1

Ar savu apelācijas sūdzību Alcogroup SA (turpmāk tekstā – “Alcogroup”) un Alcodis SA (turpmāk tekstā – “Alcodis”) prasa atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 16. jūnija rīkojumu Alcogroup un Alcodis/Komisija (T‑274/15 R, EU:T:2015:389; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais rīkojums”), ar ko viņš noraidīja pieteikumu par pagaidu noregulējumu, lūdzot, pirmkārt, apturēt Alcogroup, kā arī visiem tās tiešā vai netiešā veidā kontrolētajiem uzņēmumiem, tostarp Alcodis, adresētā Komisijas 2015. gada 12. marta galīgā Lēmuma C(2015) 1769 final (turpmāk tekstā – “pirmais apstrīdētais lēmums”) par procedūru saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [LESD 102.] pantā (OV L 1, 1. lpp.), 20. panta 4. punktu, kā arī Alcogroup adresētā 2015. gada 8. maija lēmuma (turpmāk tekstā – “otrais apstrīdētais lēmums”) saistībā ar izmeklēšanu AT.40244 – Bioetanols (iepriekš – “AQUA VIT”) – un AT.40054 – Oil and Biofuel Markets – izpildi un, otrkārt, noteikt Eiropas Komisijai pienākumu apturēt jebkādu izmeklēšanu un citas darbības, kas uz tiem attiecas procedūrās AT.40054 un AT.40244.

2

Vispirms ir jāprecizē, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs izdeva pārsūdzēto rīkojumu brīdī, pirms Komisija iesniedza apsvērumus par pieteikumu par pagaidu noregulējumu, un brīdī, kad šādu apsvērumu iesniegšanas termiņš vēl nebija beidzies. Tātad, kā Komisija to pamatoti atzīmē Tiesai, pārsūdzētais rīkojums ir balstīts vienīgi uz faktiem, kas norādīti pieteikumā par pagaidu noregulējumu. Lai arī Komisija apstrīd dažus no šiem faktiem, tā to dara tikai pakārtoti un pieņemot, ka pārsūdzētais rīkojums tiks atcelts. Tādējādi, lai izvērtētu apelācijas sūdzību, šis rīkojums ir balstīts uz pieņēmumu, ka pārsūdzētajā rīkojumā konstatētie fakti ir noteikti, nedz apstiprinot, nedz atspēkojot to pareizību.

3

Alcogroup un Alcodis nodarbojas ar etanola ražošanu, pārstrādāšanu un pārdošanu. Pēc 2013. gada martā iesniegtas sūdzības Komisija 2013. gada maijā uzsāka pārbaudes uzņēmuma, kas bija izstrādājis un nodeva sabiedrības rīcībā etanola cenu attīstīšanas metodi, telpās, kā arī vairāku citu uzņēmumu, kas darbojas jēlnaftas, naftas pārstrādes produktu un biokurināmo/biodegvielas jomā, telpās. Šī izmeklēšana, kas reģistrēta ar lietas numuru AT.40054 (Oil and Biofuel Markets), bija vērsta gan uz šīs metodes funkcionēšanu, gan uz iespējamām vienošanās darbībām starp uzņēmumiem ar mērķi manipulēt ar minēto metodi.

4

Minētajā izmeklēšanā Komisija 2014. gada 13. maijā nosūtīja Alcodis informācijas pieprasījumu Regulas Nr. 1/2003 18. panta 1. un 2. punkta izpratnē. Alcodis atbildēja uz šo pieprasījumu 2014. gada 14. jūnijā.

5

2014. gada 29. septembrī Komisija lika Alcogroup un Alcodis pakļauties pārbaudei Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta izpratnē. Pārbaude to telpās notika 2014. gada 7.–10. oktobrī. Šajā pārbaudē un pēc tās Alcogroup un Alcodis lūdza savu advokātu palīdzību, lai nodrošinātu savu aizstāvību. Šajā ziņā tika izstrādāti daudzi dokumenti un notika to apmaiņa starp tiem un to advokātiem. Tika noteikts, ka uz šo apmaiņu un pievienotajiem dokumentiem attiecas advokātu dienesta noslēpums, un katrai apmaiņai bija pievienota norāde angļu valodā “legally privileged” vai arī tie tika ievietoti lietas materiālos ar nosaukumu tajā pašā valodā “legally privileged”.

6

Paralēli izmeklēšanai AT.40054 Komisija uzsāka izmeklēšanu AT.40244 par iespējamām vienošanās un saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir saskaņot uzņēmumu, kas darbojas bioetanola tirdzniecības jomā, rīcību, sadalīt tirgu un klientus, kā arī informācijas apmaiņa. Šajā izmeklēšanā Komisija ar pirmo apstrīdēto lēmumu lika Alcogroup un Alcodis pakļauties pārbaudei, kas tika veikta 2015. gada 24.–27. martā. Šīs pārbaudes sākumā to advokāti lūdza Komisijas inspektoriem izslēgt no to izmeklēšanas aizstāvības dokumentus, kas bija izstrādāti pēc 2014. gada 7.–10. oktobrī veiktās pārbaudes. Tika norunāts, ka visi dokumenti, uz kuriem ir norāde angļu valodā “legally privileged”, ir nekavējoties jāizslēdz, inspektoriem tos neizskatot, un tie ir kopīgas izskatīšanas ar Alcogroup un Alcodis advokātiem priekšmets.

7

Tomēr pēc tam, pēc Alcogroup un Alcodis domām, tika konstatēts, ka Komisijas inspektori tika analizējuši attiecīgos dokumentus ar mērķi noteikt, vai tie ir izmeklēšanā būtiski, un ka viņi ir atlasījuši dažādus aizstāvības dokumentus, kas atzīmēti ar norādi angļu valodā “legally privileged”, lai tos izņemtu. Pēc Alcogroup un Alcodis advokātu protestiem šie dokumenti tika izņemti no izņemamo dokumentu saraksta un šie inspektori piekrita ievietot dokumentus ar minēto norādi “legally privileged” atsevišķos lietas materiālos un tos izskatīt tikai Alcogroup un Alcodis advokāta klātbūtnē. Tomēr, pēc to domām, minētie inspektori jau bija izskatījuši dokumentus, kas bija izstrādāti šo divu uzņēmumu aizstāvībai pēc pirmās pārbaudes, kura tika īstenota izmeklēšanā AT.40054.

8

2015. gada 21. aprīlīAlcogroup un Alcodis adresēja Komisijai vēstuli, kurā tie prasīja nekavējoties apturēt jebkādu izmeklēšanu un citas darbības, kas uz tiem attiecas procedūrās AT.40054 un AT.40244, tostarp jebkādu izņemto dokumentu izskatīšanu un analīzi. 2015. gada 8. maijā šis pieprasījums tika noraidīts ar otro apstrīdēto lēmumu.

9

Ar prasības pieteikumu Vispārējās tiesas kancelejā 2015. gada 29. maijāAlcogroup un Alcodis cēla prasību atcelt pirmo un otro apstrīdēto lēmumu.

10

Ar tajā pašā dienā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtu atsevišķu dokumentu Alcogroup un Alcodis iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tie būtībā prasīja Vispārējās tiesas priekšsēdētājam:

11

Ar pārsūdzēto rīkojumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja šo prasību kā nepieņemamu pirms Komisijai noteiktā apsvērumu iesniegšanas termiņa beigām.

12

Attiecībā uz Alcogroup un Alcodis pirmo prasījumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs būtībā nosprieda, ka lūgums apturēt pirmā apstrīdētā lēmuma izpildi bija nepieņemams, jo, tā kā šis lēmums jau bija pilnībā izpildīts, tā apturēšanai nebūtu jēgas. Attiecībā uz otrā apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšanu viņš norādīja, ka būtībā tāds nelabvēlīgs lēmums, ar ko noraida administratīva pieprasījuma pieņemšanu, nevar būt tādas apturēšanas priekšmets. Attiecībā uz Alcogroup un Alcodis otro prasījumu Vispārējās tiesas priekšsēdētājs būtībā norādīja, ka tas, kura mērķis bija noteikt Komisijai apturēt jebkādu izmeklēšanu un citas darbības, kas uz tiem attiecas, pārsniedza pamatlietā celtās prasības priekšmetu tāpēc, ka prasītais rīkojums, ja tas tiktu izdots, tiktu izdots pirms pasākumiem, ko Komisija var pieņemt pēc iespējamā sprieduma par pirmā un otrā apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Turklāt nevar tikt konstatēts, ka tāda apsteigšana būtu nepieciešama, lai nodrošinātu sprieduma par tiesību akta atcelšanu pilnu iedarbību šajā lietā, jo šo divu apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā šim nolūkam pietiktu, ja no lietas materiāliem tiktu izņemti visi prettiesiski izmantotie izmeklēšanas dokumenti.

13

Alcogroup un Alcodis lūdz Tiesu:

14

Komisija lūdz Tiesu:

15

Savas apelācijas sūdzības atbalstam Alcogroup un Alcodis izvirza trīs pamatus. To pirmajā pamatā, kas ir balstīts uz kļūdu tiesību piemērošanā, vērtējot pirmajā instancē formulētā otrā prasījuma pieņemamību, ir trīs daļas, kurās tie attiecīgi pārmet:

16

Ar savu otro un trešo pamatu Alcogroup un Alcodis pārmet Vispārējās tiesas priekšsēdētājam kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz to pieteikuma par attiecīgi pirmā un otrā apstrīdētā lēmuma apturēšanu pieņemamības vērtējumu.

17

Turklāt Alcogroup un Alcodis izklāsta iemeslus, kuru dēļ, pēc to domām, ir jānosaka Vispārējā tiesā prasītie pagaidu pasākumi.

18

Komisija aicina Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību kopumā. Tā piebilst, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu katrā ziņā ir jānoraida un ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir pamatoti nospriedis šādi.

19

Sava pirmā pamata pirmajā daļā Alcogroup un Alcodis pārmet Vispārējās tiesas priekšsēdētājam, kas pārsūdzētā rīkojuma 21. punkta pirmajā teikumā viņš ir konstatējis, ka to pirmajā instancē izvirzītais otrais prasījums de facto bija vērsts uz to, lai “Komisijai tiktu aizliegts turpināt savu izmeklēšanu AT.40054 un AT.40244 un šajā kontekstā izmantot konfidenciālu informāciju, ko tā esot ieguvusi prettiesiski [..]”, kaut gan, pēc to domām, to prasība bija šaurāka. Īstenībā tie prasīja tikai apturēt jebkādu izmeklēšanu attiecīgajās procedūrās, gaidot spriedumu pēc būtības, un to tikai tajā, kas uz tiem attiecas.

20

Šajā ziņā no visa pārsūdzētā rīkojuma interpretācijas izriet, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir ņēmis vērā pirmajā instancē izvirzītā otrā prasījuma ierobežoto raksturu. Konkrētāk šis konstatējums izriet no šī rīkojuma 21. punkta pirmā teikuma interpretācijas, ņemot vērā, pirmkārt, tā 12. punktu, kurā attiecīgais prasījums ir precīzi atkārtots, otrkārt, no tā 20. punkta, kurā ir atgādināts par prasītās apturēšanas pagaidu raksturu un par pagaidu noregulējuma papildu raksturu attiecībā uz pamattiesvedību, kurai tas ir piesaistīts.

21

Jāpiebilst, ka Alcogroup un Alcodis gan savos rakstveida apsvērumos Vispārējā tiesā, gan to apelācijas sūdzības daļā par prasīto pagaidu pasākumu nodrošināšanu ir izklāstījuši, ka visas izmeklēšanas darbības, kas attiecībā uz tiem ir veiktas, pamatojoties uz prettiesiski iegūto informāciju, palielinātu tiem nodarīto kaitējumu. No tā izriet, ka to pieteikuma par pagaidu noregulējumu un it īpaši pirmajā instancē izvirzītā otrā prasījuma mērķis bija efektīvi novērst šāda kaitējuma rašanos, uz laiku liedzot Komisijai turpināt izmeklēšanu AT.40054 un AT.40244, ciktāl tā attiecas uz to iespējamo dalību pārkāpumos, kuri uz tām attiecas, kā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs to ir pareizi norādījis pārsūdzētā rīkojuma 21. punkta pirmajā teikumā.

22

No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

23

Sava pirmā pamata otrajā daļā Alcogroup un Alcodis būtībā apgalvo, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, it īpaši pārsūdzētā rīkojuma 23. punktā, piemērojot pēc analoģijas rīkojumā Komisija/Akzo un Akcros (C‑7/04 P(R), EU:C:2004:566) izklāstīto argumentāciju šai lietai, lai novērtētu prasīto pagaidu pasākumu nepieciešamību ar mērķi nodrošināt pilnīgu pasludināmā sprieduma iedarbību. Faktiski šī lieta atšķiroties no tās, kurā ir izdots šis rīkojums. Pēdējā minētajā lietā runa bija par ierobežota dokumentu skaita statusu tādējādi, ka neiespējamība Komisijai šos dokumentus izmantot lēmuma par pārbaudes veikšanu atcelšanas gadījumā bija pietiekama attiecīgo sabiedrību tiesību garantija. Turpretī šajā lietā Komisijas inspektori apzināti esot pārbaudījuši visus Alcogroup un Alcodis aizstāvības dokumentus un esot tos ņēmuši vērā. Alcogroup un Alcodis būtu neiespējami vēlāk pietiekami droši pierādīt saiknes starp iepazīšanos ar prettiesiski iegūto informāciju un iespējamiem Komisijas pasākumiem, ko tā pieņēmusi pēc izmeklēšanas, esamību.

24

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ja lietā, kurā tika izdots rīkojums Komisija/Akzo un Akcros (C‑7/04 P(R), EU:C:2004:566), bija izmantots tikai ierobežots dokumentu skaits, tad šajā rīkojumā izklāstītā argumentācija nebija balstīta tikai uz šo apstākli. Faktiski Tiesa minētā rīkojuma 41. un 42. punktā būtībā nolēma, ka tas, ka Komisija tikai iepazinās ar dienesta noslēpuma aptvertajos dokumentos iekļauto informāciju, nebija pietiekami, lai konstatētu nepieciešamību pieņemt pagaidu pasākumus, jo šī informācija netika izpausta trešajām personām un tā netika izmantota Eiropas Savienības konkurences tiesību normu pārkāpuma procesā. Tiesa tā paša rīkojuma 43. punktā arī precizēja, ka Komisijas iespēja sīkāk iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem nav pietiekama, lai pierādītu attiecīgajām sabiedrībām nodarītā būtiskā un neatgriezeniskā kaitējuma esamību.

25

Tātad it īpaši Alcogroup un Alcodis argumenti, kas balstīti uz to, ka Komisijas ierēdņi pārbaudes laikā bija ņēmuši vērā dokumentus, kuros bija dienesta noslēpums, bet kurus [Komisija] nav saglabājusi pēc šīs pārbaudes, neesot paši par sevi pietiekami, lai noteiktu nepieciešamību pieņemt prasītos pagaidu pasākumus ar mērķi nodrošināt pilnīgu pasludināmā sprieduma iedarbību. Faktiski nav nekādas iespējas, ka šos dokumentus, kuru vairs nav Komisijas rīcībā, tā ir izpaudusi trešajām personām vai ka tā uz tiem pašiem par sevi ir atsaukusies, lai pierādītu konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību.

26

Turklāt ir jānoraida argumenti, ar kuriem Alcogroup un Alcodis šajā apelācijas sūdzībā apgalvo, ka, ja Komisija izmanto prettiesiski iegūtu informāciju atšķirībā no situācijas lietā, kurā tika izdots rīkojums Komisija/Akzo un Akcros (C‑7/04 P(R), EU:C:2004:566), tiem nav iespējas pierādīt saikni starp šo izmantošanu un iespējamiem vēlāk pieņemtiem izmeklēšanas pasākumiem. Kā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs faktiski, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, nosprieda pārsūdzētā rīkojuma 24. punktā, Alcogroup un Alcodis Vispārējā tiesā nav pierādījuši šādas neiespējamības esamību. Tātad uz šī pamata viņš pamatoti secināja, ka šāda minētā iespēja ir jāuzskata par tīru pieņēmumu.

27

Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pārsūdzētā rīkojuma 21. punktā vispārīgākā veidā arī pamatoti norādīja, ka Alcogroup un Alcodis īstenībā ierosināja viņam pārkāpt savu kompetenci, apsteidzot secinājumus, kurus Komisija varētu izdarīt gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu pirmo un otro apstrīdēto lēmumu. Faktiski, neskarot lēmumus, kurus vēlāk pieņems Savienības tiesa, kas pamattiesvedībā izskata lietu pēc būtības, kā arī Komisija administratīvajā jomā, nevar izslēgt, ka atbilstošie pasākumi, kas ir dažu dokumentu izņemšana no Komisijas lietas materiāliem, nākotnē nepieciešamības gadījumā var tikt pieņemti, lai labotu iespējamo Alcogroup un Alcodis tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Tāpat arī šajā tiesvedības stadijā nevar izslēgt, ka Komisija nolemj vairs neturpināt izmeklēšanas AT.40054 un AT.40244, ciktāl tās attiecas uz Alcogroup un Alcodis.

28

Šajos apstākļos Alcogroup un Alcodis argumenti, saskaņā ar kuriem Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz nepieciešamību pieņemt prasītos pagaidu pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu pasludināmā sprieduma iedarbību, nevar tikt pieņemti. No tā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.

29

Pirmā pamata trešajā daļā Alcogroup un Alcodis apgalvo, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētāja pārlieku stingra pieņemamības nosacījumu, kas piemērojami pieteikumam par pagaidu noregulējumu, interpretācija aizskar efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu. Pēc to domām, vienīgais veids, kā šīs lietas apstākļos nodrošināt šādu aizsardzību, esot atcelt izmeklēšanas darbības, kuras Komisija varēja un var veikt pēc prettiesiskās pārbaudes, kamēr ar iespējamo pieņemamo spriedumu, ar kuru tiktu apmierināta to pamata prasība, nebūtu iespējams ar atpakaļejošu spēku atlīdzināt šādu izmeklēšanas darbību rezultātā radušos kaitējumu. Tādējādi Vispārējās tiesas priekšsēdētājs esot pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot kā nepieņemamu to otro prasījumu.

30

Tomēr saskaņā ar to, kas tika nospriests šī rīkojuma 24.–28. punktā, Alcogroup un Alcodis nav pierādījuši nedz to, ka tiem ir nodarīts kaitējums, kuru nebūtu iespējams atlīdzināt ar atpakaļejošu spēku, tāpēc, ka netika noteikti pirmajā instancē izvirzītajā otrajā prasījumā minētie pagaidu pasākumi, nedz to, ka šo pasākumu pieņemšana būtu bijusi nepieciešama, lai nodrošinātu pilnīgu pasludināmā sprieduma iedarbību. Turklāt ar to argumentiem nepietiek, lai pierādītu, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir pārkāpis efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, uzskatot, ka tādu pasākumu pieņemšana šajā lietā nav nepieciešama.

31

No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida.

32

Tātad pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

33

Savā otrajā pamatā Alcogroup un Alcodis pārmet Vispārējās tiesas priekšsēdētājam, ka viņš uzskatīja, ka pirmais apstrīdētais lēmums jau bija pilnībā izpildīts ar to, ka 2015. gada 24.–27. martā tika veikta pārbaude, un ka līdz ar to pieteikuma par pagaidu noregulējumu iesniegšanas brīdī kaitējums, uz kuru tie atsaucas, jau bija radies. Tās uzskata, ka šī lēmuma kaitējumu izraisošās sekas nebeidzās, kad Komisijas inspektori atstāja to telpas, jo šai iestādei ar minēto lēmumu tika piešķirtas tiesības paturēt un analizēt šīs pārbaudes laikā izņemtos dokumentus, un tai bija iespēja savas analīzes nolūkiem ņemt vērā informāciju, kas iegūta, prettiesiski skatot Alcogroup un Alcodis aizstāvības dokumentus.

34

Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, ka kaitējums, uz kuru atsaucas Alcogroup un Alcodis, lai lūgtu Vispārējās tiesas priekšsēdētājam apturēt pirmā apstrīdētā lēmuma izpildi, bija radies tāpēc, ka Komisija bija skatījusi to aizstāvības dokumentus saistībā ar 2015. gada 24.–27. martā notikušo pārbaudi. Tātad, kā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs to pamatoti norādīja pārsūdzētā rīkojuma 16. un 17. punktā, šis kaitējums ir radies tieši tajā brīdī, kad šis lēmums tika izpildīts, proti, pārbaudes laikā.

35

Protams, iespējama vēlāka 2015. gada 24.–27. martā notikušās pārbaudes laikā izņemto dokumentu izmantošana, skatot tos kopā ar prettiesiski iegūto informāciju, lai konstatētu konkurences tiesību normu pārkāpumu, varētu izraisīt papildu kaitējumu Alcogroup un Alcodis. Tomēr, pat ja Vispārējās tiesas priekšsēdētājs izdotu rīkojumu apturēt pirmā apstrīdētā lēmuma izpildi, kas jau bija izpildīts, veicot šo pārbaudi, ar minēto apturēšanu netiktu novērsta šī jaunā kaitējuma rašanās, jo šī rīkojuma priekšmets nebūtu aizliegt Komisijai turpināt jau izņemto dokumentu analīzi, nedz arī tas radītu šādas sekas.

36

No tā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida.

37

Savā trešajā pamatā Alcogroup un Alcodis apgalvo, ka pārsūdzētajā rīkojumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējās tiesas priekšsēdētājs uzskatīja, ka otrais apstrīdētais lēmums nevar būt izpildes apturēšanas priekšmets, jo tas ir nelabvēlīgs lēmums. Tie uzskata, ka šāda apturēšana bija jāveic, lai ļautu pieņemt citus prasītos pagaidu pasākumus, it īpaši jāpārtrauc visas izmeklēšanas darbības procedūrās AT.40054 un AT.40244, kas ir minētas to pirmajā instancē izvirzītajā otrajā prasījumā.

38

Jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru pieteikums par piemērošanas apturēšanu principā nevar tikt iesniegts attiecībā uz nelabvēlīgu lēmumu, kāds ir otrais apstrīdētais lēmums, jo apturēšanas rezultātā nedrīkst tikt mainīts prasītāja stāvoklis (Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja rīkojums S./Komisija, 206/89 R, EU:C:1989:333, 14. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja rīkojums Moccia Irme/Komisija C‑89/97 P(R), EU:C:1997:226, 45. punkts). Pieteikums par šī lēmuma izpildes apturēšanu tātad ir jānoraida kā nepieņemams, kā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs ir nospriedis pārsūdzētā rīkojuma 18. un 19. punktā. Tā varēja notikt tikai tad, ja šādas apturēšanas nodrošināšana varētu būt nepieciešama, lai pieņemtu vienu vai vairākus citus prasītos pagaidu pasākumus, ja pagaidu noregulējuma tiesnesis tos būtu atzinis par pieņemamiem un pamatotiem.

39

Ņemot vērā iepriekš minēto, kad Komisija ar otro apstrīdēto lēmumu bija noraidījusi Alcogroup un Alcodis administratīvo pieteikumu, kura mērķis būtībā bija to pašu pagaidu pasākumu pieņemšana, kādu pasludināšanu šie uzņēmumi vēlāk bija prasījuši pirmajā instancē izvirzītajā otrajā prasījumā, šāda nepieciešamība būtu varējusi pastāvēt attiecībā uz šo prasījumu, ja tā tiktu atzīta par pieņemamu un pamatotu. Tātad pietiek konstatēt, ka visi Alcogroup un Alcodis argumenti pret to, ka otrais prasījums ar pārsūdzēto rīkojumu tika noraidīts kā nepieņemams, arī tika noraidīti šī rīkojuma 19.–32. punktā.

40

Tātad Vispārējās tiesas priekšsēdētājs pārsūdzētajā rīkojumā pamatoti kā nepieņemamu ir noraidījis pieteikumu par otrā apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšanu. No tā izriet, ka apelācijas sūdzības trešais pamats ir jānoraida.

41

Tātad apelācijas sūdzība ir jānoraida kopumā bez nepieciešamības izskatīt Alcogroup un Alcodis izvirzītos argumentus par iemesliem, kuru dēļ, pēc to domām, ir jānodrošina pagaidu pasākumi, kurus tie bija prasījuši Vispārējā tiesā.

42

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Saskaņā ar tā paša reglamenta 138. panta 1. punkta nosacījumiem, kas piemērojami apelācijas tiesvedībai atbilstoši Reglamenta 184. panta 1. punktam, jebkuram lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir lūgusi piespriest Alcogroup un Alcodis atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā pēdējiem minētajiem nolēmums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks izdod rīkojumu: