This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62016CN0069
Case C-69/16 P: Appeal brought on 5 February 2016 by Cellnex Telecom S.A. and Retevisión I, S.A. against the judgment of the General Court (Fifth Chamber) delivered on 26 November 2015 in Case T-541/13, Abertis Telecom S.A. and Retevisión I v Commission
Lieta C-69/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedumu lietā T-541/13 Abertis Telecom un Retevisión I/Komisija 2016. gada 5. februārī iesniedza Cellnex Telecom S.A. un Retevisión I, S.A.
Lieta C-69/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedumu lietā T-541/13 Abertis Telecom un Retevisión I/Komisija 2016. gada 5. februārī iesniedza Cellnex Telecom S.A. un Retevisión I, S.A.
OV C 118, 4.4.2016, p. 17–18
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
4.4.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 118/17 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedumu lietā T-541/13 Abertis Telecom un Retevisión I/Komisija 2016. gada 5. februārī iesniedza Cellnex Telecom S.A. un Retevisión I, S.A.
(Lieta C-69/16 P)
(2016/C 118/20)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Cellnex Telecom S.A., agrākā Abertis Telecom S.A., un Retevisión I, S.A. (pārstāvji – J. L. Buendía Sierra y A. Lamadrid de Pablo, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un SES Astra
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 26. novembra spriedumu; |
|
— |
galīgi izspriest lietu prasībā par Komisijas 2013. gada 19. jūnija lēmuma (1) atcelšanu un atcelt minēto lēmumu; |
|
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pārsūdzētajā spriedumā tika atstāts negrozīts Komisijas lēmums par valsts atbalstu saistībā ar vairākiem pasākumiem, ko Spānijas valsts iestādes veikušas, lai nodrošinātu, ka digitālās zemes televīzijas (DZT) signāls nonāk līdz tās teritorijas attālākajiem apvidiem, kurus apdzīvo tikai 2,5 % iedzīvotāju. Šajā lēmumā ir atzīts, ka bez valsts iejaukšanās šis pakalpojums tirgū būtībā netiktu nepiedāvāts, taču tik un tā apstrīdēts, ka tas ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk tekstā – “PVTN”), jo no formālā viedokļa valsts iestādes to neesot “skaidri” definējušas un uzticējušas. Tajā piebilsts, ka, organizējot PVTN, šīs iestādes jebkurā gadījumā neesot bijušas tiesīgas izvēlēties kādu konkrētu tehnoloģiju.
Pirmais un vienīgais apelācijas pamats: kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot LESD 14. pantu, 106. panta 2. punktu un 107. panta 1. punktu un LESD 26. protokolu par sabiedriskiem pakalpojumiem un LESD 29. protokolu par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.
Pārsūdzētais spriedums esot kļūdains tostarp tāpēc, ka tajā:
|
— |
skaidri pārkāpta “acīmredzamas kļūdas” robeža, izvērtējot dažādos tiesību aktus, kuros valsts iestādes definējušas un uzticējušas PVTN; |
|
— |
nepamatoti ierobežota dalībvalstu “plašā rīcības brīvība”, kas attiecināma gan uz PVTN definēšanu, gan uz šā pakalpojuma “organizēšanu” un tādējādi ietver arī PVTN sniegšanas kārtības izvēli un kādas konkrētas tehnoloģijas izvēli neatkarīgi no tā, vai šīs izvēles ir izdarītas šos pakalpojumus definējošajā aktā vai kādā atsevišķā aktā; |
|
— |
kļūdaini analizētas piemērojamās Spānijas tiesības; |
|
— |
nav atzīts, ka PVTN “definēšanu” un PVTN “uzticēšanu” kādam vienam vai vairākiem uzņēmumiem var veikt kā vienā, tā arī vairākos atsevišķos aktos; |
|
— |
nav atzīts, ka PVTN “definēšanai” un “uzticēšanai” ir jāizmanto nevis kāds konkrēts formulējums jeb izteiksmes veids, bet gan jāveic substanciāla un funkcionāla analīze; |
|
— |
noliegts, ka piemērojams LESD un LES 29. protokols par apraidi. |
(1) Komisijas 2013. gada 19. jūnija Lēmums 2014/489/ES par valsts atbalstu SA.28599 (C 23/10 (ex NN 36/10, ex CP 163/09)), ko Spānijas Karaliste īstenojusi zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās (ārpus Kastīlijas–Lamančas) (OV L 217, 52. lpp.).