This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62017CA0630
Case C-630/17: Judgment of the Court (Second Chamber) of 14 February 2019 (request for a preliminary ruling from the Općinski sud u Rijeci — Croatia) — Anica Milivojević v Raiffeisenbank St. Stefan-Jagerberg-Wolfsberg eGen (Reference for a preliminary ruling — Articles 56 and 63 TFEU — Freedom to provide services — Free movement of capital — National legislation providing that credit agreements featuring international elements concluded with a non-authorised lender are invalid — Regulation (EU) No 1215/2012 — Article 17(1) — Credit agreement concluded by a natural person with a view to the provision of tourist accommodation services — Concept of ‘consumer’ — Article 24, point 1 — Exclusive jurisdiction in matters relating to rights in rem in immovable property — Action for invalidity of a credit agreement and seeking the removal from the land register of the entry of a security interest)
Lieta C-630/17: Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 14. februāra spriedums (Općinski Sud u Rijeci (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anica Milivojević/Raiffeisenbank St. Stefan-Jagerberg-Wolfsberg eGen (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 56. un 63. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Kapitāla brīva aprite — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tāda kredītlīgumu ar starptautiskiem elementiem spēkā neesamība, kas ir noslēgti ar nelicencētu kreditoru — Regula (ES) Nr. 1215/2012 — 17. panta 1. punkts — Kredītlīgums, ko ir noslēgusi fiziska persona, lai sniegtu tūristu izmitināšanas pakalpojumus — Jēdziens “patērētājs” — 24. panta 1. punkts — Izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu — Prasība atzīt kredītlīgumu par spēkā neesošu un no Zemesgrāmatas svītrot ierakstu par liettiesisku nodrošinājumu)
Lieta C-630/17: Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 14. februāra spriedums (Općinski Sud u Rijeci (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anica Milivojević/Raiffeisenbank St. Stefan-Jagerberg-Wolfsberg eGen (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 56. un 63. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Kapitāla brīva aprite — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tāda kredītlīgumu ar starptautiskiem elementiem spēkā neesamība, kas ir noslēgti ar nelicencētu kreditoru — Regula (ES) Nr. 1215/2012 — 17. panta 1. punkts — Kredītlīgums, ko ir noslēgusi fiziska persona, lai sniegtu tūristu izmitināšanas pakalpojumus — Jēdziens “patērētājs” — 24. panta 1. punkts — Izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu — Prasība atzīt kredītlīgumu par spēkā neesošu un no Zemesgrāmatas svītrot ierakstu par liettiesisku nodrošinājumu)
OV C 131, 8.4.2019, p. 11–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
8.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 131/11 |
Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 14. februāra spriedums (Općinski Sud u Rijeci (Horvātija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Anica Milivojević/Raiffeisenbank St. Stefan-Jagerberg-Wolfsberg eGen
(Lieta C-630/17) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 56. un 63. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Kapitāla brīva aprite - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tāda kredītlīgumu ar starptautiskiem elementiem spēkā neesamība, kas ir noslēgti ar nelicencētu kreditoru - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 17. panta 1. punkts - Kredītlīgums, ko ir noslēgusi fiziska persona, lai sniegtu tūristu izmitināšanas pakalpojumus - Jēdziens “patērētājs” - 24. panta 1. punkts - Izņēmuma jurisdikcija lietās, kuru priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu - Prasība atzīt kredītlīgumu par spēkā neesošu un no Zemesgrāmatas svītrot ierakstu par liettiesisku nodrošinājumu)
(2019/C 131/13)
Tiesvedības valoda — horvātu
Iesniedzējtiesa
Općinski Sud u Rijeci
Pamatlietas puses
Prasītāja: Anica Milivojević
Atbildētāja: Raiffeisenbank St. Stefan-Jagerberg-Wolfsberg eGen
Rezolutīvā daļa
|
1) |
LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kura sekas ir tādas, ka kredītlīgumi un uz šādiem līgumiem balstīti juridiski akti, kas šīs dalībvalsts teritorijā ir noslēgti starp parādniekiem un kreditoriem, kuri ir dibināti citā dalībvalstī un kuriem nav pirmās dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtas licences, lai varētu veikt darbību tās teritorijā, nav spēkā kopš to noslēgšanas dienas, pat ja tie ir noslēgti pirms minētā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā. |
|
2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 4. panta 1. punkts un 25. pants nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā strīdos par kredītlīgumiem ar starptautiskiem elementiem, kuri ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, parādniekiem ir ļauts celt prasību pret kreditoriem, kuriem nav šīs dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtas licences, lai varētu veikt darbību tās teritorijā, vai nu tās valsts tiesās, kuras teritorijā ir pēdējo minēto juridiskā adrese, vai arī tās valsts tiesās, kurā ir parādnieku domicils vai juridiskā adrese, un jurisdikcija izskatīt prasību, ko minētie kreditori ir cēluši pret parādniekiem, ir paredzēta tikai tās valsts tiesām, kuras teritorijā ir šo parādnieku domicils, neatkarīgi no tā, vai šie parādnieki ir patērētāji vai profesionāļi. |
|
3) |
Regulas Nr. 1215/2012 17. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka parādnieks, kurš ir noslēdzis kredītlīgumu, lai veiktu atjaunošanas darbus nekustamajā īpašumā, kas ir viņa domicils, ar mērķi sniegt tajā tūristu izmitināšanas pakalpojumus, nevar tikt kvalificēts kā “patērētājs” šīs tiesību normas izpratnē, ja vien, ņemot vērā tā darījuma kontekstu kopumā, saistībā ar kuru šis līgums ir noslēgts, pēdējam minētajam nav tik niecīga saikne ar šo profesionālo darbību, ka ir acīmredzams, ka minētais līgums ir noslēgts galvenokārt privātiem mērķiem, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
|
4) |
Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 1. punkta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka par prasību “jautājumos par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma prasība no Zemesgrāmatas svītrot hipotēku, kura ir izveidota attiecībā uz nekustamo īpašumu, bet šajā jēdzienā neietilpst prasība par spēkā neesošu atzīt kredītlīgumu un notariāli apstiprinātu aktu, kas attiecas uz hipotēkas izveidi no šī līguma izrietošā kredīta nodrošinājumam. |