Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0696

    Lieta C-696/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-659/13 un T-660/13 Čehijas Republika/Komisija 2015. gada 23. decembrī iesniedza Čehijas Republika

    OV C 78, 29.2.2016, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.2.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 78/8


    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 8. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-659/13 un T-660/13 Čehijas Republika/Komisija 2015. gada 23. decembrī iesniedza Čehijas Republika

    (Lieta C-696/15 P)

    (2016/C 078/09)

    Tiesvedības valoda – čehu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, J. Vláčil, T. Müller)

    Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    atcelt pārsūdzēto spriedumu,

    pilnībā atcelt Regulu Nr. 885/2013 (1) un Regulu Nr. 886/2013 (2) un

    piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi ir šādi:

    atcelt pārsūdzēto spriedumu,

    atcelt Regulas Nr. 885/2013 3. panta 1. punktu, 8. pantu un 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī Regulas Nr. 886/2013 5. panta 1. punktu, 9. pantu un 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu un

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas pārsūdzības pamatojumam izvirza trīs pamatus.

    Pirmais pamats ir par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir secinājusi, ka no Regulas Nr. 885/2013 un Regulas Nr. 886/2013 izrietošās prasības neattiecas uz dalībvalsti, kura vēl nav izlēmusi ieviest savā teritorijā intelektisko transporta sistēmu lietojumprogrammas un pakalpojumus, kaut gan šāds secinājums nekādi neizriet no iepriekš minētajām regulām.

    Otrais pamats ir par Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punkta pārkāpumu, to lasot kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir secinājusi, ka Komisijai, pieņemot deleģēto aktu, ir tāda rīcības brīvība, ka tai nav jāaprobežojas ar konkrēto pilnvarojošo noteikumu ierobežojumiem.

    Trešais pamats ir par procesuālu kļūdu Vispārējā tiesā. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir rupji sagrozījusi dažus no Čehijas Republikas izvirzītajiem argumentiem un tā pilnīgi nemaz nav izskatījusi dažus Čehijas Republikas argumentus. Šiem procesuālajiem pārkāpumiem bija izšķiroša ietekme uz Vispārējā tiesā veikto novērtējumu par prasījumu pamatiem.


    (1)  OV L 247, 1. lpp.

    (2)  OV L 247, 6. lpp.


    Top