Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 29. februāra spriedumu lietā T-254/12 Kühne + Nagel International AG u.c./Eiropas Komisija 2016. gada 10. maijā iesniedza Kühne + Nagel International AG u.c.

(Lieta C-261/16 P)

(2016/C 251/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Kühne + Nagel International AG, Kühne + Nagel Management AG, Kühne + Nagel Ltd, Kühne + Nagel Ltd, Kühne + Nagel Ltd (pārstāvji – U. Denzel, C. von Köckritz un C. Klöppner, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza piecus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi balstījusies uz to, ka rīcība pret NES un AMS bija pretrunā LESD 101. pantam. LESD 101. pants šai rīcībai neesot bijis piemērojams, jo ar to neesot bijis iespējams ietekmēt starpvalstu tirdzniecību.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējām uzliktā naudas soda apmērs esot ticis noteikts kļūdaini. Esot ticis konstatēts, ka rīcība ir pretrunā aizliegtās vienošanās regulējošiem noteikumiem attiecībā uz dažiem maksājumiem (“fees” vai “surcharges”). To ņemot vērā, Vispārējai tiesai uzliekamais naudas sods esot bijis jāaprēķina, pamatojoties tikai uz tobrīd no šiem maksājumiem saņemtajām summām. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Komisija, iekļaujot naudas soda aprēķinā citas summas (it paši pārvadājumu maksu), ir pārkāpusi Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai 13. punktu. Tā kā Vispārējā tiesa netieši piemēroja to pašu metodi arī, īstenojot savu neierobežoto pārbaudes veikšanas kompetenci, tā šo kompetenci pati esot piemērojusi nepareizi.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. K+N – atšķirībā no citiem pārvadātājiem – nedarbojas atbilstoši konsolidācijas modelim, bet no ekonomiskā aspekta vairāk nekā 90 % darījumos iesaistās kā klasisks starpnieks. Šo diezgan būtisko darbības modeļa atšķirību dēļ Vispārējai tiesai esot bijis jānošķir situācijas un tā neesot drīkstējusi vienādi rīkoties atšķirīgās situācijās. Vispārējai tiesai it īpaši esot bijis jāatceļ Komisijas veiktais naudas soda aprēķins un jāuzliek prasītājām naudas sods, pamatojoties tikai uz tobrīd no “fees” vai “surcharges” saņemtajām summām.

Ceturtkārt, Vispārējās tiesas uzliktais naudas sods esot pilnīgi nesamērīgs. Vispārējās tiesas noteiktais naudas sods esot acīmredzami pārmērīgs un neesot attaisnojams ar preventīviem iemesliem.

Piektkārt, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi Air Transport Exemption un tādēļ esot kļūdaini atzinusi, ka NES un AMS ir piemērojams LESD 101. pants.