1

Ar savu prasību Eiropas Komisija lūdz Tiesai konstatēt, ka, tā kā Grieķijas Republika nav nodrošinājusi komunālo notekūdeņu pienācīgu attīrīšanu Prosocanes [Prosotsani], Doksatas [Doxato], Elefterupoles [Eleftheroupoli], Vajas [Vagia], Galatistas [Galatista], Desfinas [Desfina] un Hanioti [Chanioti] aglomerācijās, kuru cilvēka ekvivalents (c.e.) ir robežās no 2000 līdz 10000, kā arī Polihrono [Polychrono] aglomerācijā, kuras c.e. ir robežās no 10000 līdz 15000, tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV 1991, L 135, 40. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1137/2008 (OV 2008, L 311, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 91/271”), 4. panta 1. un 3. punktu.

2

Saskaņā ar Direktīvas 91/271 1. pantu:

“Šī direktīva attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu un atsevišķu rūpniecības sektoru notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu.

Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vidi no minēto notekūdeņu novadīšanas kaitīgas ietekmes.”

3

Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:

“Šajā direktīvā:

[..]

[..]

[..].”

4

Minētās direktīvas 4. pantā ir paredzēts:

“1.   “Dalībvalsts nodrošina, ka komunālos notekūdeņus, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas atkārtoti attīra vai attīra līdzvērtīgi saskaņā ar sekojošiem nosacījumiem:

[..]

[..]

3.   Šā panta 1. un 2. punktā aprakstītajai ūdeņu novadīšanai no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jāatbilst attiecīgajām I pielikuma B daļas prasībām. [..]

[..]”

5

Direktīvas 91/271 I pielikumā “Prasības komunālajiem notekūdeņiem” ir paredzēts:

“[..]

[..]

[..]”

6

Direktīvas 91/271 I pielikuma 1. tabulā ir ietvertas prasības par ūdeņu novadīšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, uz ko attiecas šīs direktīvas noteikumi, it īpaši tās 4. pants.

7

Ar 2007. gada 29. maija vēstuli Komisija Grieķijas iestādēm pieprasīja sešu mēnešu termiņā sniegt tai datus tostarp attiecībā uz to, kā tās 2007. gadā ir ievērojušas savus Direktīvas 91/271 4. pantā noteiktos pienākumus veikt komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Lai gan šīs iestādes uz minēto pieprasījumu noteiktajā termiņā neatbildēja, tās tomēr paziņoja pieprasītos datus divus gadus vēlāk, pēc tam, kad tika nosūtīta aptaujas anketa par 2009. gadu.

8

Tā kā šo datu paziņošanas rezultātā Komisijai radās pamats uzskatīt, ka 62 Grieķijas aglomerācijas pārkāpj Direktīvas 91/271 4. pantu, tā ar 2010. gada 5. oktobra vēstuli lūdza Grieķijas iestādēm sniegt noteiktus precizējumus.

9

Izvērtējusi Grieķijas iestāžu 2010. gada 21. decembra atbildē sniegto informāciju, Komisija Grieķijas Republikai 2011. gada 17. jūnijā nosūtīja brīdinājuma vēstuli, kurā tā pauda nostāju, ka Grieķijas Republika attiecībā uz 62 aglomerācijām ir pārkāpusi pienākumus, kas tai ir noteikti Direktīvas 91/271 4. pantā, un rezultātā aicināja to iesniegt savus apsvērumus.

10

Grieķijas Republika atbildēja uz šo vēstuli 2011. gada 11. augustā, sniedzot papildu informāciju par minētajām aglomerācijām.

11

2012. gada 1. jūnijā Komisija nosūtīja Grieķijas Republikai argumentētu atzinumu, kurā tā norādīja, ka minētā dalībvalsts turpina pārkāpt Direktīvas 91/271 noteikumus. Tā aicināja šo dalībvalsti iesniegt savus apsvērumus divu mēnešu termiņā no šā argumentētā atzinuma saņemšanas.

12

Ar 2012. gada 20. jūlija un 2013. gada 20. marta vēstulēm Grieķijas Republika atbildēja uz minēto argumentēto atzinumu, apgalvojot, ka četras aglomerācijas pēc dažādu no darbības programmas “Vide un ilgtspējīga attīstība” finansētu projektu pabeigšanas atbilstot Direktīvas 91/271 prasībām un astoņās citās aglomerācijās ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras darbojas un no kurām novadītie ūdeņi atbilst šīs direktīvas prasībām.

13

Komisija 2014. gada 21. februārī Grieķijas Republikai nosūtīja papildu argumentētu atzinumu, pamatojoties uz to, ka astoņas aglomerācijas, proti, Prosocane, Doksata, Elefterupole, Vaja, Desfina, Galatista, Polihrono un Hanioti, vēl joprojām neatbilda Direktīvas 91/271 prasībām.

14

Grieķijas Republika savā 2014. gada 22. aprīļa atbildē uz papildu argumentēto atzinumu atzina, ka četras no attiecīgajām astoņām aglomerācijām pilnībā atbildīšot minētajām prasībām tikai pēc tam, kad tikšot pabeigti līdzfinansētie projekti. Runājot par pārējām četrām aglomerācijām, tā norādīja, ka, lai gan tajās bija attīrīšanas iekārtas, kas tiek ekspluatētas atbilstoši Direktīvas 91/271 noteikumiem, tās nav nosūtījušas pietiekamu paraugu skaitu atbilstoši minētajai direktīvai.

15

Nebūdama apmierināta ar Grieķijas Republikas sniegtajām atbildēm, Komisija nolēma celt šo prasību.

16

Savā prasībā Komisija Grieķijas Republikai pārmet, ka tā nav izpildījusi pienākumu, kurš tai ir uzlikts saskaņā ar Direktīvas 91/271 4. panta 1. un 3. punktu, jo šī dalībvalsts nav nodrošinājusi otrreizēju vai līdzvērtīgu to komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kas tiek novadīti no vienas aglomerācijas, kuras c.e. ir robežās no 10000 līdz 15000, un no septiņām aglomerācijām, kuru c.e. ir robežās no 2000 līdz 10000.

17

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tas, vai valsts pienākumi nav izpildīti, ir jāizvērtē, ņemot vērā to situāciju dalībvalstī, kāda tā bija brīdī, kad beidzās argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, un pēc tam veiktās izmaiņas Tiesa nevar ņemt vērā (spriedums, 2014. gada 10. aprīlis, Komisija/Itālija, C‑85/13, nav publicēts, EU:C:2014:251, 31. punkts un tajā minēta judikatūra).

18

No tā izriet, ka šajā lietā – tā kā papildu argumentētajā atzinumā, kurš tika nosūtīts 2014. gada 21. februārī un kuru Grieķijas Republika saņēma tajā pašā datumā, šai dalībvalstij tika noteikts divu mēnešu termiņš no tā saņemšanas brīža, lai tā izpildītu savas no Direktīvas 91/271 izrietošās saistības, – ir jānovērtē, vai apgalvotais pārkāpums pastāvēja 2014. gada 21. aprīlī.

19

Līdz ar to, lai novērtētu šīs prasības pamatotību, ir jānoskaidro, vai pēdējā minētajā datumā var tikt uzskatīts par pierādītu, ka Grieķijas Republika – kā to apgalvo Komisija – neievēroja no minētās direktīvas 4. panta 1. punkta izrietošās prasības attiecībā uz Prosocanes, Doksatas, Elefterupoles, Vajas un Galatistas aglomerācijām, kā arī, runājot par Polihrono, Hanioti un Desfinas aglomerācijām, no šīs pašas direktīvas 4. panta 3. punkta izrietošās prasības.

20

Savos procesuālajos rakstos Grieķijas Republika norāda, ka tā neapstrīd, ka papildu argumentētajā atzinumā noteiktajā datumā no Prosocanes, Doksatas, Elefterupoles, Vajas un Galatistas aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi neatbilda šīs pašas direktīvas 4. panta 1. punkta prasībām.

21

Tomēr, kā noteikts Tiesas pastāvīgajā judikatūrā, tās kompetencē ir konstatēt, vai pārmestā pienākumu neizpilde pastāv vai ne, pat ja attiecīgā valsts pienākumu neizpildi neapstrīd (spriedums, 2016. gada 10. marts, Komisija/Spānija, C‑38/15, nav publicēts, EU:C:2016:156, 29. punkts un tajā minēta judikatūra).

22

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 91/271 4. panta 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā dalībvalstīm ir noteikts pienākums sasniegt konkrētu rezultātu, kurš ir formulēts skaidri un nepārprotami un atbilstoši kuram komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas ir jāattīra atkārtoti vai jāattīra līdzvērtīgi vai nu pirms jebkādas novadīšanas, ja to avots ir aglomerācijas ar 10000 līdz 15000 c.e., vai arī pirms novadīšanas saldūdeņos un estuāros, ja to avots ir aglomerācijas ar 2000 līdz 10000 c.e.

23

Turklāt atbilstoši minētās direktīvas 4. panta 3. punktam šī otrreizējā vai līdzvērtīgā attīrīšana ir jānodrošina ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, no kurām novadītie ūdeņi atbilst šīs pašas direktīvas I pielikuma B daļā izklāstītajām prasībām.

24

Taču šajā gadījumā – kā Grieķijas Republika to atzīst procesuālajos rakstos – no Tiesai sniegtās informācijas izriet, ka papildu argumentētajā atzinumā noteiktajā datumā šā sprieduma 20. punktā minētajās aglomerācijās vēl nebija pabeigti darbi, kas bija vajadzīgi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai vai uzlabošanai, un tādējādi no šīm aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi netika otrreizēji attīrīti vai līdzvērtīgi attīrīti, kā ir prasīts Direktīvas 91/271 4. panta 1. punktā.

25

No tā izriet, ka papildu argumentētajā atzinumā noteiktajā datumā no Prosocanes, Doksatas, Elefterupoles, Vajas un Galatistas aglomerācijām novadītie komunālie notekūdeņi – kā Grieķijas Republika to ir atzinusi – neatbilda minētās direktīvas 4. panta 1. punkta noteikumiem.

26

Runājot par Polihrono, Hanioti un Desfinas aglomerācijām, no lietas dalībnieku iesniegtajiem procesuālajiem rakstiem izriet, ka Grieķijas Republika neregulāros intervālos un mainīgā skaitā Komisijai ir sniegusi vairākus paraugus par laikposmu no 2011. līdz 2014. gadam.

27

Attiecībā uz šo paraugu rezultātiem Komisija apgalvo, ka, runājot par Polihrono aglomerāciju, no 84 paraugiem, kas sniegti par 2012. un 2013. gadu, 7 paraugi pārsniedza atļautās vērtības, ka paraugiem, kuri tika ņemti no Hanioti aglomerācijas laikā no 2012. līdz 2014. gadam, nebija pierādījuma spēka to ņemšanas neregularitātes dēļ un ka no 14 paraugiem, kas neregulāros intervālos laikā no 2011. līdz 2013. gadam tika ņemti no Desfinas aglomerācijas, 2 pārsniedza noteiktās vērtības.

28

Kaut arī tiesas sēdē Komisija, atbildot uz Tiesas šajā saistībā uzdoto jautājumu, skaidri norādīja, ka tā turpmāk atturēsies pieprasīt, ka divpadsmit paraugiem, proti, vienam paraugam mēnesī, ir jātiek ņemtiem visa gada laikā, lai varētu pierādīt attiecīgo iekārtu atbilstību Direktīvas 91/271 4. panta 3. punkta prasībām, to aplūkojot kopsakarā ar šīs direktīvas I pielikuma B daļu, tā tomēr tiesas sēdes gaitā apgalvoja, ka Grieķijas Republikas sniegtie paraugi nebija reprezentatīvi kvalitatīvā ziņā, jo nebija ņemti paraugi, kas ļautu veikt salīdzinošu pārbaudi, un nebija ņemts vērā brīdis, kurā paraugi bija jāņem.

29

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, runājot par Polihrono, Hanioti un Desfinas aglomerācijām, Komisija gan pirmstiesas procedūrā, gan prasībā ir pārmetusi Grieķijas Republikai, ka tā sniegto paraugu skaita ziņā nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti saskaņā ar uz Direktīvas 91/271 4. panta 3. punktu.

30

Taču, pirmām kārtām, prasība attiecībā uz brīdi, kurā ir jāņem sniegtie paraugi, neietilpst šīs direktīvas I pielikuma B daļā paredzētajos priekšrakstos un līdz ar to arī pienākumos, kas dalībvalstīm ir uzlikti ar minētās direktīvas 4. pantu.

31

Otrām kārtām, katrā ziņā ir jāatgādina, ka pirmstiesas procedūras saistībā ar valsts pienākumu neizpildi mērķis ir sniegt iespēju attiecīgajai dalībvalstij, pirmkārt, izpildīt pienākumus, kas izriet no Savienības tiesībām, un, otrkārt, ļaut tai efektīvi aizstāvēties pret Komisijas formulētajiem iebildumiem. Tādēļ atbilstoši LESD 258. pantam celtās prasības priekšmeta robežas ir nosakāmas šajā tiesību normā paredzētajā pirmstiesas procedūrā. Šīs procedūras atbilstoša izpilde ir būtiska garantija, ko prasa LESD, proti, – ne tikai aizsargāt attiecīgās dalībvalsts tiesības, bet arī nodrošināt, ka iespējamā tiesas procedūra būs par skaidri definētu strīda priekšmetu (spriedums, 2014. gada 11. septembris, Komisija/Vācija, C‑525/12, EU:C:2014:2202, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Taču savā prasībā tāpat kā pirmstiesas procedūrā Komisija Grieķijas Republikai ir pārmetusi tikai to, ka tā ir sniegusi paraugus, kas nav reprezentatīvi to nepietiekamā skaita dēļ, un nav apšaubījusi tai sniegto paraugu kvalitāti.

33

No tā izriet, ka iebildumi par to, ka nav ņemti paraugi, kas ļautu veikt salīdzinošu pārbaudi, un par tā brīža neņemšanu vērā, kurā paraugi ir jāņem, pārsniedz procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi robežas un tādējādi ir jānoraida kā nepieņemami.

34

Šajos apstākļos, tā kā no Grieķijas Republikas iebildumu rakstā sniegto datu pārbaudes izriet, ka tā Komisijai ir sniegusi vairākus paraugus, kas liecināja par komunālo notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti kopš minēto aglomerāciju kanalizācijas sistēmu nodošanas ekspluatācijā, un ka Komisija ir norādījusi, ka tā turpmāk atturēsies pieprasīt, lai divpadsmit paraugi, proti, viens paraugs mēnesī, tiktu ņemti visa gada laikā, ir jāuzskata, ka ir pierādīts, ka no Polihrono, Hanioti un Desfinas aglomerāciju attīrīšanas iekārtām novadītie ūdeņi papildu argumentētajā atzinumā noteiktajā datumā atbilda Direktīvas 91/271 4. panta 3. punkta prasībām, un līdz ar to attiecībā uz šīm aglomerācijām pārmestā pienākumu neizpilde nav pierādīta.

35

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka, nenodrošinot otrreizēju vai līdzvērtīgu komunālo notekūdeņu attīrīšanu no Prosocanes, Doksatas, Elefterupoles, Vajas un Galatistas aglomerācijām, kuru c.e. ir robežās no 2000 līdz 10000, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar Direktīvas 91/271/EEK 4. panta 1. punktu.

36

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Ņemot vērā, ka šajā lietā Komisijas prasība ir apmierināta tikai daļēji, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež: