1

Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, nepareizi piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV 2001, L 309, 1. lpp.)Aberthaw spēkstacijai (Apvienotā Karaliste, turpmāk tekstā – “Aberthaw”), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 4. panta 3. punktā, skatot to kopsakarā ar tās VI pielikuma A daļu, paredzētos pienākumus.

2

Direktīva 2001/80, ar kuru tika aizstāta Padomes 1988. gada 24. novembra Direktīva 88/609/EEK par dažu gaisu piesārņojošu vielu emisijas ierobežošanu no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV 1988, L 336, 1. lpp.), no 2016. gada 1. janvāra ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.). Direktīva 2001/80 saskaņā ar tās 1. pantu attiecās uz “sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida (cietā, šķidrā vai gāzveida)”.

3

Saskaņā ar šīs direktīvas preambulas 4. un 6. apsvērumu:

4

Minētās direktīvas 4. pantā bija paredzēts:

“1.   Neskarot 17. pantu, dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās būvatļaujās, bet gadījumos, kad šādas procedūras nav, visās darbībās jaunām iekārtām, kurām pēc kompetento iestāžu atzinuma līdz 2002. gada 27. novembrim vajadzīgs pilns pieteikums atļaujas saņemšanai, ar nosacījumu, ka iekārtu nodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, ir nosacījumi par to emisijas robežvērtību ievērošanu, kuras sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem noteiktas III līdz VII pielikuma A daļā.

[..]

3.   Neskarot [Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV 1996, L 257, 26. lpp.)] un Padomes Direktīvu 96/62/EK (1996. gada 27. septembris) par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību [(OV 1996, L 296, 55. lpp.)], dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim panāk emisijas būtisku samazināšanos:

[..]”

5

Atbilstoši šīs pašas direktīvas 14. pantam:

“1.   Veicot nepārtrauktus mērījumus, uzskata, ka III līdz VII pielikuma A daļā noteiktās emisijas robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā:

[..]”

6

Direktīvas 2001/80 VI pielikuma A daļā tabulā ir noteiktas slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības, kas piemērojamas esošajām iekārtām saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 3. punktu attiecībā uz dažādiem kurināmā veidiem. Attiecībā uz cieto kurināmo, ko izmanto iekārtās, kuru jauda ir lielāka par 500 MW, robežvērtība ir 500 miligrami slāpekļa oksīda uz kubikmetru (mg/Nm3).

7

Turklāt attiecībā uz cieto kurināmo šajā tabulā tomēr bija atsauce uz 3. zemsvītras piezīmi (turpmāk tekstā – “3. piezīme”), kura bija izteikta šādi:

“Līdz 2018. gada 1. janvārim iekārtām, kurās 12 mēnešu ilgā periodā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, izmantoja un turpina izmantot cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu zem 10 %, piemēro robežvērtību – 1200 mg/Nm3.”

8

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75 30. panta 2. punkta pirmo daļu šīs direktīvas V pielikuma pirmās daļas 4. punktā ir noteiktas slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības iekārtām, kurās tiek izmantots cietais kurināmais. No 2016. gada 1. janvāra šī robežvērtība ir 200 mg/Nm3.

9

2012. gada 29. maijā Komisija uzsāka izmeklēšanu “EU Pilot” attiecībā uz dažu lielo sadedzināšanas iekārtu, it īpaši Aberthaw, saderību ar Direktīvā 2001/80 paredzētajām prasībām. No Komisijai iesniegtās informācijas izriet, ka šai iekārtai saskaņā ar 3. piezīmi tika piemērota mazāk stingra slāpekļa oksīda emisijas robežvērtība, porti, 1200 mg/Nm3, nekā robežvērtība, kas parasti tiek piemērota šāda veida iekārtām, kurās tiek izmantots cietais kurināmais, proti, 500 mg/Nm3 atbilstoši šīs direktīvas VI pielikuma A daļā ietvertajai tabulai. Pēc Komisijas domām, lai būtu tiesības uz šādu atkāpi, minētajā piezīmē tomēr esot noteikts, ka izmantotajā kurināmajā gaistošo vielu saturam (turpmāk tekstā – “GVS”) ir jābūt zem 10 %. Līdz ar to Komisija izvaicāja Apvienoto Karalisti par GVS cietajā kurināmajā, kas tika izmantots Aberthaw no 2009. līdz 2011. gadam.

10

Apvienotā Karaliste atbildēja, ka, pēc tās domām, Aberthaw piemērojamā slāpekļa oksīda robežvērtība bija 1200 mg/Nm3 un ka šī emisijas robežvērtība esot jāuzskata par ievērotu, ja, piemēram, 95 % visu vidējo vērtību 48 stundās nepārsniedz 1320 mg/Nm3.

11

2012. gada 20. septembrī Komisija uzdeva Apvienotajai Karalistei papildu jautājumus, lai izvērtētu, vai Aberthaw atbilda 3. piezīmes nosacījumiem attiecībā uz GVS. Atbildot šī dalībvalsts norādīja, ka GVS vidējā vērtība oglēs, kas šajā spēkstacijā tika izmantotas no 2008. līdz 2011. gadam, attiecīgi bija līdz 12,81 %, 11,75 %, 12,89 % un 11,39 %. Saskaņā ar šo informāciju GVS šajās oglēs bija zem 10 % tikai divas reizes laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam un piecas reizes 2011. gada laikā.

12

Tā kā Aberthaw izmantotais kurināmais no 2008. līdz 2011. gadam (ieskaitot) neatbilda 3. piezīmē paredzētajam nosacījumam attiecībā uz GVS, Komisija uzskatīja, ka šai iekārtai vispār neesot bijušas tiesības uz minētajā piezīmē paredzēto atkāpi un ka tai kopš 2008. gada 1. janvāra esot bijusi jāpiemēro slāpekļa oksīda emisijas robežvērtība 500 mg/Nm3.

13

2013. gada 21. jūnijā Komisija nosūtīja brīdinājuma vēstuli, pārmetot Apvienotajai Karalistei, ka tā kopš 2008. gada 1. janvāra nav izpildījusi savu pienākumu pareizi piemērot Direktīvas 2001/80 4. panta 3. punktu, skatot to kopsakarā ar 3. piezīmi, jo tā attiecībā uz Aberthaw nav ievērojusi slāpekļa oksīda emisijas robežvērtību 500 mg/Nm3, kas šai iekārtai ir piemērojama līdz 2016. gada 1. janvārim.

14

Atbildot uz šo brīdinājuma vēstuli, Apvienotā Karaliste norādīja, ka tā uzskata, ka 3. piezīmē paredzētā atkāpe Direktīvā 2001/80 it īpaši esot ieviesta, lai to piemērotu Aberthaw gadījumā, līdz ar to šī atkāpe esot jāinterpretē brīvāk – tādā izpratnē, ka tā neesot pakļauta nosacījumam, saskaņā ar kuru attiecīgajai iekārtai ir bijis jādarbojas, izmantojot vienīgi cieto kurināmo, kurā GVS ir zem 10 %. Šī dalībvalsts arī apgalvoja, ka neesot tiešas saiknes starp gaistošo vielu saturu šajā spēkstacijā sadedzinātajā kurināmajā un tajā izdalīto slāpekļa oksīda līmeni.

15

Tā kā Apvienotās Karalistes atbilde Komisiju neapmierināja, tā šai dalībvalstij 2014. gada 16. oktobrī nosūtīja argumentētu atzinumu atbilstoši LESD 258. panta pirmajai daļai.

16

Šajā atzinumā Komisija vēlreiz atkārtoja savu argumentāciju, ka 3. piezīmē bija paredzēta atkāpe no parastajām robežvērtībām, kas noteiktas tāda lieluma spēkstacijām kā Aberthaw, un ka šī spēkstacija pārsniedza saskaņā ar Direktīvas 2001/80 4. panta 1. un 3. punktu, skatot tos kopsakarā ar šo piezīmi, piemērojamo slāpekļa oksīda emisijas robežvērtību.

17

Šī iestāde arī noraidīja tādu 3. piezīmes interpretāciju, saskaņā ar kuru tajā neesot noteikta prasība, ka attiecīgajās iekārtās ir jāizmanto vienīgi cietais kurināmais, kurā GVS vidēji ir zem 10 %, kas tiek izvērtēts gada ietvaros. Lai arī Direktīvā 2001/80 nav tieši paredzēta šī satura vidējā vērtība gadā, šāda interpretācija būtu saderīga ar direktīvas, kuras 14. panta 1. punktā ir minēts, ka tās III–VII pielikuma A daļā paredzētās emisijas robežvērtības tiek izvērtētas kalendārā gada ietvaros, garu.

18

Apvienotā Karaliste 2014. gada 17. decembra atbildē, pamatojoties uz Direktīvas 2001/80 travaux préparatoires, vēlreiz pauda savu viedokli, ka Aberthaw atbilda Direktīvai 2001/80, jo 3. piezīmē paredzētā atkāpe attiecoties tieši uz šo iekārtu. Turklāt šī dalībvalsts norādīja, ka šajā spēkstacijā joprojām tiekot veikti ieguldījumi, lai uzlabotu tās darbību.

19

Tā kā Komisiju neapmierināja Apvienotās Karalistes atbilde, tā 2015. gada 19. jūnijā nolēma celt šo prasību.

20

Komisija uzskata, ka, tā kā Aberthaw neatbilst 3. piezīmē noteiktajiem kritērijiem, tai nevar tikt piemērota šajā piezīmē paredzētā atkāpe. Tātad minētajai iekārtai būtu jāizdala slāpekļa oksīds tādā daudzumā, kas būtu saderīgs ar standarta robežvērtību 500mg/Nm3. Tomēr vērtība, kas minēta šīs spēkstacijas darbības atļaujā šīs prasības celšanas brīdī, bija 1050 mg/Nm3, līdz ar to minētā prasība esot pieņemama.

21

Šī iebilduma pamatojumam Komisija, pirmkārt, norāda, ka 3. piezīmes formulējums ir skaidrs. Šī tiesību norma neesot piemērojama iekārtām, kurās faktiski tiek dedzināts cietais kurināmais, kurā GVS ir zem 10 %. Šajā piezīmē neesot minētas ne iekārtas, kurās “varētu” tikt izmantots šāds kurināmais, ne arī jebkāds ierobežojums tās piemērošanai atbilstoši minimālajam kurināmā daudzumam. Faktiski GVS zem 10 % kritērijs esot ieviests, lai noteiktu slieksni, kura mērķis ir ierobežot spēkstacijām iespēju izmantot atkāpi.

22

Otrkārt, apstāklim, ka 3. piezīmē minētā atkāpe attiecoties tieši uz Aberthaw, neesot nozīmes, jo dažu likumdošanas procesa iemiesotāju subjektīvais nodoms neesot derīgs interpretācijas kritērijs.

23

Treškārt, pat ja tiktu ieviesta aprēķina metode, kas balstīta uz vidējo daudzumu nevis gadā, bet mēnesī, Aberthaw joprojām neatbilstu minētās atkāpes kritērijiem.

24

Apvienotā Karaliste uzskata, ka Komisijas ieteiktā 3. piezīmes interpretācija esot pretrunā gan šīs piezīmes formulējumam, gan Savienības likumdevēja nodomam, līdz ar to šī prasība esot jānoraida.

25

Vispirms saskaņā ar šīs dalībvalsts teikto Aberthaw vienmēr ir darbojusies, izmantojot kurināmo, kas galvenokārt sastāv no antracīta, kurā GVS svārstās no 6 % līdz 15 %, tostarp būtisku īpatsvaru ogļu ar GVS zem 10 %. Tomēr tā nekad neesot darbojusies, izmantojot vienīgi ogles, kurās GVS ir zem 10 %, vai maisījumu, kurā GVS vidēji būtu zem 10 %. Šāds darbības veids būtu pretrunā būtiskiem praktiskiem un drošības rakstura apsvērumiem.

26

Turklāt, pirmkārt, minētā dalībvalsts apstrīd Komisijas ieteikto interpretāciju, saskaņā ar kuru, lai būtu tiesības piemērot 3. piezīmē paredzēto atkāpi, iekārtai esot jādarbojas, izmantojot vienīgi cieto kurināmo, kurā GVS ir zem 10 %, kas tiek aprēķināts vidēji gadā. Šāda interpretācija nozīmētu papildināt minēto atkāpi ar prasību, kas tās piemērošanas nosacījumus ierobežotu vēl vairāk. Šajā piezīmē neesot ietvertas partikulas “tikai” vai “vienīgi”. Ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies piemērot 3. piezīmi vienīgi spēkstacijām, kurās tiek izmantotas ogles, kurās GVS ir zem 10 %, tās formulējumā šāds nodoms būtu skaidri atspoguļots. Turklāt, pēc šīs dalībvalsts domām, tā kā Direktīvā 2001/80 ir paredzēta vidējās vērtības izmantošana, tā šādi ir paredzēta skaidri.

27

Līdz ar to Apvienotā Karaliste apgalvo, ka 3 piezīmi ir paredzēts piemērot iekārtām, kas darbojas, izmantojot būtisku tādu ogļu īpatsvaru, kurās GVS ir zem 10 %.

28

Otrkārt, šīs piezīmes interpretācijā, kādu iesaka Komisija, neesot ņemts vērā apstāklis, ka minētajā piezīmē ietvertā atkāpe esot apspriesta un ieviesta Direktīvā 2001/80 likumdošanas procesā, lai to attiecinātu īpaši uz Aberthaw gadījumu.

29

Visbeidzot, drošas ekspluatācijas prasība paredz, ka Aberthaw izmantotajam ogļu maisījumam ir jābūt ar GVS vismaz 9 %. Lai atbilstu robežvērtībai, kas izriet no Komisijas veiktās 3. piezīmes interpretācijas, šīs spēkstacijas apsaimniekotājam būtu jāizmanto cietais kurināmais, kas pieļauj ļoti mazu GVS diapazonu, proti, no 9 % līdz 9,9 %. Ievērojot visus parametrus, kas būtu jāņem vērā attiecībā uz šādu kurināmo sajaukumu, proti, mitruma līmeni, pelnus, sēru, hloru, siltumspēju, cietību un izmēru diapazonu, šāda lieluma spēkstacijā tas neesot ne iespējams, ne izdarāms. It īpaši šis apsaimniekotājs nevarētu ne nodrošināt sevi, ne arī precīzi un ticami pārbaudīt lielo daudzumu ogļu, kas tiek izmantotas Aberthaw, lai GVS kopumā saglabātos 9 % līdz 9,9 % robežās.

30

Turklāt Komisijas ieteiktajai 3. piezīmes interpretācijai neesot arī vides mērķa. Slāpekļa oksīda paaugstinātā emisija, ko izdala Aberthaw, esot katla konstrukcijas un paaugstinātās temperatūras, kas nepieciešama, lai nodrošinātu antracīta ar zemu GVS degšanu, sekas. Šīs emisijas būtiski neietekmējot GVS ogļu sajaukumā, jo šis saturs būtiski nemazinātos, ja minētajai spēkstacijai tiktu noteikts kā kurināmo izmantot nevis ogļu sajaukumu, kurā kopumā GVS ir no 11 % līdz 12 %, kā tas ir pašreiz, bet gan ogles, kurās GVS ir 9,5 %, pieņemot, ka tas būtu iespējams. Gluži pretēji, ogļu ar zemu GVS dedzināšana radītu lielāku slāpekļa oksīda emisiju.

31

Kā izriet no Direktīvas 2001/80 preambulas 4.–6. apsvēruma, šī direktīva ir paredzēta, lai cīnītos pret paskābināšanos, samazinot sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu emisijas, ko būtiski veicina lielas sadedzināšanas iekārtas.

32

Šajā ziņā šīs direktīvas III–VII pielikumā ir paredzēts noteikts skaits ierobežojumu. Konkrētāk, tās VI pielikuma A daļā attiecībā uz dažādiem kurināmā veidiem ir noteiktas slāpekļa oksīda emisijas robežvērtības, kas piemērojamas esošajām iekārtām saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 3. punktu. Attiecībā uz cieto kurināmo, kas tiek izmantots iekārtās, kuru jauda ir lielāka par 500 MW, robežvērtība ir 500 mg/Nm3.

33

3. piezīmē tomēr ir paredzēts, ka “līdz 2018. gada 1. janvārim iekārtām, kurās 12 mēnešu ilgā periodā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī, izmantoja un turpina izmantot cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu zem 10 %, piemēro robežvērtību – 1200 mg/Nm3.

34

Šajā gadījumā Komisija pārmet Apvienotajai Karalistei, ka tā attiecībā uz Aberthaw nav izpildījusi nosacījumus, lai tai būtu tiesības uz šajā piezīmē paredzēto atkāpi, un līdz ar to tā nav ievērojusi noteikto slāpekļa oksīda emisijas standarta robežvērtību, proti, 500 mg/Nm3.

35

Apvienotā Karaliste un Komisija nav vienisprātis it īpaši par to periodu, uz kuru būtu jāatsaucas, lai nolasītu datus, kas paredzēti, lai pārbaudītu, vai attiecīgajās iekārtās ir ievērots slāpekļa oksīda emisijas līmenis.

36

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai arī 3. piezīmes formulējumā teikuma otrajā daļā nav noteikts šis atsauces periods, šīs tiesību normas pirmajā daļā ir īpaši ietverti vārdi “iekārtām, kurās 12 mēnešu ilgā periodā, kas beidzas 2001. gada 1. janvārī”.

37

No tā, kā jau norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 29. punktā, izriet, ka 3. piezīme pēc analoģijas būtu jāinterpretē tādējādi, ka atsauces periods, kurā nolasāmi dati, lai pārbaudītu, vai minētās iekārtas joprojām darbojas atbilstoši Direktīvas 2001/80 tiesību normām, ir tas pats, kas ļāva noteikt, vai iekārtai bija vai nebija piemērojama šajā piezīmē ietvertā atkāpe, proti, viens gads.

38

Tomēr, neatkarīgi no tā, vai GVS būtu aprēķināms gada vai mēneša ietvaros, Apvienotā Karaliste nenoliedz, ka Aberthaw vispār neatbilst 3. piezīmē paredzētajam kritērijam, kā to interpretējusi Komisija, attiecībā uz kurināmo, kas ir izmantojams iekārtā.

39

Šajā ziņā minētā dalībvalsts apgalvo, ka tāda interpretācija, saskaņā ar kuru, lai būtu tiesības uz minētajā piezīmē paredzēto atkāpi, iekārtā ir jāizmanto tikai kurināmais, kurā GVS ir zem 10 %, aprēķinot to gada ietvaros, ir kļūdaina, jo šīs piezīmes formulējumā neesot ietverta partikula “vienīgi”.

40

Šī argumentācija ir jānoraida.

41

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai noteiktu tiesību normas nozīmi un piemērojamību, tā ir jāinterpretē, ņemot vērā tās formulējumu, kontekstu, kā arī attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, A, C‑184/14, EU:C:2015:479, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Attiecībā uz 3. piezīmes formulējumu – tajā ir paredzēts, ka, lai būtu tiesības uz šajā piezīmē paredzēto atkāpi, attiecīgajā iekārtā “izmant[o] cieto kurināmo ar gaistošu vielu saturu zem 10 %”.

43

Šajā ziņā, pretēji Apvienotās Karalistes argumentiem, tas, ka formulējumā nav ietvertas partikulas “tikai” vai “vienīgi”, neļauj secināt, ka, lai būtu tiesības uz šajā piezīmē ieviesto atkāpi ietverošo režīmu, pietiktu, ka iekārtā izmantotajā kurināmā būtu sastopams “būtisks īpatsvars” vai “noteikts īpatsvars” cietā kurināmā ar GVS zem 10 %. Kā norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 24. un nākamajos punktos, neviens juridisks arguments neļauj pamatot Apvienotās Karalistes veikto 3 piezīmes interpretāciju.

44

Kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 27.–30. punktā, 3. piezīme ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā minētais 10 % slieksnis nozīmē, ka iekārtā izmantotajās oglēs GVS vidēji jābūt zem 10 %.

45

Šādu interpretāciju apstiprina 3. piezīmes konteksts, kā arī Direktīvas 2001/80 mērķis.

46

Pirmkārt, attiecībā uz šīs tiesību normas mērķi ir jāatgādina, ka minētajā tiesību normā iekārtām, kas atbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem, ir atļauts piemērot augstāku slāpekļa oksīda emisijas robežvērtību par Direktīvas 2001/80 VI pielikuma A daļā paredzēto parasto emisijas robežvērtību 500 mg/Nm3.

47

3. piezīme ir atkāpe no VI pielikumā minētajā tiesību normā paredzētā vispārējā noteikuma, un līdz ar to saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tā ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2015. gada 10. septembris, Nannoka Vulcanus Industries, C‑81/14, EU:C:2015:575, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Otrkārt, attiecībā uz Direktīvas 2001/80 mērķi, kā to arī apgalvo Komisija un norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 38. punktā, tādu Savienības instrumentu izvērtēšana, kas pastāvēja pirms šīs direktīvas kā Direktīva 88/609, pierāda, ka robežvērtību, kas paredzētas tādā tiesību normā kā 3. piezīme, mērķis galvenokārt ir maksimāli ierobežot to iekārtu skaitu, attiecībā uz kurām var būt tiesības uz šādu atkāpi, un tas pats par sevi var veicināt Direktīvā 2001/80 noteikto un šī sprieduma 34. punktā atgādināto mērķu sasniegšanu.

49

Līdz ar to ir jānoraida Apvienotās Karalistes argumentācija, saskaņā ar kuru 10 % GVS robežvērtība izmantotajā cietajā kurināmajā neļautu sasniegt Direktīvas vides mērķi, jo tā būtiski neietekmētu slāpekļa oksīda emisijas. Kā izriet no iepriekšējā punkta, 3. piezīme veicina minētā mērķa sasniegšanu, ierobežojot to iekārtu skaitu, kurām varētu tikt piemērota šajā piezīmē paredzētā atkāpe.

50

Turklāt, pirmkārt, ir jānoraida šī sprieduma 28. punktā minētais Apvienotās Karalistes arguments, jo, pat ja tiktu pierādīts, ka 3. piezīmē paredzētā atkāpe tika apspriesta, lai tajā ietvertu tādu iekārtu kā Aberthaw, tai tomēr būtu jāatbilst šajā tiesību normā noteiktajiem kritērijiem, lai būtu tiesības piemērot minētajai iekārtai šo atkāpi un tādas turpinātos arī nākotnē.

51

Otrkārt, ir jānoraida minētās dalībvalsts arguments, saskaņā ar kuru drošības iemeslu dēļ neesot iespējams piemērot aplūkoto 10 % robežvērtību. Šajā ziņā no šīs dalībvalsts apsvērumiem izriet, ka Aberthaw izmantotajā sajaukumā GVS var svārstīties no 6 % līdz 15 %. Tātad ir skaidrs, ka oglēs, kas šajā iekārtā tiek izmantotas par kurināmo, var būt GVS zem 10 %.

52

Treškārt, ir jānoraida arī Apvienotās Karalistes argumentācija, saskaņā ar kuru pielāgojumi, lai uzlabotu minētās iekārtas darbību attiecībā uz vidi un lai tā atbilstu 3. piezīmes prasībām, netika veikti galvenokārt ekonomisku problēmu dēļ. No Tiesas judikatūras izriet, ka Apvienotā Karaliste šajā lietā nevar pamatoti atsaukties uz pilnībā ekonomiska rakstura iemesliem, lai apstrīdētu tai pārmesto pienākumu neizpildi (šajā ziņā skat. spriedumus, 1997. gada 9. decembris, Komisija/Francija, C‑265/95, EU:C:1997:595, 62. punkts, un 2016. gada 21. janvāris, Komisija/Kipra, C‑515/14, EU:C:2016:30, 53. punkts).

53

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, nepareizi piemērojot Direktīvu 2001/80 Aberthaw spēkstacijai, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 4. panta 3. punktā, skatot to kopsakarā ar tās VI pielikuma A daļu, paredzētos pienākumus.

54

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Apvienotajai Karalistei spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: