—

Latvijas valdības vārdā – I. Kalniņš un A. Bogdanova, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros un I. Rubene, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinēto nomenklatūru (turpmāk tekstā – “KN”), kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijās, kas attiecīgi izriet no Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulas (EK) Nr. 1031/2008 (OV 2008, L 291, 1. lpp.) un Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulas (EK) Nr. 948/2009 (OV 2009, L 287, 1. lpp.), un it īpaši šī pielikuma 2711. pozīciju, kā arī Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.), 218. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Valsts ieņēmumu dienestu (Latvijas nodokļu iestāde) un SIA “Latvijas propāna gāze” par muitas nodokļiem, kādi ir jāmaksā par sašķidrinātas naftas gāzes (SNG) importēšanu no Krievijas uz Latviju.

3

No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka atbilstošās KN redakcijas, kas ir piemērojamas pamatlietas faktiem, ir 2008. un 2009. gada redakcijas, kuras attiecīgi izriet no Regulām Nr. 1031/2008 un Nr. 948/2009. Pamatlietā piemērojamie KN noteikumi tomēr ir saglabājušies identiski abās redakcijās.

4

KN pirmajā daļā “Ievada noteikumi” ir ietverta I sadaļa “Vispārīgi noteikumi”, kuras A daļā “Vispārīgi kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi” tostarp ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

[..]

5

KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir ietverta V sadaļa “Minerālprodukti”, kurā tostarp ir ietverta KN 27. nodaļa “Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski”.

6

KN 2711. pozīcija ir formulēta un strukturēta šādi:

7

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.) 62. panta 2. punktā ir noteikts:

“Deklarācijai [ko sastāda muitā] pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi tās muitas procedūras īstenošanai, kurai preces deklarētas.”

8

Saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 218. panta 1. punktu:

“Muitas deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno šādus dokumentus:

[..]

9

No Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka “Latvijas propāna gāze” no Krievijas uz Latviju laikposmā no 2009. gada 20. marta līdz 2010. gada 15. janvārim importēto SNG klasificēja tarifu apakšpozīcijā 2711 19 00 un līdz ar to tai piemēroja ievedmuitas likmi 0 % apmērā no tās muitas vērtības. Tomēr nodokļu iestāde, pamatodamās uz šīs sabiedrības dokumentos ietverto informāciju, uzskatīja, ka dominējošās vielas šajā SNG bija propāns un butāns, vairākumā esot propānam, un klasificēja minēto SNG tarifu apakšpozīcijā 2711 12 97.

10

Kā izklāsta iesniedzējtiesa, SNG pamatlietā satur metānu, etānu, etilēnu, propānu, propilēnu, butānu un butilēnu. Tomēr šīs SNG kvalitātes pasē (turpmāk tekstā –“kvalitātes pase”), kuru izdeva ražotājs, proti, AAS “Gazprom”, ar juridisko adresi Orenburgā (Krievija), nav atsevišķi norādīta katras vielas blīvuma daļa procentos un ir norādīta vienīgi metāna, etāna un etilēna summa (0,32 % no minētās SNG blīvuma), propāna un propilēna summa (58,32 %), kā arī butāna un butilēna summa (augstākais 39,99 %).

11

Iesniedzējtiesa norāda, ka saistībā ar strīdu pamatlietā Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija) sniedza atzinumu, ka no kvalitātes pases nav iespējams noteikt, vai kāda no SNG sastāvā ietilpstošajām vielām atsevišķi noteiktu sašķidrinātās naftas gāzes kā energoresursa pamatīpašības, proti, siltumspēju un pārspiedienu. Atbilstoši šim atzinumam propāns un propilēns nodrošina SNG pārspiedienu, bet visas gāzu maisījuma komponentes kopā nosaka siltumspēju.

12

Nodokļu iestāde uzskatīja, ka attiecīgā SNG pamatlietā bija jāklasificē, piemērojot vispārīgo KN interpretācijas noteikumu 2. noteikuma b) punktu, 3. noteikuma b) punktu un 6. noteikumu, atbilstoši sastāvdaļām, kas nosaka tās pamatīpašības.

13

Nodokļu iestāde uzskatīja, ka šādā gadījumā ir jāpieņem, ka preces pamatīpašības nosaka viela, kas tajā ir ar visaugstāko blīvumu. Vēlāk šī iestāde, vispirms norādot, ka atbilstoši kvalitātes pasē norādītajam pamatlietas SNG atbilda sašķidrinātās gāzes tipam CΠБT (SPBT) un ka atbilstoši Krievijas valsts standartam ΓOCT 20448–90 (GOST 20448–90) par CΠБT (SPBT) tipa sašķidrinātu gāzi var kvalificēt tādu, kurai pamatkomponentes ir propāns un butāns, no tā izdarīja secinājumu, ka šīs divas vielas SNG piešķir tās pamatīpašības, un citas sastāvdaļas, proti, metāns, etāns, etilēns, propilēns un butilēns, nemaina šīs pamatīpašības.

14

“Latvijas propāna gāze” cēla prasību par šo nodokļu iestādes lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā.

15

2014. gada 10. aprīļa spriedumā šī tiesa iesākumā izdarīja atsauci uz Tiesas judikatūru, atbilstoši kurai, lai veiktu preces tarifa klasifikāciju, ir jānosaka, kurš no materiāliem, kas veido tā sastāvu, ir tas, kurš piešķir precei tās pamatīpašības, un tas var tikt izvērtēts, uzdodot jautājumu, vai prece, kuras sastāvā neietilptu kāda no šīm sastāvdaļām, saglabātu raksturīgās īpašības. Faktors, kas nosaka preces pamatīpašību, atkarībā no preces veida var izrietēt no preces materiāla vai sastāvdaļu būtības, tās apjoma, daudzuma, svara vai vērtības, vai materiāla nozīmes šo preču lietošanā (spriedums, 2009. gada 18. jūnijs, Kloosterboer Services, C‑173/08, EU:C:2009:382, 31. un 32. punkts).

16

Pēc tam, piemērojot šos apsvērumus pamatlietai, Administratīvā apgabaltiesa norādīja, ka nodokļu iestāde nav ne pierādījusi, kādas bija attiecīgās SNG pamatlietā pamatīpašības, ne arī pierādījusi, ka propāns vai butāns ir jāuzskata par vielām, kuras tai piešķir šādas īpašības. Šajā ziņā šī tiesa, vispirms uzsverot, ka šīs SNG sastāvā ietilpstošā propāna vai butāna procentuālā daļa nebija atsevišķi norādīta kvalitātes pasē, atsaucās uz Rīgas Tehniskās universitātes atzinumu, atbilstoši kuram nebija iespējams noteikt, vai kāda no minēto SNG veidojošām vielām atsevišķi varētu tai piešķirt tās pamatīpašības. Visbeidzot, minētā tiesa, pārbaudot “Latvijas Propāna gāzes” iesniegtās kvalitātes pases attiecībā uz SNG, kura tika iegūta citā situācijā Lietuvā, norādīja, ka atsevišķos gadījumos SNG sastāvā propilēna daļa var būt lielāka nekā propāna daļa.

17

Kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, kurā nodokļu iestāde iesniedza kasācijas sūdzību, no pamatlietas apstākļiem izriet, ka, pat ja pieņemtu, ka propāns blīvuma ziņā veido galveno vielu attiecīgajā SNG pamatlietā, tieši dažādās vielas, no kurām sastāv šī SNG, ir tās, kuras kopā tai piešķir siltumspēju kā energoresursam. Šī tiesa līdz ar to izsaka šaubas par Latvijas nodokļu iestādes argumentu pamatotību, saskaņā ar kuriem tā ir viela ar visaugstāko procentuālo daļu, kas attiecīgajai SNG piešķir tās pamatīpašības, un piebilst, ka gadījumā, ja šie argumenti tiktu noraidīti, tad SNG, kuras sastāvā galvenokārt ir propāns vai butāns, būtu vienmēr jāklasificē tarifu apakšpozīcijā 2711 19 00, kurai piemēro ievedmuitu 0 % apmērā no tās vērtības muitā.

18

Turklāt, kā apgalvo iesniedzējtiesa, no Regulas Nr. 2454/93 218. panta 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka personai, kas vēlas importēt SNG un to klasificēt tarifu pozīcijā, kura atbilst viņai izdevīgajai likmei, importa brīdī attiecīgajām muitas iestādēm ir jāiesniedz pierādījumi, ar kuriem var kliedēt jebkuras šaubas par šādas klasifikācijas pamatotību. Šajā gadījumā šī tiesa uzsver, ka ir svarīgi noteikt, vai šajā tiesību normā ir paredzēts pienākums tādam SNG importētājam kā pamatlietā precīzi norādīt SNG sastāvā esošās galvenās vielas procentuālo daļu.

19

Iesniedzējtiesa visbeidzot konstatē, ka vairs nav iespējams paņemt tās SNG paraugus, uz ko attiecas pamatlieta, un tātad arī nav iespējams Latvijas nodokļu iestādes muitas laboratorijā veikt SNG analīzi, lai noteiktu tās sastāvu. Līdz ar to, lai noteiktu piemērojamo tarifu pozīciju, būtu jāņem vērā tie faktiskie apstākļi, kuri jau ir tikuši konstatēti pamatlietā.

20

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, Augstākās Tiesas Administratīvo lietu departaments nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

21

Vispirms ir jāatbild uz pirmo jautājumu, tad uz trešo jautājumu un kā pēdējo – uz otro jautājumu.

22

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai vispārīgā KN interpretācijas 2. noteikuma b) punkts un 3. noteikuma b) punkts ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja SNG sastāvdaļas, kopā ņemtas, tai piešķir tās pamatīpašības un ja nevar izdalīt nevienu no šīm sastāvdaļām, kura viena pati tai piešķir šīs pamatīpašības, vai ir jāpieņem, ka sastāvdaļa, kura piešķir šai SNG tās pamatīpašības minētā 3. noteikuma b) punkta izpratnē, ir tā viela, kura minētajā SNG ir ar visaugstāko procentu daļu no tās blīvuma.

23

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar vispārīgā KN interpretācijas 3. noteikuma b) punktu, “sajaukumus, saliktas preces, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem vai sastāv no dažādiem komponentiem [..], [..] klasificē pēc materiāliem vai sastāvdaļām, kas nosaka preces pamatīpašības, ja vien šo principu iespējams piemērot”.

24

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka SNG pamatlietā satur metānu, etānu, etilēnu, propānu, propilēnu, butānu un butilēnu. Atbilstoši Rīgas Tehniskās universitātes atzinumam, uz kuru atsaucas iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, nav iespējams noteikt, ka viena no šīm vielām atsevišķi piešķirtu šai precei tās pamatīpašības, proti, siltumspēju un pārspiedienu. Tieši otrādi, no šī atzinuma izriet, ka minētās preces siltumspēju nosakot visas gāzveida maisījuma sastāvdaļas, nevis kāda sastāvdaļa atsevišķi.

25

Ciktāl šo zinātnisko atzinumu var ņemt vērā, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai, no tā būtu jāsecina, ka saskaņā ar vispārīgā KN interpretācijas 3. noteikuma b) punktu nav iespējams noteikt, kura no SNG sastāvā esošajām vielām piešķir šim maisījumam tā fizikālķīmiskās īpašības, un it īpaši tā siltumspēju.

26

Katrā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka nav iespējams noteikt precīzo daudzumu katrai no attiecīgās SNG sastāvdaļām, jo preču kvalitātes pasē SNG ietilpstošo gāzu procentu daļas ir norādītas pa gāzu grupām, no kurām pirmo grupu veido metāns, etāns un etilēns, otro – propāns un propilēns un trešo – butāns un butilēns.

27

Turklāt ņemot vērā iesniedzējtiesas aprakstītos pierādījumus saistībā ar citas izcelsmes iegūtu SNG, šķiet, ka grupā, ko veido propāns vai propilēns, propilēna daudzums var būt lielāks par propāna daudzumu. Līdz ar to nevar pieņemt, ka, ja pēc daudzuma nozīmīgāko gāzu grupu veido propāns un propilēns, propāns ir jāuzskata par noteicošo elementu šajā maisījumā.

28

Visbeidzot, vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos ir ietverts 3. noteikuma c) punkts, kas ir piemērojams, līdzko atbilstošās preces klasifikāciju nevar veikt saskaņā ar attiecīgo noteikumu 3. noteikuma a) punktu vai 3. noteikuma b) punktu, un saskaņā ar šo 3. noteikuma c) punktu preci klasificē pozīcijā ar lielāko kārtas numuru no vienlīdz pieļaujamām pozīcijām.

29

No tā izriet, ka nav nepieciešams izmantot pieņēmumu ar mērķi noteikt, kura viela piešķir maisījumam tā pamatīpašības.

30

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka vispārīgā KN interpretācijas 2. noteikuma b) punkts un 3. noteikuma b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja visas sastāvdaļas kopumā tādā gāzu maisījumā kā pamatlietas SNG tai piešķir tās pamatīpašības tā, ka nevar noteikt to sastāvdaļu, kura tai piešķir tās pamatīpašības, un katrā ziņā nav iespējams noteikt precīzo daudzumu katrai no attiecīgās SNG sastāvdaļām, nevar izmantot pieņēmumu, atbilstoši kuram preces pamatīpašības vispārīgās interpretācijas 3. noteikuma b) punkta izpratnē noteiks tā viela, kas maisījumā procentuāli ir visvairāk.

31

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai gadījumā, ja deklarētājs muitā nav precīzi norādījis tās vielas procentuālo daļu, kas galvenokārt veido tādas SNG kā pamatlietā sastāvu, kurā ietilpst 0,32 % metāna, etāna un etilēna, 58,32 % propāna un propilēna un ne vairāk kā 39,99 % butāna un butilēna, KN ir jāinterpretē tādējādi, ka šī SNG ir jāklasificē apakšpozīcijā 2711 19 00 kā “Naftas gāze un citādi gāzveida ogļūdeņraži, sašķidrināti, citādi”, vai apakšpozīcijā 2711 12 97 kā “Naftas gāze un citādi gāzveida ogļūdeņraži, sašķidrināti, propāns, citāds, citām vajadzībām: citādi”.

32

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un lai būtu vieglāk veikt kontroli, izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijā principā ir meklējams to objektīvajās īpašībās un pazīmēs, kā tās ir definētas KN pozīcijas aprakstā un sadaļas vai nodaļas piezīmēs (spriedumi, 1982. gada 1. jūlijs, Wünsche, 145/81, EU:C:1982:254, 12. punkts; 1997. gada 20. novembris, Wiener SI, C‑338/95, EU:C:1997:552, 10. punkts; 2005. gada 15. septembris, Intermodal Transports, C‑495/03, EU:C:2005:552, 47. punkts; 2008. gada 20. novembris, Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods Trading, C‑375/07, EU:C:2008:645, 43. punkts, kā arī 2015. gada 10. decembris, TSI, C‑183/15, EU:C:2015:808, 24. punkts).

33

Atmuitošanas brīdī ir jābūt iespējai pārbaudīt šīs preču objektīvās īpašības un pazīmes (spriedumi, 1996. gada 12. decembris, Foods Import, C‑38/95, EU:C:1996:488, 17. punkts; 2007. gada 27. septembris, Medion un Canon Deutschland, C‑208/06 un C‑209/06, EU:C:2007:553, 36. punkts, kā arī 2015. gada 23. aprīlis, ALKA, C‑635/13, EU:C:2015:268, 37. punkts).

34

Šajā ziņā KN apkašpozīcija 2711 12 attiecas uz propānu. Tomēr, kā izriet no atbildes uz pirmo jautājumu, pat ja propāns izrādītos gāze ar visaugstāko procentu daļu tādā SNG, kādu aprakstījusi iesniedzējtiesa, nevar izdarīt pieņēmumu, ka šī gāze piešķir šai SNG tās pamatīpašības.

35

Tas pats attiecas uz pārējām šo SNG veidojošajām gāzēm, tādējādi to nevar arī klasificēt apakšpozīcijā 2711 13 (“Butāns”) vai 2711 14 00 (“Etilēns, propilēns, butilēns un butadiēns”).

36

Tā kā vispārīgā KN interpretācijas 3. noteikuma b) punkts ir šķērslis tam, lai veiktu tāda gāzu maisījuma kā SNG, kādu to ir aprakstījusi iesniedzējtiesa, klasifikāciju, ir jāpiemēro šo noteikumu 3. noteikuma c) punkts, kas ir atgādināts šī sprieduma 28. punktā, saskaņā ar kuru preci klasificē pozīcijā ar lielāko kārtas numuru no vienlīdz pieļaujamām pozīcijām, proti, šajā gadījumā, kā to arī piedāvā Komisija, KN apakšpozīcijā 2711 19 00 kā “Sašķidrināta naftas gāze, citādi”.

37

Līdz ar to uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda SNG kā pamatlietā, kura sastāv no 0,32 % metāna, etāna un etilēna, 58,32 % propāna un propilēna un ne vairāk kā 39,99 % butāna un butilēna un kurai nevar noteikt to veidojošo vielu, kas tai piešķir tās pamatīpašības, ietilpst apakšpozīcijā 2711 19 00 kā “Naftas gāze un citādi gāzveida ogļūdeņraži, sašķidrināti, citādi”.

38

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 2454/93 218. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no tā izriet pienākums tādas SNG kā pamatlietā deklarētājam precīzi norādīt tās vielas procentuālo daļu, no kuras galvenokārt sastāv šī SNG.

39

Kā izriet no atbildes uz pirmo jautājumu, nevar izdarīt pieņēmumu, ka tādas SNG gadījumā kā SNG pamatlietā, kura sastāv no vairākām vielām, tā viela, kuras procentuālā daļa ir visaugstākā, piešķir šai SNG tās pamatīpašības.

40

Turklāt, kā izriet no atbildes uz trešo jautājumu un kā ir norādījusi Komisija, tas, ka trūkst precīzas norādes par SNG veidojošo vielu procentuālajām tādai SNG kā pamatlietā, nav šķērslis tam, lai piemērotu noteikumus par tarifu klasifikāciju.

41

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2454/93 218. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no tā neizriet pienākums tādas SNG kā pamatlietā deklarētājam precīzi norādīt tās vielas procentu daļu, no kuras galvenokārt sastāv šī SNG.

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: