1

Ar savu apelācijas sūdzību Schniga GmbH lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 10. septembra spriedumu Schniga/CPVO – Brookfield New Zealand un Elaris (‘Gala Schnitzer’) (T‑91/14 un T‑92/14, nav publicēts, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2015:624), ar kuru tā noraidīja Schniga prasības atcelt divus Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Apelācijas padomes 2013. gada 20. septembra lēmumus attiecībā uz Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu ābeļu šķirnei ‘Gala Schnitzer’ (lietas A 003/2007 un A 004/2007, turpmāk tekstā – “strīdīgie lēmumi”).

2

Atbilstoši Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1994, L 227, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”) 6. pantam Kopienas augu šķirņu aizsardzība tiek piešķirta šķirnēm, kas ir atšķirīgas, viendabīgas, stabilas un jaunas.

3

Saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu šķirne tiek uzskatīta par atšķirīgu, ja tā, atsaucoties uz no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas izrietošo īpašību izpausmi, var tikt skaidri atšķirta no jebkuras citas šķirnes, kuras esamība ir plaši pazīstama pieteikuma iesniegšanas datumā.

4

Savukārt viendabīguma, stabilitātes un jaunuma kritēriji ir attiecīgi definēti minētās regulas 8., 9. un 10. pantā.

5

Šīs pašas regulas 50. panta 1. punkta f) apakšpunktā ir precizēts, ka pieteikumā par Kopienas aizsardzību ir jāiekļauj šķirnes tehniskais apraksts.

6

Jautājums, vai konkrētā gadījumā ir izpildīti atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes kritēriji (turpmāk tekstā – “DUS kritēriji”), tiek izvērtēts tehniskajā pārbaudē, kas veicama atbilstoši pamatregulas 55. un 56. pantam.

7

Atbilstoši šīs regulas 55. panta 1. punktam:

“Ja [CPVO] nav atklājis nekādus šķēršļus Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanai, pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 53. un 54. pantu, tad tas nodrošina, lai vismaz vienā no dalībvalstīm kompetenta iestāde vai iestādes, kam [CPVO] Administratīvā padome ir uzticējusi pienākumu veikt attiecīgās sugas šķirņu tehnisko pārbaudi, turpmāk sauktas “pārbaudes birojs vai biroji”, veiktu tehnisko pārbaudi saistībā ar atbilstību [DUS kritērijiem].”

8

Minētās regulas 56. panta 2. punktā ir noteikts, ka tehniskā pārbaude ir veicama saskaņā ar pārbaudes pamatnostādnēm, ko izstrādājusi CPVO Administratīvā padome (turpmāk tekstā – “Administratīvā padome”), un jebkuriem norādījumiem, ko devis CPVO. Šajās pamatnostādnēs tostarp tiek aprakstīts tehniskās pārbaudes veikšanai iesniedzamais augu materiāls, izmēģinājumu veikšanas kārtība, piemērojamās metodes, sniedzamie apsvērumi, izmēģinājumā iekļauto šķirņu sagrupēšana, kā arī pārbaudāmo īpašību tabula. Tehniskās pārbaudes laikā attiecīgās šķirnes augi tiek audzēti blakus tādu šķirņu augiem, kuras CPVO un izraudzītais pārbaudes centrs uzskata par kandidātšķirnei vistuvākajām, atbilstoši šīs šķirnes aprakstam, kas sniegts tehniskajā aprakstā, kurš ir pieteikuma par Kopienas augu šķirņu aizsardzību sastāvdaļa.

9

Šīs pašas regulas 59. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir precizēts:

“Iebildumi [pret Kopienas aizsardzības piešķiršanu] var balstīties vienīgi uz argumentu, ka:

10

Saskaņā ar pamatregulas 72. pantu:

“Apelācijas padome pieņem lēmumu par pārsūdzību [apelācijas sūdzību], pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta, ievērojot 71. pantu. Apelācijas padome var izmantot jebkuras pilnvaras, kas ir [CPVO] kompetencē, vai arī tā var nodot šo lietu kompetentai [CPVO] institūcijai turpmākai rīcībai. Pēdējai tiktāl, cik fakti ir vieni un tie paši, ir saistošs Apelācijas padomes ratio decidendi.”

11

Saskaņā ar Komisijas 1995. gada 31. maija Regulas (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā (OV 1995, L 121, 37. lpp.; turpmāk tekstā – “piemērošanas regula”), 19. panta 2. punkta c) apakšpunktu pieteikumā par Kopienas aizsardzību citas informācijas starpā tiek norādītas šķirnes raksturīgās īpašības, kas, pēc pieteikuma iesniedzēja domām, spilgti atšķiras no īpašībām, kas raksturīgas citām šķirnēm, kuras vajadzības gadījumā var tikt nosauktas kā references šķirnes pārbaudei.

12

Šīs regulas 22. pantā “Lēmums par pārbaudes pamatnostādnēm” ir precizēts:

“1.   Pēc [CPVO] priekšsēdētāja priekšlikuma Administratīvā padome pieņem lēmumu par pārbaudes pamatnostādnēm. Lēmumā minētais datums un sugas nosaukums tiek publicēts šīs regulas 87. pantā minētajā Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Ja Administratīvā padome nav pieņēmusi lēmumu par pārbaudes pamatnostādnēm, [CPVO] priekšsēdētājs var pieņemt attiecīgu pagaidu lēmumu. [Pagaidu lēmums zaudē spēku Administratīvās padomes lēmuma pieņemšanas dienā.] Ja [CPVO] priekšsēdētāja pagaidu lēmums atšķiras no Administratīvās padomes lēmuma, tehniskā pārbaude, kas sākta pirms Administratīvās padomes lēmuma pieņemšanas, netiek ietekmēta. Administratīvā padome var lemt citādi, ja apstākļi to prasa.”

13

Atbilstoši minētās regulas 23. pantam “[CPVO] priekšsēdētāja pilnvaras”:

“1.   Administratīvajai padomei pieņemot lēmumu par pārbaudes nostādnēm, tajā tiek paredzētas [CPVO] priekšsēdētāja tiesības iekļaut papildu īpašības un to izpausmes attiecībā uz pārbaudāmo šķirni.

2.   Biroja priekšsēdētājam izmantojot 1. punktā minētās pilnvaras, šīs regulas 22. panta 2. punkts piemērojams mutatis mutandis.”

14

CPVO2003. gada 27. marta protokolā TP/14/1 par atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (ābeles) (turpmāk tekstā – “CPVO protokols TP/14/1”) ir noteiktas pamatnostādnes sugas ‘Malus Mill’ ābeļu šķirņu tehniskajai pārbaudei. Pirms tā pieņemšanas attiecībā uz šīm šķirnēm nepastāvēja nedz pārbaudes pamatnostādnes, nedz vispārīgi norādījumi pamatregulas izpratnē. Saskaņā ar pastāvīgo praksi tehnisko pārbaužu jomā CPVO tolaik izvērtēja attiecīgo šķirņu DUS kritērijus, balstoties uz Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (turpmāk tekstā – “UPOV”), kas ir ar Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību, kura ir pieņemta Parīzē (Francija) 1961. gada 2. decembrī (turpmāk tekstā – “UPOV konvencija”), izveidota starpvaldību organizācija, pieņemtajām vispārējām un tehniskajām pamatnostādnēm.

15

Saskaņā ar CPVO protokola TP/14/1 III.3. punktu “DUS izmēģinājumos un aprakstu sagatavošanā izmanto 1. pielikumā minētās īpašības”.

16

Saskaņā ar CPVO protokola TP/14/1 III.5. punktu “minimālais izmēģinājuma ilgums (neatkarīgi augšanas cikli) parasti ietver vismaz divas apmierinošas augļu ražas”. Minētā protokola IV. punktā ir piebilsts, ka “kandidātšķirnes var izpildīt DUS kritērijus pēc divām augļu ražas sezonām, bet dažos gadījumos var būt nepieciešamas trīs augļu ražas sezonas”.

17

CPVO protokola TP/14/1 III.6. punktā ir noteikts:

“[..] pieteikuma iesniedzējs tehniskajā anketā vai izmēģinājuma laikposmā var norādīt uz kandidātšķirnes īpašību, kas ir lietderīga atšķirīguma noteikšanai. Ja ir izteikts šāds lūgums un tā atbalstam ir sniegta ticama tehniskā informācija, var tikt veikta pārbaude ar nosacījumu, ka ir iespējams izstrādāt tehniski pieņemamu izmēģinājuma procedūru. Turklāt ar CPVO priekšsēdētāja piekrišanu tiek veikti īpaši izmēģinājumi, ja ir maz iespējams, ka tiks pierādīts atšķirīgums, atsaucoties uz protokolā uzskaitītajām īpašībām.”

18

UPOV, par kuras dalībnieci Eiropas Kopiena kļuva 2005. gada 29. jūlijā, ir pieņēmusi dažas protokolos ietvertās pamatnostādnes, kurām ir nozīme šajā lietā.

19

Vispirms runa ir par Pamatnostādnēm TG/14/8 attiecībā uz atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanu, ko 1995. gada 20. oktobrīUPOV pieņēmusi attiecībā uz ‘Malus Mill’ sugas ābeļu šķirnēm (turpmāk tekstā – “UPOV protokols TG/14/8”).

20

Tālāk ir jāmin dokuments UPOV TG/1/3 “Vispārējs ievads atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanā un saskaņotu jaunu augu šķirņu aprakstu izstrādāšanā”, ko UPOV sagatavojusi 2002. gada 19. aprīlī (turpmāk tekstā – “UPOV protokols TG/1/3”) un kas veido pamatu visām UPOV pamatnostādnēm attiecībā uz DUS kritēriju novērtēšanu (turpmāk tekstā – DUS novērtēšana”).

21

Saskaņā ar UPOV protokola TG/1/3 1.3. punktu “[UPOV] dalībniekiem ir saistoši tikai pašā UPOV Konvencijas tekstā minētie pienākumi, un šis dokuments nav jāinterpretē veidā, kas būtu nesaderīgs ar konkrētajam [UPOV] dalībniekam piemērojamajām tiesībām”. Atbilstoši šim protokolam tā mērķis ir “noteikt DUS novērtēšanā izmantojamos principus”, un tajā ir paredzēts, ka “jaunu augu šķirņu pārbaude var tikt saskaņota visos [UPOV] dalībniekos”.

22

Saskaņā ar UPOV protokola TG/1/3 4.2.3. punktu “pārbaudes pamatnostādnēs norādīto īpašību saraksts nav obligāti izsmeļošs, un, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu un ja šīs īpašības atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tajā var tikt iekļautas papildu īpašības”.

23

Saskaņā ar UPOV protokola TG/1/3 5.3.3.1.1. punktu:

“Viens no līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka audzēšanas izmēģinājumā novērotās īpašības atšķirība ir pietiekami atkārtojama, ir novērtēt īpašību vismaz divās dažādās situācijās. To var panākt, daudzgadīgo un viengadīgo šķirņu gadījumā novērojumus īstenojot attiecībā uz divu dažādu sezonu laikā veiktajiem stādījumiem vai – citu daudzgadīgo šķirņu gadījumā – novērojumus īstenojot divu dažādu sezonu laikā attiecībā uz vienu stādījumu. Norādījumi par iespēju izmantot citus risinājumus, piemēram, izmēģinājumus veicot divās dažādās vidēs viena un tā paša gada laikā, ir sniegti dokumentā TGP/9 “Atšķirīguma pārbaude”.”

24

Saskaņā ar UPOV protokola TG/1/3 6.2. punktu:

“[..] Par šķirnes atbilstīgajām īpašībām ir uzskatāmas vismaz visas īpašības, kuras ir izmantotas DUS novērtēšanā vai ir iekļautas šķirnes aprakstā, kas ir izstrādāts dienā, kad šai šķirnei tika piešķirta aizsardzība. Tādējādi par atbilstīgu īpašību var tikt uzskatīta jebkāda acīmredzama īpašība neatkarīgi no tā, vai tā ir minēta pārbaudes pamatnostādnēs.”

25

UPOV protokola TG/1/3 7.2. punktā ir piebilsts:

“Par šķirnes atbilstīgajām vai būtiskajām īpašībām ir uzskatāmas vismaz visas tās īpašības, kuras ir izmantotas DUS novērtēšanā vai iekļautas šķirnes aprakstā, kas ir izstrādāts dienā, kad šai šķirnei tika piešķirta aizsardzība. Tādējādi var tikt ņemtas vērā visas acīmredzamas īpašības neatkarīgi no tā, vai tās ir minētas pārbaudes pamatnostādnēs.”

26

Visbeidzot 2005. gada 6. aprīļa dokumentā UPOV TG/14/9 (turpmāk tekstā – “UPOV protokols TG/14/9”) UPOV ir pieņēmusi jaunas pamatnostādnes par augļu ražošanai izmantojamo ābeļu šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes novērtēšanu. UPOV protokolā TG/14/9 iekļautajā īpašību tabulā ir minēta īpašība Nr. 40 ar nosaukumu “Auglis: svītru platums”, kas nebija minēta UPOV protokolā TG/14/8 ietvertajā īpašību tabulā.

27

Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 22.–43. punktā ir rezumējusi šādi:

28

Ar diviem prasības pieteikumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2014. gada 10. februārī, Schniga cēla prasības atcelt strīdīgos lēmumus.

29

Savu prasību pamatojumam Schniga izvirzīja vienu vienīgu pamatu, kas iedalīts divās daļās: pirmajā daļā ir norādīts, ka pretēji tam, ko secināja Apelācijas padome, CPVO varēja balstīties uz strīdīgo papildu īpašību tehniskajā pārbaudē, un otrajā – ka Apelācijas padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka šīs tehniskās pārbaudes rezultāti nav atbilstoši tādēļ vien, ka saistībā ar strīdīgo papildu īpašību tā aptvēra tikai vienu audzēšanas ciklu, pārkāpjot piemērojamās pamatnostādnes.

30

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības.

31

Attiecībā uz vienīgā prasības pamata pirmo daļu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 76. punktā vispirms nosprieda, ka CPVO protokola TP/14/1 procesuālās normas bija piemērojamas pieteikumam par Kopienas aizsardzības piešķiršanu kandidātšķirnei. Turpinājumā, minētā sprieduma 80. punktā, Vispārējā tiesa atzina, ka CPVO pieņemtajiem protokoliem ir augstāks spēks nekā UPOV pieņemtajiem protokoliem.

32

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 81. un 82. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka CPVO ir plaša novērtējuma brīvība šķirnes tehniskās pārbaudes veikšanā un ka it īpaši ar piemērošanas regulu CPVO priekšsēdētājam ir piešķirtas pilnvaras pievienot jaunas īpašības un to izpausmes attiecībā uz kādu šķirni, kad Administratīvā padome pieņem pamatnostādnes. Minētā sprieduma 83. punktā tā būtībā piebilda, ka šo novērtējuma brīvību ierobežo Administratīvās padomes pieņemtie protokoli un pārbaudes pamatnostādnes, kuri viņam ir saistoši.

33

Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma 86. punktā Vispārējā tiesa būtībā secināja, ka CPVO priekšsēdētājs nav tiesīgs atļaut šķirnes tehniskajā pārbaudē ņemt vērā kādu īpašību, kas nav paredzēta CPVO protokolā TP/14/1, un līdz ar to noraidīja vienīgā prasības pamata pirmo daļu.

34

Savukārt vienīgā prasības pamata otro daļu Vispārējā tiesa noraidīja kā neiedarbīgu, pirms tam norādot, ka pirmais arguments, kuru Apelācijas padome norādījusi strīdīgajos lēmumos, proti, ka kandidātšķirnes tehniskajā pārbaudē CPVO nevarēja likumīgi balstīties uz strīdīgo papildu īpašību, nav prettiesisks un ir pietiekams, lai likumīgi pamatotu šos lēmumus. Tomēr Vispārējā tiesa uzsvēra, ka šī tehniskā pārbaude tika veikta tikai viena gada laikā, proti, 2005. gadā, kas atzīstams par acīmredzamu CPVO protokola TP/14/1, kā arī UPOV protokola TG/1/3 pārkāpumu, un ka līdz ar to prasība katrā ziņā ir noraidāma.

35

Schniga prasījumi Tiesai ir šādi:

36

CPVO prasījumi Tiesai ir šādi:

37

Brookfield New Zealand un Elaris prasījumi Tiesai ir šādi:

38

Schniga apelācijas sūdzība ir balstīta uz vienīgo pamatu – to, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pārkāpti pamatregulas 7. un 56. pants, tos aplūkojot kopsakarā ar piemērošanas regulas 22. un 23. pantu.

39

Pirmajā iebildumā Schniga, kuru būtībā atbalsta CPVO, norāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka CPVO ir saistoši protokoli un pamatnostādnes augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas jomā.

40

Brookfield New Zealand un Elaris uzskata, ka Vispārējā tiesa, nospriežot, ka procesuālās normas, ko CPVO pats sev nosaka, noteikti ir saistošas un ka tām ir augstāks spēks nekā UPOV normām, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Rīcības normas, kuras kāda administratīvā institūcija nosaka pati sev, esot vēl jo vairāk saistošas tad, kad šai institūcijai ir plaša rīcības brīvība.

41

Otrajā iebildumā Schniga norāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka CPVO protokols TP/14/1 bija piemērojams aizsardzības pieteikumam, kas iesniegts pirms tā stāšanās spēkā, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

42

Otrkārt, saistībā ar CPVO priekšsēdētāja tiesībām pievienot jaunu īpašību attiecībā uz kādu šķirni Schniga apgalvo, ka nedz pamatregulas, nedz piemērošanas regulas normas neliedz to pievienot tehniskās pārbaudes noslēgumā.

43

Tādējādi saskaņā ar piemērošanas regulas 23. panta 1. punktu CPVO priekšsēdētājam esot pilnvaras ņemt vērā jebkādu pārbaudāmās šķirnes atšķirtspējīgu īpašību, pat ja šī īpašība nav minēta aizsardzības pieteikumā.

44

Brookfield New Zealand un Elaris skatījumā brīdis, kas nosaka pieteikumam par Kopienas aizsardzību piemērojamo procesuālo regulējumu, ir nevis pieteikuma iesniegšanas datums, bet gan brīdis, kad faktiski tiek veikta tehniskā pārbaude. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, DUS novērtēšanā nevarot tikt ņemtas vērā atšķirtspējīgas īpašības, kas ieviestas pēc tehniskās pārbaudes veikšanas.

45

Vispirms būtu jāizskata vienīgā apelācijas sūdzības pamata otrais iebildums, konkrētāk, arguments par to, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 87.–93. punktā kļūdaini esot secinājusi, ka CPVO priekšsēdētājam nebija tiesību pievienot strīdīgo papildu īpašību attiecībā uz kandidātšķirni.

46

Iesākumā, pirmkārt, būtu jāatgādina, ka CPVO uzdevumam ir raksturīga apstākļu, kādos veicama pieteikuma par Kopienas aizsardzību pārbaude, zinātniskā un tehniskā sarežģītība, un līdz ar to ir jāatzīst, ka CPVO tā uzdevumu izpildē ir plaša novērtējuma brīvība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 19. decembris, Brookfield New Zealand un Elaris/KAŠB un Schniga, C‑534/10 P, EU:C:2012:813, 50. punkts). Šī plašā novērtējuma brīvība attiecas tostarp uz šķirnes atšķirtspējīgas īpašības novērtēšanu pamatregulas 7. panta 1. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 15. aprīlis, Schräder/KAŠB, C‑38/09 P, EU:C:2010:196, 77. punkts).

47

Otrkārt, CPVO kā Eiropas Savienības struktūrai ir saistošs labas pārvaldības princips, saskaņā ar kuru tam ir rūpīgi un objektīvi jāizvērtē visi pieteikuma par Kopienas aizsardzību elementi, kuriem ir nozīme, un jāapkopo visi tā novērtējuma brīvības izmantošanai nepieciešamie faktiskie un tiesiskie elementi. Turklāt tam ir jānodrošina pienācīga tajā notiekošo procesu norise un efektivitāte (spriedums, 2012. gada 19. decembris, Brookfield New Zealand un Elaris/KAŠB un Schniga, C‑534/10 P, EU:C:2012:813, 51. punkts).

48

Tieši šajā kontekstā ir jāizvērtē, vai – kā to apgalvo Schniga un CPVO – Vispārējā tiesa nav kļūdaini interpretējusi pamatregulas un piemērošanas regulas normas, kas attiecas uz CPVO priekšsēdētāja pilnvarām.

49

Atbilstoši tam, kas noteikts pamatregulas 56. panta 2. punktā, tehniskā pārbaude ir veicama saskaņā ar pārbaudes pamatnostādnēm, ko izstrādājusi Administratīvā padome, un norādījumiem, ko devis CPVO.

50

Šajā ziņā vispirms saskaņā ar piemērošanas regulas 22. panta 1. punktu Administratīvā padome pēc CPVO priekšsēdētāja priekšlikuma pieņem lēmumu par pārbaudes pamatnostādnēm. Tālāk– šīs regulas 22. panta 2. punktā ir precizēts, ka, ja minētā [Administratīvā] padome nav pieņēmusi lēmumu par šīm pārbaudes pamatnostādnēm, CPVO priekšsēdētājs var pieņemt pagaidu lēmumu šajā jautājumā.

51

Turklāt saskaņā ar piemērošanas regulas 23. panta 1. punktu, Administratīvajai padomei pieņemot lēmumu par pārbaudes pamatnostādnēm, tajā tiek paredzētas CPVO priekšsēdētāja tiesības iekļaut papildu īpašības un to izpausmes attiecībā uz pārbaudāmo šķirni.

52

Tātad, pat ja tiktu pieņemts, ka strīdīgajam procesam bija piemērojams CPVO protokols TP/14/1, kandidātšķirnes tehniskajā pārbaudē CPVO priekšsēdētājam katrā ziņā bija tiesības pievienot jaunu īpašību, proti, “svītru platumu”.

53

Tikai šāda CPVO priekšsēdētāja pilnvaru, kādas tās izriet tostarp no piemērošanas regulas 23. panta, interpretācija ļauj ņemt vērā Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršanas priekšmeta un procesa īpatnības.

54

Proti, kā turklāt to norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 97. punktā, augu šķirnes īpašību novērtēšana neizbēgami ietver zināmu nejaušības faktoru, ņemot vērā tehniskās pārbaudes objekta, proti, augu šķirnes, pašu būtību, kā arī laikposma, kas nepieciešams šādai pārbaudei, ilgumu.

55

Šajos apstākļos tikai elastīgums, ko pieļauj CPVO priekšsēdētājam ar piemērošanas regulas 23. panta 1. punktu atzītās tiesības pievienot jaunas īpašības attiecībā uz kādu šķirni, var nodrošināt Kopienas aizsardzības piešķiršanas procesa objektivitāti. Tādējādi Kopienas aizsardzības piešķiršanas pieteikums nevar tikt noraidīts tikai tā iemesla dēļ, ka pārbaudītās šķirnes īpašība, kas konstatēta tehniskās pārbaudes laikā un kas ir izšķiroša, lai izvērtētu tās atšķirīgumu salīdzinājumā ar citām šķirnēm, nav bijusi minēta nedz pieteikuma iesniedzēja aizpildītajā tehniskajā anketā, nedz attiecīgajās pamatnostādnēs un protokolos.

56

Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, ka, ievērojot šo CPVO piešķirto plašo novērtējuma brīvību, CPVO, ja tas uzskata to par nepieciešamu, var ņemt vērā faktus un pierādījumus, ko lietas dalībnieki ir izvirzījuši vai iesnieguši novēloti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 19. decembris, Brookfield New Zealand un Elaris/KAŠB un Schniga, C‑534/10 P, EU:C:2012:813, 50. punkts).

57

Šādas CPVO tiesības ir jāatzīst a fortiori tad, kad – kā tas ir konkrētajā gadījumā – apstākļi, kuriem ir nozīme saistībā ar šķirnes atšķirīguma novērtēšanu, ir konstatēti tādā objektīvā procesā kā tehniskā pārbaude, ko organizē CPVO un veic valsts pārbaudes birojs.

58

Ir jāpiebilst, ka šādu CPVO priekšsēdētāja pilnvaru interpretāciju apstiprina UPOV protokols TG/1/3, kura 4.2.3. punktā ir norādīts, ka pārbaudes pamatnostādnēs norādīto īpašību saraksts nav izsmeļošs un ka, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu, tajā var tikt iekļautas citas īpašības.

59

Turklāt, tā kā CPVO priekšsēdētāja pilnvaras ir noteiktas pamatregulā un piemērošanas regulā, šo prerogatīvu ierobežošana nevar būt nedz Administratīvās padomes izstrādāto CPVO pamatnostādņu un protokolu priekšmets, nedz to sekas.

60

Šī iemesla dēļ CPVO protokola TP/14/1 III.6. punktā paredzētā procedūra, ko Vispārējā tiesa minējusi pārsūdzētā sprieduma 93. punktā un kas attiecas uz gadījumiem, kad jaunas īpašības iekļaušanu ir lūdzis Kopienas aizsardzības pieteicējs, nevar liegt CPVO priekšsēdētājam šķirnes tehniskās pārbaudes ietvaros pēc savas ierosmes pievienot jaunu īpašību.

61

Attiecībā uz brīdi, kurā CPVO priekšsēdētājs var īstenot viņam ar piemērošanas regulas 23. panta 1. punktu piešķirtās pilnvaras, nedz šīs regulas, nedz pamatregulas normas neliedz jaunas īpašības iekļaušanu veikt pēc tehniskās pārbaudes noslēguma, ja šāda īpašība ir konstatēta šīs pārbaudes gaitā.

62

Tā, pirmkārt, saskaņā ar UPOV protokola TG/1/3 6.2. un 7.2. punktu, kurus Vispārējā tiesa ir minējusi pārsūdzētā sprieduma 77. punktā, DUS kritēriju novērtēšanas mērķiem atbilstīgās īpašības tiek noteiktas atbilstoši šķirnes aprakstam, kāds tas sagatavots “dienā, kad [..] tika piešķirta [lūgtā] aizsardzība”, nevis atbilstoši šķirnes aprakstam, kāds tas sagatavots pieteikuma iesniegšanas dienā.

63

Tieši šī iemesla dēļ kandidātšķirnes tehniskajam aprakstam, kas prasīts atbilstoši pamatregulas 50. panta 1. punkta f) apakšpunktam un piemērošanas regulas 19. panta 2. punkta c) apakšpunktam, attiecībā uz CPVO priekšsēdētāju, kad viņš īsteno no pamatregulas 23. panta 1. punkta izrietošās prerogatīvas, var būt tikai orientējoša nozīme.

64

Otrkārt, šāds risinājums nav nesaderīgs ar tiesiskās noteiktības principu.

65

Proti, lai gan trešā persona, kurai pieder aizsargātā šķirne, kas tehniskās pārbaudes vajadzībām izmantota kā references šķirne, var izteikt iebildumus pret Kopienas aizsardzības piešķiršanu, tomēr atbilstoši pamatregulas 59. panta 3. punkta a) apakšpunktam šiem iebildumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai pierādītu, ka DUS kritēriji nav izpildīti.

66

Tātad fakts, ka CPVO priekšsēdētājs pievieno kādu jaunu īpašību, kuras esamība ir konstatēta tikai šķirnes tehniskās pārbaudes laikā, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu attiecībā uz trešajām personām, kurām piederošā aizsargātā šķirne tikusi izmantota kā references šķirne šīs pārbaudes vajadzībām. Proti, šī trešā persona nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz minētās pārbaudes tvērumu un pārbaudāmo atšķirtspējīgo īpašību būtību.

67

No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka Vispārējā tiesa, nospriežot, ka ar piemērošanas regulas 23. panta 1. punktu CPVO priekšsēdētājam nav piešķirta kompetence šķirnes tehniskās pārbaudes noslēgumā pievienot attiecībā uz šo šķirni kādu jaunu īpašību, ja šī īpašība nav bijusi minēta nedz pieteikuma iesniedzēja aizpildītajā tehniskajā anketā, nedz piemērojamajās pamatnostādnēs un protokolos, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

68

Līdz ar to ir jāpiekrīt Schniga argumentam un, nepastāvot nepieciešamībai analizēt pārējos apelācijas sūdzības iebildumus, ir jāatceļ pārsūdzētais spriedums, ciktāl ar to ir apstiprināta CPVO lēmuma atcelšana, ko veikusi Apelācijas padome, tādēļ, ka atšķirtspējīgo īpašību “svītru platums” bija pievienojis CPVO priekšsēdētājs.

69

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var pieņemt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

70

Konkrētajā lietā Tiesa uzskata, ka tiesvedības stadija ļauj izlemt Schniga celtās prasības atcelt strīdīgos lēmumus un ka tai tādējādi ir jātaisa galīgais nolēmums par šīm prasībām.

71

Šajā ziņā apstāklim, ka uz Schniga vienīgā prasības pamata otro daļu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 103. un 104. punktā ir atbildējusi tikai ad abundantiam, nav izšķirošas nozīmes, jo lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja tiesvedībā minētajā tiesā un Tiesā detalizēti sniegt savus argumentus attiecībā uz šo otro pamata daļu.

72

Līdz ar to vispirms šī sprieduma 46.–68. punktā izklāstīto iemeslu dēļ ir jāapmierina vienīgā prasības pamata, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija izvirzījusi savu prasību pamatojumam, pirmā daļa.

73

Tālāk, runājot par minētā vienīgā prasības pamata otro daļu, Apelācijas padome lēmumus par aizsardzības piešķiršanu un iebildumu noraidīšanu atcēla tādēļ, ka tehniskā pārbaude attiecībā uz strīdīgo papildu īpašību notika tikai viena gada laikā, proti, 2005. gadā, nevis divu secīgu augšanas ciklu laikā.

74

Schniga un CPVO norāda, ka īstenībā BSA pats ir konstatējis, ka strīdīgā papildu īpašība tika pārbaudīta pēc 2005. gada, proti, 2006. un 2007. gadā. Katrā ziņā, konstatējot procesuālo kļūdu, kas varētu tikt labota, Apelācijas padomei esot bijusi jānosūta lieta atpakaļ kompetentajām CPVO institūcijām, lai tās veiktu nepieciešamos pasākumus.

75

Brookfield New Zealand un Elaris apgalvo, ka nevienā brīdī procesa laikā Schniga nav lūgusi izlabot konstatēto neatbilstību.

76

Šajā ziņā ir svarīgi atgādināt, ka ar 2006. gada 14. decembra lēmumu CPVO priekšsēdētājs atļāva izmantot strīdīgo papildu īpašību, lai konstatētu atšķirību starp kandidātšķirni un references šķirni, un ka ar 2007. gada 26. februāra lēmumu CPVO piešķīra Schniga Kopienas aizsardzību attiecībā uz kandidātšķirni.

77

Taču nav strīda par to, ka datumā, kad tika pieņemti lēmumi par aizsardzības piešķiršanu un iebildumu noraidīšanu, proti, 2007. gada 26. februārī, CPVO rīcībā bija tikai pārbaudes gala ziņojums, ko BSA bija pieņēmis 2005. gada 19. decembrī un grozījis 2006. gada 9. februārī un kurā bija norādīts, ka šī īpašība tika konstatēta 2005. gada augšanas ciklā. Tikai 2008. gada 8. augustāBSA informēja CPVO par to, ka minētā īpašība ir konstatēta arī 2006. un 2007. gada augšanas ciklos.

78

Tātad Schniga tika piešķirta Kopienas aizsardzība attiecībā uz kandidātšķirni – pārkāpjot gan CPVO protokolu TP/14/1, gan UPOV protokolu TG/1/3 –, lai gan CPVO rīcībā nebija informācijas, kas pierādītu, ka strīdīgā papildu īpašība ir pārbaudīta divu augšanas ciklu laikā.

79

Šajā ziņā šā sprieduma 46. punktā atgādinātā plašā novērtējuma brīvība, kas ir CPVO tā uzdevumu izpildē, nevar ļaut tam neievērot tehniskos noteikumus, kas reglamentē tehnisko pārbaužu norisi, nepārkāpjot tā labas pārvaldības pienākumu, kā arī rūpības un objektivitātes pienākumu. Turklāt šo noteikumu saistošais raksturs, tostarp attiecībā uz CPVO, ir apstiprināts pamatregulas 56. panta 2. punktā, kurā ir noteikts, ka tehniskās pārbaudes tiek veiktas atbilstoši minētajiem noteikumiem.

80

Tātad Apelācijas padome pareizi konstatēja, ka CPVO bija piešķīris kandidātšķirnei Kopienas aizsardzību, pamatojoties uz neatbilstošu tehnisko pārbaudi.

81

No tā izriet, ka vienīgā pirmajā instancē izvirzītā prasības pamata otrā daļa nav pamatota.

82

Līdz ar to strīdīgie lēmumi būtu jāapstiprina.

83

Tomēr saskaņā ar pamatregulas 72. pantu Apelācijas padome var vai nu izmantot pilnvaras, kas ir CPVO kompetencē, vai arī nodot lietu kompetentai CPVO institūcijai turpmākai rīcībai saistībā ar apelācijas sūdzību.

84

Lai gan ir taisnība, ka Apelācijas padomei ir novērtējuma brīvība attiecībā uz iespēju pašai lemt par pieteikumu vai nodot lietu kompetentai CPVO institūcijai, tomēr gadījumos, kad tā nolemj izmantot CPVO kompetencē esošās pilnvaras, tai, kā tas atgādināts šā sprieduma 47. punktā, rūpīgi un objektīvi ir jāizvērtē visi apstākļi, kuriem ir nozīme saistībā ar pieteikumu par Kopienas aizsardzību, un jāapkopo visi tās novērtējuma brīvības izmantošanai nepieciešamie faktiskie un tiesiskie elementi.

85

Apelācijas padome, īstenojot CPVO pilnvaras, secināja, ka kandidātšķirnei nevar tikt piešķirta lūgtā Kopienas aizsardzība, lai gan šī padome nebija pārliecināta, ka īpašība “svītru platums” nav reproducējama divos audzēšanas ciklos.

86

Ņemot vērā, pirmkārt, ka pieteikuma iesniedzējs nav vainojams kļūdā, kuras dēļ Apelācijas padome atcēla lēmumus par aizsardzības piešķiršanu un iebildumu noraidīšanu, un ka, otrkārt, aizsardzības pieteikuma pamatotība katrā ziņā nav atkarīga no šīs neatbilstības pašas par sevi, lietas nodošana kompetentai CPVO institūcijai, lai tiktu turpināta tehniskā pārbaude ar nolūku pārliecināties, ka strīdīgā papildu īpašība atbilst reproducējamības nosacījumam, būtu ļāvusi CPVO iegūt visus nozīmīgos elementus, lai izvērtētu, vai Kopienas aizsardzības piešķiršana kandidātšķirnei ir atbilstoša, un būtu devusi iespēju labāk nodrošināt pieteikuma iesniedzēja tiesības.

87

Uz apstākli, ka Schniga nav lūgusi veikt šādu trūkumu novēršanu, nevar lietderīgi atsaukties, lai attaisnotu to, ka Apelācijas padome nav nodevusi lietu kompetentai CPVO institūcijai, jo pieteikuma par Kopienas aizsardzību iesniedzējam, kam piešķirta šāda aizsardzība, nevar prasīt, lai tas pēc savas ierosmes apstrīdētu tam par labu atzīto tiesību likumību.

88

Līdz ar to ir jāatceļ strīdīgie lēmumi, ciktāl Apelācijas padome tajos, pirmkārt, ir secinājusi, ka ar piemērošanas regulas 23. panta 1. punktu CPVO priekšsēdētājam nav piešķirta kompetence šķirnes tehniskās pārbaudes noslēgumā pievienot attiecībā uz šo šķirni kādu jaunu īpašību, ja šī īpašība nav bijusi minēta nedz pieteikuma tehniskajā anketā, nedz piemērojamajās pamatnostādnēs un protokolos, un, otrkārt, ir atcēlusi lēmumus par aizsardzības piešķiršanu un iebildumu noraidīšanu, saskaņā ar pamatregulas 72. pantu iepriekš nenododot lietu kompetentai CPVO institūcijai, lai iegūtu visu informāciju, kurai būtu nozīme, izvērtējot piešķirtās Kopienas aizsardzības atbilstību.

89

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Visbeidzot Tiesas Reglamenta 140. panta 3. punktā, kurš saskaņā ar šī reglamenta 184. panta 1. punktu arī ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, tostarp ir paredzēts, ka Tiesa var nolemt, ka persona, kas iestājusies lietā un kas nav dalībvalsts, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

90

Konkrētajā lietā, tā kā Schniga ir prasījusi piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tam spriedums ir daļēji nelabvēlīgs, CPVO ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Schniga tiesāšanās izdevumus, jo strīds nav radies tādas kļūdas dēļ, kurā būtu vainojama Schniga. Turklāt ir jānospriež, ka Brookfield New Zealand un Elaris sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: