1

Prasības pieteikumā Eiropas Komisija lūdz Tiesu:

2

LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:

“Līgumi neliedz piemērot šādus noteikumus:

[..]

3

Hellenic Shipyards SA (Ellinika Nafpigeia AE, turpmāk tekstā – “ENAE”), Skaramagasā [Skaramagkas] (Grieķija) esošās civilo un militāro kuģu būvētavas īpašniece, ir specializējusies militāro kuģu būvniecībā. 1985. gadā ENAE pārtrauca savu darbību, un tika uzsākta tās likvidācija. 1985. gada septembrī Elliniki Trapeza Viomichanikis Anaptixeos AE (turpmāk tekstā – “ETVA”), Grieķijas valstij piederoša Grieķijas banka iegādājās ENAE. 1995. gada 18. septembrīETVA pārdeva 49 % ENAE akciju šīs sabiedrības darbiniekiem.

4

1998. gadā Grieķijas Republika tās zemūdeņu flotes modernizācijas projekta ietvaros noslēdza ar ENAE līgumu “Archimède” par trīs “HDW 214. klases” zemūdeņu būvi, kā arī par ceturtās zemūdenes iespējamu būvi, un līgumu “Neptūns II” par trīs “HDW 209. klases” zemūdeņu modernizāciju.

5

2001. gada Grieķijas Republika nolēma privatizēt ENAE. 2001. gada 11. oktobrī starp ETVA un ENAE darbiniekiem, no vienas puses, un konsorciju, ko veidoja Howaldtswerke‑Deutsche Werft GmbH (turpmāk tekstā – “HDW”) un Ferrostaal AG (turpmāk tekstā vis kopā – “HDW‑Ferrostaal”), no otras puses, tika noslēgta vienošanās par ENAE akciju pārdošanu. HDW‑Ferrostaal to dalības ENAE pārvaldīšanas nolūkā izveidoja Greek Naval Shipyard Holding (Elliniki Nafpigokataskevastiki AE Chartofylakeiou, turpmāk tekstā – “GNSH”), kas vienādās daļās piederēja HDW un Ferrostaal.

6

2005. gada janvārī ThyssenKrupp AG iegādājās HDW. 2005. gada novembrī ThyssenKrupp iegādājās Ferrostaal piederošās GNSH akcijas. Tādējādi kopš šī brīža ThyssenKrupp piederēja viss ENAE kapitāls un tai kontrole pār to. GNSH un ΕΝΑΕ tika iekļauti ThyssenKrupp Marine Systems AG, ThyssenKrupp nodaļā, kuras specializācija ir jūras spēku kuģu sistēmas un specializēti tirdzniecības kuģi.

7

Šajā kontekstā Grieķijas Republika laikā no 1996. līdz 2003. gadam veica vairākus pasākumus, kas ietvēra kapitālieguldījumus, garantijas un aizdevumus par labu ENAE, saistībā ar kuriem tika pieņemti vairāki Eiropas Savienības Padomes un Komisijas lēmumi.

8

2008. gada 2. jūlijā Komisija pieņēma Lēmumu 2009/610/EK (2008. gada 2. jūlijs) par pasākumiem C 16/04 (ex NN 29/04, CP 71/02 un CP 133/05), ko Grieķija īstenojusi par labu Hellenic Shipyards (OV 2009, L 225, 104. lpp.), kura 2., 3., 8., 9. un 11.–15. pantā ir noteikts, ka šie pasākumi ir uzskatāmi par atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

9

Saskaņā ar šā lēmuma 5. un 6. pantu šajos pantos minētais atbalsts, lai gan Komisija to iepriekš bija atļāvusi, ir ticis nepareizi izmantots, un tādēļ tas ir jāatgūst.

10

Saskaņā ar Lēmuma 2009/610 16. pantu kompensāciju garantija, ko ETVA piešķīrusi HDW‑Ferrostaal un kas paredzēja, ka ETVA atlīdzinās HDW‑Ferrostaal jebkuru no ENAE atgūto valsts atbalstu, ir atbalsts, kas īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, un nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tāpēc šīs garantijas darbība ir nekavējoties jāizbeidz.

11

Secinot, ka atgūstamais atbalsts ir devis labumu tikai civilajā jomā veiktajām ENAE darbībām, Komisija minētā lēmuma 17. pantā nolēma, ka šā atbalsta atgūšana ir vēršama pret tiem šīs sabiedrības aktīviem, kas iesaistīti tās darbībā civilajā jomā.

12

Lēmuma 2009/610 18. pantā Grieķijas Republikai ir noteikts pienākums tūlītēji atgūt šā lēmuma 2., 3., 5., 6., 8., 9. un 11.–15. pantā minēto atbalstu. Saskaņā ar minēto 18. pantu šā lēmuma izpildei vajadzīgie pasākumi Grieķijas Republikai ir jāveic četru mēnešu laikā no tā paziņošanas brīža, tas ir, 2008. gada 13. augusta.

13

Ņemot vērā ENAE sarežģīto ekonomisko situāciju, Grieķijas Republika uzsvēra, ka visa konkrētā atbalsta atgūšana varētu izraisīt ENAE bankrotu un tādējādi ietekmēt tās darbību militārajā jomā, tostarp “HDW 214. klases” un “HDW 209. klases” zemūdeņu būvi un modernizāciju, kas tādējādi varētu apdraudēt Grieķijas Republikas būtiskās drošības intereses LESD 346. panta izpratnē. Lai izvairītos no šādas iespējamības, Komisija, Grieķijas Republika un ENAE pēc laikā no 2010. gada jūnija līdz oktobrim notikušajām sarunām un ENAE un Grieķijas Republikas saistību rakstiem, kas datēti attiecīgi ar 2010. gada 27. un 29. oktobri, panāca vienošanos, ka Lēmums 2009/610 tiks uzskatīts par pareizi izpildītu, ja būs ievērotas šādas saistības:

14

2010. gada 8. oktobrī, uzskatīdama, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi Lēmumā 2009/610 paredzētos pienākumus, Komisija atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam cēla prasību pret Grieķijas Republiku par valsts pienākumu neizpildi, lūdzot konstatēt, ka tā noteiktajā termiņā nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo lēmumu.

15

2010. gada 1. decembra vēstulē Komisija informēja Grieķijas Republiku, ka tad, ja šī sprieduma 13. punktā uzskaitītās saistības tiks pilnībā ievērotas, Komisija uzskatīs, ka Lēmums 2009/610 ir pilnībā izpildīts. Minētā iestāde šajā vēstulē precizēja, ka ENAE aktīvi, kas iesaistīti tās darbībā civilajā jomā, ir jāpārdod vai jānodod Grieķijas valstij nākamo sešu mēnešu laikā no minētās vēstules datuma.

16

2012. gada 28. jūnijā Tiesa savā spriedumā, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, nosprieda, ka, noteiktajā termiņā neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Lēmumu 2009/610, un noteiktajā termiņā neiesniedzot Komisijai šā lēmuma 19. pantā uzskaitīto informāciju, Grieķijas Republika nav izpildījusi minētā lēmuma 2., 3., 5., 6., 8., 9. un 11.–19. pantā paredzētos pienākumus.

17

Pēc sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, pasludināšanas Komisijas dienesti apmainījās ar vairākām vēstulēm par pašreizējo stāvokli saistībā ar nesaderīgo atbalstu atgūšanu.

18

Grieķijas parlaments šajā kontekstā pieņēma Likumu Nr. 4099/2012, kurš stājās spēkā 2012. gada 20. decembrī. Tā 169. panta 2. punktā ir noteikts, ka “ar šā likuma spēkā stāšanos tiek atceltas tiesības uz ekskluzīvu izmantošanu, kas [ENAE] piešķirtas ar Likuma Nr. 2302/1995 [..] 1. panta 15. punktu, kurš papildināts ar Likuma Nr. 2941/2011 6. panta 1. punktu, ciktāl tās attiecas uz valstij piederošā zemes gabala ABK 266 daļu (216663,985 m2) [..] platībā, kas norādīta [topogrāfiskajā plānā, kurš publicēts šā likuma I pielikumā], kā arī piekrastes zonu, kas izvietota iepriekš minētās valsts zemes ABK priekšpusē.”

19

2013. gada 11. janvārīENAE un tās tā brīža īpašnieki vērsās Starptautiskās Tirdzniecības palātas Starptautiskajā šķīrējtiesā (turpmāk tekstā – “ICC šķīrējtiesa”) ar prasību pret Grieķijas Republiku, lūdzot atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tādēļ, ka ir tikusi pārkāpta, pirmkārt, pamatvienošanās (Framework Agreement), kas 2010. gada martā noslēgta starp Grieķijas Republiku, ENAE, HDW, ThyssenKrupp un Abu Dhabi Mar LLC, kura 2009. gadā pārpirka 75,1 % no ThyssenKrupp piederošajām ENAE akcijām un kuras 11. pantā bija ietverta atsauce uz Grieķijas Republikas pienākumu atgūt valsts atbalstu, otrkārt, īstenošanas vienošanās (Implementation Agreement) starp tām pašām šīs pamatvienošanās pusēm, kuras mērķis bija noregulēt vairākas domstarpības attiecībā uz “Arhimēda” un “Neptūns II” līgumu izpildi, un, treškārt, šo vienošanos ietvaros noslēgtie līgumi par zemūdeņu būvi un modernizāciju. 2014. gada 23. aprīlī Grieķijas Republika cēla ICC šķīrējtiesā arī prasību par zaudējumu atlīdzību pret ENAE un tās akcionāriem par īstenošanas vienošanās un zemūdeņu būves un modernizācijas līgumu, un tostarp pienākuma piegādāt zemūdenes ar paredzētajiem nosacījumiem un termiņiem, pārkāpumu.

20

Grieķijas Parlaments arī pieņēma Likumu Nr. 4237/2014, kurš stājās spēkā 2014. gada 12. februārī un kura 12. pantā ir noteikts, ka, ņemot vērā Grieķijas Republikas valsts drošības intereses, jebkāda veida piespiedu izpilde pret ENAE kustamo un nekustamo mantu tiek apturēta.

21

Saskaņā ar Likuma Nr. 4258/2014, kurš stājās spēkā 2014. gada 14. aprīlī, 26. pantu Grieķijas Republika ar zemūdeņu būvi un modernizāciju saistīto projektu uzticēja jūras kara flotei, jo ENAE nebija izpildījusi savas līgumsaistības, lai nodrošinātu operatīvo jaudu, kas nepieciešama valsts aizsardzībai un drošībai. Šajā tiesību normā bija arī paredzēts, ka darbus saistībā ar zemūdenēm jūras kara flote veiks ENAE rūpnieciskajā kompleksā, nemaksājot atlīdzību par to, un maksās darbinieku algas un sociālās iemaksas kā atlīdzību par viņu darbu.

22

2014. gada 27. novembrī, uzskatot, ka Lēmums 2009/610 vēl nav ticis izpildīts, Komisija saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu nosūtīja Grieķijas iestādēm brīdinājuma vēstuli, nosakot tām divu mēnešu izpildes termiņu.

23

Brīdinājuma vēstulē Komisija atzīmēja, ka Grieķijas iestādes nav atguvušas nesaderīgā atbalsta summu un nav tai iesniegušas informāciju par Lēmuma 2009/610 izpildi.

24

Uz brīdinājuma vēstuli Grieķijas iestādes atbildēja ar 2015. gada 23. janvāra vēstuli. Pirmkārt, tās norādīja uz ENAE nekonstruktīvo attieksmi un jebkādas sadarbības trūkumu, īstenojot 2010. gada 1. decembra vēstulē ietvertās saistības. Otrkārt, tās norādīja uz to, ka ir nepieciešams, lai šī sabiedrība saglabātu saimniecisko darbību vēl 18–20 mēnešus, lai jūras kara flote ENAE rūpnieciskajā kompleksā varētu pabeigt “Arhimēda” un “Neptūns II” līgumos paredzēto zemūdeņu būvi un modernizāciju.

25

2015. gada 4. decembrī Grieķijas iestādes nosūtīja ENAE piedziņas rīkojumu par summu 523352889,23 EUR, kas veidoja aptuveni 80 % no atgūstamās summas, ieskaitot procentus par laikposmu līdz 2015. gada 30. novembrim. 2016. gada 5. februārī ENAE cēla prasību Dioikitiko Protodikeio Athinon (Atēnu Pirmās instances administratīvā tiesa, Grieķija), lūdzot atcelt šo piedziņas rīkojumu. 2016. gada martā Grieķijas nodokļu iestādes izdeva minētā piedziņas rīkojuma izpildrakstus. 2016. gada 13. aprīlīENAE tajā pašā tiesā izvirzīja iebildumu pret šiem izpildrakstiem. ENAE2016. gada 23. maijā iesniedza minētajā tiesā pieteikumus par iepriekš minēto aktu izpildes apturēšanu. Komisija iesaistījās šajās lietās kā amicus curiae atbilstoši Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 29. panta 2. punktam.

26

2016. gada 29. septembrīDioikitiko Protodikeio Athinon (Atēnu Pirmās instances administratīvā tiesa) noraidīja ENAE iesniegtos pieteikumus par izpildes apturēšanu.

27

Pēc minēto pieteikumu noraidīšanas Grieķijas iestādes 2017. gada 3. februārī uzsāka piespiedu izpildes procedūru attiecībā uz ENAE civilajiem aktīviem. 2017. gada 6. februārī šīs iestādes veica apķīlāšanu trīs bankās, kurās ENAE bija atvērti konti. Tomēr citu kreditoru iepriekš veiktās apķīlāšanas un šī uzņēmuma smagās finansiālās situācijas dēļ Grieķijas Republika neatguva nekādas summas.

28

Vienlaicīgi 2016. gada 12. maijāENAE un tās akcionāri lūdza ICC šķīrējtiesai noteikt aizsardzības pasākumus attiecībā pret 2015. gada decembrī un 2016. gada martā Grieķijas iestāžu pieņemtajiem valsts administratīvajiem aktiem, kas paredzēja attiecīgo valsts atbalstu atgūšanu. ICC šķīrējtiesa šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīja. ENAE un tās akcionāri arī lūdza ICC šķīrējtiesu uz šķīrējtiesas procesa laiku aizliegt Grieķijas iestādēm uzsākt jebkādas ENAE bankrota procedūras.

29

Ar 2016. gada 5. augusta pagaidu rīkojumu ICC šķīrējtiesa noraidīja šo ENAE un tās akcionāru pieteikumu, nospriežot, ka tā nevar iejaukties Lēmuma 2009/610 izpildē. Tomēr tā lēma, ka attiecīgā atbalsta atgūšana varētu izraisīt ENAE bankrotu, un tādēļ aizliedza Grieķijas Republikai nacionalizēt šo sabiedrību, pārņemt minētās sabiedrības vadību savā kontrolē vai piemērot tai un tās aktīviem maksātnespējas procesu, iepriekš par to neinformējot minēto tiesu.

30

2017. gada 13. februārī Grieķijas iestādes informēja Komisiju par nodomu piemērot ENAE īpašu likvidācijas procedūru atbilstoši Likumam Nr. 4307/2014, kurš stājās spēkā 2014. gada 15. novembrī (turpmāk tekstā – “īpašā pārvaldīšana”), un lūdza iespēju tikties ar Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs procedūras īstenošanas nosacījumus.

31

Šādos apstākļos Komisija 2017. gada 22. februārī cēla šo prasību.

32

Sanāksme saistībā ar īpašās pārvaldīšanas piemērošanu ENAE notika 2017. gada 8. martā. Šajā sanāksmē Grieķijas iestādes prezentēja Komisijai detalizētu plānu ierosinātās īpašās pārvaldīšanas piemērošanai ENAE.

33

2017. gada 21. martā tika apķīlāti divi ENAE piederošie peldošie sausie doki.

34

2017. gada 10. aprīlīENAE iesniedza ICC šķīrējtiesā pieteikumu par pagaidu noregulējumu nolūkā panākt tādu aizsardzības pasākumu noteikšanu, ar ko Grieķijas iestādēm tiktu aizliegts uzsākt procedūru ar mērķi piemērot šai sabiedrībai īpašo pārvaldīšanu atbilstoši Likumam Nr. 4307/2014. ICC šķīrējtiesa 2017. gada 27. jūnija lēmumā atgādināja, ka drīzumā tiks pasludināts tās spriedums. Tāpēc tā nosprieda, ka īpašās pārvaldīšanas procedūras piemērošanas attiecībā uz ENAE uzsākšana nozīmētu, ka tās akcionāriem tiktu atņemta kontrole pār šo sabiedrību un ka kreditoru izraudzīts īpašais pārvaldnieks varētu pieņemt lēmumus, kas ietekmētu ENAE pozīciju šķīrējtiesas procesā. Šajā kontekstā ICC šķīrējtiesa nosprieda, ka Grieķijas iestādēm līdz tās galīgā sprieduma pasludināšanai ir jāatturas no jebkādu tādu atgūšanas pasākumu veikšanas, kas tieši vai netieši varētu izmainīt ENAE pārvaldīšanas kontroli, tostarp maksātnespējas procedūras un īpašās pārvaldīšanas piemērošanu šai sabiedrībai.

35

2017. gada 29. jūnijā Grieķijas iestādes nosūtīja ENAE vēstuli, aicinot to samaksāt atlikušos 20 % no atgūstamās atbalsta summas, tai skaitā procentus līdz 2017. gada 30. jūnijam, proti, 95098200,99 EUR. Tā kā šāds norēķins netika veikts, ar Ypourgeio Oikonomias kai Anaptyxis (Ekonomikas un attīstības ministrija) 2017. gada 31. jūlija vēstuli nodokļu iestādēm tika uzdots atgūt šo summu.

36

2017. gada 12. oktobrī Grieķijas iestādes uzsāka tiesvedību Grieķijas tiesās, lai piemērotu ENAE īpašo pārvaldīšanas procedūru, kas ieviesta ar Likuma Nr. 4307/2014, kurš stājās spēkā 2014. gada 15. novembrī, 68. pantu.

37

Tiesvedības laikā Tiesa apmierināja trīs Grieķijas Republikas lūgumus par jaunu dokumentu iesniegšanu atbilstoši Tiesas Reglamenta 128. panta 2. punktam. Ikreiz Komisijai tika noteikts termiņš nostājas paušanai par šiem dokumentiem.

38

No minētajiem dokumentiem izriet, pirmkārt, ka ar 2018. gada 8. marta spriedumu Nr. 725/2018 Monomeles Protodikeio Athinon (Atēnu pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā, Grieķija) apmierināja Grieķijas iestāžu lūgumu, piemēroja ENAE īpašu pārvaldīšanu un iecēla īpašo pārvaldnieku.

39

Otrkārt, no šiem pašiem dokumentiem izriet, ka 2018. gada 26. martā neatkarīga valsts ienākumu iestāde ar 2018. gada 22. marta paziņojumu par prasījumu šīs sabiedrības īpašās pārvaldīšanas procedūras ietvaros bija mēģinājusi iesniegt īpašajam administratoram Grieķijas Republikas prasījumus saistībā ar attiecīgā atbalsta atmaksāšanu. Konkrētāk – šī iestāde bija norādījusi summu 713883282,19 EUR apmērā kopā ar palielinājumiem šī prasījuma novēlotas samaksas dēļ. Šī summa ietver 524896095,75 EUR un 95171888,92 EUR, kas Grieķijas valstij ir jāatgūst, lai izpildītu Lēmumu 2009/610 un tādējādi arī spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde.

40

Īpašais administrators paziņojumu par visām šīm darbībām saņēma ar pa pastu nosūtītu ierakstītu vēstuli.

41

Treškārt, no atbilstoši Reglamenta 128. panta 2. punktam iesniegtajiem Grieķijas Republikas dokumentiem izriet, ka 2018. gada 26. jūnijā ar piegādes apliecinājuma dokumentu ENAE, ko pārstāvēja tās īpašais administrators, nodeva īpašumtiesības uz ABK 266 zemesgabalu, kā arī tā priekšpusē atrodošos piekrastes daļu Etaireia Akiniton Dimosiou A.E. (Akciju sabiedrība valsts īpašuma apsaimniekošanai, turpmāk tekstā – “ETAD”).

42

Komisijas ieskatā, Grieķijas Republika nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, jo gan kopš Lēmuma 2009/610 pieņemšanas, gan kopš šī sprieduma pasludināšanas ir pagājuši jau vairāki gadi, bet Grieķijas iestādes joprojām nav atguvušas attiecīgo valsts atbalstu no ENAE.

43

Pirmām kārtām, Komisija norāda, ka Grieķijas Republika nav veikusi visus pasākumus, kas principā ir vajadzīgi, lai izpildītu tādu lēmumu kā Lēmums 2009/610.

44

Proti, Grieķijas iestādes, ieviesdamas Likuma Nr. 4237/2014 12. pantā paredzēto moratoriju, esot sarežģījušas atbalsta atgūšanu.

45

Tikai 2015. gada decembrī un 2016. gada martā Grieķijas iestādes esot pieņēmušas valsts administratīvos aktus ar mērķi daļēji atgūt attiecīgo valsts atbalstu no ENAE. Tomēr šo aktu rezultātā no šī uzņēmuma nav tikušas atgūtas nekādas summas.

46

Otrām kārtām, Komisija norāda, ka Grieķijas Republika nav ievērojusi arī 2010. gada 1. decembra vēstulē detalizēti izklāstītās saistības, kas tika uzskatītas par alternatīvu Lēmuma 2009/610 izpildes metodi.

47

Šajā ziņā Komisija apgalvo, pirmkārt, ka ENAE civilo aktīvu pārdošana nav notikusi un ka ENAE apstrīd pārdodamo civilo aktīvu sarakstu.

48

Otrkārt, Komisija apgalvo, ka, lai arī Grieķijas Parlaments ir pieņēmis likumu par sausā doka atpakaļnodošanu, Grieķijas Republika vēl nav iesniegusi atbilstošo karti, kurā būtu precīzi norādīta atpakaļnodotā zona, nedz arī pierādījumus par to, ka ENAE vairs neizmanto attiecīgos zemesgabalus.

49

Treškārt, papildus ENAE valdes 2010. gada 14. aprīļa rezolūcijai, saskaņā ar kuru šis uzņēmums pārtrauks savu darbību civilajā jomā, Grieķijas iestādes neesot iesniegušas nekādus citus pierādījumus par to, ka minētais uzņēmums kopš šīs rezolūcijas pieņemšanas brīža ir atturējies veikt jebkādas darbības civilajā jomā.

50

Ceturtkārt, šīs iestādes neesot nosūtījušas nekādus dokumentus, kas pierādītu, ka Lēmuma 2009/610 16. pantā minētās kompensāciju garantijas darbība ir tikusi izbeigta un ka tā nekad nav tikusi izmantota.

51

Piektkārt, minētās iestādes nekad neesot iesniegušas ziņojumu par šī lēmuma īstenošanas virzību.

52

Sestkārt, Komisija atgādina, ka vienīgais aizstāvības pamats, kuru var izvirzīt Grieķijas Republika, ir absolūta neiespējamība pareizi izpildīt Lēmumu 2009/610, pierādot atgūstamu aktīvu neesamību. Šādā gadījumā dalībvalstij būtu jāveic saņēmēja uzņēmuma likvidācija un tā darbības pilnīga izbeigšana.

53

Šajā gadījumā Grieķijas iestādes nevienā brīdī nav norādījušas uz absolūtu neiespējamību atgūt attiecīgo atbalstu. Pirmām kārtām, tās esot vienīgi apgalvojušas, ka pilnīga atgūšana izraisītu kuģu būvētavu likvidāciju, kam būtu nelabvēlīga ietekme uz valsts aizsardzības interesēm, un, otrām kārtām, tās esot saistījušas atgūšanas neesamību ar ENAE radītajiem šķēršļiem, lai arī ar šādiem šķēršļiem nevarot tikt attaisnota Lēmuma 2009/610 neizpilde.

54

Runājot par Grieķijas Republikas izvirzītajām valsts aizsardzības interesēm, kuras esot saistītas tikai ar ENAE rūpnieciskajā kompleksā veikto zemūdeņu būvi jūras kara flotes vajadzībām, Komisija norāda, ka LESD 346. pantā paredzētais izņēmums attiecas uz skaidri noteiktiem izņēmuma gadījumiem un tādējādi tas nav interpretējams plaši. Līdz ar to šai dalībvalstij esot jāpierāda, ka šis izņēmums ir nepieciešams tās būtisko drošības interešu aizsardzībai.

55

Šajā kontekstā Komisija apstrīd Grieķijas Republikas izvirzīto drošības interešu pamatotību. Grieķijas iestādes nevienā brīdī neesot paskaidrojušas, kādēļ zemūdeņu būve un modernizācija būtu jāveic tieši ENAE rūpnieciskajā kompleksā, nevis citu Grieķijas kuģu būvētavu rūpnieciskajos kompleksos, it īpaši pēc tam, kad ar Likuma Nr. 4258/2014 26. pantu zemūdeņu būves un modernizācijas projekts tika uzticēts jūras kara flotei.

56

Grieķijas Republika uz to atbild, ka tā ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde.

57

Minētā dalībvalsts norāda, ka Likuma Nr. 4237/2014 12. pants nav pasākums, kas apgrūtinātu attiecīgā atbalsta atgūšanu, jo šajā pantā paredzētā piespiedu piedziņas vēršanas pret ENAE aktīviem apturēšana esot piemērojama tikai tiktāl, ciktāl piespiedu piedziņa skar jūras spēku zemūdeņu būvi un uzturēšanu, kas atbilstot LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Turklāt tas, ka Grieķijas iestādes vēlāk ir veikušas piedziņas pasākumus pret ENAE, pierādot, ka šī likuma 12. pants neliedz veikt šādu atgūšanu.

58

Grieķijas Republika turpinājumā norāda uz tās būtiskajām drošības interesēm LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, apgalvojot, ka atgūšana nedrīkst traucēt nedz Grieķijas lielākās un jaudīgākās kuģu būvētavas militārajā jomā veiktajām darbībām, nedz plašajai novērtējuma brīvībai, kas ir tās rīcībā, izvēloties pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

59

Proti, Grieķijas Republika nedrīkstot izraisīt ENAE maksātnespēju, jo šī procedūra ietekmētu visus šī uzņēmuma aktīvus un apdraudētu kuģu būvētavas militārajā jomā veikto darbību pienācīgu turpināšanos un līdz ar to arī šīs dalībvalsts aizsardzības spēju. Tieši šo iemeslu dēļ Grieķijas iestādes esot devušas priekšroku 2010. gada 1. decembra vēstulē ietverto saistību īstenošanai.

60

Šajā ziņā Grieķijas Republika saistībā ar ENAE civilo aktīvu pārdošanu norāda, ka tā ir saskārusies ar šīs sabiedrības, kura nepiekrita pārdodamo civilo aktīvu sarakstam, radītajiem šķēršļiem.

61

Šo šķēršļu dēļ Grieķijas iestādes esot nosūtījušas minētajai sabiedrībai piedziņas un apķīlāšanas rīkojumus.

62

Tā kā šo pasākumu rezultātā nekādas summas netika atmaksātas, ņemot vērā citu kreditoru iepriekš veikto apķīlāšanu un ENAE acīmredzami nepietiekamos aktīvus, Grieķijas iestādes uzskatīja, ka šai sabiedrībai ir jāpiemēro īpaša pārvaldīšana atbilstoši Likuma Nr. 4307/2014 noteikumiem. Proti, Grieķijas Republikas ieskatā, pēc zemūdeņu būvniecības darbību nodošanas jūras spēkiem Grieķijas iestādes varēja veikt likvidācijas pasākumus saistībā ar ENAE, neapdraudot militāro programmu izpildi.

63

Šajā kontekstā Grieķijas Republika apgalvo, ka īpašas pārvaldības piemērošana ENAE ir piemērots pasākums šīs sabiedrības likvidācijai, tādēļ ka šis pasākums pilnībā atbilst Savienības tiesību prasībām, jo attiecīgā procedūra ļauj neatkarīga administratora un tiesas kontrolē pārdot publiskās izsolēs visus vai daļu no minētās sabiedrības darbības virzieniem vai atsevišķajiem aktīviem. Šī īpašās pārvaldības procedūra, kas varētu tikt pabeigta divpadsmit mēnešu laikā no īpašā administratora iecelšanas brīža, sniegtu vismaz tādas pašas garantijas kā parastā maksātnespējas procedūra un būtu ievērojami ātrāka un pārskatāmāka. Minētā procedūra ļautu izvairīties no attiecīgo aktīvu vērtības samazināšanās un nodrošinātu ENAE darbībā militārajā jomā iesaistīto aktīvu pārdošanu kā vienu darbības virzienu atbilstīgi Grieķijas Republikas būtiskajām drošības interesēm.

64

Saistībā ar ENAE ekskluzīvai lietošanai piešķirto zemesgabalu atpakaļnodošanu Grieķijas Republika apgalvo, ka 2012. gada 20. decembrī šo zemesgabalu izmantošanas tiesības tika atceltas ar Likuma Nr. 4099/2012 169. panta 2. punktu. Grieķijas Republika apgalvo, ka no ierakstīšanas ģeogrāfiski kompetentā hipotēku reģistrā dokumentu kopijām, kas ir nosūtītas Komisijai, ir redzams, ka minētie zemesgabali ir nodoti atpakaļ. Šī dalībvalsts apgalvo – tas, ka ENAE vairs neizmanto šos zemesgabalus, izriet no tā, ka šis uzņēmums kopš 2010. gada vairs neveic nekādu darbību civilajā jomā.

65

Turklāt Grieķijas Republika uzskata, ka attiecīgo zemesgabalu atpakaļnodošana ir Lēmuma 2009/610 izpildes pasākums, jo, nepastāvot pietiekamiem aktīviem, Grieķijas iestādēm ir jāveic visu ENAE civilo aktīvu likvidācija. Paturot to prātā, šī dalībvalsts apgalvo, ka šo pašu zemesgabalu novērtējums atbilstoši 2008. gadā pastāvošajām cenām parāda, ka tie veido 60 % no kopējās ENAE civilo aktīvu vērtības vai 58 % no kuģu būvētavas nemilitārās infrastruktūras. Ņemot vērā šo aprēķinu, ENAE civilo aktīvu pārdošana patiesībā veidoja tikai nelielu daļu no šī uzņēmuma civilajā jomā veiktās darbības virziena.

66

Saistībā ar ENAE darbību civilajā jomā pārtraukšanu Grieķijas Republika norāda, ka šīs sabiedrības valde ir tieši pieņēmusi lēmumu šajā ziņā un ka jaunā minētās sabiedrības valde vairākkārt ir apstiprinājusi, ka ENAE kopš 2010. gada vairs neveic nekādu darbību civilajā jomā. Minētā dalībvalsts piebilst, ka ENAE sliktās saimnieciskās situācijas dēļ šī sabiedrība kopš 2011. gada 30. septembra vairs nav publicējusi bilanci.

67

Visbeidzot saistībā ar Lēmuma 2009/610 16. pantā paredzēto kompensācijas garantiju Grieķijas Republika apgalvo, ka ENAE ir tā, kurai bija no tās jāatsakās. Turklāt šī dalībvalsts konstatē, ka jautājums par šīs garantijas piemērošanu līdz šim vēl nav radies nevienā no lietām un tādēļ Grieķijas iestādes nav varējušas norādīt uz tās spēkā neesamību.

68

Vispirms ir jāatgādina, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka dalībvalstij, kurai ir adresēts lēmums par nelikumīga atbalsta, kas ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, atgūšanu, atbilstoši LESD 288. pantam ir jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai nodrošinātu minētā lēmuma izpildi. Ir jānotiek efektīvai pienākošos summu atgūšanai, lai tiktu novērsta konkurences izkropļošana, kuru izraisa konkurētspējas priekšrocība, ko sniedz šis atbalsts (spriedums, 2017. gada 9. novembris, Komisija/Grieķija, C‑481/16, nav publicēts, EU:C:2017:845, 23. punkts).

69

Nelikumīga atbalsta, kas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, atgūšana ir jāīsteno nekavējoties un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībās paredzētajām procedūrām, ja vien tās nodrošina tūlītēju un efektīvu Komisijas lēmuma izpildi. Šajā nolūkā attiecīgās dalībvalstis, neskarot Savienības tiesību aktus, veic visus vajadzīgos pasākumus, kas iespējami to attiecīgajās tiesību sistēmās, tostarp pagaidu pasākumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 9. novembris, Komisija/Grieķija, C‑481/16, nav publicēts, EU:C:2017:845, 24. punkts).

70

Attiecībā uz gadījumiem, kuros nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts ir jāatgūst no atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši grūtībās vai ir maksātnespējīgi, ir jāatgādina, ka minētās grūtības neietekmē atbalsta atgūšanas pienākumu. Tādējādi dalībvalstij ir pienākums attiecīgā gadījumā ierosināt sabiedrības likvidēšanu, panākt, lai tās prasījums tiktu reģistrēts sabiedrības pasīvos, vai veikt jebkuru citu pasākumu, lai atbalsts tiktu atgūts (spriedums, 2018. gada 17. janvāris, Komisija/Grieķija, C‑363/16, EU:C:2018:12, 36. punkts).

71

Šajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka, ņemot vērā ENAE sarežģīto ekonomisko situāciju un lai neizraisītu šīs sabiedrības maksātnespēju, neapdraudētu jūras spēku īstenoto “Arhimēda” un “Neptūns II” programmu izpildi un tādējādi neapdraudētu Grieķijas Republikas būtiskās drošības intereses LESD 346. panta izpratnē, Komisija, minētā dalībvalsts un ENAE apņēmās izmantot alternatīvu atgūšanas metodi, lai Komisija varētu atzīt, ka Lēmums 2009/610 ir ticis pilnībā izpildīts.

72

Līdz ar to, lai noteiktu, vai Grieķijas Republika ir veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, ir jāizvērtē, vai šī dalībvalsts ir izpildījusi 2010. gada 1. decembra vēstulē detalizēti aprakstītās saistības vai arī minētā dalībvalsts ir pilnībā atguvusi attiecīgo valsts atbalstu, kas definēts Lēmuma 2009/610 2., 3., 5., 6., 8., 9. un 11.–15. pantā, un vai Komisijai ir iesniegta šī lēmuma 19. pantā uzskaitītā informācija.

73

Vispirms ir jāprecizē, ka attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūru atbilstoši LESD 260. panta 2. punktam par atsauces datumu, lai novērtētu šādu pienākumu neizpildi, ir jāizmanto diena, kurā beidzās atbilstoši šai tiesību normai izsniegtajā brīdinājuma vēstulē noteiktais termiņš (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 32. punkts).

74

Šajā gadījumā, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 22. punktā, tā kā Komisija brīdinājuma vēstuli saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktā paredzēto procedūru Grieķijas Republikai nosūtīja 2014. gada 27. novembrī, iepriekšējā punktā minētais atsauces datums ir šajā vēstulē noteiktā termiņa beigu datums, proti, 2015. gada 27. janvāris.

75

Runājot par 2010. gada 1. decembra vēstulē minētajām saistībām, nav strīda par to, ka iepriekš minētajā datumā, proti, 2015. gada 27. janvārī, Grieķijas iestādes nebija ievērojušas šīs saistības.

76

Proti, no lietas materiāliem izriet, ka vienīgais līdz šim datumam veiktais Grieķijas Republikas pasākums ir Likuma Nr. 4099/2012 pieņemšana, kurš stājās spēkā 2012. gada 20. decembrī.

77

Tomēr šajā ziņā ir jāprecizē, ka no lietas materiāliem izriet, ka gan ICC šķīrējtiesa, gan Monomeles Protodikeio Athinon (Atēnu pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā) ir konstatējušas, ka, neraugoties uz šī likuma spēkā stāšanos, ENAE nebija faktiski nodevusi atpakaļ valsts zemi, kas bija sausā doka koncesijas priekšmets.

78

Saskaņā ar 2018. gada 26. jūnija protokolu ENAE bija nodevusi īpašumtiesības uz ABK 266 zemesgabalu, tostarp sauso doku, kura izmantošanas tiesības tai bija piešķirtas ar koncesiju, kā arī tam atrodošos piekrastes daļu. Grieķijas Republika tomēr nav pierādījusi, ka šī sabiedrība līdz 2015. gada 27. janvārim faktiski bija nodevusi Grieķijas valstij īpašumtiesības uz šo zemesgabalu.

79

Līdz ar to nevar konstatēt, ka ENAE ir atteikusies no sausā doka koncesijas, kā tas ir prasīts 2010. gada 1. decembra vēstulē ietvertajās saistībās.

80

Saistībā ar Grieķijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru tas, ka ENAE vairs neizmanto minēto zemesgabalu, izriet no tā, ka šī sabiedrība kopš 2010. gada vairs neveic nekādu darbību civilajā jomā, kas izrietot no minētās sabiedrības valdes 2010. gada 14. aprīļa lēmuma, ir jākonstatē, ka nedz no šā lēmuma, nedz no lietas materiāliem neizriet, ka ENAE ir pārtraukusi savas darbības civilajā jomā 2010. gada 1. decembra vēstulē ietverto saistību izpratnē.

81

Minētais valdes lēmums nevar attiekties uz saistībām pārtraukt ENAE civilajā jomā veiktās darbības uz piecpadsmit gadus ilgu laikposmu, sākot no 2010. gada 1. decembra, jo tas ir datēts ar datumu, kas ir pirms ENAE2010. gada 27. oktobra saistību vēstules datuma. Šajā lēmumā ir vienīgi norādīts, ka, runājot par ENAE aizdevuma līgumu, “šobrīd ar kuģu būvi nesaistītā darbība ir pilnībā pārtraukta”.

82

Turklāt Grieķijas Republika pēc Tiesas lūguma nevarēja iesniegt dokumentus, ar kuriem būtu iespējams pierādīt, ka ENAE ir ievērojusi pienākumu uz piecpadsmit gadiem pārtraukt tās civilajā jomā veiktās darbības.

83

Līdz ar to, tā kā Grieķijas Republika nav pierādījusi, ka ENAE no 2010. gada 1. decembra ir pārtraukusi savas civilajā jomā veiktās darbības, tā nav pierādījusi, ka šī sabiedrība vairs neizmantoja valsts zemi, kas ir sausā doka koncesijas priekšmets.

84

Runājot par saistībām, kas skar ENAE civilo aktīvu pārdošanu vai to nodošanu atpakaļ Grieķijas valstij, ir acīmredzams, ka šī pārdošana vai atpakaļnodošana nav notikusi. Līdz ar to šīs saistības nav tikušas ievērotas.

85

Attiecībā uz Lēmuma 2009/610 16. pantā minēto kompensāciju garantiju ir jānorāda, ka saskaņā ar 2010. gada 1. decembra vēstuli ENAE bija no tās jāatsakās un jāapņemas neuzsākt nekādas tiesvedības, pamatojoties uz to vai saistībā ar to. No lietas materiāliem neizriet ne tas, ka tāda atteikšanās būtu notikusi, ne tas, ka Grieķijas Republika šo garantiju būtu atcēlusi likumdošanas ceļā. Tātad tā nav ievērojusi šīs saistības.

86

Saskaņā ar vienošanos starp Komisiju, Grieķijas Republiku un ENAE, kas izriet no 2010. gada 1. decembra vēstules – lai varētu atzīt, ka Lēmums 2009/610 ir ticis pareizi izpildīts, ir jābūt ievērotām visām saistībām. Līdz ar to pietiek ar to vien, ka kāda no šīm saistībām nav tikusi ievērota, lai varētu konstatēt, ka šī atgūšanas metode nav bijusi veiksmīga. Ir jākonstatē, ka šī sprieduma 13. punktā uzskaitītās saistības tomēr nav tikušas ievērotas.

87

Saistībā ar Grieķijas Republikas galveno pienākumu pilnībā atgūt attiecīgo valsts atbalstu, kas definēts Lēmuma 2009/610 2., 3., 5., 6., 8., 9. un 11.–15. punktā, pietiek konstatēt, ka ir acīmredzams, ka Grieķijas iestādes nav ievērojušas šo pienākumu, un ka tās nav iesniegušas Komisijai šī lēmuma 19. pantā uzskaitīto informāciju.

88

Saistībā ar Grieķijas Republikas argumentu, ka tās būtiskās drošības intereses LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē neļāva tai ierosināt ENAE maksātnespēju, jo šāda procedūra būtu ietekmējusi visus šīs sabiedrības aktīvus un būtu apdraudējusi kuģu būvētavas militārajā jomā veikto darbību pienācīgu turpināšanos un līdz ar to arī šīs dalībvalsts aizsardzības spēju, lai gan minētās sabiedrības likvidācijai bija pieejams atbilstošāks pasākums, kurā tiktu ņemtas vērā minētās dalībvalsts būtiskās drošības intereses, proti, īpašas pārvaldīšanas piemērošana šai sabiedrībai, ir jāprecizē, ka iespēja piemērot ENAE īpašu pārvaldīšanu Grieķijas iestādēm bija pieejama pirms brīdinājuma vēstulē noteiktā termiņa beigām, proti, 2015. gada 27. janvāra, ciktāl Likums Nr. 4307/2014 bija stājies spēkā 2014. gada 15. novembrī.

89

Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka lūgums par šīs procedūras ierosināšanu tika iesniegts tikai 2017. gada 12. oktobrī.

90

Līdz ar to, pat pieņemot, ka Grieķijas Republika attiecīgā valsts atbalsta atgūšanas posmā varētu pamatoti atsaukties uz tās būtiskajām drošības interesēm LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, pietiek vien norādīt, ka līdz 2015. gada 27. janvārim šī dalībvalsts nebija veikusi pasākumu, kuru tā pati bija uzskatījusi par atbilstošu, ievērojot tās būtiskās drošības intereses.

91

Tādējādi Grieķijas Republikai nav pamata apgalvot, ka tā ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu attiecīgā valsts atbalsta atgūšanas procedūru. Līdz ar to spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, līdz 2015. gada 27. janvārim nebija ticis izpildīts.

92

Tādējādi ir jāatzīst, ka, datumā, kurā beidzās noteiktais termiņš, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus.

93

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka laikā, kad Tiesa izskatīja faktus, Grieķijas Republikai inkriminētā pienākumu neizpilde turpinājās.

94

Konkrētāk, runājot par 2018. gada 22. marta paziņojumu par prasījumu, ar kuru Grieķijas Republika informēja ENAE īpašo administratoru par tās prasījumiem saistībā ar attiecīgā atbalsta atmaksāšanu šīs sabiedrības īpašās pārvaldīšanas procedūras ietvaros, Komisija uzskata, ka tieši prasījumu par attiecīgā atbalsta atmaksāšanu reģistrēšana prasījumu sarakstā ir tā, kas principā var tikt uzskatīta par atbilstošu pasākumu, kurš var nodrošināt konkurences izkropļošanas novēršanu, ja pēc šāda pasākuma tiek veikta vai nu visas minētā atbalsta summas atgūšana, vai uzņēmuma likvidācija un tā darbības pilnīga pārtraukšana, ja šāda atgūšana maksātnespējas procedūras laikā nav iespējama. Ar paziņojumu par šiem prasījumiem vien nav pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka šī dalībvalsts ir izpildījusi savu atgūšanas pienākumu. Komisija piebilst, ka saskaņā ar Likuma Nr. 4307/2014 77. pantu formāla iekļaušana prasījumu sarakstā tiek veikta pēc attiecīgā uzņēmuma aktīvu nodošanas, kas izriet no īpašās pārvaldīšanas, kura ir tikusi piemērota šim uzņēmumam, un nevis pirms minētās nodošanas.

95

Saistībā ar nodošanas apliecinājuma dokumentu, ar kuru ENAE nodeva īpašumtiesības uz ABK 266 zemesgabalu, kā arī tā priekšpusē atrodošos piekrastes daļu ETAD, Komisija norāda, ka šis dokuments ir datēts ar 2018. gada 26. jūniju. Līdz ar to šī nodošana esot bijusi novēlota, jo saskaņā ar 2010. gada 1. decembra vēstuli tā bija jāveic sešu mēnešu laikā pēc šīs vēstules sagatavošanas. Turklāt Komisija norāda, ka Grieķijas Republika vēl joprojām nav iesniegusi nedz karti, kurā būtu skaidri norādīti valstij atpakaļnodotie zemesgabali, nedz arī pierādījumus, ka ENAE vairs neizmanto šos zemesgabalus.

96

Otrkārt, saistībā ar kavējuma naudas apmēru, Komisija balstās uz tās 2005. gada 12. decembra paziņojumu SEC(2005) 1658 “Par [LESD 260.] panta īstenošanu” (OV 2007, C 126, 15. lpp.), ierosinot, ka kavējuma nauda par dienu ir aprēķināma, reizinot vienotu pamatsummu 670 EUR ar smaguma koeficientu 5, piemērojot skalu no 1 līdz 20, un ilguma koeficientu 3, proti, maksimālo koeficientu. Tad iegūtais rezultāts tiktu reizināts ar faktoru “n”, kas Grieķijas Republikai ir noteikts 3,48, kam ir jāatspoguļo pienākumus nepildošās dalībvalsts maksātspēja un kas šajā ziņā kā elementus ietver šīs dalībvalsts iekšzemes kopproduktu (IKP) un tās balsu skaitu Padomē.

97

Runājot par smaguma koeficientu, Komisija uzsver LESD noteikumu valsts atbalsta jomā fundamentālo raksturu, kaitīgās sekas, ko nesaderīgais un neatgūtais atbalsts ir atstājis uz kuģubūves nozari, ievērojamo neatgūtā atbalsta summu un to, ka šī dalībvalsts valsts atbalsta jomā atkārtoti ir rīkojusies prettiesiski.

98

Saistībā ar ilguma koeficientu Komisija norāda, ka pienākumu neizpilde turpinās jau vairākus gadus, sākot no sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, pasludināšanas, un vairāk nekā 8 gadus kopš Lēmuma 2009/610 paziņošanas.

99

Runājot par “n” faktoru, Komisija norāda, ka aprēķins ir jāveic, balstoties uz Grieķijas Republikas IKP dinamiku pēdējā gadā, par kuru ir pieejami uzticami ekonomiskie dati, un uz šīs dalībvalsts balsu sadalījumu Padomē.

100

Saistībā ar balsu sadalījumu Padomē Komisija uzskata, ka no 2017. gada 1. aprīļa spēkā esošās balsošanas sistēmas Padomē izmaiņas nenozīmē, ka tai ir jāpielāgo tās “n” faktora priekšlikums. Tā piebilst, ka prasības celšanas brīdī iepriekš spēkā esošās balsu sadalījuma sistēmas darbība vēl nebija beigusies. Līdz ar to faktors, kas izriet no iepriekš spēkā esošās balsu sadalījuma sistēmas, turpinot būt noderīgas atsauces pamats sodu aprēķināšanai.

101

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka kavējuma nauda 34974 EUR dienā ir piemērota apstākļiem un samērīga ar apgalvoto pienākumu neizpildi, kā arī ar attiecīgās dalībvalsts maksātspēju.

102

Grieķijas Republika norāda, pirmkārt, ka tā ar 2018. gada 22. marta paziņojumu par prasījumu īpašās pārvaldīšanas procedūras ietvaros ir iesniegusi savus prasījumus ENAE īpašajam administratoram. Šī dalībvalsts piebilst, ka ar 2018. gada 26. jūnija protokolu šī sabiedrība bija arī nodevusi īpašumtiesības uz ABK 266 zemesgabalu, tostarp sauso doku, kura izmantošanas tiesības tai bija piešķirtas ar koncesiju, kā arī tās priekšpusē atrodošos piekrastes daļu. Minētās dalībvalsts ieskatā, šī īpašumtiesību nodošana ir nozīmīga attiecīgā valsts atbalsta atgūšanas pienākuma izpildes daļa.

103

Otrkārt, Grieķijas Republika apstrīd Komisijas noteiktos koeficientus par pārkāpuma smagumu un ilgumu.

104

Šajā ziņā tā uzsver, ka Komisija nav ņēmusi vērā virkni elementu, kas mīkstina pārkāpuma smagumu, piemēram, to, ka kopš 2010. gada ENAE vairs neveic nekādu darbību civilajā jomā un tādējādi vairs nerada nekādu konkurences spiedienu uz citiem kuģubūves nozares uzņēmumiem. Tā arī norāda uz vairākām problēmām, ar ko tā saskārās, izpildot Lēmumu 2009/610, to skaitā it īpaši ICC šķīrējtiesas 2017. gada 27. jūnija nolēmumu. Visbeidzot, tā apstrīd apgalvoto tās īstenoto prettiesiskās rīcības atkārtošanu valsts atbalsta jomā. Šo iemeslu dēļ tā uzskata, ka smaguma un ilguma koeficienti nevar būt lielāki par “1”.

105

Saistībā ar maksātspēju Grieķijas Republika uzskata, pirmkārt, ka “n” faktors ir atjaunināms, izmantojot jaunākos finanšu datus. Šajā ziņā šī dalībvalsts apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā reālo Grieķijas ekonomikas stāvokli, un it īpaši, ka minētajā dalībvalstī joprojām tiek īstenota makroekonomikas korekcijas programma, jo tā nevar sevi efektīvi finansēt finanšu tirgos.

106

Otrkārt, Grieķijas Republika uzskata, ka “n” faktors nav aprēķināts pareizi, jo kopš 2017. gada 1. aprīļa ar Līgumu ir galīgi atcelta svērto balsu sistēma Padomē, to aizstājot ar dalībvalstu un iedzīvotāju skaita dubultā vairākuma sistēmu, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij Padomē ir tikai viena balss. Tādējādi Grieķijas Republika uzskata, ka dalībvalstis, kuru iedzīvotāju skaits un IKP ir savstarpēji līdzīgi, ir cietušas nopietnu ietekmes samazinājumu Padomē.

107

Vispirms jāatgādina, ka katrā lietā Tiesai, ņemot vērā konkrētās izskatāmās lietas apstākļus, kā arī tās ieskatā vajadzīgo pārliecināšanas un atturēšanas pakāpi, ir jānosaka atbilstošas finansiālās sankcijas, lai tostarp novērstu analoģisku Savienības tiesību pārkāpumu atkārtošanos (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 63. punkts),

108

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru kavējuma naudas noteikšana principā ir attaisnojama tikai tad, ja pienākumu neizpilde, kuras pamatā ir iepriekšējā sprieduma neizpilde, turpinās līdz faktu pārbaudei Tiesā (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 64. punkts),

109

Šajā gadījumā Grieķijas Republika apgalvo, ka faktu pārbaudes Tiesā brīdī tā bija izpildījusi 2010. gada 1. decembra vēstulē detalizēti aprakstītās saistības un Lēmumu 2009/610.

110

Šajā ziņā Grieķijas Republika norāda, ka tā ir iesniegusi savus prasījumus ENAE īpašajam administratoram īpašās pārvaldīšanas procedūras ietvaros un ka tā ir nodevusi īpašumtiesības uz ABK 266 zemesgabalu, tostarp sauso doku, kura izmantošanas tiesības tai tika piešķirtas ar koncesiju, kā arī tā priekšpusē atrodošos piekrastes daļu.

111

Pirmkārt, runājot par argumentāciju saistībā ar prasījumu iesniegšanu, šajā lietā ir acīmredzams, ka faktu pārbaudes Tiesā brīdī Grieķijas Republika nebija iekļāvusi prasījumu sarakstā ar attiecīgā atbalsta atmaksāšanu saistītos prasījumus. Proti, no lietas materiāliem neizriet, ka īpašais administrators būtu iekļāvis šos prasījumus prasījumu sarakstā. Turklāt saskaņā ar Likuma Nr. 4307/2014 77. pantu formāla iekļaušana prasījumu sarakstā tiek veikta pēc attiecīgā uzņēmuma aktīvu nodošanas, kas izriet no īpašās pārvaldīšanas, kura ir tikusi piemērota šim uzņēmumam, nevis pirms minētās nodošanas. Nav strīda par to, ka šāda aktīvu nodošana nav notikusi. Līdz ar to Grieķijas Republika nevar pamatoti apgalvot, ka tā ar 2018. gada 22. marta paziņojumu par prasījumu īpašās pārvaldīšanas procedūras ietvaros ir iesniegusi savus prasījumus ENAE īpašajam administratoram.

112

Katrā ziņā ar attiecīgā atbalsta atmaksāšanu saistīto prasījumu iekļaušanu prasījumu sarakstā pašu par sevi vien nav pietiekami, lai izpildītu pienākumu izpildīt spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde (spriedums, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija, C‑610/10, EU:C:2012:781, 103. punkts). Šāda iekļaušana sarakstā principā ir uzskatāma par piemērotu pasākumu, ar kura palīdzību var izbeigt konkurences izkropļošanu, ar nosacījumu, ka šādam pasākumam seko vai nu minētā atbalsta summu atgūšana pilnā apmērā, vai arī uzņēmuma likvidēšana un tā darbības galīga izbeigšana gadījumā, ja bankrota procedūras ietvaros tomēr nav bijis iespējams īstenot minēto atgūšanu (spriedums, 2018. gada 17. janvāris, Komisija/Grieķija, C‑363/16, EU:C:2018:12, 42. punkts).

113

Otrkārt, runājot par argumentāciju saistībā ar īpašumtiesību uz ABK 266 zemesgabalu nodošanu, pietiek precizēt, ka katrā ziņā runa ir tikai par daļēju atgūšanas pienākuma izpildi. Ar šo nodošanu pašu par sevi vien netiek nodrošināta pilnīga attiecīgā valsts atbalsta atgūšana, nedz arī visu 2010. gada 1. decembra vēstulē detalizēti aprakstīto saistību ievērošana.

114

Līdz ar to Grieķijas Republika nevar apgalvot, ka brīdī, kad Tiesa izvērtēja faktus, tā bija veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde.

115

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Grieķijas Republikai pārmestā pienākumu neizpilde ir turpinājusies līdz brīdim, kad Tiesa izvērtēja faktus šajā lietā.

116

Šādos apstākļos kavējuma naudas piespriešana Grieķijas Republikai ir finansiāli piemērots veids, lai mudinātu to veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izbeigtu konstatēto pienākumu neizpildi un nodrošinātu pilnīgu tā sprieduma izpildi, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde.

117

Pastāvīgā judikatūra ir tāda, ka kavējuma nauda ir jānosaka atkarībā no pārliecināšanas pakāpes, kas nepieciešama, lai dalībvalsts, kas neizpilda spriedumu par pienākumu neizpildi, mainītu savu rīcību un izbeigtu pārkāpumu, kurā tā tiek vainota (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 68. punkts),

118

Īstenojot savu novērtējuma brīvību šajā jomā, Tiesai kavējuma nauda ir jānosaka tā, lai tā būtu, pirmkārt, piemērota apstākļiem un, otrkārt, samērīga ar konstatēto pienākumu neizpildi, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 69. punkts),

119

Komisijas priekšlikumi par kavējuma naudu Tiesai nav saistoši, un tie ir izmantojami tikai kā pamats noderīgai atsaucei. Tāpat arī pamatnostādnes, tādas kā tās, kas ir ietvertas Komisijas paziņojumos, nav saistošas Tiesai, bet palīdz nodrošināt šīs iestādes veiktās rīcības pārskatāmību, paredzamību un tiesisko drošību, kad šī iestāde izsaka priekšlikumus Tiesai. Uz LESD 260. panta 2. punktu balstītā tiesvedībā par dalībvalsts pienākumu neizpildi, kas turpina pastāvēt, lai gan šī pienākumu neizpilde jau ir atzīta ar pirmo spriedumu, kas pasludināts, pamatojoties uz LESD 258. pantu vai LESD 108. panta 2. punktu, Tiesai ir jāsaglabā brīvība noteikt uzlikto kavējuma naudu apmērā un veidā, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai stimulētu šo dalībvalsti izbeigt no pirmā Tiesas sprieduma izrietošo pienākumu neizpildi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 70. punkts).

120

Lai noteiktu kavējuma naudas apmēru, pamatkritēriji, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu pēdējās minētās piespiedu iedarbību nolūkā panākt Savienības tiesību vienotu un efektīvu piemērošanu, principā ir pārkāpuma smagums, tā ilgums un attiecīgās dalībvalsts maksātspēja. Piemērojot šos kritērijus, īpaši ir jāņem vērā tas, kā pienākumu neizpilde ietekmē privātās un sabiedrības intereses, kā arī tas, cik steidzami ir mudināt attiecīgo dalībvalsti izpildīt tās pienākumus (spriedums, 2018. gada 31. maijsKomisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 71. punkts),

121

Pirmām kārtām, saistībā ar pārkāpuma smagumu ir jāuzsver, kā to secinājumu 124. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ka Līguma tiesību normām valsts atbalsta jomā ir fundamentāls raksturs.

122

Proti, tiesību normas, kas ir Lēmuma 2009/610 un sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, priekšmets, iemieso vienu no pamatuzdevumiem, kas Eiropas Savienībai uzticēti saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu, proti, iekšējā tirgus izveide, kā arī 27. protokolam par iekšējo tirgu un konkurenci, kas, piemērojot LES 51. pantu, ir Līgumu neatņemama sastāvdaļa un saskaņā ar kuru iekšējais tirgus ietver sistēmu, ar kuru tiek nodrošināts, ka konkurence netiek izkropļota.

123

To Savienības tiesību normu nozīmīgums, kas pārkāptas tādā lietā kā šī, tostarp izpaužas tajā, ka ar atbalsta, kas atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, atgūšanu tiek novērsts konkurences izkropļojums, kuru izraisījusi konkurētspējas priekšrocība, ko sniedzis minētais atbalsts, un ka ar šo atgūšanu saņēmējs zaudē priekšrocību, kas tam bijusi tirgū salīdzinājumā ar tā konkurentiem (spriedums, 2012. gada 11. decembris, Komisija/Spānija, C‑610/10, EU:C:2012:781, 127. punkts).

124

Saistībā ar šobrīd izskatāmajā lietā konstatēto pienākumu neizpildi ir jāatgādina, pirmkārt, ka Grieķijas Republika nav nedz pilnībā atguvusi attiecīgo valsts atbalstu, nedz ir ievērojusi 2010. gada 1. decembra vēstulē detalizēti aprakstītās saistības. Tomēr, ievērojot šī sprieduma 118. punktā atgādināto principu, saskaņā ar kuru kavējuma nauda ir jāpielāgo lietas apstākļiem un tai jābūt samērīgai ar konstatēto pārkāpumu, ir jāņem vērā, ka ENAE, kuru pārstāv tās īpašais administrators, ir nodevusi ETAD īpašumtiesības uz ABK 266 zemesgabalu, tostarp sauso doku, kura izmantošanas tiesības tai tika piešķirtas ar koncesiju, kā arī tā priekšpusē atrodošos piekrastes daļu, un ka šis zemesgabals veido būtisku ENAE civilo aktīvu daļu.

125

Otrkārt, ir jāuzsver neatgūtā atbalsta summas ievērojamais raksturs. Proti, kā secinājumu 125. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, atgūstamā summa turpina pieaugt par piemērojamajiem procentiem, un tiesas sēdes laikā tā bija sasniegusi 670 miljonus euro, proti, tā ir vairāk nekā 2,6 reizes lielāka par sākotnējo summu.

126

Treškārt, ir jāņem vērā, ka kuģubūves tirgus ir pārrobežu tirgus. Šī ekonomikas nozare pastāv gandrīz visās dalībvalstīs. Līdz ar to nesaderīgā un neatgūtā atbalsta radītās nelabvēlīgās sekas ietekmētu ne tikai Grieķijā, bet arī pārējā Savienības daļā izvietotos uzņēmumus.

127

Ceturtkārt, saistībā ar Grieķijas Republikas argumentu, ka pastāv pakāpuma smagumu mīkstinoši apstākļi, it īpaši tādas grūtības kā ENAE likti šķēršļi un tās pilnīga nesadarbošanās, īstenojot 2010. gada 1. decembra vēstulē detalizēti aprakstītās saistības, kā arī ICC šķīrējtiesas 2017. gada 27. jūnija nolēmuma radītās sekas, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru juridiskas, politiskas vai praktiskas grūtības, ar kurām attiecīgā dalībvalsts ir saskārusies, īstenojot lēmumu par nelikumīgā atbalsta atgūšanu, neveicot nekādas reālas darbības, lai atgūtu atbalstu no attiecīgajiem uzņēmumiem, un nepiedāvājot Komisijai nekādus alternatīvus lēmuma īstenošanas risinājumus, ar kuriem šīs grūtības varētu pārvarēt, nevar attaisnot to, ka šī dalībvalsts neizpilda pienākumus, kas tai izriet no Savienības tiesību aktiem. Tas pats attiecas uz apgalvotajām iekšējām problēmām, kas radušās saistībā ar Komisijas lēmuma izpildi (spriedums, 2017. gada 9. novembris, Komisija/Grieķija, C‑481/16, nav publicēts, EU:C:2017:845, 29. punkts). Līdz ar to šādos apstākļos Grieķijas Republikas norādītās grūtības šajā lietā nevar atzīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

128

Visbeidzot, ir jākonstatē šīs dalībvalsts valsts atbalsta jomā īstenotās prettiesiskās rīcības atkārtošanās. Proti, Grieķijas Republikai ir ticis piespriests sods, pirmkārt, saistībā ar prasību, kas atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam tika celta par to lēmumu neīstenošanu, ar kuriem uzdots atgūt atbalstu, lietās, kurās tika taisīts 2012. gada 1. marta spriedums Komisija/Grieķija (C‑354/10, nav publicēts, EU:C:2012:109), 2013. gada 17. oktobra spriedums Komisija/Grieķija (C‑263/12, nav publicēts, EU:C:2013:673), 2017. gada 9. novembra spriedums Komisija/Grieķija (C‑481/16, nav publicēts, EU:C:2017:845) un 2018. gada 17. janvāra spriedums Komisija/Grieķija (C‑363/16, EU:C:2018:12), kā arī, otrkārt, saistībā ar prasību, kas atbilstoši EKL 228. panta 2. punkta trešajai daļai tika celta lietā, kurā tika taisīts 2009. gada 7. jūlija spriedums Komisija/Grieķija (C‑369/07, EU:C:2009:428).

129

Jākonstatē, ka šajā lietā Līguma tiesību normu valsts atbalsta jomā pārkāpums ir nozīmīgs.

130

Otrām kārtām, runājot par pārkāpuma ilgumu, tas ir jāvērtē, ņemot vērā to brīdi, kurā Tiesa izvērtē faktus, nevis to, kad Komisija vērsusies Tiesā (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 78. punkts),

131

Šādos apstākļos, tā kā Grieķijas Republika nav varējusi pierādīt, ka tā ir izbeigusi tās pienākuma pilnībā izpildīt spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, nepildīšanu, ir jāuzskata, ka minētā nepildīšana ir turpinājusies vairāk nekā sešus gadus pēc minētā sprieduma pasludināšanas, kas ir ievērojams laikposms.

132

Trešām kārtām, saistībā ar maksātspēju un it īpaši Komisijas priekšlikumu reizināt pamatsummu ar īpašu Grieķijas Republikai piemērojamu koeficientu, Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka šī aprēķina metode ir piemērots instruments, lai atspoguļotu attiecīgās valsts maksātspēju, vienlaikus saglabājot saprātīgu atšķirību starp dažādām dalībvalstīm (spriedums, 2009. gada 7. jūlijs, Komisija/Grieķija,C‑369/07, EU:C:2009:428, 123. punkts).

133

Proti, kā secinājumu 132. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, Tiesa konsekventi ir piekritusi, ka, aprēķinot finansiālās sankcijas, ir ņemams vērā attiecīgās dalībvalsts IKP un tās balsu skaits Padomē (šajā nozīmē skat. spriedumus 2000. gada 4. jūlijs, Komisija/Grieķija, C‑387/97, EU:C:2000:356,88. punkts; 2003. gada 25. novembris, Komisija/Spānija, C‑278/01, EU:C:2003:635, 59. punkts; 2008. gada 10. janvāris, Komisija/Portugāle, C‑70/06, EU:C:2008:3, 48. punkts, un 2009. gada 4. jūnijs, Komisija/Grieķija, C‑109/08, EU:C:2009:346, 42. punkts).

134

Saistībā ar IKP kritēriju no Tiesas judikatūras izriet, ka ir jāņem vērā dalībvalsts IKP jaunākās attīstības tendences, kādas tās ir brīdī, kad Tiesa izvērtē faktus (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).

135

Līdz ar to ir jāņem vērā, pirmkārt, ka Grieķijas Republikas IKP laikā no 2010. līdz 2016. gadam ir samazinājies par vairāk nekā 25 % un, otrkārt, ka 2017. gadā IKP pirmoreiz kopš 2007. gada ir palielinājies. Tiesa, nosakot kavējuma naudas apmēru, tādējādi ir atbilstoši ņēmusi vērā šīs ekonomiskās krīzes nozīmīgumu.

136

Saistībā ar kritēriju par balsu skaitu, kāds dalībvalstij ir Padomē, ir jāprecizē, ka atbilstoši 36. protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 1. punktam kopš 2014. gada 1. novembra spēkā ir stājusies jauna kvalificēta balsu vairākuma sistēma – dubults balsu vairākums.

137

Saskaņā ar šī protokola 3. panta 2. punktu dalībvalstis vēl līdz 2017. gada 31. martam var lūgt balsojumu, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošo kvalificēta balsu vairākuma noteikumu.

138

Tādējādi kopš 2017. gada 1. aprīļa svērto balsu sistēma ir aizstāta ar dubulto balsu vairākuma sistēmu, saskaņā ar kuru kvalificēts balsu vairākums ir sasniegts, ja ir saņemts vismaz 55 % Padomes locekļu atbalsts vai 72 % Padomes locekļu atbalsts, ja priekšlikumu nav izvirzījusi Komisija vai Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un ja tie pārstāv vismaz 65 % no Savienības iedzīvotāju skaita.

139

Ņemot vērā jaunās dubultā vairākuma sistēmas noteikumus un tās atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo svērto balsu sistēmu, jaunā dubultā vairākuma sistēma nav tieši transponējama attiecībā uz sodu aprēķināšanas mehānismu un tādējādi ar to šajā ziņā nevar faktiski tikt aizstāta iepriekš spēkā esošā svērto balsu sistēma.

140

Kā secinājumu 140. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, jaunā dubultā vairākuma sistēma nesniedz nevienu apmierinošu kritēriju dalībvalstu maksātspējas noskaidrošanai.

141

Turklāt ir jānorāda, ka Tiesa savā judikatūrā pēc 2017. gada 1. aprīļa, kas ir datums, sākot no kura iepriekšējā svērto balsu sistēma vairs nav piemērojama, izvērtējot dalībvalstu maksātspēju, ņem vērā tikai attiecīgās dalībvalsts IKP (spriedumi, 2018. gada 22. februāris, Padome/Grieķija, C‑328/16, EU:C:2018:98, un 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358).

142

Šajā kontekstā, izvērtējot Grieķijas Republikas maksātspēju, nav jāņem vērā kritērijs par to balsu skaitu, kas šai dalībvalstij ir Padomē, vai arī jaunā dubultā vairākuma sistēma, bet ir jābalstās uz minētās dalībvalsts IKP kā uz noteicošo faktoru.

143

Saistībā ar kavējuma naudas periodiskumu ir jāņem vērā Grieķijas Republikas norādītais attiecīgā atbalsta atgūšanas darbību specifiskums.

144

Grieķijas Republikai, acīmredzami, būs ļoti grūti īsā termiņā pilnībā izpildīt Lēmumu 2009/610 un tādējādi arī spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, ņemot vērā, ka ar to saistītās darbības nevar būt momentānas un to ietekme var nebūt uzreiz jūtama.

145

Ņemot vērā šo īpatnību, ir paredzams, ka minētā dalībvalsts var būtiski paaugstināt Lēmuma 2009/610 izpildes līmeni, tomēr noteiktajā termiņā to neizpildot pilnībā.

146

No tā izriet, ka iespējamo konstatējumu par attiecīgā pārkāpuma izbeigšanos var izdarīt tikai tā laikposma beigās, kurā var izvērtēt visus sasniegtos rezultātus.

147

Līdz ar to ir jānosaka reizi sešos mēnešos maksājama kavējuma nauda, lai ļautu Komisijai izvērtēt šī sprieduma izpildes pasākumu virzību, ņemot vērā attiecīgā laikposma beigās pastāvošo situāciju.

148

Tādējādi Grieķijas Republikai ir jāpiespriež samaksāt Komisijai kavējuma naudu 7294000 EUR apmērā par katru sešu mēnešu kavējumu to pasākumu īstenošanā, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz tā pilnīgai izpildei.

149

Attiecībā uz naudas soda summu Komisija iesaka Tiesai to noteikt, sareizinot noteiktu dienas summu ar to dienu skaitu, kurās pārkāpums turpinājies.

150

Naudas soda aprēķināšanai Komisija iesaka piemērot to pašu smaguma koeficientu un to pašu “n” faktoru kā kavējuma naudas gadījumā. Savukārt pamatsumma naudas soda aprēķināšanai tiktu noteikta 220 EUR dienā. Atšķirībā no kavējuma naudas aprēķina ilguma koeficientu nepiemēro, jo pārkāpuma ilgums jau ir ņemts vērā, summu par dienu reizinot ar pārkāpuma ilgumu dienās.

151

Uz šā pamata Komisija ierosina noteikt naudas sodu, ko aprēķina, summu 3828 EUR reizinot ar to dienu skaitu, kas pagājušas laikposmā no sprieduma, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, pasludināšanas līdz dienai, kad dalībvalsts būs izpildījusi savus pienākumus, vai, neizpildes gadījumā, līdz šobrīd izskatāmajā lietā taisāmā sprieduma pasludināšanas dienai.

152

Grieķijas Republika nav izvirzījusi nevienu konkrētu argumentu attiecībā uz naudas sodu. Tā kā naudas soda aprēķināšanai Komisija izmanto tādus pašus kritērijus kā aprēķinot kavējuma naudu, piemēram, pārkāpuma smagumu un ilgumu, ir jāņem vērā Grieķijas Republikas izteiktie argumenti saistībā ar kavējuma naudu.

153

Vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa, īstenojot savu novērtējuma brīvību, kas tai ir piešķirta attiecīgajā jomā, var kumulatīvi noteikt kavējuma naudu un naudas sodu (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 96. punkts),

154

Naudas soda piespriešanai un šā soda iespējamā apmēra noteikšanai katrā lietā ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi gan saistībā ar konstatētās pienākumu neizpildes īpatnībām, gan tās dalībvalsts, uz kuru attiecas saskaņā ar LESD 260. pantu uzsāktā procedūra, pašas nostāja. Šajā ziņā minētajā tiesību normā Tiesai ir paredzēta plaša rīcības brīvība, lai lemtu par šādas sankcijas piemērošanu vai nepiemērošanu un vajadzības gadījumā noteiktu tās apmēru (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 97. punkts),

155

Šajā lietā visi ar konstatēto pienākumu neizpildi saistītie tiesību un faktiskie apstākļi ir norāde uz to, ka, lai efektīvi novērstu tādu pašu Savienības tiesību normu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē, var būt nepieciešams tāds atturošs pasākums kā piespriešana samaksāt naudas sodu.

156

Šādos apstākļos Tiesai, īstenojot savu novērtējuma brīvību, šī naudas soda apmērs ir jānosaka, pirmkārt, atbilstoši apstākļiem un, otrkārt, samērīgi pieļautajam pārkāpumam (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 99. punkts),

157

Šajā ziņā atbilstošo faktoru vidū ir tādi elementi kā konstatētā pārkāpuma smagums un laikposms, kurā tas turpinājies, kopš pasludināts spriedums, ar ko tas ir konstatēts (spriedums, 2018. gada 31. maijs, Komisija/Itālija, C‑251/17, nav publicēts, EU:C:2018:358, 100. punkts),

158

Vērā ņemamie lietas apstākļi izriet it īpaši no šī sprieduma 120.–142. punktā ietvertajiem apsvērumiem attiecībā uz pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī attiecīgās dalībvalsts maksātspēju.

159

Ņemot vērā visus šos apstākļus, šajā lietā, nosakot naudas sodu 10000000 EUR apmērā, kas Grieķijas Republikai jāsamaksā ir veikts atbilstošs lietas apstākļu novērtējums.

160

Līdz ar to ir jāpiespriež Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai naudas sodu 10000000 EUR apmērā.

161

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā ir atzīta pienākumu neizpilde, jāpiespriež Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež: