas, kas tiem ir sadalītas, var izmantot vai pārdot atkarībā no to vērtības tirgū un ienākumiem, ko tie varētu par tām gūt (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 47., 49., kā arī 55. punkts).

25

Tātad šīs sistēmas pienācīgai darbībai ir nepieciešams, lai maksājums, ko dalībvalsts iekasē par šo emisijas kvotu ekonomisko vērtību, rezultātā nemazinātu stimulu samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tiktāl, ka šo stimulu pilnībā atņemtu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 17. oktobris, Iberdrola u.c., C‑566/11, C‑567/11, C‑580/11, C‑591/11, C‑620/11 un C‑640/11, EU:C:2013:660, 58. punkts).

26

No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietā aplūkotais Slovākijas nodoklis 80 % apmērā tiek piemērots to siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu vērtībai, kuras sadalītas bez maksas, kuras nav izmantotas vai kuras nav pārdotas.

27

Tādā veidā atceļot gandrīz visu emisijas kvotu ekonomisko vērtību, šis nodoklis līdz neesamībai samazina stimulējošos mehānismus, uz kuriem ir balstīta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tādējādi atņem stimulus, kuru mērķis ir sekmēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos. Tā kā uzņēmumiem tādējādi tiek atņemti 80 % no emisijas kvotu ekonomiskās vērtības, tie zaudē gandrīz jebkādu stimulu ieguldīt pasākumos savu emisiju samazināšanai, kas ļautu tiem gūt labumu no savu neizmantoto kvotu pārdošanas.

28

Tādējādi ir jākonstatē, ka rezultātā šis nodoklis neitralizē Direktīvas 2003/87 10. pantā paredzēto principu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadali un apdraud šajā direktīvā izvirzītos mērķus.

29

Tātad uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2003/87 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, kurā nodoklis par bez maksas sadalīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, ko ir pārdevuši vai ko nav izmantojuši uzņēmumi, uz kuriem attiecas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, ir noteikts 80 % apmērā no šo kvotu vērtības.

30

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, kurā nodoklis par bez maksas sadalīto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, ko ir pārdevuši vai ko nav izmantojuši uzņēmumi, uz kuriem attiecas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, ir noteikts 80 % apmērā no šo kvotu vērtības.