1. 

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz vienu no, iespējams, mazāk zināmiem Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem. Tajā tiek aplūkots LESD 96. panta 1. punkts. Šajā normā dalībvalstīm ir aizliegts bez Komisijas atļaujas pārvadājumiem Eiropas Savienībā uzlikt tādas likmes un izvirzīt tādus nosacījumus, ar kuriem tiek atbalstītas vai aizsargātas viena vai vairāku uzņēmumu vai nozaru intereses. Tiesa līdz šim nav devusi norādījumus par šīs normas interpretāciju saistībā ar prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.

2. 

Ņemot vērā LESD 96. panta 1. punkta relatīvo neskaidrību un nenoteiktību attiecībā uz tā piemērošanas jomu, iesniedzējtiesa lūdz Tiesai noteikt, vai šī norma ir jāpiemēro attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu, kurā ir reglamentēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Briseles reģionā ir sniedzami taksometru pakalpojumi.

3. 

Turpinājumā norādīšu iemeslus, kāpēc LESD 96. panta 1. punkts nav piemērojams tādos apstākļos, kādi pamato šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

4.

LESD VI sadaļas “Transports” 96. pantā ir noteikts:

“1.

Dalībvalstīm aizliegts bez Komisijas atļaujas pārvadājumiem Savienībā uzlikt tādas likmes un izvirzīt tādus nosacījumus, kas kaut mazliet atbalsta vai aizsargā viena vai vairāku uzņēmumu vai nozaru intereses.

2.

Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts lūguma pārbauda 1. punktā minētās likmes un nosacījumus, īpaši ņemot vērā gan atbilstīgās reģionālās ekonomikas politikas prasības, mazāk attīstītu reģionu vajadzības un problēmas reģionos, kurus iespaido politiskais stāvoklis, gan arī šādu likmju un nosacījumu ietekmi uz dažādu transporta veidu konkurenci.

5.

1995. gada 27. aprīļaOrdonnance relative aux services de taxis et aux services de location de voitures avec chauffeur (Rīkojums par taksometra pakalpojumiem un transportlīdzekļu nomas ar šoferi pakalpojumiem) ir iekļautas šādas normas:

“2. pants Šajā rīkojumā:

6.

2007. gada 29. martaArrêté du Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale relatif aux services de taxis et aux services de location de voitures avec chauffeur (Briseles reģiona valdības Lēmums par taksometru pakalpojumiem un transportlīdzekļu nomas ar šoferi pakalpojumiem) ( 2 ), kurā grozījumi izdarīti ar 2014. gada 27. marta dekrētu ( 3 ), ir noteikts:

“31. pants. Šoferiem ir aizliegts:

[..]

7. pievilināt klientus vai tos likt pievilināt citiem;

[..].”

7.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatlietā Flibtravel International SA un Leonard Travel International SA ir komercsabiedrības, kas ir regulāru autobusu pārvadājumu maršrutā starp Briseles dzelzceļa Dienvidu staciju [gare du Midi] un Šarleruā [Charleroi] lidostu (Beļģija) operatores.

8.

Pretī autobusu stāvvietai Dienvidu stacijā stāv mikroautobusu veida taksometri, kuri galvenokārt brauc uz Šarleruā lidostu. Lai piedāvātu ceļotājiem braucienam izmantot taksometrus, par samaksu EUR 13 no personas, šoferi uzrunā ceļotājus, kuri iznāk no stacijas un dodas autobusu virzienā. Dažkārt šoferi rāda nelielus laminētus plakātus, kuriem vienā pusē rakstīts “shuttle to airport Charleroi [EUR 13]” [maršruta taksometrs uz Šarleruā lidostu (EUR 13)] ar šāda maršruta taksometra un lidmašīnas fotogrāfiju, bet plakāta otrā pusē – norāde “bus [EUR 17]” [autobuss (EUR 17)]. Taksometri dodas ceļā, kad mikroautobusā ir septiņi vai astoņi pasažieri.

9.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka iepriekš aprakstītā rīcība notiek, pārkāpjot regulējumu, kas piemērojams taksometru pakalpojumiem, un prasa tās izbeigšanu.

10.

Ar 2015. gada 11. februāra spriedumu pirmās instances tiesa noraidīja prasību, pamatojoties uz to, ka pārmestie fakti nav pietiekami pierādīti.

11.

Pēc tam ar 2015. gada 13. jūlija pieteikumu apelācijas sūdzības iesniedzējas vērsās Cour d’appel de Bruxelles (Briseles Apelācijas tiesa, Beļģija). Apelācijas tiesa uzskatīja, ka šie fakti ir pierādīti.

12.

Iesniedzējtiesa konstatēja, ka sūdzības pamatā esošā prakse ir spēkā esošā tiesiskā regulējuma pārkāpums un prasība tādējādi šķiet pamatota. Tomēr, šaubīdamās par šā tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības tiesībām, iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai LESD 96. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams dalībvalsts taksometru operatoru noteiktajām cenām un noteikumiem, ja:

2)

Vai LESD 96. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādiem izmantošanas noteikumiem, izņemot noteikumus par braukšanas maksām un noteikumus par atļaujas veikt attiecīgo pārvadāšanas darbību iegūšanu, kā šajā lietā – aizliegumam taksometru operatoriem pasažiera rīcībā nodot vienu atsevišķu vietu, nevis visu transportlīdzekli, un aizliegumam šiem operatoriem pašiem noteikt klientiem piedāvātā brauciena galamērķi, kā rezultātā šiem operatoriem tiek liegts veidot tādu pasažieru grupas, kuriem ir viens galamērķis?

3)

Vai LESD 96. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizliegti, izņemot ar Komisijas atļauju, tādi pasākumi kā otrajā jautājumā minētie:

4)

Vai LESD 96. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizliegts, izņemot ar Komisijas atļauju, tāds pasākums, ar kuru ir noteikts aizliegums taksometru operatoriem pievilināt pasažierus, ja šā pasākuma sekas ir tādas, ka šajos konkrētajos lietas apstākļos tiek samazināta to iespēja iegūt konkurējošā autobusu pakalpojuma klientus?”

13.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Flibtravel International, Leonard Travel International, Saratax SCS un AAL Renting SA, kā arī Komisija. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 76. panta 2. punktu tiesas sēde nav notikusi.

14.

Iesniedzējtiesa ir uzdevusi Tiesai vairākus jautājumus. Lai gan šajos jautājumos problēma ir aplūkota no mazliet atšķirīgiem skatpunktiem, to visu mērķis būtībā ir noteikt LESD 96. panta 1. punkta piemērošanas jomu. Konkrētāk, galvenais jautājums ir šāds: vai šī norma ir piemērojama valsts tiesiskajam regulējumam, kurā ietverti taksometru pakalpojumu sniegšanas nosacījumi?

15.

Ņemot vērā tikai LESD 96. panta 1. punkta formulējumu, iesniedzējtiesas šaubas par šīs normas darbības jomu ir zināmā mērā saprotamas. Tomēr, ņemot vērā šīs normas plašāko (vēsturisko un sistēmisko) kontekstu un mērķi, ātri jāizkliedē jebkuras šaubas par to, vai LESD 96. pants būtu piemērojams tādos apstākļos, kādi ir šīs lietas pamatā.

16.

Patiešām, kā jau norādīts iepriekš, LESD 96. pantu neparasti maz ir izmantojusi ne tikai Komisija, bet arī Tiesa savā judikatūrā. Tādēļ šīs normas interpretācija ir jāsaista ar tās plašāko sistēmisko kontekstu, atceroties arī vēsturiskās iezīmes un Eiropas Savienības dibinātāju diskusijas par šo normu.

17.

LESD 96. pants ir palicis lielā mērā nemainīgs kopš Eiropas integrācijas sākuma. Tā 1. punktā ir aplūkotas likmes un nosacījumi, kas saistīti ar jebkuru atbalsta vai aizsardzības elementu viena vai vairāku konkrētu uzņēmumu vai nozaru interesēs attiecībā uz pārvadājumiem Savienībā. Ņemot vērā tā izcelsmi, kas izsekojama līdz pat EOTK līgumam, LESD 96. pants, it īpaši tā 1. punkts, ir ievietojams tā vēsturiskajā kontekstā.

18.

No šī vēsturiskā konteksta ir redzams, kāpēc, no vienas puses, LESD 96. pantā minētie pārvadājumi ir jāsaprot kā norāde uz preču (bet ne pasažieru) pārvadājumiem un kāpēc, no otras puses, šeit attiecīgās likmes un nosacījumi sastāv tikai no dalībvalstu noteiktajiem tarifiem un nosacījumiem, kas var ietekmēt finansiālos nosacījumus, pie kādiem preces tiek pārvadātas.

19.

Sagatavošanas dokumentos, kas attiecas uz EEK līguma 80. pantu, tagadējo LESD 96. pantu, nepārprotami ir paskaidrots, ka minētās normas mērķis ir nodrošināt, lai cenas un nosacījumi, ko dalībvalstis piemēro pārvadājumiem, nebūtu saistīti ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību vai diskrimināciju vai subsīdijām attiecībā uz pārvadājamām precēm ( 4 ). Pamatojoties uz to vien, man šķiet skaidrs, ka LESD 96. panta 1. punkta mērķis ir aizsargāt preču brīvu apriti, nevis transporta operatoru konkurences situāciju kā tādu. Vienkārši sakot, šajā normā ir aizliegti valsts pasākumi, it īpaši speciāli transporta tarifi attiecībā uz īpašām precēm, kas ir saistīti ar ekonomiskām priekšrocībām konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm.

20.

LESD 96. panta 2. punktā ir norādīts uz tādu pašu secinājumu. Šajā normā ir uzskaitīts iespējamais pamatojums (mazāk attīstītu reģionu vajadzības un problēmas reģionos, kurus iespaido politiskais stāvoklis) pasākumiem, kas aizliegti saskaņā ar LESD 96. panta pirmo daļu. Uzmanība nepieciešamībai palīdzēt reģioniem, kas saskārušies ar finansiālām vai politiskām grūtībām, manuprāt, apstiprina, ka izvērtējamā norma neregulē pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanu. Patiešām, reģionālās atšķirības vai problēmas, kas radušās no politiskajiem apstākļiem, diez vai var tikt novērstas, izturoties labvēlīgāk pret noteiktiem pārvadāšanas pakalpojumu sniedzējiem, salīdzinot ar citiem. Faktiski, kā liecina ierobežots skaits Komisijas pieņemto lēmumu šajā jomā ( 5 ), LESD 96. panta 2. punkts attiecas uz dalībvalstu izmantotajām izdevīgākām cenām un nosacījumiem par labu precēm, kuru izcelsme ir no skartajiem reģioniem ( 6 ).

21.

Kā jau ir kļuvis skaidrs no iepriekš minētā, LESD 96. pants nav paredzēts, lai nodrošinātu bezmaksas transporta pakalpojumu sniegšanu, nemaz nerunājot par vietējo taksometru pakalpojumiem. Patiesībā varētu jautāt, kādas joprojām ir LESD 96. panta funkcijas mūsdienu Eiropā ( 7 ). Eiropas integrācijas sākumā šai normai noteikti bija sava nozīme ( 8 ). Tā tas bija tādēļ, ka dalībvalstis pārvadājumu jomā dažos gadījumos protekcionisma nolūkos piemēroja diskriminējošus tarifus.

22.

Arī LESD 96. panta 1. punkta plašākā sistēmiskā kontekstā ir apstiprināts viedoklis, ka šajā Līguma normā nav reglamentēts tiesiskais regulējums, ar ko tiek reglamentēti taksometru pakalpojumi.

23.

Sākumā ir vērts piebilst, ka gan LESD 95., gan 97. pantā ir aplūkota pārvadātāja izturēšanās pret klientiem (diskriminācija un rīcība, kuras iedarbība ir līdzvērtīga muitas nodokļiem). Tādā likumdošanas kontekstā šķistu negaidīts apgalvojums, ka tā vietā LESD 96. pantā ir aplūkots pavisam cits jautājums, proti, pakalpojumu sniegšanas brīvība transporta jomā.

24.

Tomēr vispārliecinošākais arguments par šo uzskatu ir atrodams citur šajā Līgumā.

25.

Visbūtiskākais ir tas, ka LESD 96. panta 1. punkta piemērošana valsts tiesiskajam regulējumam, kurā ir reglamentēta taksometru pakalpojumu sniegšana, būtu krasā pretstatā LESD 58. panta skaidrajam formulējumam. Šajā normā transporta pakalpojumi īpaši ir izslēgti no tā regulējuma darbības jomas, kas regulē pakalpojumu sniegšanas brīvību ( 9 ). Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība transporta kontekstā ir jāievieš ar kopējas transporta politikas palīdzību saskaņā ar LESD 91. pantu ( 10 ). Tomēr šādi pasākumi līdz šim nav veikti.

26.

Ņemot to vērā, ja tiktu pieņemts, ka LESD 96. panta 1. punktā ir ietverts ne tikai atbalsts tarifiem un nosacījumiem, kas attiecas uz pārvadājamām precēm, bet arī noteikumi, ko dalībvalstis pieņēmušas par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāsniedz taksometru pakalpojumi, tas nozīmētu, izmantojot judikatūras kopumu, izstrādāt pārvadāšanas pakalpojumu kontroles mehānismu, kas neatšķiras no LESD 56. pantā ietvertā. Tas nebūtu vēlams, tostarp arī tāpēc, ka ar LESD 58. pantu transporta pakalpojumi īpaši ir izslēgti no LESD 56. panta darbības jomas, kā arī tāpēc, ka Savienības likumdevējs līdz šim nav pieņēmis sekundāros tiesību aktus, lai liberalizētu taksometru pakalpojumu sniegšanu saistībā ar kopējo transporta politiku.

27.

Patiesībā LESD 96. panta 1. punkts attiecas nevis uz pakalpojumu brīvu sniegšanu transporta jomā, bet gan, kā paskaidrots, uz valsts pasākumiem, kas ir līdzīgi valsts atbalstam vienam vai vairākiem konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm. Tas tā ir tādēļ, ka valsts iestāžu reglamentējošām darbībām, lai nodrošinātu labvēlīgas pārvadājumu likmes un nosacījumus atsevišķām precēm, var būt ietekme, kas salīdzināma ar valsts atbalstu. Šajā nozīmē 96. pants ir lex specialis attiecībā uz pārvadājumu likmēm un nosacījumiem, salīdzinot ar LESD 107. pantā ietverto valsts atbalsta vispārējo aizliegumu. Tomēr, atšķirībā no LESD 107. panta, LESD 96. panta 1. punktā nav pieprasīts, lai pasākumi, uz kuriem attiecas rūpīga pārbaude, būtu saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu. Katrā ziņā, tāpat kā cita valsts atbalsta veidi, atbalsta tarifi un nosacījumi ir jāapstiprina Komisijai ( 11 ).

28.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, es secinu, ka LESD 96. panta 1. punkts nav piemērojams attiecībā uz tādiem dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem kā pamatlietā izskatāmie.

29.

Ņemot vērā norādītos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz Cour d’appel de Bruxelles (Briseles Apelācijas tiesa, Beļģija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

LESD 96. panta 1. punkts nav piemērojams attiecībā uz tādiem dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem kā pamatlietā izskatāmie.