–

K.P. vārdā – A. Golzem un A. Nagler, Rechtsanwälte,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – B. Driessen un J. P. Hix, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – T. Ramopoulos un F. Erlbacher, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, vai ir spēkā:

jo ar šiem tiesību aktiem Liberation Tigers of Tamil Eelam (turpmāk tekstā – “LTTE”) ir atstāta Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV 2001, L 344, 70. lpp., un labojums – OV 2010, L 52, 58. lpp.), 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas ierosināts pret K.P. par iespējamo finansējuma nodrošinājumu LTTE laikposmā no 2007. gada 11. augusta līdz 2009. gada 27. novembrim.

3

2001. gada 28. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1373(2001), ar kuru noteica vispusīgas stratēģijas terorisma, it īpaši terorisma finansēšanas, apkarošanai. Minētās rezolūcijas 1. punkta c) apakšpunktā tostarp ir noteikts, ka visām valstīm ir nekavējoties jāiesaldē tie līdzekļi un citi finanšu aktīvi vai saimnieciskie resursi, kuri pieder personām, kas veic vai mēģina veikt terora aktus, tajos piedalās vai veicina šādu aktu veikšanu, organizācijām, kas šīm personām pieder vai ko tās kontrolē, un personām un organizācijām, kas rīkojas šo personu vai organizāciju vārdā vai pēc to norādēm.

4

Minētajā rezolūcijā nav paredzēts to personu saraksts, attiecībā uz kurām šie ierobežojošie pasākumi ir jāpiemēro.

5

Lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1373(2001), Eiropas Savienības Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV 2001, L 344, 93. lpp.).

6

Šīs kopējās nostājas 1. pantā ir noteikts:

“1.   Šī kopējā nostāja saskaņā ar turpmāko pantu noteikumiem attiecas uz personām, grupām un organizācijām, kas ir iesaistītas terora aktos un uzskaitītas pielikumā.

[..]

4.   Sarakstu pielikumā izstrādā, pamatojoties uz precīzu informāciju vai materiālu attiecīgajā lietā, kas norāda, ka kompetenta iestāde pieņēmusi lēmumu par attiecīgajām personām, grupām un organizācijām neatkarīgi no tā, vai lieta ir par izmeklēšanas uzsākšanu vai apsūdzību saistībā ar terora akta veikšanu, mēģinājumu izdarīt terora aktu, līdzdalību šādā aktā vai tā veicināšanu, pamatojoties uz nopietniem un ticamiem pierādījumiem vai versijām, vai notiesāšanu par šādiem nodarījumiem. Sarakstā var iekļaut personas, grupas un organizācijas, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome atzinusi par saistītām ar terorismu un pret kurām tā noteikusi sankcijas.

Šajā punktā “kompetenta iestāde” ir tiesu iestāde vai gadījumos, ja tiesu iestādēm nav pilnvaru šāda punkta skartajos jautājumos, līdzvērtīga kompetenta iestāde attiecīgajā jomā.

[..]

6.   Pielikumā minētos personu vārdus un organizāciju nosaukumus regulāri atjaunina, vismaz reizi sešos mēnešos, lai nodrošinātu pamatojumu vārdu un nosaukumu paturēšanai sarakstā.”

7

Kopējās nostājas 2001/931 pielikumā ir iekļauts “1. pantā noteikto personu, grupu un organizāciju pirmais saraksts [..]”, kurā LTTE nav norādīta. Šis pielikums ir pārskatīts vairākas reizes.

8

LTTE pirmo reizi šajā sarakstā tika iekļauta ar Padomes Kopējo nostāju 2006/380/KĀDP (2006. gada 29. maijs), ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931 par īpašu pasākumu piemērošanu, lai apkarotu terorismu, un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2006/231/KĀDP (OV 2006, L 144, 25. lpp.).

9

Uzskatīdama, ka ir vajadzīga regula, lai Eiropas Savienības līmenī īstenotu Kopējā nostājā 2001/931 aprakstītos pasākumus, Padome pieņēma Regulu Nr. 2580/2001.

10

Šīs regulas 2. pantā ir paredzēts:

“1.   Ja vien tas nav atļauts saskaņā ar 5. un 6. pantu, tad:

2.   Tiek aizliegts sniegt finanšu pakalpojumus 3. punktā minētajā sarakstā ietvertai fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai organizācijai vai šādas fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai organizācijas labā, ja vien tas nav atļauts saskaņā ar 5. un 6. pantu.

3.   Pieņemot lēmumu vienbalsīgi, Padome saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4., 5. un 6. punkta noteikumiem izveido, pārskata un groza to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas šī regula; šajā sarakstā iekļauj:

11

Šajā pašā 2001. gada 27. decembrī Padome pieņēma Lēmumu 2001/927/EK, ar ko izveidots Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētais saraksts (OV 2001, L 344, 83. lpp.). LTTE šajā sarakstā nav iekļauta.

12

Ar 2006. gada 29. maija Lēmumu 2006/379/EK, ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā Nr. 2580/2001 un atceļ Lēmumu 2005/930/EK (OV 2006, L 144, 21. lpp.), Padome pirmo reizi iekļāva LTTE Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā.

13

LTTE šajā sarakstā tika atstāta ar Padomes Lēmumu 2006/1008/EK (2006. gada 21. decembris), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 (OV 2006, L 379, 123. lpp.), vēlāk – ar pamatlietā aplūkotajiem Padomes tiesību aktiem, proti, ar Lēmumiem 2007/445, 2007/868, 2008/583 un 2009/62, kā arī ar Regulu Nr. 501/2009. Katra šī tiesību akta paskaidrojuma raksts tika nosūtīts LTTE pēc to pieņemšanas.

14

Außenwirtschaftsgesetz (Ārējās tirdzniecības likums, turpmāk tekstā – “AWG”) redakcijā, kas piemērojama no 2006. gada 8. aprīļa līdz 2009. gada 23. aprīlim, 34. pantā bija noteikts:

“[..]

(4)   Ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem soda personu, kura:

[..]

[..]

(6)   Ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem, soda personu, kura:

[..]

[..]”

15

AWG 34. panta redakcijā, kas piemērojama no 2009. gada 24. aprīļa līdz 2010. gada 11. novembrim, bija paredzēts:

“[..]

(4)   Ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem soda personu, kura:

[..]

[..]

(6)   Ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem, soda personu, kura:

[..]

[..]”

16

Pēc AWG pārstrādāšanas šīs tiesību normas tagad galvenokārt ir iekļautas šī likuma 18. panta 1. un 8. punktā.

17

Saistībā ar izmeklēšanas darbībām, kas skar trešās personas, K.P. mājoklī tika veikta kratīšana. Konfiscēto priekšmetu vidū bija kvītis par finanšu ziedojumiem LTTE un reklāmas lapas saistībā ar LTTE organizēto pasākumu.

18

Tā kā K.P. tika turēts aizdomās par to, ka viņš bija Tamilu koordinācijas komitejas Zāras (Saarland, Vācija) apgabala reģionālais koordinators, Staatsanwaltschaft Saarbrücken (Zārbrikenes prokuratūra, Vācija) viņu apsūdzēja par to, ka viņš 43 vienota nozieguma epizodēs, darbojoties bandā, ir pārkāpis AWG 34. panta 4. punkta 2. apakšpunktu un 34. panta 6. punkta 2. apakšpunktu. No 2007. gada 11. augusta līdz 2009. gada 27. novembrim attiecīgā persona iekasēja no Vācijā dzīvojošajiem tamiliem ziedojumus 69385 EUR apmērā un pārskaitīja tos Tamilu koordinācijas komitejai Oberhauzenē [Oberhausen] (Vācija), lai finansētu militārās cīņas pret Šrilankas centrālo valdību.

19

2015. gada 1. jūlija tiesas sēde iesniedzējtiesā K.P. norādīja, ka LTTE iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā nav spēkā un tādējādi tas nevar būt kriminālsodāmības juridiskais pamats pamatlietā aplūkotajā laikposmā.

20

Šajā ziņā K.P. atsaucas, pirmkārt, uz 2010. gada 29. jūnija spriedumu E un F (C‑550/09, EU:C:2010:382), ar kuru Tiesa secināja, ka nav spēkā citas organizācijas (Devrimci Halk Kurtulus Partisi‑Cephesi) iekļaušana sarakstā, un, otrkārt, uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 16. oktobra spriedumu LTTE/Padome (T‑208/11 un T‑508/11, EU:T:2014:885), ar kuru šī tiesa nosprieda, ka ir jāatceļ Padomes 2011.–2014. gadā pieņemtās īstenošanas regulas, jo ar tām LTTE bija atstāta minētajā sarakstā. Šie paši atcelšanas pamati esot piemērojami pamatlietā aplūkotajiem Padomes lēmumiem un regulai.

21

Iesniedzējtiesa paskaidro, ka AWG paredzētās krimināltiesību normas, lai definētu noziedzīga nodarījuma sastāvu, norāda uz citiem tiesību noteikumiem, kā Padomes lēmumi, ar kuriem īsteno ekonomiskās sankcijas kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

22

Iesniedzējtiesa uzskata, ka ir jāpārbauda, vai saistībā ar pamatlietu ir spēkā LTTE iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā attiecībā uz laikposmu no 2007. gada 11. augusta līdz 2009. gada 27. novembrim.

23

Ņemot vērā 2014. gada 16. oktobra spriedumā LTTE/Padome (T‑208/11 un T‑508/11, EU:T:2014:885) izvirzītos pamatus, pastāvot šaubas par to, vai šāda iekļaušana tika veikta, ievērojot nepieciešamos priekšnoteikumus, precizējot, ka pamatlietā aplūkotais laika posms attiecas uz laiku pirms laikposma, kas aplūkots lietās, kurās pasludināts šis spriedums.

24

Gadījumā, ja LTTE iekļaušana šajā sarakstā būtu jāatzīst par spēkā neesošu, Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais aizliegums darīt pieejamus [līdzekļus] būtu lieks.

25

Iesniedzējtiesa piebilst, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams, ņemot vērā, ka pamatlietā aplūkotie lēmumi un regula K.P. tieši neskāra LESD 263. panta izpratnē un ka prasība atcelt tiesību aktu, ko par šiem tiesību aktiem cēla attiecīgā persona, nebūtu pieņemama.

26

Šādos apstākļos Landgericht Saarbrücken (Zārbrikenes apgabaltiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [LTTE] iekļaušana Regulas [Nr. 2580/2001] 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laikposmā no 2007. gada 11. augusta līdz 2009. gada 27. novembrim (ieskaitot), it īpaši, pamatojoties uz Padomes lēmumiem, kas pieņemti

un Regula [Nr. 501/2009] ir spēkā neesoša?”

27

Uzdodot prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai pamatlietā aplūkotie Padomes tiesību akti ir spēkā, jo ar tiem LTTE ir atstāta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā.

28

It īpaši tā vēlas noskaidrot, vai pamati, kas Vispārējai tiesai 2014. gada 16. oktobra spriedumā LTTE/Padome (T‑208/11 un T‑508/11, EU:T:2014:885), kuras rezolutīvā daļa tika apstiprināta Tiesas 2017. gada 26. jūlija spriedumā Padome/LTTE (C‑599/14 P, EU:C:2017:583), lika atcelt Padomes tiesību aktus, ar kuriem LTTE ir atstāta šajā sarakstā 2011.–2014. gadā, var tikt izmantoti arī attiecībā uz pamatlietā aplūkotajiem Padomes tiesību aktiem.

29

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tiesai, kurā ir izvirzīts jautājums par Savienības iestāžu pieņemta tiesību akta spēkā esamību, ir jālemj, vai tai ir vajadzīgs Tiesas nolēmums par šo jautājumu, lai tā varētu taisīt spriedumu, un tādējādi – vai ir jālūdz Tiesai lemt par šo jautājumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 8. jūlijs, Afton Chemical, C‑343/09, EU:C:2010:419, 13. punkts, kā arī 2016. gada 4. maijs, Philip Morris Brands u.c., C‑547/14, EU:C:2016:325, 31. punkts).

30

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka ikvienam lietas dalībniekam ir tiesības valsts tiesā, kurā celta prasība, atsaukties uz tādu Savienības tiesību aktā ietvertu noteikumu spēkā neesamību, kas ir pamats valsts lēmumam vai tiesību aktam, kurš pieņemts attiecībā pret viņu, un aicināt šo tiesu, kuras kompetencē nav pašai konstatēt šādu spēkā neesamību, par to iztaujāt Tiesu, uzdodot prejudiciālu jautājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 29. jūnijs, E un F, C‑550/09, EU:C:2010:382, 45. punkts).

31

Šo tiesību atzīšana tomēr nozīmē, ka šim lietas dalībniekam nebija tiesību saskaņā ar LESD 263. pantu celt tiešu prasību par šiem noteikumiem, kas tam rada sekas bez iespējas lūgt to atcelšanu (spriedums, 2010. gada 29. jūnijs, E un F, C‑550/09, EU:C:2010:382, 46. punkts).

32

Šajā gadījumā, lai gan LTTE iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laikposmā no 2007. gada 11. augusta līdz 2009. gada 27. novembrim, pamatojoties uz AWG 34. panta 4. punktu, ļāva pamatot apsūdzību pret K.P., iesniedzējtiesa pamatoti atgādina, ka viņam nebūtu tiesību celt tiešu prasību par pamatlietā aplūkotajiem Padomes tiesību aktiem.

33

K.P. nav personīgi iekļauts Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, jo šī iekļaušana attiecas uz LTTE kā uz organizāciju. Turklāt, kā secinājumu 30. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka K.P. bija Tamilu koordinācijas komitejas atbildīgā persona, iesaistīta striktā hierarhijā, kuru pārraudzīja iecirkņa atbildīgās personas un citas atbildīgās personas Vācijā. Ņemot vērā pozīciju, kādu attiecīgā persona tādējādi ieņem šajā hierarhijā, nav šaubu, ka tai nebūtu pilnvaru pārstāvēt LTTE saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, kas celta Savienības tiesā par pamatlietā aplūkotajiem tiesību aktiem. Tāpat, protams, nevarētu uzskatīt, ka šie tiesību akti individuāli skar LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, jo attiecīgie akti šo personu neietekmē tai raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu apstākļu dēļ, kas šo personu nošķir no visām citām personām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 18. janvāris, PKK un KNK/Padome, C‑229/05 P, EU:C:2007:32, 72.–74. punkts).

34

No iepriekš izklāstītā izriet, ka prejudiciālais jautājums ir pieņemams.

35

No sadarbības gara, kam jāvalda prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, izriet, ka ir nepieciešams, lai iesniedzējtiesa savā lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu izklāstītu precīzus iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atbilde uz tās jautājumiem par Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību ir nepieciešama strīda atrisināšanai (spriedums, 2016. gada 4. maijs, Philip Morris Brands u.c., C‑547/14, EU:C:2016:325, 47. punkts).

36

Līdz ar to ir būtiski, ka valsts tiesa norāda tostarp precīzus iemeslus, kādēļ tā šaubās par konkrētu Savienības tiesību normu spēkā esamību, un izklāsta spēkā neesamības iemeslus, uz kuriem tā varētu atsaukties. Šāda prasība izriet arī no Tiesas Reglamenta 94. panta c) punkta (spriedums, 2016. gada 4. maijs, Philip Morris Brands u.c., C‑547/14, EU:C:2016:325, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

37

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertā informācija ne tikai ļauj Tiesai sniegt lietderīgas atbildes, bet arī sniedz dalībvalstu valdībām, kā arī citām ieinteresētajām personām iespēju sniegt apsvērumus saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantu. Tiesai ir jāuzrauga, lai šī iespēja tiktu nodrošināta, ņemot vērā, ka saskaņā ar šo pantu ieinteresētajām personām tiek paziņoti tikai lēmumi par prejudiciālu jautājumu uzdošanu, kuriem ir pievienots tulkojums katras dalībvalsts oficiālajā valodā, un netiek paziņoti valsts tiesā notiekošā procesa materiāli, ko Tiesai, iespējams, pārsūtījusi iesniedzējtiesa (spriedums, 2016. gada 4. maijs, Philip Morris Brands u.c., C‑547/14, EU:C:2016:325, 49. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

38

No iepriekš minētā izriet, ka saistībā ar jautājumu par Savienības tiesību noteikuma spēkā esamību Tiesai šāda noteikuma spēkā esamība ir jāizvērtē tikai attiecībā uz tiem spēkā neesamības pamatiem, kas ir norādīti iesniedzējtiesas nolēmumā.

39

Šajā gadījumā iesniedzējtiesai ir šaubas, vai ir spēkā pieci Padomes tiesību akti, ar kuriem LTTE ir atstāta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, proti, Lēmumi 2007/445, 2007/868, 2008/583 un 2009/62, kā arī Regula Nr. 501/2009.

40

Turklāt iesniedzējtiesa tieši atsaucas uz pamatiem, kuru dēļ Vispārējā tiesa 2014. gada 16. oktobra spriedumā LTTE/Padome (T‑208/11 un T‑508/11, EU:T:2014:885) atcēla LTTE iekļaušanu minētajā sarakstā no 2011. līdz 2014. gadam, un šo atcelšanu Tiesa apstiprināja ar 2017. gada 26. jūlija spriedumu Padome/LTTE (C‑599/14 P, EU:C:2017:583).

41

Motivētajā lūgumā par tiesas sēdes noturēšanu K.P. tomēr norādīja, ka Tiesai šajā lietā ir jāvērtē arī tā Padomes lēmuma spēkā esamība, ar kuru LTTE tika sākotnēji iekļauta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, šajā gadījumā – Lēmumu 2006/379. Kā izriet no 2017. gada 26. jūlija sprieduma Padome/LTTE (C‑599/14 P, EU:C:2017:583) 51. punkta, personas, grupas vai organizācijas atstāšana šajā sarakstā patiesībā ir tikai sākotnējās iekļaušanas pagarināšana. Turklāt iesniedzējtiesa esot tieši atsaukusies uz 2010. gada 29. jūnija spriedumu E un F (C‑550/09, EU:C:2010:382, 55. punkts), kurā Tiesa atzina par spēkā neesošu organizācijas iekļaušanu minētajā sarakstā tādēļ, ka ne lēmumā par šīs organizācija iekļaušanu šajā pašā sarakstā, ne vēlāk pieņemtajos lēmumos, ar kuriem šī iekļaušana tika atstāta, nebija ietverts pietiekams pamatojums par Regulas Nr. 2580/2001 piemērošanas tiesiskajiem nosacījumiem.

42

Taču, pirmkārt, pretēji lietai, kurā pasludināts 2010. gada 29. jūnija spriedums E un F (C‑550/09, EU:C:2010:382), kurā nevienam no attiecīgajiem lēmumiem nebija paskaidrojuma raksta, no šī sprieduma 13. punkta izriet, ka, Padomes skatījumā, attiecībā uz visiem pamatlietā aplūkotajiem tiesību aktiem bija izklāstīti iemesli, kuru dēļ LTTE atstāšana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā joprojām bija pamatota.

43

Otrkārt, 2017. gada 26. jūlija sprieduma Padome/LTTE (C‑599/14 P, EU:C:2017:583) 51. punktā konstatētais, ka personas, grupas vai organizācijas atstāšana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā būtībā ir sākotnējās iekļaušanas sarakstā pagarināšana, ir jāskata saistībā ar pārbaudi, vai attiecībā uz šo personu, grupu vai organizāciju turpina pastāvēt risks, ka tā varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, un vienīgais būtiskais jautājums, lai izvērtētu šādas atstāšanas iespēju, ir, vai kopš attiecīgās iekļaušanas vai kopš iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija ir mainījusies tādējādi, ka no tās vairs nevar tikt izdarīts tas pats secinājums par šo risku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 46. punkts).

44

Sākotnējais lēmums par personas, grupas vai organizācijas iekļaušanu Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā un vēlāk pieņemtais tiesību akts, ar kuru šī iekļaušana sarakstā ir saglabāta, ir divi dažādi juridiski pasākumi, kas ir veikti uz dažādiem juridiskajiem pamatiem, no kuriem pirmais ir pamatots ar Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktu un tā priekšnoteikums ir valsts lēmuma, ko ir pieņēmusi kompetenta iestāde, pastāvēšana un otrais – ar šī kopējās nostājas 1. panta 6. punktu un tam nav nepieciešama šāda valsts lēmuma pastāvēšana. Šī nošķiršana ir izskaidrojama ar to, ka personas, grupas vai organizācijas atstāšana minētajā sarakstā ir ne tikai sākotnējās iekļaušanas sarakstā pagarināšana, bet priekšnoteikums galvenokārt tam, ka turpina pastāvēt tāds risks, ka attiecīgā persona vai organizācija varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, kādu sākotnēji bija konstatējusi Padome (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 59.–61. punkts).

45

Šādos apstākļos, tā kā iesniedzējtiesa nav skaidri formulējusi šādu lūgumu, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par Padomes tiesību aktu, ar kuriem uzdots atstāt LTTE Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā attiecīgajā laikposmā, spēkā esamību nenozīmē, ka Tiesai ir pienākums pārbaudīt lēmuma par pirmreizējo iekļaušanu sarakstā spēkā esamību.

46

Kā secinājumu 36. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nenorādīto tiesību aktu spēkā esamības pārbaudes paplašināšana liegtu ieinteresētajām pusēm iespēju iesniegt apsvērumus atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantam un apdraudētu to tiesības uz aizstāvību.

47

Tādējādi, kā izriet no šī sprieduma 28. punkta, Tiesai ir jāpārbauda pamatlietā aplūkoto Padomes lēmumu un regulas spēkā esamība, ņemot vērā, ka tiesību akti, ar kuriem uzdots atstāt LTTE sarakstā no 2011. līdz 2014. gadam, ir atcelti ar Vispārējās tiesas 2014. gada 16. oktobra spriedumu LTTE/Padome (T‑208/11 un T‑508/11, EU:T:2014:885), ko Tiesa ir apstiprinājusi ar 2017. gada 26. jūlija spriedumu Padome/LTTE (C‑599/14 P, EU:C:2017:583).

48

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, ja Savienības tiesā ir apstrīdēta lēmuma, ar kuru uzdots atstāt Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā personu, grupu vai organizāciju, spēkā esamība, tai ir pienākums pārbaudīt konkrēti, pirmkārt, vai ir izpildīts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu un vai līdz ar to norādītie motīvi ir pietiekami precīzi un konkrēti, kā arī, otrkārt, vai šie motīvi ir pamatoti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 70. punkts). Ir jāprecizē, ka šajā gadījumā iesniedzējtiesas jautājumi ir tikai par to, vai Padome ir izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz pamatlietā aplūkotajiem tiesību aktiem.

49

Šajā kontekstā vēl ir jāatgādina, ka pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jābūt norādītai aktu sagatavojušās iestādes argumentācijai, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt kontroli (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 15. novembris, Al‑Aqsa/Padome un Nīderlande/Al‑Aqsa, C‑539/10 P un C‑550/10 P, EU:C:2012:711, 138. punkts; 2010. gada 29. jūnijs, E un F, C‑550/09, EU:C:2010:382, 54. punkts, kā arī 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 29. punkts).

50

Attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem Padome, pārskatot personas, grupas vai organizācijas iekļaušanu Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, var lemt par šīs iekļaušanas sarakstā saglabāšanu, ir jānorāda, par ko jau ir atgādināts šī sprieduma 44. punktā, ka ar Kopējās nostājas 2001/931 1. pantu tiek nošķirta, pirmkārt, sākotnēja personas, grupas vai organizācijas iekļaušana minētajā sarakstā, kas paredzēta tā 4. punktā, un, otrkārt, jau sarakstā iekļautas personas, grupas vai organizācijas atstāšanu šajā pašā sarakstā, kas paredzēta tā 6. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 58. punkts).

51

Ja sākotnējais lēmums par iekļaušanu Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā prasa, lai Padome pamato šo iekļaušanu, pamatojoties uz precīzu informāciju vai materiālu attiecīgajā lietā, norādot, ka lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde, tad attiecībā uz vēlāk pieņemtiem lēmumiem par atstāšanu šajā sarakstā šai iestādei savukārt ir jāsniedz informācija, kas ļautu pierādīt, ka tā ir pārbaudījusi, vai kopš sākotnējās iekļaušanas vai iepriekšējās pārskatīšanas faktiskā situācija nav mainījusies tādējādi, ka no tās vairs nevar tikt izdarīts tas pats secinājums par personas, grupas vai organizācijas iesaistīšanos ar terorismu saistītās darbībās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 45. un 46. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

52

Pārbaudot, vai turpina pastāvēt risks, ka attiecīgā persona, grupa vai organizācija varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, ir jāņem vērā ne tikai valsts lēmuma, kas ir izmantots par pamatu šīs personas, grupas vai organizācijas sākotnējai iekļaušanai Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, turpmākais liktenis, bet arī jaunākie faktiskie apstākļi, kas pierāda minētā riska saglabāšanos (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 156. punkts, kā arī 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 52. un 54. punkts).

53

Šajā gadījumā no pamatlietā aplūkoto tiesību aktu paskaidrojuma raksta izriet, ka Padome, lai atstātu LTTE Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ir pamatojusies tostarp uz diviem lēmumiem, kurus Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes bija pieņēmušas 2001. gadā un kuri ir izmantoti par pamatu LTTE sākotnējai iekļaušanai šajā sarakstā, kā arī uz divpadsmit darbībām, uz kurām attiecas uz “terora akta” jēdziens Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 3. punkta izpratnē un par kurām to varētu saukt pie atbildības.

54

Līdz ar to, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 51.–53. punktā, šie paskaidrojuma raksti ļāva LTTE uzzināt tos īpašos un konkrētos iemeslus, kādēļ Padome uzskatīja, ka tās nosaukuma iekļaušana minētajā sarakstā bija jāsaglabā.

55

Attiecībā uz jautājumu par to, vai šie apsvērumi bija pietiekami, lai pierādītu, ka turpina pastāvēt risks, ka LTTE varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, ir jāatgādina, ka 2017. gada 26. jūlija spriedumā Padome/LTTE (C‑599/14 P, EU:C:2017:583), kurā bija runa par tiesību aktu, ar kuriem LTTE ir atstāta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā no 2011 līdz 2014. gadam, tiesiskumu, Tiesa vispirms norāda, ka ir pagājis ilgs laiks starp 2001. gadu, kad Apvienotā Karaliste pieņēma lēmumus, kuri ir izmantoti par pamatu sākotnējai iekļaušanai šajā sarakstā, un tiesību aktu, ar kuriem šī iekļaušana sarakstā tika saglabāta no 2011. līdz 2014. gadam, pieņemšanu. Turpinājumā Tiesa ir konstatējusi, kā izriet no šo tiesību aktu paskaidrojuma rakstiem, ka LTTE ir piedzīvojusi militāru sakāvi, par ko 2009. gada maijā paziņoja Šrilankas valdība un kas šo organizāciju ir ievērojami vājinājusi. No tā Tiesa secināja, ka Padomei bija pienākums balstīt LTTE atstāšanu minētajā sarakstā uz jaunākiem apstākļiem, kas pierāda riska, ka LTTE varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, saglabāšanos (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 55. punkts).

56

Šajā ziņā ir jākonstatē, pirmkārt, ka šajā gadījumā starp valsts lēmumu, kuri ir izmantoti par pamatu LTTE sākotnējai iekļaušanai Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā pieņemšanu, un pamatlietā aplūkoto tiesību aktu pieņemšanu ir pagājis mazāk ilgs laika posms.

57

Kā secinājumu 60. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, starp pēdējā terora akta, uz kuru Padome ir balstījusies savos dažādajos paskaidrojuma rakstos, datumu, proti, 2006. gada 16. oktobri, un pirmo pamatlietā aplūkoto tiesību aktu, proti, Lēmumu 2007/445, kas pieņemts 2007. gada 28. jūnijā, bija pagājuši nedaudz vairāk nekā 8 mēneši. Turklāt mazāk nekā divi gadi šķir šo pirmo pamatlietā aplūkoto tiesību aktu no pēdējā tiesību akta, proti, Regulas Nr. 501/2009, kas pieņemta 2009. gada 15. jūnijā. Tādējādi nevar uzskatīt, ka terora akti, kas izdarīti 2006. gadā, saistībā ar Apvienotās Karalistes kompetento iestāžu valsts lēmumiem, kas pieņemti 2001. gadā, laika ziņā būtu pārāk attālināti faktiskie apstākļi, lai attaisnotu to, ka ar pamatlietā aplūkoto tiesību aktu pieņemšanu LTTE tiek atstāta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā.

58

Otrkārt, attiecībā uz būtiskām apstākļu izmaiņām Tiesa jau ir nospriedusi, ka LTTE militārā sakāve 2009. maijā radīja nozīmīgas izmaiņas situācijā, kuras varētu ietekmēt riska, ka LTTE varētu iesaistīties ar terorismu saistītās darbībās, saglabāšanos un ka Padomei lēmumu, kas tika pieņemti no 2011. līdz 2014. gadam, atstājot LTTE Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, paskaidrojuma rakstos bija jāmin apstākļi, kas varētu pamatot tās vērtējumu, saskaņā ar kuru, neņemot vērā minēto militāro sakāvi, LTTE, visticamāk, bija nodoms turpināt veikt terora aktus Šrilankā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 26. jūlijs, Padome/LTTE, C‑599/14 P, EU:C:2017:583, 79. punkts).

59

Šajā gadījumā, lai arī LTTE militārā sakāve notika 2009. gada 15. maijā, ir jānorāda, ka Regulā Nr. 501/2009, kas ir pieņemta 2009. gada 15. jūnijā un tādējādi vienīgā no pamatlietā aplūkotajiem tiesību aktiem ir pieņemta pēc šīs sakāves, šis notikums nav minēts, nemaz nerunājot par iemesliem, kādēļ bija nepieciešams, lai LTTE, neraugoties uz šo notikumu, tiktu atstāta minētajā sarakstā.

60

Protams, kā secinājumu 61. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, sešu mēnešu laikposms, kurā jāveic personas, grupas vai organizācijas iekļaušanas sarakstā pārskatīšana atbilstoši Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punktam, ir īss, tāpēc tostarp gadījumā, kad noteiktu laiku terora aktu nav bijis, pat tad, ja militāra sakāve notiek vienu mēnesi pirms šī laikposma beigām, iekļaušanas sarakstā saglabāšana uz jaunu laikposmu var tikt uzskatīta par piesardzības pasākumu.

61

Ņemot vērā Padomei esošās novērtējuma brīvības apmēru saistībā ar preventīviem pasākumiem, lai kavētu ar terorismu saistītās darbības un nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un attiecīgās personas brīvību un pamattiesību aizsardzību, ir jāatzīst Padomes tiesības atstāt attiecīgo personu, grupu vai organizāciju Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā pat pēc nesenas teroristiskās darbības pārtraukšanas, ja to pamato apstākļi.

62

Taču šajā gadījumā, pat pieņemot, ka Padome uzskatīja, ka neatkarīgi no ciestās militārās sakāves bija pāragri veikt LTTE izslēgšanu no šī saraksta, atbilstoši tai paredzētajam pienākumam norādīt pamatojumu tai tomēr bija jāsniedz pamatojums. Jebkāda šāda paskaidrojuma trūkums, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 66. punktā, saskaņā ar LESD 296. pantu ir pārkāpums, kas padara Regulu Nr. 501/2009 par spēkā neesošu.

63

No visa iepriekš minētā izriet, ka prejudiciālā jautājuma pārbaudē nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Lēmumu 2007/445, 2007/868, 2008/583 un 2009/62 spēkā esamību. Turpretim Regula Nr. 501/2009 nav spēkā, jo ar to LTTE tika atstāta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā.

64

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: