1

Ar apelācijas sūdzību Agriconsulting Europe SA (turpmāk tekstā – “Agriconsulting”) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 28. janvāra spriedumu Agriconsulting Europe/Komisija (T‑570/13, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2016:40), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt zaudējumus, kas tai esot radušies to pārkāpumu dēļ, kurus Eiropas Komisija esot pieļāvusi iepirkumā “Tīkla mehānisma izveide Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” īstenošanai” (AGRI‑2012‑PEI‑01).

2

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV 2007, L 111, 13. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2342/2002”), 139. panta “Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi” 1. punktā ir noteikts:

“Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus. Šie precizējumi galvenokārt var skart spēkā esošo darba aizsardzības un apstākļu nosacījumu ievērošanu gadījumā, ja paredzēts veikt līdzekļu piešķiršanu.

[..]”

3

Regulas Nr. 2342/2002 146. panta “Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu novērtēšanas komisija” 4. punktā ir noteikts:

“Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu gadījumā, kā minēts šās regulas [139.] pantā, novērtēšanas komisija pieprasa jebkādu informāciju attiecībā uz piedāvājuma būtību.”

4

Tiesvedības rašanās fakti pārsūdzētā sprieduma 1.–22. punktā ir izklāstīti šādi:

5

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2013. gada 25. oktobrī, Agriconsulting cēla prasību, pirmkārt, uzdot Komisijai tai atklāt izraudzītā pretendenta VLM piedāvājumu un, otrkārt, saskaņā ar LESD 268. un 340. pantu piespriest Komisijai samaksāt zaudējumu atlīdzību un procentus par zaudējumiem, kas esot radušies pārkāpumu rezultātā, kurus iepirkumā esot pieļāvusi Komisija. Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa prasību noraidīja kopumā.

6

Agriconsulting lūdz Tiesu:

7

Komisija lūdz Tiesu:

8

Agriconsulting savas apelācijas sūdzības pamatojumam ir izvirzījusi četrus pamatus.

9

Ar pirmo pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, Agriconsulting pārmet Vispārējai tiesai, ka pārsūdzētā sprieduma 46. punktā tā ir atzinusi, ka starp pārkāpumiem, kas esot pieļauti tās piedāvājuma novērtējumā, ņemot vērā piešķiršanas kritērijus Nr. 1 un Nr. 2, un kaitējuma daļām, uz kurām tā atsaucās savā prasībā, nav cēloņsakarības.

10

Šī pamata pirmajā daļā Agriconsulting norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārveidojusi un sagrozījusi tās argumentus saistībā ar cēloņsakarību. Pretēji tam, ko pārsūdzētā sprieduma 42. un 43. punktā apgalvo Vispārējā tiesa, Agriconsulting savā prasībā esot vēlējusies nošķirt kaitējuma daļas, kuras veido zaudētā iespēja un ar dalību iepirkumā saistītie izdevumi, un jautājumu par tās piedāvājuma noraidījumu. Šajā ziņā no prasības pieteikuma 105. punkta un no replikas raksta pirmajā instancē 3. punkta skaidri izrietot, ka zaudētā iespēja un ar dalību saistītie izdevumi apelācijas sūdzības iesniedzējai ir atlīdzināmas kaitējuma daļas, neatkarīgi no jautājuma par to, cik neapšaubāma ir līguma slēgšanas tiesību iegūšana.

11

Pirmā pamata otrajā daļā Agriconsulting norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 43.–45. punktā secinot, ka saistībā ar piešķiršanas kritērijiem Nr. 1 un Nr. 2 norādītie pārkāpumi nevarēja izraisīt zaudējumu atlīdzināšanu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājuma noraidījums izrietēja no vērtēšanas komisijas vērtējuma, kas izdarīts saistībā ar piešķiršanas kritēriju Nr. 3 un šī piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa prasību par zaudējumu atlīdzību esot ierobežojusi, attiecinot to tikai uz pārkāpumiem, kuriem ir zināma ietekme uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai gan saskaņā ar šīs tiesas judikatūru ikviens pārkāpums iepirkuma procedūrā, kas var ietekmēt pretendenta iespējas iegūt tiesības noslēgt attiecīgo līgumu, sniedzot tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

12

Komisija pirmo pamatu uzskata par nepamatotu.

13

Jāatgādina, ka pārsūdzētā sprieduma 41. punktā Vispārējā tiesa vispirms atzina, ka, runājot par pārkāpumiem saistībā ar piešķiršanas kritērijiem Nr. 1 un Nr. 2, Agriconsulting atsaucās uz divām zaudējumu daļām, proti, uz zaudēto iespēju un uz izdevumiem, kas saistīti ar dalību iepirkuma procedūrā. Pēc tam minētā sprieduma 42. punktā Vispārējā tiesa tās argumentāciju īsumā izklāstīja šādi: “prasītāja norāda, ka nosacījums, kas attiecas uz cēloņsakarību, ir izpildīts, jo tās piedāvājums tika klasificēts kā pirmais, un, ja norādītie pārkāpumi nebūtu tikuši izdarīti, tai būtu bijis jāiegūst līguma slēgšanas tiesības”. Visbeidzot minētā sprieduma 43.–46. punktā Vispārējā tiesa atbildēja uz šādi īsumā pausto argumentāciju, būtībā atzīstot, ka norādītajiem pārkāpumiem nav tiešas cēloņsakarības ar tām zaudējumu daļām, uz kurām atsaucās apelācijas sūdzības iesniedzēja.

14

Runājot par pirmā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārveidojusi Agriconsulting argumentus, ir jānorāda, pirmkārt, ka prasības pieteikuma 102. punktā Agriconsulting kā paskaidrojumu saistībā ar cēloņsakarību starp pārkāpumiem, kas esot pieļauti iepirkuma procedūrā, no vienas puses, un tās zaudēto iespēju, no otras puses, bija norādījusi, ka minētā zaudētā iespēja bija “tiešas sekas vērtēšanas komisijas lēmumam samazināt punktu skaitu attiecībā uz piešķiršanas kritēriju Nr. 3 un piedāvājumu atzīt par tādu, kam ir pārmērīgi zema cena”.

15

Turklāt prasības pieteikuma 76. un 79. punktā apelācijas sūdzības iesniedzēja bija norādījusi, ka minētā zaudētā iespēja izpaudās tā, ka tās piedāvājums bija klasificēts kā pirmais un tai prettiesiski tika liegtas tiesības noslēgt līgumu.

16

Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Vispārējā tiesa nepārveidoja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus saistībā ar cēloņsakarību starp norādītajiem pārkāpumiem un apgalvoto zaudēto iespēju. Tieši pretēji, Vispārējā tiesa tos pārrakstīja tieši tā, kā tie izrietēja no prasības pieteikuma.

17

Šo secinājumu nevar atspēkot ar prasības pieteikuma 105. punktu, uz kuru Agriconsulting nav pamata atsaukties, lai pierādītu savas argumentācijas saturu saistībā ar apgalvoto zaudēto iespēju. Minētajā punktā ietvertie paskaidrojumi acīmredzami neattiecas uz šo jautājumu, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja tajā atsaucas uz nosacījumiem, kas ir paredzēti Vispārējās tiesas judikatūrā, lai panāktu, ka tiek atlīdzināti ar dalību iepirkumā saistītie izdevumi. Minētais punkts turklāt ir ietverts prasības pieteikuma sadaļā “Cēloņsakarība saistībā ar zaudējumiem, ko veido ar dalību attiecīgajā iepirkumā saistītie izdevumi”.

18

Apelācijas sūdzības iesniedzēja nevar arī atsaukties uz paskaidrojumiem, kas ir ietverti pirmajā instancē iesniegtā replikas raksta 3. punktā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja tajā tikai ir atkārtojusi to, ko tā prasības pieteikuma 105. punktā ir norādījusi kā Vispārējās tiesas judikatūru par dalības izdevumu atlīdzināšanu, kuru papildina frāze, ka norādītie pārkāpumi saistībā ar piešķiršanas kritērijiem Nr. 1. un Nr. 2 “pamatoja” ne tikai šo zaudējumu daļu, bet arī zaudēto iespēju, nesniedzot citus paskaidrojumus šajā ziņā. Tādējādi minētajā 3. punktā labākajā gadījumā ir precizētas zaudējumu daļas, uz kurām ir norādīts saistībā ar šiem pārkāpumiem.

19

Otrkārt, runājot par Agriconsulting argumentiem, kas attiecas uz cēloņsakarību starp, pirmkārt, apgalvotajiem pārkāpumiem un, otrkārt, zaudējumu daļu, ko veido ar dalību iepirkumā saistītie izdevumi, ir jānorāda, ka galvenokārt pārsūdzētā sprieduma 112.–117. punktā Vispārējā tiesa ir lēmusi par šo izdevumu atlīdzināšanu. Taču apelācijas sūdzības iesniedzēja savā apelācijas sūdzībā neapgalvo, ka iespējamā tās argumentu pārveidošana vai sagrozīšana, ko Vispārējā tiesa ir izdarījusi pārsūdzētā sprieduma 42. punktā, būtu notikusi minētajos punktos ietvertajā analīzē. Tādējādi tā atsaucas uz sagrozīšanu, nepaskaidrojot, kādas tam ir sekas. Līdz ar to pirmā pamata pirmā daļa ir nelietderīga.

20

No tā izriet, ka minētā pirmā daļa daļēji ir acīmredzami nepamatota un daļēji nelietderīga.

21

Runājot par pirmā pamata otro daļu, kas īsumā ir izklāstīta šī sprieduma 11. punktā, pietiek norādīt, ka pārsūdzētā sprieduma 43.–45. punktā Vispārējā tiesa abstrakti un vispārīgi neatzina, ka pārkāpumi, kas skar iepirkuma procedūru, piemēram, pārkāpumi, uz kuriem šajā lietā atsaucas Agriconsulting saistībā ar piešķiršanas kritērijiem Nr. 1 un Nr. 2, pretendentam nekādā ziņā nevar dot tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa tikai konkrēti ir novērtējusi, vai šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību pastāvēja, ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas paustos argumentus saistībā ar cēloņsakarību un novērtējot šīs lietas faktiskos apstākļus.

22

Kopumā ar šo daļu tiek apšaubīts Vispārējās tiesas veiktais faktiskais novērtējums attiecībā uz cēloņsakarību, kas nav Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedības ietvaros, izņemot faktu sagrozīšanas gadījumu. Taču, tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējai nav pamata atsaukties uz jebkādu tās argumentu sagrozīšanu šī sprieduma 14.–19. punktā izklāstīto iemeslu dēļ, minētā daļa ir nepieņemama.

23

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

24

Otrā pamata pirmajā daļa Agriconsulting norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 56.–62. punktā Vispārējā tiesa ir sagrozījusi vērtēšanas komisijas vērtējumu un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

25

Kā tas izrietot no galīgā novērtējuma ziņojuma, vērtēšanas komisija novērtēja apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājuma uzticamību, ņemot vērā tikai cenu, kas piedāvāta attiecībā uz papilduzdevumiem. Pārsūdzētā sprieduma 56. un 57. punktā Vispārējā tiesa esot atzinusi šo faktu, tomēr secinājusi, ka komisija ņēma vērā šo piedāvājumu kopumā. Vispārējās tiesas argumentācija šajā ziņā esot nepietiekama, nekonsekventa un nepamatota, jo tā neesot pamatota ne ar vienu konkrētu pierādījumu, pārkāpjot noteikumu onus probandi incumbit ei qui dicit.

26

Otrā pamata otrajā daļā Agriconsulting, ņemot vērā iemeslus, kas ir analogi iepriekšējā punktā izklāstītajiem, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ar savu pamatojumu aizstāja vērtēšanas komisijas pamatojumu un sagrozīja procesuālos dokumentus.

27

Komisija galvenokārt norāda, ka otrais pamats ir nepieņemams un, pakārtoti, ka tas ir nepamatots.

28

Ar otrā pamata abām daļām, kas ir jāizskata kopā, Agriconsulting pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir sagrozījusi “vērtēšanas komisijas vērtējumu” un “procesuālos dokumentus”, ar savu vērtējumu ir aizstājusi vērtēšanas komisijas vērtējumu un norādījusi nepietiekamu, pretrunīgu, kā arī nepamatotu pamatojumu. Šī argumentācija ir jāsaprot tā, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā norāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi Komisijas 2013. gada 25. marta vēstuli, kā arī galīgo novērtējuma ziņojumu un, otrkārt, ka tā nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

29

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pārsūdzētā sprieduma 55. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi uz Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru piedāvājuma pārmērīgi zemā cena ir jānovērtē, ņemot vērā piedāvājuma būtību un attiecīgo pakalpojumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. decembris, Data Medical Service, C‑568/13, EU:C:2014:2466, 50. punkts). Pēc tam pārsūdzētā sprieduma 56. punktā Vispārējā tiesa īsumā izklāstīja Komisijas 2013. gada 25. marta vēstules saturu, ar kuru šī iestāde informēja apelācijas sūdzības iesniedzēju, ka tās piedāvājums ir noraidīts, kā arī galīgā novērtējuma ziņojuma saturu. Minētā sprieduma 57. punktā tā ir konstatējusi, ka nepilnības, kas vērtēšanas komisijai lika secināt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema, konkrēti attiecās uz atsevišķiem papilduzdevumiem. Tomēr minētā sprieduma 58.–61. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā papilduzdevumu ekonomisko un finansiālo nozīmi attiecīgā līguma cenā, atklātās nepilnības varēja ietekmēt Agriconsulting piedāvājuma saskaņotību kopumā. Tā paša sprieduma 62. punktā tā secināja, ka vērtēšanas komisija savu vērtējumu par Agriconsulting piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu ir veikusi salīdzinājumā ar piedāvājuma būtību un attiecīgo pakalpojumu, ņemot vērā attiecīgos minētā pakalpojuma elementus.

30

To paturot prātā, pirmkārt, runājot par iespējamo pierādījumu sagrozīšanu Vispārējā tiesā, ir jāatgādina, ka šādai sagrozīšanai acīmredzami ir jāizriet no lietas dokumentiem, neveicot jaunu faktu un pierādījumu vērtējumu (spriedumi, 2014. gada 20. novembris, Intra‑Presse/Golden Balls,C‑581/13 P un C‑582/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:2387, 39. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2016. gada 26. oktobris, Westermann Lernspielverlage/EUIPO, C‑482/15 P, EU:C:2016:805, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Tomēr šajā gadījumā, aizbildinoties ar pierādījumu sagrozīšanu, Agriconsulting patiesībā cenšas panākt jaunu faktu vērtējumu, kas nav Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedības stadijā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2010. gada 2. septembris, Calvin Klein TrademarkTrust/ITSB, C‑254/09 P, EU:C:2010:488, 49. punkts, kā arī 2015. gada 19. marts, MEGA Brands International/ITSB, C‑182/14 P, EU:C:2015:187, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Agriconsulting neapgalvo, ka, izskatot Komisijas 2013. gada 25. marta vēstuli un galīgo novērtējuma ziņojumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi jebkādu būtisku kļūdu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja, tieši pretēji, atzīst, ka pārsūdzētā sprieduma 56. punktā Vispārējā tiesa ir pareizi īsumā izklāstījusi to saturu. Tā drīzāk apstrīd minētā sprieduma 57.–61. punktā veikto Vispārējās tiesas vērtējumu attiecībā uz šo dokumentu saturu, ņemot vērā kontekstu, kādā tie iekļaujas, tostarp papilduzdevumu ekonomisko un finansiālo nozīmi attiecīgajā līgumā, un Vispārējās tiesas no tā izdarīto secinājumu, ka atklātās nepilnības varēja ietekmēt Agriconsulting piedāvājuma uzticamību kopumā.

33

Līdz ar to otrais pamats ir nepieņemams.

34

Otrkārt, runājot par Agriconsulting apgalvojumiem, ka Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, ir jānorāda, ka tas, vai Vispārējās tiesas sprieduma pamatojums ir pretrunīgs vai nepietiekams, protams, ir tiesību jautājums, uz kuru var atsaukties apelācijas tiesvedībā (spriedums, 2009. gada 16. jūlijs, DerGrüne Punkt – Duales System Deutschland/Komisija, C‑385/07 P, EU:C:2009:456, 71. punkts un tajā minētajā judikatūra).

35

Tomēr, apgalvojot, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums ir pretrunīgs, Agriconsulting vēlreiz cenšas panākt jaunu faktu novērtējumu šajā lietā. Pārsūdzētā sprieduma 57. punktā ietvertais konstatējums, ka “atklātās nepilnības [..] konkrētāk attiecas uz atsevišķiem papilduzdevumiem”, pats par sevi nav nesaderīgs ar minētā sprieduma 62. punktā ietverto secinājumu, ka “vērtēšanas komisija savu vērtējumu veica salīdzinājumā ar piedāvājuma būtību un attiecīgo pakalpojumu”. Patiesībā apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd minētā sprieduma 58.–61. punktā ietverto faktisko vērtējumu, kas no šī konstatējuma Vispārējai tiesai lika izdarīt šo secinājumu.

36

Runājot par pamatojuma nenorādīšanu, uz ko atsaucas apelācijas sūdzības iesniedzēja, no pārsūdzētā sprieduma 57.–61. punktā paustajiem apsvērumiem, uz kuriem ir izdarīta atsauce šī sprieduma 29. punktā, izriet, ka Vispārējā tiesa juridiski pietiekami ir pamatojusi pārsūdzētā sprieduma 62. punktā iekļauto secinājumu, saskaņā ar kuru vērtēšanas komisija ir rīkojusies saskaņā ar judikatūru, kas izriet no 2014. gada 18. decembra sprieduma Data MedicalService (C‑568/13, EU:C:2014:2466).

37

No tā izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas otrais pamats kopumā ir jānoraida daļēji kā nepieņemams un daļēji kā nepamatots.

38

Trešā pamata pirmajā daļā Agriconsulting norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 64.–69. punktā Vispārējā tiesa ir pārveidojusi un sagrozījusi tās prasības pieteikumu. Lai gan Vispārējā tiesa esot atsaukusies uz cenu un atsauces izmaksu, ko vērtēšanas komisija izmantoja, lai novērtētu tās piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu, patvaļīgo, neracionālo, subjektīvo un nenoteikto raksturu (turpmāk tekstā – “ekonomiskie atsauces parametri”), tā neesot lēmusi par to pamatotību. Pārsūdzētā sprieduma 66. punktā tā tikai esot atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi sava piedāvājuma nopietno raksturu.

39

Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai arī pārmet, ka tā nav ņēmusi vērā pierādījumus, ko tā iesniedza, lai pierādītu, ka minētie ekonomiskie parametri nav uzticami. Konkrētāk, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā modeli, no kura izrietot, ka, galvenajiem uzdevumiem piemērojot tos pašus ekonomiskos parametrus, šiem uzdevumiem specifikācijās paredzētais budžets bija nepietiekams.

40

Turklāt Agriconsulting uzskata, ka Vispārējā tiesa, kā tā to darīja pārsūdzētā sprieduma 66. punktā, nevarēja pret to atsaukties uz faktu, ka savā sākotnējā piedāvājumā tā nav sniegusi informāciju, kas var pierādīt atlaides, kuras tā saņēma, jo nevienā iepirkuma procedūras noteikumā tai nebija noteikts pienākums to darīt. Vispārējā tiesa nevarēja arī tai pārmest, ka tā šo informāciju nav sniegusi 2012. gada 29. novembra vēstulē, atbildot uz Komisijas lūgumu sniegt informāciju. Minētā informācija nebija daļa no tās, ko šī iestāde lūdza sniegt savā 2012. gada 22. novembra vēstulē. Visbeidzot, Vispārējā tiesa nevarēja apelācijas sūdzības iesniedzējai pārmest, ka tā pēc tam nepaziņoja par sadarbības līgumiem ar ekspertiem, jo Komisija tai nebija ļāvusi to darīt.

41

Ar trešā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 73.–76. punktā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi sacīkstes principu, apelācijas sūdzības iesniedzējai atsakot tiesības sniegt šo papildu informāciju.

42

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāpieprasa pretendentam sniegt precizējumus, kas var pamatot tā piedāvājuma nopietno raksturu procedūrā atbilstoši sacīkstes principam. Taču šajā gadījumā, tā kā vērtēšanas komisijas lūgums bija formulēts tā, ka tas attiecās nevis uz Agriconsulting piedāvājumā piedāvāto cenu spēkā esamību, bet uz šo cenu aprēķināšanas metodi, apelācijas sūdzības iesniedzējai esot bijis jāsniedz informācija tikai par šī aprēķina skaitliskajiem elementiem. Tādējādi tai esot bijis jābūt iespējai sniegt papildu informāciju, lai kliedētu visas šaubas par attiecīgo skaitļu pamatotību. Šajā ziņā judikatūrā nav paredzēts ierobežojums, ka pretendentam ir tiesības tikai vienreiz iesniegt apsvērumus. Tieši pretēji, sacīkstes princips šajā kontekstā nozīmē, ka pēc pirmo apsvērumu iesniegšanas tas var iesniegt papildu precizējumus, ja tas ir saprātīgi.

43

Visbeidzot, trešajā daļā Agriconsulting uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 81.–85. punktā secinot, ka vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts. Vispirms Vispārējā tiesa esot nepamatoti atzinusi, ka ar Agriconsulting piedāvājuma cenu vien pietiek, lai pierādītu, ka šī piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema. Pēc tam tā neesot ņēmusi vērā, ka, ievērojot ekonomiskos atsauces parametrus, VLM piedāvājuma cena arī šķiet pārmērīgi zema. It īpaši Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā, ka Agriconsulting un VLM, runājot par to attiecīgajiem piedāvājumiem, patiesībā bija vienādā situācijā. Pirmkārt, šie piedāvājumi attiecās uz vienu un to pašu tirgu un, otrkārt, to uzticamību, runājot par pirmo no abiem, apšaubīja līgumslēdzēja iestāde un, runājot par otro – Agriconsulting.

44

Turklāt Vispārējā tiesa neesot atbilstoši pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja piedāvāja savu iebildumu pamatojumam. Precīzāk, pārsūdzētā sprieduma 84. punktā uzskatot, ka tās iesniegtajam modelim, kas minēts šī sprieduma 39. punktā, nebija nozīmes, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā elementu, kura mērķis tieši bija pierādīt, ka VLM piedāvājuma cena arī ir pārmērīgi zema un ka tādējādi pēdējā minētā šajā ziņā ir līdzīgā situācijā tai, kādā atrodas apelācijas sūdzības iesniedzēja.

45

Komisija uzskata, ka trešais pamats ir nepamatots.

46

Lai pārbaudītu trešo pamatu, ir jāapvērš dažādo tā daļu secība.

47

Vispirms, runājot par minētā pamata trešo daļu, kas attiecas uz iespējamu vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, ir jāatgādina, ka šis princips paredz, ka pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot sava piedāvājuma noteikumus, un tādējādi tas nozīmē, ka visu pretendentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem nosacījumiem (rīkojums, 2016. gada 10. novembris, Spinosa Costruzioni Generali un Melfi, C‑162/16, nav publicēts, EU:C:2016:870, 23. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

48

Šajā gadījumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 82. un 83. punktā ir norādījusi, ka VLM piedāvājums, kas aprēķināts, pamatojoties uz specifikācijās paredzēto formulu, bija nedaudz zemāks nekā budžeta maksimālā robeža, kas minētajā specifikācijās bija paredzēta iepirkuma izpildei, un gandrīz par vienu miljonu euro augstāks nekā Agriconsulting piedāvājums. No tā Vispārējā tiesa secināja, ka VLM neatradās tādā pašā situācijā kā Agriconsulting un ka tādējādi Komisija, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, varēja nolemt pārbaudīt apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu, šādu pašu attieksmi neattiecinot uz VLM piedāvājumu.

49

Jānorāda, ka atšķirīga attieksme pret Agriconsulting un VLM piedāvājumiem nesaraujami ir saistīta ar jautājumu par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu identificēšanu un par procedūru, ko tiem ir paredzēts piemērot. Tādējādi, lai novērtētu pārsūdzētā sprieduma 82. un 83. punktā ietvertā pamatojuma pamatotību, ir jāatgriežas pie pienākumiem, kas attiecīgajā jomā ir līgumslēdzējai iestādei.

50

Šajā ziņā Regulas Nr. 2342/2002 139. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.

51

Tādējādi šajā tiesību normā ir paredzēts līgumslēdzējas iestādes pienākums, pirmkārt, identificēt aizdomīgus piedāvājumus, otrkārt, ļaut attiecīgajiem pretendentiem pierādīt to nopietno raksturu, pieprasot tiem sniegt precizējumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, treškārt, novērtēt ieinteresēto personu sniegto paskaidrojumu atbilstību un, ceturtkārt, pieņemt lēmumu par minēto piedāvājumu pieņemšanu vai noraidīšanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 27. novembris, Lombardini un Mantovani, C‑285/99 un C‑286/99, EU:C:2001:640, 55. punkts).

52

Tikai tad, ja piedāvājuma uzticamība a priori ir apšaubāma, līgumslēdzējai iestādei ir no minētās tiesību normas izrietošie pienākumi, tostarp šajā gadījumā pienākums sīki pārbaudīt piedāvāto cenu nopietno raksturu, izmantojot ekonomiskos atsauces parametrus.

53

Šajā gadījumā, ciktāl vērtēšanas komisija apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumu sākotnēji identificēja kā pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu un uzskatīja, ka VLM piedāvājumam a priori nav nepilnību, tā, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu, attiecībā uz pirmo varēja uzsākt Regulas Nr. 2342/2002 139. panta 1. punktā paredzēto procedūru atbilstoši sacīkstes principam un sīki pārbaudīt tās cenas, izmantojot ekonomiskos atsauces parametrus, nepiemērojot tādu pašu attieksmi VLM. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 82. un 83. punktā Vispārējā tiesa ir pamatoti atzinusi, ka abi šie uzņēmumi saistībā ar to attiecīgajiem piedāvājumiem neatradās vienā un tajā pašā situācijā.

54

Šo secinājumu neatspēko Agriconsulting arguments, ka piedāvājuma cena vien neļauj uzskatīt, ka šis piedāvājums ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājums.

55

Šajā ziņā, tā kā Regulas Nr. 2342/2002 139. panta 1. punktā vai 146. panta 4. punktā nav jēdziena “pārmērīgi zemas cenas piedāvājums” definīcijas vai noteikumu, kas ļauj identificēt šādu piedāvājumu, līgumslēdzējai iestādei ir jānosaka metode, kāda jāizmanto, lai identificētu pārmērīgi zemas cenas piedāvājumus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 18. decembris, Data MedicalService, C‑568/13, EU:C:2014:2466, 49. punkts un tajā minētā judikatūra), ar nosacījumu, ka šī metode ir objektīva un nediskriminējoša (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 27. novembris, Lombardini un Mantovani, C‑285/99 un C‑286/99, EU:C:2001:640, 68. un 69. punkts).

56

Šajā gadījumā, kā pārsūdzētā sprieduma 81. un 82. punktā to ir norādījusi Vispārējā tiesa, vērtēšanas komisija Agriconsulting piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu identificēja, tā cenu salīdzinot ar kopējo maksimālo budžetu, kāds ir paredzēts specifikācijās, proti, EUR 2500000. Ja VLM piedāvājuma cena bija nedaudz zemāka nekā šis budžets, tad Agriconsulting piedāvājuma cena bija gandrīz par EUR 1 miljonu zemāka nekā šis budžets.

57

Pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, saskaņā ar šī sprieduma 55. punktā atgādināto judikatūru nekas neliedz līgumslēdzējai iestādei piedāvājumus salīdzināt ar specifikācijās norādīto provizorisko budžetu un vienu no tiem sākotnēji identificēt kā pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu, ja šī piedāvājuma cena ir būtiski zemāka nekā minētais provizoriskais budžets. Apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, kādā veidā šāda prakse nav objektīva vai ir diskriminējoša.

58

Visbeidzot, runājot par Agriconsulting argumentiem, saskaņā ar kuriem Vispārējai tiesai esot bijis jāatzīst, ka VLM patiesībā atradās tādā pašā situācijā kā Agriconsulting, ir jānorāda, pirmkārt, ka tas vien, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd VLM piedāvājuma uzticamību, neļauj secināt, ka situācijas ir salīdzināmas. Ņemot vērā šī sprieduma 52. un 53. punktā paustos apsvērumus, vēl Agriconsulting būtu jānorāda iemesli, kuru dēļ līgumslēdzējai iestādei sākotnēji būtu bijis jāapšauba VLM piedāvājuma uzticamība.

59

Otrkārt, ir jānorāda, ka Vispārējai tiesai bija pamats pārsūdzētā sprieduma 84. punktā uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtajam modelim šajā ziņā nav nozīmes. Šis modelis, atbilstoši kuram detalizēti bija jāpārbauda VLM piedāvājumā piedāvātās cenas, izmantojot ekonomiskos atsauces parametrus, nevar pierādīt iemeslus, kuru dēļ līgumslēdzējai iestādei jau iepriekš būtu bijis jāapšauba šī piedāvājuma nopietnais raksturs, neraugoties uz to, ka tā cena bija ļoti tuva specifikācijās norādītajam provizoriskajam budžetam.

60

No tā izriet, ka trešā pamata trešā daļa ir nepamatota.

61

Pēc tam, runājot par šī pamata otro daļu, kas attiecas uz iespējamo sacīkstes principa pārkāpumu, ir jāatgādina, ka, pārsūdzētā sprieduma 71. punktā uzskaitījusi pienākumus, kas izriet no Regulas Nr. 2342/2002 139. panta 1. punkta, kura noteikumi ir izklāstīti šī sprieduma 50. punktā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 72.–76. punktā atzina, ka šajā tiesību normā paredzētā procedūra atbilstoši sacīkstes principam šajā gadījumā ir ievērota un ka apelācijas sūdzības iesniedzējai bija iespēja pamatot savas izmaksas un savus tarifus, kas tika uzskatīti par pārmērīgi zemiem.

62

Agriconsulting tomēr būtībā apgalvo, ka līgumslēdzēja iestāde no minētā 139. panta 1. punkta izrietošos pienākumus ir izpildījusi tikai tad, ja, formāli ievērojot šajā tiesību normā paredzētās procedūras atbilstoši sacīkstes principam posmus, attiecīgajam pretendentam faktiski ir bijusi dota iespēja pamatot savas izmaksas un tarifus. Šajā gadījumā tas nozīmējot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai esot bijušas tiesības sniegt informāciju, kas papildina to, kura ir ietverta tās 2012. gada 29. novembra atbildes vēstulē, jo Komisijas 2012. gada 22. novembra vēstules teksts tai neesot ļāvis pareizi novērtēt šīs iestādes lūgto informāciju.

63

Šajā ziņā pietiek norādīt, ka šis arguments ir balstīts uz faktisku premisu, ko Vispārējā tiesa ir noraidījusi. Pārsūdzētā sprieduma 77. punktā tā Komisijas 2012. gada 22. novembra vēstules saturu novērtēja tā, ka šī iestāde lūdz apelācijas sūdzības iesniedzēju sniegt informāciju ne tikai par tās piedāvājumā ietverto cenu aprēķināšanas metodi, bet par visiem elementiem, kas veido šīs cenas.

64

Tā kā Tiesa, ja nav notikusi faktu sagrozīšana, apelācijas tiesvedībā nevar atgriezties pie faktiem, ko ir novērtējusi Vispārējā tiesa, trešā pamata otrā daļa ir nepieņemama.

65

Visbeidzot, runājot par šī pamata pirmo daļu, kas attiecas uz iespējamu Agriconsulting prasības pieteikuma sagrozīšanu un pārveidošanu Vispārējā tiesā, šķiet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja sava prasības pieteikuma 68. punktā bija norādījusi, ka atsauces izmaksu vienība, kas izmantota, lai aprēķinātu ekspertu izmaksas, ir subjektīva un tajā nav ņemts vērā ne tas, ka tā ar ekspertiem varēja vienoties par zemākiem tarifiem, ne tās organizatoriskās un komerciālās spējas.

66

Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 66. un 67. punktā ir norādījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumi, saskaņā ar kuriem tā ar ekspertiem esot varējusi vienoties par tarifiem, kas ir zemāki nekā tie, kuri ir paredzēti ekonomiskajos atsauces parametros, nav pamatoti.

67

Turklāt minētā sprieduma 68. punktā Vispārējā tiesa atzina, ka Agriconsulting, izmantojot skaitliskus datus, nav pamatojusi savu argumentu, ka izmaksu vienība, kas izmantota, lai aprēķinātu ekspertu izmaksas, ir subjektīvs parametrs. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka tas, ka Agriconsulting atsaucas uz tarifu apspriešanu ar tādas pašas kategorijas ekspertiem kā pamatuzdevumu eksperti, apstiprina, ka šīs izmaksas bija zemākas nekā standarts, nesniedzot tomēr precīzu pamatojumu.

68

Tādējādi ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa nav ignorējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu un uz to ir sniegusi juridiski pietiekamu atbildi. Šajā ziņā tā varēja arī tikai konstatēt, ka Agriconsulting nav pamatojusi savu apgalvojumu pamatotību par ekonomisko atsauces parametru neatbilstošo raksturu un par zemākiem tarifiem, par kādiem tai esot izdevies vienoties. Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt neapgalvo, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzliekot tai šādu pierādījumu iesniegšanas pienākumu. Tādējādi tai nav pamata apgalvot, ka tā būtu pārveidojusi vai sagrozījusi tās prasības pieteikumu.

69

Runājot par Agriconsulting apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā modeli, ko tā bija iesniegusi, lai pierādītu ekonomisko atsauces parametru patvaļīgo un neuzticamo raksturu, pietiek atgādināt, ka apelācija attiecas tikai uz tiesību jautājumiem. Tādējādi tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un novērtēt atbilstošos faktus, kā arī novērtēt spēku, kāds ir jāpiešķir tajā iesniegtajiem pierādījumiem, izņemot minēto faktu vai pierādījumu sagrozīšanas gadījumu (rīkojums, 2003. gada 11. novembris, Martinez/Parlaments, C‑488/01 P, EU:C:2003:608, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

70

Apelācijas sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus, kas varētu pierādīt šādu sagrozīšanu. Turklāt ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa nav abstrahējusies no strīdīgā modeļa, jo tas vairākas reizes ir minēts pārsūdzētajā spriedumā, proti, tā 84. punktā. Tas, ka Vispārējā tiesa uz to nav atsaukusies minētā sprieduma 63.–69. punktā, tādā pašā mērā norāda, ka tā šajā kontekstā to neatzina par pārliecinošu, un šāds vērtējums ir tikai Vispārējās tiesas kompetencē, izslēdzot jebkādu sagrozīšanu.

71

Visbeidzot, runājot par Agriconsulting argumentu, kas ir izklāstīts šī sprieduma 40. punktā, ir jānorāda, ka, ciktāl pārsūdzētā sprieduma 72.–76. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai bija iespēja pamatot savas izmaksas un savus tarifus, Vispārējā tiesa varēja tai pamatoti pārmest, ka tā nav pamatojusi savus apgalvojumus. Turklāt, ja pieņem, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ar šo argumentu vēlas apšaubīt šo Vispārējās tiesas konstatējumu, minētais arguments ir nepieņemams šī sprieduma 64. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.

72

No tā izriet, ka trešā pamata pirmā daļa ir daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota.

73

Tāpēc apelācijas sūdzības iesniedzējas trešais pamats ir jānoraida pilnībā.

74

Saskaņā ar Regulas Nr. 2342/2002 139. panta 1. punktu Agriconsulting piedāvājuma pārmērīgi zemā cena ir pietiekams iemesls, lai juridiski pamatotu tā noraidīšanu. Taču no visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nespēja pierādīt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka šajā gadījumā nav pieļauts pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums saistībā ar tās piedāvājuma pārmērīgi zemās cenas vērtējumu, ko veikusi Komisija.

75

Līdz ar to nav jānovērtē, vai cits Agriconsulting piedāvājuma noraidījuma iemesls, proti, atzīme, kas tam tika piešķirta saistībā ar piešķiršanas kritēriju Nr. 3, ir pamatots.

76

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 105. punktā Vispārējā tiesa, ņemot vērā iemeslus, kas ir analogi šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajiem, atzina, ka cēloņsakarību nevar konstatēt starp iespējamu pārkāpumu, kas varētu būt pieļauts, novērtējot piedāvājumu atbilstoši piešķiršanas kritērijam Nr. 3, un zaudēto peļņu, kura atbilst zaudētajam līgumam, uz ko atsaucas apelācijas sūdzības iesniedzēja. Lai gan savas apelācijas sūdzības 65. punktā tā min Vispārējās tiesas argumentāciju saistībā ar cēloņsakarību, šķiet, ka tā nevēlas to apstrīdēt un katrā ziņā šajā nozīmē neizvirza nevienu iebildumu.

77

Ņemot vērā to nosacījumu kumulatīvo raksturu, kam ir jābūt izpildītiem, lai iestātos LESD 340. panta otrajā daļā paredzētā Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, ar šī sprieduma 74.–76. punktā ietvertajiem apsvērumiem pietiek, lai noraidītu Agriconsulting apelācijas sūdzību, nelemjot par ceturto pamatu, kas attiecas uz Vispārējās tiesas pārbaudi par zaudēto peļņu tās piedāvājuma noraidījuma dēļ (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2007. gada 19. aprīlis, Holcim (Deutschland)/Komisija, C‑282/05 P, EU:C:2007:226, 57. punkts, un 2014. gada 14. oktobris, Giordano/Komisija, C‑611/12 P, EU:C:2014:2282, 54. punkts).

78

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

79

Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minētā reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Agriconsulting atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Agriconsulting atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: