—

Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen NV vārdā – J.‑P. Kesteloot, advocaat,

—

G. Demey vārdā – K. Bentein, advocaat,

—

Francijas valdības vārdā – D. Colas un F.‑X. Bréchot, kā arī M.‑L. Kitamura, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – F. Wilman, kā arī J. Hottiaux un N. Yerrell, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem COTIF, A papildinājuma (turpmāk tekstā – “A papildinājums”), kas ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV 2007, L 315, 14. lpp.) I pielikumā, 6. panta 2. punkta pēdējo teikumu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen NV (Beļģijas valsts dzelzceļa sabiedrība (SNCB)) un Gregory Demey par kompensācijas samaksu, kas piemērota pēc tam, kad G. Demey izdarīja kriminālpārkāpumus, ceļojot bez biļetes un neizlabojot situāciju likumā paredzētajos termiņos.

3

Regulas Nr. 1371/2007 4. pantā “Pārvadājuma līgums” ir noteikts:

“Ņemot vērā šo nodaļu, pārvadājuma līguma noslēgšanu un izpildi un informācijas un biļešu nodrošināšanu reglamentē I pielikuma II un III sadaļa.”

4

Šīs regulas I pielikumā “Izvilkums no Vienotajiem noteikumiem attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājuma līgumu (CIV)” ietilpst A papildinājums. Šī minētajā I pielikumā ietilpstošā papildinājuma II sadaļa “Pārvadājuma līguma noslēgšana un izpilde” ietver šī papildinājuma 6.–11. pantu.

5

Atbilstoši A papildinājuma 6. pantam “Pārvadājuma līgums”:

“1.   Saskaņā ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas pārvest pasažieri, kā arī, ja nepieciešams, bagāžu un transportlīdzekļus uz galastaciju un nogādāt bagāžu un transportlīdzekļus galastacijā.

2.   Pārvadājuma līgumu apstiprina ar vienu vai vairākām pasažierim izdotām biļetēm. Tomēr saskaņā ar 9. pantu biļetes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē līguma esamību vai derīgumu, [kuram joprojām piemērojami šie vienotie noteikumi].

3.   Biļete kalpo kā ticams pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai un saturam.”

6

Šī A papildinājuma 7. pants attiecas uz biļeti.

7

Tā 8. panta “Braukšanas maksas samaksa un atmaksāšana” 1. punktā ir noteikts, ka braukšanas maksa ir jāsamaksā avansā, ja vien starp pasažieri un pārvadātāju nav citādas vienošanās.

8

Šī paša A pielikuma 9. pantā “Tiesības tikt pārvadātam. Pārvadāšanas atteikums” ir noteikts, ka:

“1.   Pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei un pēc pieprasījuma tā jāuzrāda biļešu kontrolierim. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt:

2.   Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt, ka pasažieriem, kuri:

9

A papildinājuma 10. un 11. pants ir attiecīgi par administratīvo formalitāšu nokārtošanu, kā arī par vilcienu atcelšanu un kavēšanos. Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma III sadaļā ir reglamentēta rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, dzīvnieku un transportlīdzekļu pārvadāšana.

10

Koninklijk besluit van 20 december 2007 houdende reglement van de politie op de spoorwegen (Karaliskais 2007. gada 20. decembra lēmums par dzelzceļa politikas noteikumiem) (2008. gada 15. jūlijaBelgisch Staatsblad, 36973. lpp.) 15. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts:

“Dzelzceļa transportlīdzekļi un peroni ir pieejami tikai tiem pasažieriem, kam atbilstoši attiecīgajiem Vispārējiem dzelzceļa uzņēmu pārvadājuma nosacījumiem ir derīga biļete vai kas atbilst vispārējiem pārvadājuma nosacījumiem, to iegādājoties.”

11

Atbilstoši šī Karaliskā lēmuma 18. panta 1. punktam:

“Šo noteikumu pārkāpums ir sodāms atbilstoši 1835. gada 12. aprīļa Likuma par ceļa nodevām un policijas noteikumiem uz dzelzceļa 3. pantam, pat ja tas nav izdarīts tīši.”

12

Wet van 12 april 1835 betreffende het tolgeld en de reglementen van de spoorwegpolitie (1835. gada 12. aprīļa Likums par ceļa nodevām un policijas noteikumiem uz dzelzceļa) (publicēts 1835. gada 17. aprīlī) 3. pantā ir noteikts, ka valdība var noteikt sodus atbilstoši Wet van 6 maart 1818 betreffende de straffen uit te spreken tegen de overtreders van algemene verordeningen of te stellen bij provinciale of plaatselijke reglementen (1818. gada 6. marta Likums par sodiem, ko piemēro par iekšējās pārvaldības vispārējo noteikumu pārkāpumiem, kā arī par sodiem, kurus var noteikt provinču vai komūnu iestādes) (publicēts 1818. gada 6. martā).

13

Atbilstoši 1818. gada 6. marta likuma 1. panta 1. punktam “par Karalisko lēmumu pārkāpumiem, par kuriem nav noteikti vai netiek noteikti konkrēti sodi [..], soda ar apcietinājumu no astoņām līdz četrpadsmit dienām un naudas sodu no 26 līdz 200 frankiem vai tikai ar vienu no šiem sodiem”.

14

Wet van 6 april 2010 betreffende marktpraktijken en consumentenbescherming (2010. gada 6. aprīļa Likums par tirgus praksi un patērētāju aizsardzību) (Belgisch Staatsblad, 2010. gada 12. aprīlis, 20803. lpp.; turpmāk tekstā – “Likums par tirgus praksi”) 74. pantā ir noteikts šādi:

“Līgumos, kas noslēgti starp uzņēmumu un patērētāju, katrā ziņā negodīgi noteikumi ir noteikumi un nosacījumi vai noteikumu un nosacījumu salikums, kuru mērķis ir:

[..]

[..]

[..].”

15

Likuma par tirgus praksi 75. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Jebkurš negodīgs noteikums nav spēkā.

Līgumi pusēm paliek saistoši, ja tos var pildīt bez negodīgajiem noteikumiem.

Patērētāji nevar atteikties no tiesībām, kas tiem tiek piešķirtas šajā nodaļā.”

16

2013. gada septembrī un oktobrī veiktajās pārbaudēs četras reizes tika konstatēts, ka G. Demey brauca vilcienā Beļģijā bez biļetes. Vilciena biļešu kontrolieris lūdza G. Demey situāciju izlabot, četrpadsmit dienu laikā samaksājot brauciena maksu 11,20 euro apmērā, pieskaitot 8 euro, proti, kopā 19,20 apmērā vienā maršrutā. G. Demey situāciju viņam noteiktajos termiņos neizlaboja, nedz arī atbildēja uz SNCB brīdinājuma vēstulēm.

17

Līdz ar to SNCB pret G. Demey iesniedza pieteikumu vredegerecht te Ieper (Ipras miertiesa, Beļģija) un pieprasīja samaksāt papildu naudas sodu 800 euro apmērā, proti, 200 euro apmērā par katru bez biļetes veikto maršrutu, to piemērojot sākotnējā palielinājuma 8 euro apmērā par katru maršrutu.

18

SNCB uzskata, ka kompensācija 200 euro apmērā par katru maršrutu ir pamatota ar G. Demey izdarītajiem kriminālpārkāpumiem. SNBC norāda, ka šajā gadījumā nav konstatējama vienošanās par pārvadājuma līgumu, jo G. Demey rīcībā, lietojot transportu patvaļīgi, ir pieļāvis pārkāpumu. Tādēļ tā uzskata, ka viņš nevar izmantot viņam kā patērētājam Likuma par tirgus praksi 74. un 75. pantā paredzēto tiesisko aizsardzību.

19

G. Demey norāda, ka viņam pienākas šī likuma 74. panta 17. un 24. punktā paredzētā tiesiskā aizsardzība, jo atbilstoši Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 2. punkta pēdējam teikumam biļetes neesamība neietekmē nedz līguma pastāvēšanu, nedz tā spēkā esamību.

20

Iesniedzējtiesa konstatē, ka G. Demey izvirzītā argumentācija ir pamatota ar līgumisku attiecību pastāvēšanu starp viņu un SNCB. Tā savukārt uzskata, ka SNCB izvirzītā tēze nozīmē, ka G. Demey ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to tā vaicā, vai šajā gadījumā, pamatojoties uz šī 6. panta 2. punkta pēdējo teikumu, pastāv pārvadājuma līgums starp G. Demey un minēto pārvadājumu sabiedrību un vai tā līdz ar to var piemērot Likuma par tirgus praksi normas, kuru piemērošanai ir nepieciešama šāda līguma pastāvēšana.

21

Šādos apstākļos vredegerecht te Ieper (Ipras miertiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas (EK) Nr. 1371/2007] I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 2. punkta [pēdējais teikums] nepieļauj Beļģijas valsts krimināltiesību normas, [kas minētas šī sprieduma 10.–13. punktā,] atbilstoši kurām dzelzceļa pasažieris bez biļetes – kurš arī nav novērsis šo situāciju noteikumos noteiktajos termiņos – ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas izslēdz jebkādu līgumtiesisku attiecību esamību starp pārvadājuma sabiedrību un dzelzceļa pasažieri, tādējādi liedzot arī dzelzceļa pasažierim atsaukties uz tiesiskās aizsardzības normām Eiropas tiesībās un Beļģijas valsts tiesībās, kas ir balstītas uz šīm (izņēmuma) līgumtiesiskajām attiecībām ar šo patērētāju [..]?”

22

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā Tiesai, vai Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 2. punkta pēdējais teikums ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tādas valsts tiesību normas, atbilstoši kurām personai, kura vilcienā brauc bez šim nolūkam nepieciešamās biļetes un kura situāciju šajās normās noteiktajos termiņos neizlabo, nav līgumisku attiecību ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.

23

Pamatlietas ietvaros lietas dalībnieku starpā nav vienprātības par to, vai atbilstoši šai normai pārvadājumu līgums ir noslēgts, kolīdz persona sāk ceļu vilcienā, neatkarīgi no tā, vai tai ir šim nolūkam paredzēta biļete. Tādēļ ir jānosaka, vai Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 2. punktā ir regulēti šāda pārvadājuma līguma rašanās nosacījumi.

24

Ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1371/2007 4. pantā “Pārvadājuma līgums” ir noteikts, ka pārvadājuma līguma noslēgšana ir reglamentēta šīs regulas I pielikumā ietvertā A papildinājuma II un III sadaļā. Tomēr šajās normās nav sīki reglamentēti šāda līguma rašanās nosacījumi.

25

Atbilstoši Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 2. punktam “pārvadājuma līgumu apstiprina ar vienu vai vairākām pasažierim izdotām biļetēm. Tomēr saskaņā ar 9. pantu biļetes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē līguma esamību vai derīgumu, [kuram joprojām piemērojami šie vienotie noteikumi]”.

26

No šīs normas teksta izriet, ka tā prezumē iepriekš noslēgta pārvadājumu līguma pastāvēšanu un attiecas vienīgi uz šādas pastāvēšanas pierādīšanu, kas jāapliecina ar vienu vai vairākām biļetēm. Šīs normas otrajā teikumā ir minēti gadījumi, kad vilciena pasažieris nevar uzrādīt biļeti vai kad šī biļete nav pareiza, un ir noteikts, ka šādos gadījumos pārvadājuma līguma esamība vai spēkā esamība ietekmēta netiek, neprecizējot noteikumus, atbilstoši kuriem pārvadājuma līgums ir jānoslēdz.

27

Konkrēti, otrajā teikumā minētā biļetes neesamība nav interpretējama tādējādi, ka iepriekš ir ticis noslēgts pārvadājuma līgums un ka pasažieris nevar sniegt pierādījumus tam, ka viņš ir nopircis biļeti, tādējādi atņemot šī normas pirmajam teikumam visu tā jēgu.

28

Atbilstoši Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 1. punktam pārvadātājs saskaņā ar pārvadājuma līgumu uzņemas pārvest pasažieri, kā arī, ja nepieciešams, bagāžu un transportlīdzekļus uz galastaciju. Šīs normas pamatā arī ir pieņēmums, ka iepriekš ir ticis noslēgts pārvadājuma līgums, taču tajā nav precizēts, kādā veidā tas bija jānoslēdz.

29

Tāpat arī minētā A papildinājuma 6. panta 3. punktā ir vienīgi norādīts, ka biļete kalpo kā ticams pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai un saturam.

30

No tā izriet, ka minētā papildinājuma 6. panta 2. punkts nav interpretējams tādējādi, ka tajā ir reglamentēti pārvadājuma līguma noslēgšanas nosacījumi.

31

Šo konstatējumu apstiprina šīs normas konteksta analīze.

32

Atbilstoši Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 9. pantam, kurā ir atsauce uz šī papildinājuma 6. panta 2. punktu, pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei un pēc pieprasījuma tā jāuzrāda biļešu kontrolierim. Šajā 9. pantā turklāt ir noteikts, ka vispārējos pārvadāšanas noteikumos var paredzēt, ka pasažierim, kurš nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai ir jāmaksā soda nauda vai ka pasažierim, kurš atsakās maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt braucienu. Tādējādi šajā normā ir paredzētas tikai sankcijas, kuras var vērst pret pasažieri, kuram nav biļetes un kurš vēlāk nav izlabojis situāciju, un tajā nav nekādu norāžu par nosacījumiem, ar kādiem slēdzams pārvadājuma līgums.

33

Tas pats attiecas arī uz citām Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma II sadaļas normām. A papildinājuma 8. panta 1. punktā ir noteikts, ka braukšanas maksa ir jāsamaksā avansā, ja vien starp pasažieri un pārvadātāju nav citādas vienošanās. Tā 7. pants attiecas uz biļeti, A papildinājuma 10. un 11. pants ir attiecīgi par administratīvo formalitāšu nokārtošanu, kā arī par vilcienu atcelšanu un kavēšanos.

34

Šādos apstākļos ir jāsecina, ka Regulas Nr. 1371/2007 I pielikuma A papildinājumā ietvertais 6. panta 2. punkts nav interpretējams tādējādi, ka tajā ir ietverti nosacījumi pārvadājuma līguma noslēgšanai, jo tie ir paredzēti atbilstošajās valsts tiesību normās.

35

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1371/2007 I pielikumā ietvertā A papildinājuma 6. panta 2. punkta pēdējais teikums ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tādas valsts tiesību normas, atbilstoši kurām personai, kas vilcienā brauc bez šim nolūkam nepieciešamās biļetes un kas situāciju šajās normās noteiktajos termiņos neizlabo, nav līgumisku attiecību ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.

36

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem COTIF, A papildinājuma, kas ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem I pielikumā, 6. panta 2. punkta pēdējais teikums ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tādas valsts tiesību normas, atbilstoši kurām personai, kas vilcienā brauc bez šim nolūkam nepieciešamās biļetes un kas situāciju šajās normās noteiktajos termiņos neizlabo, nav līgumisku attiecību ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.