–

B. Bossen, A. Bossen un G. Gräßmann vārdā – F. Puschkarski, Rechtsanwältin,

–

Brussels Airlines SA/NV vārdā – D. Smielick, Rechtsanwalt,

–

Francijas valdības vārdā – D. Colas, kā arī E. de Moustier un L. Kitamura, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Garofoli, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – W. Mölls un N. Yerrell, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 7. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Birgit Bossen, Anja Bossen un Gudula Gräßmann un Brussels Airlines SA/NV par kompensācijas summu, kas viņām pienākas šīs aviosabiedrības lidojuma būtiskas kavēšanās dēļ.

3

Regulas Nr. 261/2004 2. panta “Definīcijas” h) punktā ir noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

4

Šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“1.   Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

[..]

5

Minētās regulas 6. pants ir izteikts šādi:

“Kavēšanās

1.   Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs atbilstīgi paredzētajam izlidošanas laikam paredz lidojuma kavēšanos:

apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāsniedz pasažieriem:

2.   Minēto atbalstu sniedz iepriekš minētajās katram attālumam atbilstošajās laika robežās.”

6

Šīs pašas regulas 7. pantā ir paredzēts:

“Tiesības saņemt kompensāciju

1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

Nosakot attālumu, ņem vērā pēdējo galamērķi, kurā iekāpšanas atteikums vai lidojuma atcelšana ir par iemeslu tam, ka pasažieris ielido ar kavēšanos pēc paredzētā laika.

[..]

4.   Attālumus, kas norādīti 1. un 2. punktā, mēra pēc lielā loka maršruta metodes.”

7

Prasītājas aviosabiedrībā Brussels Airlines rezervēja lidojumu no Romas (Itālija) uz Hamburgu (Vācija) ar pārsēšanos Briselē (Beļģija). Lidojumam no Romas uz Briseli bija jāsākas plkst. 10.25 ar nosēšanos plkst. 12.40, un lidojumam no Briseles uz Hamburgu bija jāsākas plkst. 13.35 ar nosēšanos plkst. 14.45.

8

Lidojums no Romas uz Briseli kavējās. Briselē lidmašīna nosēdās vienīgi plkst. 13.22, un prasītājas nepaspēja laikā uz savu savienoto reisu.

9

Pēc tam viņas tika nogādātas Hamburgā ar nākamo lidojumu, kura ielidošanas laiks bija plkst. 18.35, proti, ar trīs stundu un piecdesmit minūšu nokavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ielidošanas laiku.

10

Attālums starp Romu un Hamburgu pēc lielā loka maršruta metodes ir 1326 km. Attālums starp Romu un Briseli ir 1173 km, un attālums starp Briseli un Hamburgu ir 483 km, tātad šo abu lidojumu kopējais attālums ir 1656 km.

11

Prasītājas cēla prasību Amtsgericht Hamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa, Vācija), lai katra saņemtu kompensāciju EUR 400 apmērā saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktu.

12

Iesniedzējtiesa norāda, ka puses ir vienisprātis, ka prasītājām ir tiesības uz kompensāciju ilgas kavēšanās dēļ, turklāt Brussels Airlines šajā sakarā katrai no viņām jau ir izmaksājusi EUR 250.

13

Tagad prasītājas lūdz katrai izmaksāt papildu kompensāciju EUR 150, jo, pēc viņu domām, attāluma aprēķināšanā būtu jāietver abi lidojuma posmi un līdz ar to tas pārsniedz 1500 km, nevis ir lielā loka attālums starp Romu un Hamburgu.

14

Šajos apstākļos Amtsgericht Hamburg (Hamburgas pirmās instances tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai Regulas (EK) Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “attālums” nozīmē vienīgi tiešo attālumu starp izlidošanas un galamērķa vietu, kas aprēķināms pēc lielā loka maršruta metodes, neatkarīgi no konkrētajā gadījumā faktiski veiktā lidojuma attāluma?”

15

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tieši savienoto avioreisu gadījumā jēdziens “attālums” nozīmē vienīgi tiešo attālumu starp pirmās izlidošanas un galamērķa vietu, kurš jāaprēķina pēc lielā loka metodes, un nav atkarīgs no konkrētajā gadījumā faktiski veiktā lidojuma attāluma.

16

Iesākumā ir jākonstatē, ka nav strīda par to, ka prasītājas pamatlietā, ierodoties savā galamērķī, piedzīvoja kavēšanos, kura viņām dod tiesības uz kompensāciju. Tādēļ šajā lietā ir runa vienīgi par šīs kompensācijas apmēra noteikšanu atbilstoši nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā.

17

Vispirms ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta formulējumā it īpaši ir norādīts, ka, ja notiek atsaukšanās uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju, kuras apmērs ir no EUR 250 līdz EUR 600 atkarībā no attiecīgo lidojumu attāluma, ņemot vērā attiecīgā pasažiera galamērķi un to, ka saskaņā ar šīs regulas 7. panta 4. punktu šis attālums ir jāaprēķina pēc lielā loka maršruta metodes.

18

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan Regulas Nr. 261/2004 5. pantā, kas attiecas uz atcelšanu, ir norāde uz šīs regulas 7. pantu, tas tā nav gadījumā ar šīs pašas regulas 6. pantu saistībā ar kavēšanos.

19

Tomēr Tiesa ir atgādinājusi, ka ikviens Savienības tiesību akts ir jāinterpretē saskaņā ar visām primārajām tiesībām, tostarp saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu, kas nosaka, ka līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un atšķirīgas situācijas nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi attaisnojama (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u. c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 33. punkts).

20

Tiesa ir konstatējusi, ka pasažieri, kuru lidojums kavējas trīs stundas vai ilgāk, un pasažieri, kuru lidojums ir atcelts un maršruts ir mainīts apstākļos, kuros netiek ievērotas Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā paredzētie ierobežojumi, ir jāuzskata par esošiem līdzīgās situācijās, jo viņi visi sastopas ar līdzīgām neērtībām, kuras ir viņu kompensācijas pamatā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u. c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 34. punkts).

21

No tā izriet, ka Regula Nr. 261/2004 ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieriem, kuru lidojums kavējas trīs stundas vai ilgāk, ir jāsaņem tāda pati kompensācija kā pasažieriem, kuru lidojums atcelts un kuru maršruts mainīts apstākļos, kuros netiek ievērotas Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā paredzētie ierobežojumi (spriedums, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u. c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 38. punkts).

22

Šī judikatūra ir jāsaprot tādējādi, ka ar to tiek prasīts, lai pret iepriekšējā punktā minēto abu kategoriju pasažieriem būtu vienlīdzīga attieksme ne tikai saistībā ar pašu tiesību uz kompensāciju rašanos, bet arī saistībā ar šādas kompensācijas apmēru.

23

Tātad Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkts, kā arī tās 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē šīs prasības gaismā.

24

Kā izriet no šo tiesību normu formulējuma, tajās ir paredzētas pasažieru tiesības uz kompensāciju, nenošķirot to, vai viņi sasniedz savu galamērķi ar tiešo reisu vai ar tieši savienotajiem reisiem.

25

Tam tāpat ir jābūt saistībā ar šādas kompensācijas apmēra aprēķināšanu.

26

Proti, dažādo pasākumu, kurus Savienības likumdevējs ietvēris Regulā Nr. 261/2004, izvēle un apjoms mainās atkarībā no pasažieriem nodarītā kaitējuma būtiskuma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 10. janvāris, IATA un ELFAA, C‑344/04, EU:C:2006:10, 85. punkts). Līdz ar to pasažieriem izmaksājamo kompensāciju apmēru dažādie diapazoni ir jāuzskata par tādiem, kas ataino atšķirības to neērtību apmērā, ar kurām sastopas attiecīgie pasažieri gadījumos, kas paredzēti Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā.

27

Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka tas, kas pamato kompensāciju pasažieriem, uz kuriem attiecas minētās regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts, ir fakts, ka sakarā ar viņu lidojuma atcelšanu pēdējā brīdī viņiem ir praktiski liegta iespēja brīvi reorganizēt savu pārvietošanos. Līdz ar to, ja viena vai otra iemesla dēļ viņi pilnīgi noteikti nevar sasniegt savu galamērķi attiecīgajā brīdī, viņi nekādi nevar izvairīties no laika zuduma, kas izriet no jaunās situācijas, un viņiem šajā saistībā nav nekādas rīcības brīvības (spriedums, 2012. gada 23. oktobris, Nelson u. c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 35. punkts).

28

Ņemot vērā šādi piedzīvoto neērtību raksturu, tas, ka noteikti pasažieri, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts, sasniedz savu galamērķi nevis ar tiešo reisu, bet ar tieši savienotajiem reisiem, kas nozīmē faktisku nolidotā attāluma palielināšanos šajā pēdējā gadījumā, pats par sevi nepalielina šādu neērtību apjomu salīdzinājumā ar tiešā reisa pasažieru piedzīvoto neērtību apjomu.

29

Tādēļ, nosakot kompensācijas apmēru, nav jāņem vērā attālums starp pirmo pirmās izlidošanas vietu un galamērķi, abstrahējoties no iespējamajiem tieši savienotajiem reisiem.

30

Turpinājumā, kā tas izriet no šī sprieduma 21. punktā norādītās prasības, tāda pati aprēķina metode ir jāizmanto saistībā ar pasažieriem, kuru lidojums kavējas trīs stundas vai ilgāk.

31

Konkrētāk, Tiesa ir precizējusi, ka viņu kompensācijas pamatā ir neērtības, kas ietver trīs stundu vai ilgāka laika zudumu salīdzinājumā ar viņu transportēšanas sākotnējo plānošanu, kā šis laika zudums konstatēts, tostarp gadījumos ar tieši savienotajiem reisiem, ierodoties viņu galamērķī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 26. februāris, Folkerts, C‑11/11, EU:C:2013:106, 35. punkts).

32

Ņemot vērā tādējādi piedzīvotās neērtības, iespējamās atšķirības faktiski nolidotajos attālumos pašas par sevi neietekmē šādu neērtību apjomu.

33

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tieši savienoto avioreisu gadījumā jēdziens “attālums” nozīmē vienīgi tiešo attālumu starp pirmās izlidošanas un galamērķa vietu, kurš jāaprēķina pēc lielā loka maršruta metodes, un nav atkarīgs no konkrētajā gadījumā faktiski veiktā lidojuma attāluma.

34

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tieši savienoto avioreisu gadījumā jēdziens “attālums” nozīmē vienīgi tiešo attālumu starp pirmās izlidošanas un galamērķa vietu, kurš jāaprēķina pēc lielā loka maršruta metodes, un nav atkarīgs no konkrētajā gadījumā faktiski veiktā lidojuma attāluma.