—

Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 2015/1589 1. panta d) punktu un LESD 107. panta 1. punktu, jo tā apstrīdēto pasākumu nepamatoti esot kvalificējusi kā valsts atbalsta shēmu. Apstrīdēto atbalstu nevar piešķirt, pamatojoties tikai uz Wetboek van de inkomstenbelastingen van 1992 (1992. gada Ienākumu nodokļu kodekss) 185. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo šīs normas piemērošanai ir nepieciešami papildus īstenošanas pasākumi;

—

Komisija esot pārkāpusi LESD 296. pantu, jo Komisijas norādītajā pamatojumā ir pretrunas. Pretruna ir apstāklī, ka Komisija nepaskaidro, kādēļ selektivitātes kritērija pārbaudē tā uzskata, ka iepriekšējie [nodokļu] lēmumi tieši neizriet no Wetboek van de inkomstenbelastingen van 1992 185. panta 2. punkta b) apakšpunkta, savukārt, pārbaudot atbalsta shēmas pastāvēšanu, tā uzskata, ka minētās normas piemērošanai nav nepieciešami nekādi papildu īstenošanas pasākumi.

—

Komisija neesot pārbaudījusi, vai apstrīdētās atbalsta shēmas rezultātā attiecīgajiem uzņēmumiem tiešām tiek radīta priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Taču šis priekšnoteikums esot būtisks valsts atbalstam, un tādēļ Komisijai tas esot bijis jāpārbauda, pirms konstatēt valsts atbalsta pastāvēšanu, jo pretējā gadījumā tā neizpilda tai LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu.

—

Beļģijas valsts, prasītājai adresējot apstrīdēto lēmumu, esot rīkojusies kā faktisks tirgus ekonomikas dalībnieks. Tādējādi Beļģijas valsts esot prasītājā ieguldījusi līdzekļus, noteiktā apmērā piešķirot nodokļu atlaidi, jo, pamatojoties uz prasītājai izvirzītajiem nosacījumiem, tā varēja sagaidīt, ka tam no ekonomiskā viedokļa būs laba atdeve. Ņemot vērā, ka privātā ieguldītāja kritērijs nav izņēmums, Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu un neesot izpildījusi tai LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neesot pārbaudījusi, vai ir izpildīts privātā ieguldītāja kritērijs.

—

Wetboek van de inkomstenbelastingen van 1992 185. panta 2. punkta b) apakšpunkts un no tā izrietošā virspeļņas atbrīvošanas no nodokļiem sistēma ir pieejama visiem uzņēmumiem, kuri atrodas pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, un kuru darbības ietilpst apstrīdētā pasākuma piemērošanas jomā. Apstrīdētais pasākums tādējādi neaprobežojas tikai ar noteiktiem uzņēmumiem, kurus var definēt tikai pēc īpašām pazīmēm, un tādēļ tas nav selektīvs LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

—

Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka virspeļņas atbrīvojums no nodokļa nav pamatregulējuma apakšsadaļa. Virspeļņas atbrīvošana no nodokļa, pamatojoties uz sinerģijas un apjomradītiem ietaupījumiem, piemērojot “arm’s length” principu, ir noteikumu par visu ar nodokli apliekamo peļņu neatņemama apakšsadaļa un tādēļ to nevar aplūkot kā atkāpi no pamatregulējuma, kuras rezultātā rodas selektivitāte.

—

Komisija nevarot pierādīt, ka Beļģijas Rulingcommissie, piemērojot Wetboek van de inkomstenbelastingen van 1992 185. panta 2. punkta d) apakšpunktu, nesaistītu uzņēmumu darījuma principu ir piemērojusi nepareizi. Komisijas argumentācija neesot saskanīga, un tā esot ņēmusi vērā svarīgus elementus, taču tie esot acīmredzami pretrunīgi un tiem trūkst nepieciešamā saskanīguma.